Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) jau pavisam drīz būs obligāts septiņām produktu grupām. Par jaunajiem nosacījumiem šā iepirkuma īstenošanā “Iepirkumiem” stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors MĀRIS KLISMETS.
–Cik sakārtoti zaļā iepirkuma veikšanai patlaban Latvijā ir likumi?
M. Klismets: – 2008. gadā pirmo reizi VARAM gatavoja informatīvo ziņojumu par ZPI piemērošanas iespējām Latvijas valsts pārvaldē un pašvaldībās. Tas bija balstīts uz Eiropas Komisijas gatavotajiem nosacījumiem, vēstījām, kādi tie ir, kā tos piemērot. Tās bija vadlīnijas iepirkumu veicējiem, tomēr tas bija ļoti brīvprātīgi. Nebija motivējošu un piespiedu instrumentu, lai ZPI izmantotu. Latvijā un citās valstīs, kur ZPI nav tik attīstīts, valda skepse, vai zaļais iepirkums ir tas, kas vajadzīgs, un vai tas nav ļoti dārgi. Semināros vispirms jūtam attieksmi, ka zaļš – tas ir dārgs. Gandrīz nekad neviens nerēķina visas produkta aprites cikla izmaksas.
Pērn februārī valdība apstiprināja Zaļā iepirkuma veicināšanas plānu 2015. – 2017. gadam. Tas paredz trīs svarīgākos rīcības virzienus. Vispirms institucionālās sistēmas un normatīvās bāzes izveidi un pilnveidošanu. Latvijā Publisko iepirkumu likums (PIL) paredz, ka var piemērot Eiropas Komisijas sagatavotos zaļā iepirkuma nosacījumus, tomēr nav citu instrumentu, kas noteiktu obligātu ZPI īstenošanu vai arīdzan īpašas vadlīnijas Latvijas apstākļiem, lai varētu šo iepirkumu īstenot. Par ZPI Ministru kabineta noteikumu vēl nav. Otrs rīcības virziens plānā ir metodiskā vadība un uzraudzība – semināri, mācības, aprites cikla novērtējuma modelis, ko patlaban gatavo. Nekur nepalikt arī bez trešā virziena – ZPI popularizēšanas. Tā ir liela daļa panākumu atslēgas. Sabiedrībai ir jārāda labie piemēri, jāskaidro ZPI priekšrocības. Mēs savu darbību īpaši akcentējam ar Latvijas piemēriem, rādot, ko labu
pašvaldības vai uzņēmumi ir paveikuši.
Patlaban Eiropas Komisija ir sagatavojusi zaļā iepirkuma kritērijus vairāk nekā 20 preču un pakalpojumu grupām. Tie ir brīvi pieejami un piemērojami Latvijā. Semināros pērn rudenī katrā Latvijas novadā iepazīstinājām ar kādu labu praktisku pašvaldības piemēru. VARAM mājas lapas vietnē ir šo semināru prezentācijas un videofaili. Ir sperts solis ZPI veicināšanā. Tā ieviešana lielā mērā ir atkarīga no politiskās nostājas valsts līmenī. Patlaban ir atbalsts ZPI veicināšanai. Ir plāns, kas noteica, ka 2015. gadā naudas izteiksmē ZPI ir jāsasniedz 15%, 2016. gadā mērķis ir 20%, 2017. gadā ir jāsasniedz 30% liels ZPI īpatsvars. Arī pašvaldībām ZPI ir jāuztver pavisam nopietni un jāvērtē, kā to piemērot savas pašvaldības iepirkumā.
ZPI ir jāveicina arī politiskajā līmenī. Valdības deklarācijā jau kopš 2014. gada ir iekļauts nosacījums par atbalstu ZPI.
– Vai pērn izpildījām apņemšanos?
– Pērn naudas izteiksmē ZPI veidoja 19,2% īpatsvaru no visiem publiskajiem iepirkumiem, iecere bija 15%.
– Zaļais iepirkums ir samērā jauns jēdziens. Kādas ir tā priekšrocības?
