Lauku naudas apgūšanā turpmāk lielu uzmanību pievērsīs iepirkumiem
To uzsver lauku naudas administrētāja – Lauku atbalsta dienesta (LAD) – direktore Anna Vītola-Helviga. Tieši pēdējos gados Eiropas Komisijas (EK) ierēdņu attieksme ir kļuvusi ļoti strikta, punktuāla un birokrātiska pret ES fondu apguves projektiem. Tā, piemēram, ja zemnieks aizmirst laikus iesniegt pieteikumu atbalsta veidam, kam ir pieteicies iepriekšējos piecus gadus, un pieteikšanās termiņš ir beidzies, atbalsts viņam ir liegts. “Mēs šos gadījumus centāmies traktēt kā acīmredzamu kļūdu un par to saņēmām stingru aizrādījumu no EK, jo tās nostāja šobrīd ir ļoti strikta – katram lauksaimniekam ir jāzina, ko viņš grib, un jāizdara savas izvēles,” skaidroja LAD direktore Anna Vītola-Helviga.
Agrāk bija aptuveni divi simti gadījumu, kad zemnieki nav paspējuši pieteikties ES fondu atbalstam, bet LAD nav nekādu iespēju zemniekam palīdzēt šajā situācijā. Tāpēc dienests aicina lauksaimniekus izmantot elektroniskās pieteikšanās sistēmu.
Izdodas veiksmīgi
Latvijas laukos pēdējo septiņu gadu laikā ieplūduši 2,8 miljardi eiro. Līdz aizvadītā gada beigām finansējums lauku projektu īstenotājiem apgūts un izmaksāts 100% apjomā. Savukārt zivsaimniecībā tas izmaksāts par aptuveni 98% un atbalstu vēl varēs maksāt šogad, līdz ar to paredzams, ka arī tas tiks apgūts pilnā apjomā. “Valdība piekrita uzņemties virssaistības, līdz ar to mēs slēdzām līgumus par lielāku summu, nekā šis finansējums ir pieejams programmā, jo pretējā gadījumā visu naudu izmantot nav iespējams. Mums tas ir izdevies ļoti veiksmīgi, un apguve lauku fondā ir 100% apmērā,” teica LAD vadītāja. Lielākās atbalstītās nozares iepriekšējā plānošanas periodā bija lopkopība un graudkopība, lielas investīcijas veiktas arī lauksaimniecības produktu pārstrādes nodrošināšanā un biogāzes staciju izveidē. No lielākajiem projektiem jāmin vairāki – cūkkopības uzņēmums “Baltic Pork” uzbūvējis fermu par 3,9 miljoniem eiro, piena lopkopības saimniecības SIA “Sēļi” un SIA “Agro Dzelzava” uzcēlušas fermas katra 3,6 miljonu eiro vērtībā. Izvērtējot pārstrādes uzņēmumus, lielākās investīcijas bijušas “Jaunpils pienotavai”, kur realizēti četri projekti par sešiem miljoniem eiro, “Tukuma pienā” – seši projekti par 4,6 miljoniem eiro, “Agrofirma Tērvete” īstenojusi lauksaimniecības produktu un alus pārstrādes projektus par 4,5 miljoniem eiro. Kopā iepriekšējā plānošanas periodā lauku saimniecības modernizētas par 365 miljoniem eiro, pārstrādē ieguldīts 71 miljons eiro. Sekmēta ne tikai ražošanas attīstība, bet arī lauku teritoriju sakārtošana un dzīves līmeņa celšana. Lauku pašvaldībās ieguldīti 89 miljoni eiro, kur galvenokārt rekonstruēti un izveidoti saietu nami, muzeji, veikta ceļu rekonstrukcija. Nelauksaimnieciskajā programmā pavisam realizēti projekti par 108 miljoniem eiro – attīstīta metālapstrāde, kokapstrāde, izveidotas laivu ražotnes, autoservisi, izbraukuma ēdināšanas pakalpojumi. Mežsaimniecībā ieguldīti 36 miljoni, ceļot mežu ekonomisko vērtību. LAD vadītāja ir gandarīta par LEADER pasākumu, kas ļāvis attīstīt konkrētus projektus teritoriju sakārtošanai – sakārtoti bērnu laukumi, atpūtas vietas, izveidotas publiskās veļas mazgātavas, dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas. Pietiekami daudz gan bijis noraidīto projektu un tādu, kuru īstenotājiem tiek atprasīts piešķirtais finansējums. Pēc LAD direktores teiktā, kopējais debitoru parāds šobrīd ir seši miljoni eiro, bet vidējais debitora lielums ir nepilni četri tūkstoši eiro – tas skar ap diviem tūkstošiem klientu. “Tas ir normāls procents. Jo nekad nebūs tā, ka visi projekti īstenosies atbilstoši. Kur lielas naudas, tur ir vēlme darīt kaut ko ne tā un saņemt vairāk, nekā pienākas,” vērtē LAD direktore. Dažādās instancēs tiesvedībā pašlaik atrodas 115 lietas, to skaitam ir tendence palielināties.
