Kopējā nodokļu likme uzņēmējiem Latvijā ir viszemākā Baltijas valstīs

Jaunākajā Pasaules bankas grupas un “PricewaterhouseCoopers” (“PwC”) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē secināts, ka kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā (35,9%) aizvien ir viszemākā Baltijas valstīs (Igaunijā – 49,4%, Lietuvā – 42,6%). Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā – Francijā (62,7%). Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES/EBTA reģionā.

Latvijas 35,9% likmi veido 6,3% UIN, 26,6% darbaspēka nodokļi un 3% pārējie nodokļi. Patērētais laiks saistību kārtošanai Latvijā ir 193 stundas, kas joprojām ir virs vidējā rādītāja ES/EBTA reģionā (173 stundas). Turpretī maksājumu skaits Latvijā ir viens no mazākajiem pasaulē un Eiropā – tikai 7, ierindojot Latviju augstajā 3. vietā ES/EBTA reģionā. Pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ir Norvēģija un Zviedrija.

Salīdzinājumā ar 32 ES/EBTA valstīm Latvijā ir samērā zema UIN likme un vidēji augsti darbaspēka nodokļi.

“Uzņēmēji nereti sūdzas par nodokļu slogu Latvijā, taču, izvērtējot konkrētos skaitļus un salīdzinot sevi ar citām Eiropas valstīm, tam nav reāla pamata. Daudz nopietnāks drauds uzņēmējiem Latvijā ir ēnu ekonomika, kas rada negodīgu konkurenci un pamatīgu slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo problēma ir nevis nodokļu apmērā, bet to nemaksāšanā vispār,” pētījuma rezultātus komentē “PwC” valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

“Lai veicinātu uzņēmēju uzticēšanos, valsts pārvaldes galvenais uzdevums ir izveidot nodokļu politiku, definējot prioritārās un atbalstāmās uzņēmējdarbības nozares, kā arī izveidot nelielu, taču efektīvu valsts pārvaldi. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāveicina nodokļu maksāšanas kultūra, cīnoties ar nodokļu nemaksātājiem, tos diferencējot un piemērojot dažādas sadarbības pieejas. Nedrīkst izmantot vienus un tos pašus līdzekļus pret ļaunprātīgiem nemaksātājiem un tiem uzņēmējiem, kuri vēlas un ir gatavi maksāt nodokļus, taču nepareizi tos piemērojuši savas nezināšanas vai neprasmes dēļ,” uzsver Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Uz neizmantotām iespējām uzlabot Latvijas sasniegumus norāda arī “PwC” Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza: “Latvijas rādītāji salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju, apliecina mūsu valsts un nodokļu likmes augstu konkurētspēju, taču laiks, ko patērējam deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir pārāk ilgs – 193 stundas, kas ir ievērojami vairāk nekā Igaunijā, Lietuvā un vidēji Eiropā. Lai to uzlabotu, būtiska ir elektroniskā nodokļu deklarēšana. Raugoties uz citu valstu praksi, redzam, ka pilnīga pāreja uz deklarāciju iesniegšanu elektroniski, kā arī esošo valsts datubāzu un informācijas sistēmu sasaiste, piemēram, Polijai ir palīdzējusi būtiski saīsināt nodokļu saistību kārtošanai nepieciešamo laiku.”

Līdztekus pasaules un Eiropas valstu salīdzinājumam “Paying Taxes 2016” pārskata jaunākajā izdevumā secināts, ka elektroniskā nodokļu deklarēšana un maksāšana pērn bijusi visizplatītākā pasaules valstu veiktā nodokļu reforma. Pateicoties tai, vidēja izmēra uzņēmumiem visā pasaulē kļuvis vieglāk samaksāt nodokļus, bet uzņēmumu maksājamo nodokļu likmju samazināšanas vietā tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiju ieviešanai un nodokļu saistību izpildes sloga atvieglošanai. Pārskatā redzams arī tas, ka vislielākās reformas joprojām būs nepieciešamas valstīs ar zemiem ienākumiem.

Pārskatā secināts, ka parauguzņēmuma kopējā nodokļu likme, kas definēta atbilstoši “Doing Business” projekta metodoloģijai, pasaulē vidēji ir 40,8 procenti no komercdarbības peļņas, kas ir tikai par 0,1 procentpunktu mazāk nekā pērn. Šāds uzņēmums veic 25,6 nodokļu maksājumus gadā un savu nodokļu saistību izpildei patērē 261 stundu, kas ir par divām stundām mazāk nekā pērn.