– Viszaļākais iepirkums ir tas, kas nav veikts. Iemesls – samazināta slodze uz vidi. Nākamā zaļā iepirkuma pazīme – ir jāvērtē visas aprites cikla izmaksas. Vispirms iegāde. Zaļais iepirkums mēdz būt dārgāks, tomēr ne vienmēr. Piemēram, atkārtoti pārstrādātais biroja papīrs dažkārt ir lētāks nekā balinātais papīrs vai cits papīrs. Nākamie produkta dzīves cikla posmi ir lietošana, apkope, kas kopā ar iegādi veido vislielākās izmaksas. Pēdējais posms ir atkritumu savākšana vai otrreizēja pārstrāde. Rēķinot visas izmaksas kopā, iegūstam aprites cikla izmaksas – no iegādes līdz utilizācijai vai atkārtotai izmantošanai. Visu saskaitot kopā, iegūstam produkta patieso cenu. Visvienkāršākais piemērs ir parastās spuldzītes un energoefektīvās vai LED spuldzītes salīdzinājums. Ļoti labi maciņos redzam, kāda ir energoefektīvas spuldzes priekšrocība. Lietošanas jeb spuldzes dzīves cikla laikā mēs pārmaksājam par neefektīvu spuldzi vairākas reizes. Katram produktam, protams, ir atšķirīgs atmaksāšanās laiks. Spuldzes, ja tās izmanto regulāri, pieņemu, uz ietaupītā elektrības daudzuma rēķina var atmaksāties dažu mēnešu laikā. Jaunais PIL, ko patlaban gatavo Finanšu ministrija, paredz, ka iepirkumā ir jāizmanto saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Šajā piedāvājumā būs jāvērtē produkta dzīves cikla izmaksas. Arī, protams, kvalitāte, piegādes izpildes termiņi, vides prasību ievērošana. Ar iepriekš nosaukto nosacījumu ievērošanu iepirksim kvalitatīvākas preces, nekā izvēloties tās par viszemāko cenu. Vissvarīgākais ir definēt saprātīgus iepirkuma konkursa nosacījumus. Jaunais likums paredzēs arī iespējamu sarunu procedūru pašvaldībai ar uzņēmējiem, kas var vajadzīgo produktu vai pakalpojumu nodrošināt. Piegādātāji rīkos apspriedes, mēģinās saprast tirgus situāciju. Mums ir vairāki partneri, kas palīdz un atbalsta, tostarp arī Latvijas Vides investīciju fonds. Tas jau trešo gadu īsteno PRIMES projektu. Tā viena no svarīgākajām sastāvdaļām ir atbalsts pašvaldībām zaļā iepirkuma specifikāciju gatavošanā. Ir vairāki piemēri, kad pašvaldība definē kritērijus, kādu produktu tā vēlas pirkt, tomēr beigās nepiesakās neviens piegādātājs. Nevar nodrošināt konkrētu kritēriju vai pat tādu nav. Piemēram, vēlas datoru ar viena vata jaudu, loģiski – neviens tādu nepiegādās. Šā iemesla dēļ jaunais likums paredzēs tirgus izpētes apspriedes. Pircējs varēs saprast, vai iecerētā lieta ir tirgū.
Vēl viens iemesls, kāpēc ZPI vajadzīgs, ir vietējo produktu pārdošanas veicināšana. Pārtikas produkti ir viena produktu kategorija, ES to ir noteikts vairāk nekā 20.
Pārtikas produkti ir viena no preču grupām, kur, nediskriminējot, ievērojot ES brīvo preču un pakalpojumu kustības nosacījumus, var ar vispārīgiem kritērijiem dot priekšrocības vietējiem ražotājiem. Piemēram, lai nodrošinātu svaigu produktu piegādi, to piegādes attālums nedrīkst pārsniegt 50 kilometrus. Svaigs produkts nav diskriminējošs nosacījums.
Tā ir pasūtītāja leģitīma vēlme nodrošināt šādus produktus, piemēram, skolēniem.
– Vai zaļais publiskais iepirkums arī turpmāk saglabāsies kā brīvprātīgs iepirkums?
– Nē, nosacījumi manīsies. Būs jauni Ministru kabineta noteikumi. Jumta likums būs jaunais PIL, kam būtu jāstājas spēkā jau šajā mēnesī. ES 2014. gadā apstiprināja jaunas publisko iepirkumu direktīvas, kas Latvijai ir jāpārņem savos tiesību aktos – PIL un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā. Abi likumi paredz zaļās komponentes piemērošanu. Likumā būs iestrādāts deleģējums apstiprināt MK noteikumus par prasībām ZPI un tā piemērošanas kārtību. Patlaban mēs paralēli PIL gatavošanai jau veidojam šos MK noteikumus.