Pārrāvuma nav
Lai nebūtu pārrāvuma starp plānošanas periodiem, lauku fondi bija vienīgie, kas pirmās kārtas atvēra jau 2014. gada beigās. Līdz šim pavisam atvērti desmit pasākumi lauksaimniecībā un astoņas kārtas bijušas zivsaimniecības pasākumiem. Jau apmaksāti 35 miljoni eiro no jaunā programmas finansējuma un realizācijā ir projekti par 115 miljoniem eiro. Šobrīd aktīvāki ir graudkopji, piena lopkopji ir piesardzīgāki, taču projektus iesniedz un saskata attīstības iespējas arī šajā laikā, kad nozarē ir krīze. “Var apbrīnot viņu drosmi un apņemšanos. Mums ir augsta līmeņa lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji,” slavē A. Vītola-Helviga. Turpmāk visiem projektu iesniedzējiem LAD prasīs sasniedzamus mērķus, kas var būt ekonomiskie vai vides. Ja kāds projekta īstenotājs būs apņēmies trīs gados kāpināt realizācijas ieņēmumus, trešajā gadā LAD to pārbaudīs. Ja mērķis netiks sasniegts, lauksaimnieki būs spiesti atmaksāt saņemto naudu proporcionāli nesasniegtajam līmenim. Šis nav jaunums Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā un attieksies uz visiem projektiem. Striktāki paredzami arī sankciju mehānismi.
Šobrīd no aptuveni 60 tūkstošiem lauksaimnieku, kas pretendē uz ES fondu atbalstu, teju 40 tūkstoši neizmanto elektronisko pieteikšanās sistēmu, un šis skaitlis ir ļoti liels. Tāpēc LAD vēl ir jāveic liels izskaidrojošais darbs, lai mērķi sasniegtu, kam piesaistīti jau vairāk nekā 140 sertificēti konsultanti, kuri jau var palīdzēt.
LAD aicina lauksaimniekus aktīvāk izmantot pieteikšanos ES atbalstam elektroniskajā sistēmā. “Mēs mēģināsim virzīties uz to, ka šogad aicināsim visus lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, jo LAD ir izdarījis milzīgu darbu – esam digitalizējuši visus laukus. Arī tā lauksaimnieka lauks, kurš nekad nav pieteicies elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, jau tur ir iezīmēts,” teica LAD direktore.
Ja lauksaimnieki atbalstam piesakās elektroniskās pieteikšanās sistēmā, iespējams redzēt, vai atbalsta platības pieteikums ir akceptēts. Savukārt, ja ir kādas neatbilstības, jau laikus var redzēt kļūdas un tās labot, kas lauksaimniekiem novērsīs soda sankcijas un atbalsta samazināšanas gadījumus. Lauksaimnieku pilnīgu pieteikšanos ES fondu atbalstam elektroniskās pieteikšanās sistēmā iecerēts sekmēt, veicot izmaiņas normatīvajos aktos. Tāpat LAD plāno īstenot ļoti lielu atbalsta kampaņu, kuras ietvaros, piesaistot nevalstiskās organizācijas, iecerēts pierunāt lauksaimniekus pieteikties ES fondu atbalstam elektroniskās pieteikšanās sistēmā. Mērķis ir jau oktobrī veikt avansa atbalsta izmaksu tiem pieteikumiem, kam nav kļūdas, nevis tikai to uzsākt, bet decembrī izmaksāt visus galamaksājumus.
Kopumā līdz 2020. gadam zemnieki tiešajos maksājumos saņems 1,6 miljardus eiro, kas ir par 880 miljoniem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Lauku attīstības programmas ietvaros ES finansējums pieaudzis par 11% un lauku uzņēmēji līdz 2020. gadam varēs apgūt 1,5 miljardus eiro.
Autors: ELZA BĒRZIŅA
Atbildēt