Februāra beigās Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde sagatavoja Ministru kabinetam ziņojumu par pērnā gada ES fondu revīziju rezultātiem, balstoties uz 2015. gada atzinumu un gada kontroles ziņojumu, kas iesniegti Eiropas Komisijai (EK) decembrī. Dokumentu būtība ir sniegt Eiropas Komisijai neatkarīgu vērtējumu par atbilstošu ES finanšu līdzekļu izlietojumu, īstenojot kohēzijas politiku Latvijā. Kopējie secinājumi līdzīgi kā iepriekš – izveidotā ES fondu vadības un kontroles sistēma darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektos joprojām ir publiskie iepirkumi.
Balstoties gan uz sistēmu auditu, gan uz ES fondu projektu izdevumu pārbaužu rezultātiem, kuri tiek atspoguļoti ik gadu gada kontroles ziņojumā, FM ES fondu Revīzijas iestādes eksperti sniedz savu vērtējumu ne tikai par iepriekšējā gada auditu rezultātiem, bet atskatās arī uz aizvadīto ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodu kopumā, pārrunājot būtiskākās izmaiņas un uzlabojumus iepirkumu jomā.
“Pirms vērtēt konkrēto situāciju ES fondu iepirkumu jomā Latvijā, aicinu paskatīties plašāk uz situāciju Eiropā kopumā. Analizējot ikgadējos Revīzijas palātas sagatavotos pārskatus par auditu rezultātiem, var secināt, ka visā Eiropā kļūdu skaits iepirkumu jomā ir viens no lielākajiem. Un šajā ziņā neesam nedz labāki, nedz sliktāki par pārējām dalībvalstīm,” skaidrojumu par situāciju iepirkumu jomā sniedz ES fondu Revīzijas iestādes (RI) vadītāja Nata Lasmane. Viņa papildinot norāda – konstatētie trūkumi publiskajā iepirkumā ir otrs lielākais kļūdu veids uzreiz aiz izmaksu deklarācijās iekļautiem neattiecināmiem izdevumiem.
RI sagatavotajā ziņojumā Ministru kabinetam par 2015. gada auditu rezultātiem norādīts, ka arī Latvijā trūkumi visvairāk ir tieši publiskajos iepirkumos, veidojot 95% no visa konstatētā neatbilstību finanšu apjoma. “Ņemot vērā veiktos auditus, secinām – gan pērn, gan visā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā kļūdas iepirkumos dominē. Taču te ir būtiski saprast, ka mēs kā RI skatāmies uz pagātnes notikumiem un, tos pārbaudot, tiek atklāti veci grēki, proti, saskaņā ar EK regulām pārbaudām iepirkumus, kuri izsludināti vismaz pirms diviem gadiem. Tāpēc, lai arī ar gada kontroles ziņojumu palīdzību veidojam priekšstatu par kopējo situāciju Latvijā, tomēr nav korekti secināt, ka tas raksturo faktisko situāciju iepirkumu jomā tieši šobrīd,” papildina RI vadītāja.
ES fondu RI vecākā eksperte Marita Markevica norāda, ka nevienam nav noslēpums – kļūdas iepirkumu procedūrās iet roku rokā ar projektu sarežģītību un pietiekami smagnējo normatīvo regulējumu. “No vienas puses, ir EK regulējums ar saviem sliekšņiem, bet, no otras puses, pastāv nacionālā likumdošana. Jo sarežģītāks projekts un process, jo lielāka iespēja kļūdīties. Turklāt gadās, ka ne vienmēr nacionālā interpretācija saskan ar EK viedokli,” viņa skaidro, “taču esmu droša, ka mēs varam atļauties teikt – pa šiem gadiem esam būtiski auguši likumdošanas izpratnes ziņā.”
RI eksperti arī norāda, ka, paraugoties atpakaļ uz iestādes veiktajiem auditiem, ir iespējams secināt – izpratne par likuma piemērošanu projektu vadītājiem uzlabojas. “Šeit jāuzteic Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) paveiktais darbs, lai vairotu finansējuma saņēmēju izpratni, piemēram, gatavojot skaidrojošos materiālus, kuri atrodami IUB mājaslapā, organizējot seminārus un sniedzot individuālas konsultācijas, ko arī mēs kā auditori aicinām izmantot. Detalizētās pārbaužu lapas, kas pieejamas tagad, nav salīdzināmas ar tām, kādas bija, teiksim, ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda sākumā,” par progresu stāsta RI vadītājas vietniece Maija Treija. Viņa arī atzīmē, ka visā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā ir būtiski mainījusies kopējā IUB iepirkumu kontroles sistēma – papildus ex-post kontrolēm plānošanas perioda ieviešanas laikā ir ieviestas ex-ante kontroles, tajā skaitā arī sadarbības iestādēm ir būtiski mainījusies izpratne gan par iepirkumiem kā tādiem, gan par pašām iepirkumu kontrolēm.