Mūsu mērķis – lai līdz ar likuma pieņemšanu mums būtu izdiskutēts un gatavs piedāvājums noteikumiem, kurus varētu virzīt tālāk. Noteikumus varētu apstiprināt šā gada rudenī. Tas atkarīgs no jaunā PIL virzības. Spēkā stāšanās laiku noteikumiem esam iecerējuši 2017. gada 1. janvāri. Rudenī ir paredzēti desmit semināri pašvaldībās, kuros apmācīs iepirkumu speciālistus veidot jaunās iepirkumu specifikācijas. Arīdzan ar praktiskiem piemēriem, kā nosacījumus integrēt iepirkumos, lai noteikumu spēkā stāšanās dienā speciālisti jau saprastu, ko no viņiem gaida.
– Kādas prasības izvirzīs jaunie Ministru kabineta noteikumi?
– Tās būs prasības ZPI un tā piemērošanas kārtībai, par atbildīgo iestādi noteiks VARAM, būs noteiktas arīdzan tās funkcijas. Noteikumos būs iekļautas tās preču un pakalpojumu grupas, kam ZPI piemērojams obligāti, un ZPI kritēriji, kurus izmanto šo preču un pakalpojumu ZPI. Būs arī citas ZPI piemērošanai prioritāras preču un pakalpojumu grupas un būvdarbi, un to ZPI kritēriji, kā arī aprites cikla izmaksu metodika enerģiju patērējošām precēm.
Vissvarīgākais šajos noteikumos būs pirmais pielikums, kur būs noteiktas preču un pakalpojumu grupas, kam ZPI piemēros obligāti, un kritēriji, kurus izmanto šo preču un pakalpojumu ZPI. Patlaban mēs ZPI darba grupā lēmām, ka būs septiņas preču grupas, kam iepirkums ar piemērotiem vides kritērijiem būs obligāts. Tās būs:
- biroja papīrs,
- biroja tehnika,
- datortehnika,
- pārtika un ēdināšanas pakalpojumi (ir ietverts jau patlaban),
- tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi (mēs mērķējam uz produktiem bez bīstamiem ķīmiskajiem piemaisījumiem),
- iekštelpu apgaismojums,
- ielu apgaismojums un satiksmes signāli.
– Kāpēc izvēlētas tieši šīs produktu grupas?
– Iekštelpu apgaismojumam jau faktiski patlaban esam izpildījuši zaļos nosacījumus. Ielu apgaismojumam arī ir daudz labu piemēru. Viens no tiem – Preiļos jau ir uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. Jaunajām prasībām nebūtu jārada liela negatīva ietekme uz pašvaldību budžetu. Ja pašvaldība domā ilgtermiņā, kaut vai četru gadu periodā, tad ieguldījums noteikti atmaksāsies vēl agrāk. Protams, pirmajā gadā sakarā ar iegādi energoefektīvās spuldzes ir dārgākas nekā mazāk efektīvās spuldzes, bet visā aprites ciklā pašvaldība būs ieguvēja.
Pārējās sešas preču kategorijas izvēlētas tāpēc, ka tām ir samērā vienkārši zaļā iepirkuma piemērošanas kritēriji. Citām preču grupām ir izveidots otrais pielikums, kur iekļautas visas atlikušās preču grupas, tām zaļo iepirkumu var piemērot brīvprātīgi. PRIMES projektā bija piemēri, kad zaļo iepirkumu piemēro arī būvniecībai. Iemesls, kāpēc šo nozari uzreiz neiekļauj pirmajā pielikumā, ir tās sarežģītība. Būvniecībā ir daudz stadiju līdz ieceres īstenošanai. Proti, būvniecības ieceres apzināšana, izpēte, projektēšanas darbi, kas veido 90% no panākumiem, lai iepirkums kļūtu efektīvs. Tad nonākam saskaņošanas stadijā, kurai seko pati būvniecība. Pēc tam ir vai nu uzbūvēta laba ēka saskaņā ar projektu, vai arī ātri, lēti kaut kas uzbūvēts un lielas problēmas sākas pēc būves nodošanas ekspluatācijā. Panākumu atslēga būvniecībā ir projektēšana.