Pētījumā aptvertajā desmit gadu laikposmā vidēji pasaulē saistību izpildes laiks ir samazinājies par 61 stundu, bet maksājumu skaits – par 8,2, lielā mērā pateicoties elektroniskās nodokļu deklarēšanas un maksāšanas sistēmu ieviešanai un uzlabošanai. Elektroniskajai deklarēšanai joprojām ir būtiska ietekme nodokļu administrēšanas sloga atvieglošanā. Visā pasaulē visizplatītākā nodokļu reformas iezīme pērn bija elektroniskās deklarēšanas un maksāšanas sistēmas ieviešana vai uzlabošana.

Valstis, kuras ir investējušas elektroniskās deklarēšanas un maksāšanas infrastruktūrā, no šīm sistēmām gūst ievērojamu labumu. Turpretī valstis ar zemiem ienākumiem, kurās bieži vien ir liels nodokļu saistību izpildes slogs, ir uzrādījušas visniecīgāko samazinājumu saistību izpildes laika un maksājumu skaita rādītājos. Tas liecina, ka šajās valstīs vispirms ir jāatrisina citi jautājumi, piemēram, mūsdienīgas komunikāciju infrastruktūras izveide, un tikai pēc tam šīs valstis būs spējīgas reformēt savu nodokļu sistēmu. Pētījumā ir aplūkoti arī potenciālie ieguvumi no efektīvas nodokļu saistību izpildes sistēmas, kas ļautu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Lai gan 2014. gadā kopējā nodokļu likme vidēji pasaulē nedaudz samazinājusies, reģionālajā un nacionālajā līmenī ir redzamas atšķirības. Kopējā nodokļu likme Āfrikā, Centrālāzijas un Austrumeiropas reģionā, kā arī Tuvajos Austrumos palielinājās sakarā ar dažādu nodokļu palielinājumu, bet veiktās 30 reformas samazināja uzņēmumu nodokļu izmaksas. 2014. gadā 46 pasaules valstis uzrādījušas kopējās nodokļu likmes palielinājumu, bet 41 valstī tā samazinājusies.

Pārskatā “Paying Taxes” arī secināts, ka darbaspēka nodokļi uzņēmumos vidēji pasaulē ir līdzīgā apmērā kā peļņas nodokļi, jo gan nodarbinātības nodokļu kategorija, gan peļņas nodokļu kategorija katra atsevišķi vidēji veido 16,2% no pasaules komercdarbības peļņas un četras piektdaļas no uzņēmumu tiešajiem nodokļiem. Šādi situāciju komentē Pasaules bankas grupas Attīstības ekonomikas nodaļas globālo rādītāju grupas direktors Augusto Lopess-Klaross:

“Nodokļi ir būtisks sabiedrisko pakalpojumu un attīstības finansēšanas avots visā pasaulē. Nodokļu sistēmas struktūra var ietekmēt uzņēmēju lēmumu darboties legālajā sektorā. Uzmundrina tas, ka valstis visā pasaulē turpina būtiski uzlabot savu nodokļu regulējumu. Tas nozīmē gan sloga atvieglošanu uzņēmējiem, gan ilgtspējīgus ieņēmumus valstu valdībām.”

“Paying Taxes” pētījums tiek veikts 189 pasaules valstīs – šogad jau desmito gadu pēc kārtas. Sīkāka informācija atrodama www.pwc.com/payingtaxes.

Pētījumā “Paying Taxes” tiek mērīti visi obligātie nodokļi un iemaksas, kas vidēja izmēra uzņēmumam jāmaksā konkrētā (šajā gadījumā 2014.) gadā. Mērīto nodokļu un iemaksu vidū ir peļņas jeb uzņēmumu ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un nodarbinātības nodokļi, kurus maksā darba devējs, kā arī nekustamā īpašuma nodokļi, īpašuma atsavināšanas nodokļi, dividenžu nodoklis, kapitāla pieauguma nodoklis, finanšu darījumu nodoklis, atkritumu savākšanas nodokļi, transportlīdzekļu un ceļa nodokļi, kā arī citi nelieli nodokļi vai nodevas.