“Nevar nepieminēt arī pārmaiņas pašas EK pieejā, kā viņi raugās uz korekciju piemērošanu. Līdz šodienai tā ir būtiski mainījusies, jo tikai 2007. – 2013. gada plānošanas periodā EK ieviesa proporcionālo korekciju piemērošanas principu. Un šeit vēlos vērst uzmanību, ka pirms tam par pārkāpumiem iepirkumu procedūrās tika piemērota 100% korekcija, proti, bija vai nu melns, vai balts. Turpretī šobrīd korekciju apmērs tiek noteikts pēc vienotiem principiem – atkarībā no pārkāpuma būtiskuma un finansiālās ietekmes,” komentāru sniedz RI vadītāja N. Lasmane.
Papildinot tiek norādīts, ka labāka izpratne par publisko iepirkumu procedūras atbilstošu piemērošanu vēl nenozīmē, ka netiek pieļautas kļūdas. Drīzāk kļūdas ir citādas. Mazinās tās, kuras pieļautas nejauši, nezināšanas dēļ. “Iepriekš būtisks risks bija nepamatoti zemas cenas, jo tieši tā bija viena no izplatītākajām iepirkuma procedūras vērtēšanas metodēm. Pretendents uzvar ar zemāko cenu un pēc tam mēģina no projekta īstenotāja it kā ar papildu neparedzamiem darbiem izspiest papildu līdzekļus. Taču pēdējā laika lielākie riski ir godīgas konkurences ierobežojumi,” informē ES fondu RI vecākā eksperte Agnese Abula, norādot, ka arī EK papildu vērību pievērš tieši tam, lai dalībvalstīs ir nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem komersantiem. “Protams, mēs nevaram nošķirt diskriminējošas prasības no kvalitātes kritērijiem, jo galu galā iepirkums ir ne tikai lai iegūtu zemāko cenu, bet arī lai saņemtu labāko jeb kvalitatīvāko un līdz ar to visizdevīgāko preci vai pakalpojumu,” viņa papildina.
“Taču te ir cita galējība. Nenodefinējot skaidras pamata prasības, iepirkumos ar viszemāko cenu varam saņemt arī viszemākās kvalitātes produktus, kuri beigās ir nederīgi. Tas viss ir relatīvi,” tematu turpina ES fondu RI vecākais eksperts Ojārs Daugavietis, norādot, ka biežākā RI secinātā problēma ir tā, ka finansējuma saņēmēji nemāk definēt pietiekami precīzi kvalitātes prasības. Pamatā tas saistāms ar nepietiekamu izpratni par trauslo robežu starp vajadzību saņemt kvalitatīvu produktu vai pakalpojumu un to, kurā brīdī šīs prasības kļūst diskriminējošas. “Tādējādi var veidoties divas galējības – vai nu iepirkumā saņemam zemas kvalitātes produktu vai pakalpojumu, vai, piemēram, ir iesniegts tikai viens piedāvājums no pretendenta,” papildina O. Daugavietis, norādot, ka tas ir nākamais lielākais izaicinājums iepirkumu jomā, kuru, iespējams, risinās jaunais publiskā iepirkuma regulējums, kam jāstājas spēkā jau šogad.
“Runājot par jauno publisko iepirkumu likumu, pie kura šobrīd aktīvi strādā Finanšu ministrija, gribas domāt, ka ne tikai tiks saglabāta arī turpmāk šī pozitīvā tendence uzlabot un padarīt efektīvākas iepirkumu pārbaudes, bet arī tiks turpināta attīstība likuma izpratnes veicināšanai finansējuma saņēmēju vidū,” noslēgumā norāda RI vadītāja N. Lasmane.
FM Revīzijas iestāde ir neatkarīga ES fondu pārbaudes institūcija Latvijā, kuras izveidošana katrā kohēzijas politiku ieviesušā ES dalībvalstī ir EK noteikta obligāta prasība. RI pienākums ir aizsargāt EK finansējumu un veicināt tā pareizu izlietojumu nacionālā līmenī. Par paveikto darbu katru gadu RI sniedz EK neatkarīgu atzinumu, uz kuru balstoties tiek pieņemts lēmums par izdevumu apstiprināšanu Latvijai.
Ar RI sagatavotajiem gada kontroles ziņojumiem un atzinumiem var iepazīties http://www.esfondi.lv/gada-kontroles-zinojumi-2007-2013
Autors: ZAIGA PUŠKINA,
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vecākā eksperte
Atbildēt