Mēs vērtējām, cik plaši, kādās preču grupās jau izmanto zaļo iepirkumu. Liela daļa šādu iepirkumu ir pārtikas produkti, biroja tehnika un biroja preces. Mēs vērtējām arī, kādā veidā šo kategoriju ieviešanas uzraudzību sasiet ar to, ko pērkam Elektronisko iepirkumu sistēmā. Mūsu mērķis ir arī labi sasaistīt šīs kategorijas ar to, kas ir tajā iespējams, lai zaļie katalogi tur būtu labāk izdalīti, lai mēs spētu nākotnē aizvien pāriet uz iepirkumiem, kas ir veikti tieši šajā elektroniskajā katalogā. Šis process ir pakāpenisks, sākam ar pirmajiem soļiem, kas, mūsuprāt, neradītu ļoti lielu vai lielu ietekmi uz tautsaimniecību, ka būtu jāveic milzīgas pārmaiņas un nebūtu iespējams ieceres īstenot ražotāju vai preču trūkuma dēļ. Tāpēc rīkojamies pēc saprātīguma principa. Mūsu mērķis – ar zaļo iepirkumu rosināt Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un vietējo ražošanu. Skatāmies arī šādā veidā, vienlaikus ievērojot ES brīvo preču un pakalpojumu kustību.
Vēl svarīgi, ka katrai no septiņām grupām, kur ZPI būs jārīko obligāti, un arī vēl 13 brīvprātīgai izvēlei pakļautajām grupām būs ieviešanas vadlīnijas. Tajās būs norādīts, kā pa soļiem šo iepirkumu īstenot. Sagatavosim arī zaļā iepirkuma izmaksu novērtēšanas modeli, kalkulatoru. Ieliekot parametrus, kādus vēlas iepirkumā, varēs noteikt izmaksas un salīdzināt zaļo produktu izdevīgumu visa dzīves cikla laikā, nevis īsā laika posmā. Latvijā jau līdzīgs kalkulators IUB mājas vietnē ir pieejams transporta līdzekļu iepirkumiem. Tur prasīts norādīt emisijas, nobraukumu, dzinēja tilpumu, tiek izrēķinātas izmaksas piemēram 200 000 km nobraukumam un salīdzinātas dažādiem dzinējiem un modeļiem. Mūsu mērķis ir iet tālāk. Nevar vienu modeli piemērot pilnīgi visam. Katram ir savas nianses.
Pirmo reizi vēlamies ar to iepazīstināt VARAM stendā izstādē “Vide un enerģija”, kas notiks no 13. līdz 16. oktobrim. Vēlāk šo lietotni ievietosim ministrijas mājas lapas vietnē ikviena lietošanai.
Iespējams, tad redzēsim, ka normatīvajā regulējumā vai uzraudzības kārtībā kaut kas jāmaina. Tas būs krietni vieglāk nekā ķerties klāt smagajām preču un pakalpojumu kategorijām, kuras vēlāk mainīt un pārcelt būtu krietni grūtāk.
– Vai prasības izvirzīs arī iepirkumiem privātajā sektorā?
– Patlaban zaļais iepirkums nav obligāts ne publiskajā, ne arī privātajā sektorā. Rēķinot iepirkumu īpatsvaru, uzskaita ZPI. Mēs nevaram pateikt zaļā iepirkuma īpatsvaru privātajā sektorā. Tad būtu jāveic Vislatvijas izpēte, jāvaicā ikvienam Latvijas cilvēkam, cik daudz viņš ir pircis zaļos produktus. To nav iespējams izrēķināt, un nekur pasaulē to nedara. Valsts budžeta līdzekļus uzskaita, tāpēc var izrēķināt, kas un cik ir pirkts zaļajā iepirkumā. Ar EIS visvienkāršāk var atlasīt, cik daudz ir zaļā iepirkuma. Uz to vajadzētu iet, lai vienkāršotu monitoringu. Mēs arī apzinām situāciju visās nozarēs, ministrijās un iespēju robežās pašvaldībās. Ik gadu līdz 1. maijam mēs valdībai sniegsim informatīvo ziņojumu par ZPI īstenošanu Latvijā. Tajā būs ZPI raksturojošie skaitļi, komponenti, kas to veido, problēmas, analīze.
2013. gadā redzējām – ja ZPI nav atbalsta, to izmanto produktiem, kur skaidri redzams izdevīgums. Piemēram, energoefektīvajām spuldzēm. Vēl svarīga ir konkurētspēja. Ja nerosināsim savu ražotāju izaugsmi, tad agri vai vēlu, redzot, kas notiek citās ES valstīs, zaļā iepirkuma īpatsvars pieaugs, un šīs preces neizbēgami nonāks līdz mums. Vajadzēs pirkt importa preces, nebūsim laikus rosinājuši Latvijā ražoto produktu pārdošanu. 2014. un 2015. gads tautsaimniecībā bija izaugsmes gads, lielā mērā pateicoties arī pārtikas produktu iepirkumos piemērotajiem vides kritērijiem.
– Vai šajā gadā zaļais iepirkums sasniegs iecerēto 20 procentu īpatsvaru no visiem veiktajiem iepirkumiem?
– Mūsu prognoze – sasniegs. Nākamajā gadā sasniegt 30% zaļo iepirkumu īpatsvaru būs jau grūtāk. Tas būs atkarīgs arī no tā, kā sekmēsies šo Ministru kabineta noteikumu projekta virzība un piemērošana. Esam gatavi sadarbībai ar katru pašvaldību, kas vēlas ZPI īstenot. Ar ekspertiem dodamies skaidrot noteikumu piemērošanu. Jau trešo gadu PRIMES projekts ir mērķēts uz to, lai palīdzētu pašvaldību iepirkumu ekspertiem sagatavot specifikācijas sekmīgam iepirkumam.
– Kāda ir pašvaldību interese par zaļo iepirkumu?
– Pagājušā gada beigās piecos semināros pašvaldībām katrā bija vidēji 50 dalībnieki. Latvijā nav 250 pašvaldību. Tātad pārstāvība bija laba. Mūsu sadarbības partneris ir arī Latvijas Pašvaldību savienība, kas rūpējas, lai informācija nonāktu līdz pašvaldībām.
Tik ilgi, kamēr zaļo iepirkumu izmanto maz, ir grūti pateikt, kur ir problēmas. Kam ir vajadzīgs padoms, var rakstīt pēc adreses zpi@varam.gov.lv. Mūsu speciālisti sniegs atbildes uz visiem jautājumiem. Esam papildus piesaistījuši arī ekspertus, kas tirgū pētīja situāciju un spēj sniegt palīdzību, informāciju, kā konkrēto problēmu risina citās valstīs. Esam gatavi sadarbībai, tā ir panākumu atslēga.
Patlaban notiek Rīgas plānošanas reģiona īstenotais zaļā iepirkuma veicināšanas projekts “GreenS”. Projektā veiktā aptauja rāda, ka šā gada sākumā 94% aptaujāto ir informēti par nacionālajiem mērķiem ZPI ieviešanā. Respondenti gan bija 20 – 30 pašvaldības. Jāņem vērā, ka aptauja notika īsi pēc tam, kad mēs ar semināriem apbraukājām novadus.
– Kā vērtējat zaļo iepirkumu Elektronisko iepirkumu sistēmā?
– Pēc apgrozījuma pērn zaļo produktu īpatsvars šajā sistēmā bija 9,82%. Tie ir 6,34 miljoni eiro no 64,8 miljoniem eiro. Ja skatās pret visiem iepirkumiem, tad EIS pirktais produktu daudzums aizvien ir ļoti mazs. Latvijā kopējais publiskajā pārvaldē pirktais produktu daudzums bija par 1,8 miljardiem eiro, 64,8 miljoni eiro būs 3 – 4%. Ir ļoti liela vieta izaugsmei. Jāsaprot, ka, pērkot EIS, notiek zaļš iepirkums tāpēc, ka netiek ražoti papīri un nenotiek braukāšana šurpu turpu.
EIS nevar nopirkt visus produktus. Piemēram, pienu nopirkt būtu neiespējamā misija. No mūsu piedāvātajām septiņām zaļo produktu grupām lielāko daļu EIS var nopirkt ļoti vienkārši. Cits jautājums ir, kā šī sistēma attīstās, kā to uztur un cik daudz piegādātāju ievieto tajā. Tātad tirgus dalībnieku piedalīšanās šajā sistēmā. Būtu vajadzīgs stimuls, lai šajā sistēmā atrasties būtu izdevīgāk nekā tajā nebūt.
– Kā Latvija ar savu zaļo iepirkumu izskatās uz citu valstu fona?
– Lietuvā zaļā iepirkuma īpatsvars veido aptuveni 40 procentus. Iemesls ir jau 2002. gadā izveidotā ilgtspējīgas attīstības stratēģija un vēlāk ieguldītais darbs ZPI veicināšanā. Lietuvieši 2006. gadā noteica preču kategorijas, kurām obligāti jāveic ZPI. 2009. gadā ZPI samazinājās, tad atsevišķas produktu kategorijas izņēma. Redzēja, ka vietējie ražotāji krīzes laikā nespēj nodrošināt piegādes. Lietuvā diezgan aktīvi zaļo iepirkumu piemēro arī ceļu būvē. Tas uzreiz dod lielu finansiālu ietekmi.
Eiropā piecas līdervalstis ZPI ir Nīderlande, Zviedrija, Lielbritānija, Norvēģija un Dānija, kur ZPI pārsniedz 50%. Nīderlandei un Zviedrijai tas pārsniedz 60%. Daudz neatpaliek arī Somija un Vācija ar 45 – 50% lielu ZPI īpatsvaru. Austrijai vajadzētu būt vairāk nekā 40%, neesot bijuši korekti ievades dati. Lietuvai vairāk nekā 40%. Sarakstā nav Latvijas, Igaunijas, Bulgārijas. Iemesls – tajā ir iekļautas valstis, kur ZPI pārsniedz 20% īpatsvaru. Eiropas Komisijai jaunāku datu par 2011. gadu nav. Igaunijā ir sliktāka situācija nekā patlaban Latvijā. Viņiem nav sekmējies ar šā iepirkuma veicināšanu.
Ir līderi un pārējie, kas mēģina sasniegt viņus. ES 2008. gadā noteica – savienības dalībvalstu mērķis būtu 50% ZPI rādītāja sasniegšana līdz 2010. gadam. Patlaban ir 2016. gads, sistēma un mērķis aizvien ir brīvprātīgs. Tās valstis, kas šo mērķi sasniedza, redzēja ieguvumu un rādītāju nesamazina. Redzam, ka tās nav visnabadzīgākās valstis. Visticamāk, jūt, ka zaļajam iepirkumam ir potenciāls un tas darbojas.
Svarīgi, ka rādām Latvijas labos piemērus. Var rasties iespaids – bagātās valstis var atļauties ZPI, mēs noteikti nevaram. Jautājums ir, vai mēs gribam sasniegt šo valstu līmeni vai negribam. Visticamāk, gribam, tāpēc kaut kas šajā virziena ir jādara. Šīs valstis ne jau tāpēc kļuva bagātas, ka tādas bija visu laiku, bet tāpēc, ka tās mērķtiecīgi uz to gāja. ZPI aprites cikla vērtēšana un saimnieciskais izdevīgums ir viens no soļiem un viena no atslēgām, kāpēc uz to ir jāiet.
Vēl viens rādītājs – attīstītākās valstis piemēroja ES kritērijus, bet faktiski izdeva savus nacionālos nosacījumus. Mēs uz to ejam ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem.
30% ZPI rādītāju, visticamāk, sasniegsim. Ja kaut ko nosaka par obligātu, tad arī pērk.
– Kādus vislielākos izaicinājumus saredzat zaļā iepirkuma aizvien plašākā ieviešanā Latvijā?
– Visgrūtāk ir iegūt zināšanas. Zaļā iepirkuma speciālistus nekur negatavo. Mēs VARAM esam gatavi ikvienam palīdzēt ar padomu un pierādīt, ka ZPI ir izdevīgs. Vislielākās rūpes ir par to, ka diezgan plaši ir izplatīts stereotips – zaļš, tātad dārgs iepirkums. Tomēr vēlreiz uzsvēršu – tas atbilst patiesībai tikai tad, ja vērtē vien produkta vai pakalpojuma sākotnējo cenu, nevis izmaksas visa dzīves cikla laikā.
Nereti problēma ir tā, ka skatāmies vēlēšanu cikla četru gadu griezumā.
Ik gadu līdztekus jauna budžeta veidošanai plāno jaunus pirkumus, tomēr nevērtējam iepirkuma atmaksāšanos kaut vai četru gadu periodā. Ir atsevišķas pašvaldības, kas jau patlaban asociējas kā zaļas pašvaldības, kur ir dabas objekti, kas ir videi draudzīgas. Ar ZPI tās vēl vairāk var pozicionēt sevi kā videi draudzīgāko un arīdzan iedzīvotājiem tam vajadzētu patikt. Īpaši, ja tas ir energoefektīvi un taupīgi un pašvaldība saviem iedzīvotājiem pierāda, ka, piemēram, trīs gadu laikā ir ietaupīta konkrēta naudas summa, ko vēlāk var ieguldīt nākamajā ciklā, ja pašvaldību ievēlēs. Var vēl daudz darbu paveikt par ietaupīto naudu.
Tātad izaicinājumi Latvijā ir zināšanas, attieksme pret ZPI un arī politiskā griba. Nereti ir saskaņošanas, koalīcijas, ikviens vēlas kaut ko savu izbīdīt cauri, tomēr nerēķina atmaksāšanās laiku vai to, cik maksās iepirkums. Tikpat labi Latvija iegūst naudu no ES fondiem. Piemērojot zaļus kritērijus, mēs varam izpildīt kaut kādas prasības, izdarīt kaut ko labāk. ES pastāv uz to, ka vides nosacījumiem ir jābūt iekļautiem iepirkuma līgumos. Šo naudu jau patlaban var ieguldīt savas uzņēmējdarbības izaugsmē. Pareizi tērējot ES fondu naudu, mēs ceļam savu labklājību.
Problēma arī ir ilgtermiņa plānošanas process. Zaļā iepirkuma dokumentu kvalitatīvai gatavošanai vajag plānošanas laiku un darba ieguldījumu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka iepirkuma dokumentu gatavošanai atvēl īsu laiku. Viss notiek pēdējā brīdī. Būvniecības projektiem viens no vissvarīgākajiem elementiem ir kvalitatīvu būvprojektu gatavošana. Tam parasti taupa laiku.
Vēl par metodiku – var izvēlēties tādu zaļuma līmeni, kādu var atļauties, izejot no pieejamajiem resursiem. Zaļajam iepirkumam ir pamatkritēriji un izvērstie kritēriji, kas ļauj izpildīt pamatprasības, tās nav tik sarežģītas. Ja vēlies pamatīgāk izpildīt vides aizsardzības komponenti, tad var plašāk šos kritērijus izvērst. Šie kritēriji ir brīvi pieejami gan mūsu, gan Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapas vietnē. Arī Eiropas Komisijas mājas lapā tos var lasīt latviešu valodā. Ministru kabineta noteikumos mēs adaptēsim šos kritērijus Latvijas situācijai un skaidrosim piemērošanu. Aicinām ikvienu šos zaļā iepirkuma metodikas kritērijus izpētīt. Ja ir kas neskaidrs, vienmēr palīdzēsim un dosim padomu. Vajadzētu jau patlaban sākt gatavoties laikam, kad ZPI kļūs par obligātu.
PRIMES bez maksas piedāvā pašvaldībām palīdzību iepirkuma specifikāciju gatavošanā. Līdz aizvadītā gada vidum pieteicās vien aptuveni desmit pašvaldības. Nezinām, kas ir vajadzīgs pašvaldību speciālistu iedrošināšanai sākt izmantot zaļā iepirkuma priekšrocības. Ir skepse par to, ja tas ir kaut kas jauns, tas nāk no Eiropas, tad noteikti ir dārgi. Patiesībā cilvēkiem nav zināšanu, kas tas zaļais iepirkums vispār ir, ka tajā rēķina produkta izmaksas visa dzīves cikla laikā. Pieteikties PRIMES atbalstam var arī patlaban, projekts turpināsies līdz šā gada oktobra beigām.
Uzziņa
- Zaļais iepirkums ir sistemātiska vides kritēriju integrēšana visās ar preču vai pakalpojumu iepirkumu saistītās darbībās, sākot no vajadzību noskaidrošanas, atbilstošu specifikāciju izstrādes un novērtējuma procedūrām līdz pat sasniegto rezultātu monitoringam.
- Zaļais publiskais iepirkums ir process, kura ietvaros valsts un pašvaldības iestādes cenšas iepirkt preces un pakalpojumus ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi, ņemot vērā aprites cikla izmaksas produktiem un pakalpojumiem ar vienādu primāro funkciju.
TEKSTS: SANDRIS GUNVALDIS
FOTO: GUNĀRS JANAITIS
Atbildēt