EIROPAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par publiskā iepirkuma noteikumiem saistībā ar pašreizējo patvēruma meklētāju krīzi

Eiropas Savienība šobrīd saskaras ar daudzām problēmām, ko rada negaidīts un ļoti straujš patvēruma meklētāju pieplūdums. Dalībvalstīm pienācīgā un ātrā veidā ir jāapmierina patvēruma meklētāju neatliekamākās vajadzības (mājoklis, preces un pakalpojumi). Šajā paziņojumā sniegts pārskats par publisko iepirkumu rīkotāju un līgumslēdzēju iestāžu¹ iespējām ātri nodrošināt infrastruktūru (mājokli), kā arī pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus. Eiropas publiskā iepirkuma noteikumos ir sniegti visi nepieciešamie rīki šo vajadzību apmierināšanai saskaņā ar spēkā esošajiem Direktīvas 2004/18/EK² (turpmāk – Direktīva) noteikumiem, kā arī saskaņā ar jaunāko publiskā iepirkuma Direktīvu 2014/24/ES³. Šī direktīva ir jātransponē līdz 2016. gada 18. aprīlim, un tā ir piemērojama tikai dalībvalstīs, kurās transponēšanas pasākumi jau ir stājušies spēkā. Šā paziņojuma pamatā ir Direktīva 2004/18/EK, bet ir norādītas arī Direktīvas 2014/24/ES īpatnības, ja tās pašreizējos apstākļos ir svarīgas⁴. Ar šo paziņojumu netiek radīti jauni tiesību aktu noteikumi. Paziņojumā ir atspoguļota komisijas izpratne par līgumiem, publiskā iepirkuma direktīvām un Eiropas Savienības Tiesas (Tiesas) judikatūru. Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka sniegt savienības tiesību aktu galīgo saistošo interpretāciju ir Tiesas pienākums.

1. SAVIENĪBAS PUBLISKĀ IEPIRKUMA NOTEIKUMU DARBĪBAS JOMA

1.1. Infrastruktūra – būvdarbi

Infrastruktūru (t. i., mājokļus) var nodrošināt, vai nu īrējot esošas ēkas, kurās nav jāveic apjomīgi pielāgojumi (t. i., būvdarbi), vai būvējot jaunas ēkas, vai izremontējot esošas ēkas. Publiskā iepirkuma noteikumi neattiecas uz esošu ēku īrēšanu (sk. Direktīvas 16. panta a) punktu⁵). Pieņemot, ka mājokļi ir pieejami, tos var nodrošināt bez nepieciešamības veikt publiskā iepirkuma procedūras, ja esošās ēkas tiek īrētas tirgū vai ja šādām vajadzībām tiek piešķirta esošā publiskā infrastruktūra (piem., kazarmas, skolas, sporta ēkas). Ja ir vajadzība būvēt jaunas ēkas, remontēt vai citādi pielāgot esošās ēkas, iespējams, ka ir jāpiemēro savienības publiskā iepirkuma noteikumi⁶. Lai Direktīva būtu jāpiemēro, attiecīgā būvniecības/remontēšanas/pielāgošanas projekta aplēstajai vērtībai jābūt vai nu vienādai ar pašreizējo robežvērtību, kas ir EUR 5 186 000, vai lielākai par to⁷. Šis nosacījums attiecas uz katru funkcionāli neatkarīgu projektu. Pašvaldība, kura plāno īstenot dažādas mājokļu shēmas, parasti aprēķina katras shēmas vērtību atsevišķi, tādējādi pārbaudot, vai minētā robežvērtība ir sasniegta. Būvdarbu projektus nav atļauts sadalīt mazākās daļās, lai tādā veidā apietu Direktīvas noteikumu piemērošanu (Direktīvas 9. panta 3. punkts). Ja projekta vērtība ir mazāka nekā robežvērtība, piemēro valsts tiesību aktus. Tomēr, ja attiecīgais projekts ir saistīts ar zināmu pārrobežu interesi, ir spēkā savienības tiesību pamatprincipi šajā jomā, proti, nediskriminācija uz valstiskās piederības pamata, vienlīdzīga attieksme un pārredzamība⁸.

1.2. Preces

Pēc daudzu patvēruma meklētāju ierašanās steidzami būs vajadzīgi arī dažādu preču krājumi (piem., teltis, tvertnes, apģērbi, segas, gultas, pārtika).

Direktīva attieksies uz visiem piegādes līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzēja iestāde⁹, ja to aplēstā vērtība ir vienāda ar piemērojamo robežvērtību vai lielāka par to; šī robežvērtība atkarībā no līgumslēdzējas iestādes¹⁰ var būt vai nu EUR 134 000, vai EUR 207 000¹¹. Ja līguma vērtība ir mazāka nekā robežvērtība, piemēro valsts tiesību aktus. Iepriekš minētos savienības tiesību pamatprincipus piemēro ar tādiem pašiem nosacījumiem kā būvdarbu līgumu gadījumā.

1.3. Pakalpojumi

Visbeidzot, pēc patvēruma meklētāju ierašanās būs vajadzīga arī pakalpojumu iepirkšana (piem., tīrīšanas, veselības, ēdināšanas un drošības pakalpojumi). Pakalpojumu līgumu gadījumā spēkā esošie Direktīvas un Direktīvas 2014/24/ES noteikumi ievērojami atšķiras. Saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK pakalpojumiem to piemēro pilnībā tikai tad, ja tie ir uzskaitīti izsmeļošā sarakstā¹². No minētajiem pakalpojumiem patvēruma meklētājiem īpaši var būt vajadzīgi autobusu pārvadājumi un tīrīšanas pakalpojumi. Attiecībā uz visiem pārējiem pakalpojumiem, kuri nav uzskaitīti izsmeļošā sarakstā, Direktīvā¹³ ir paredzēta tikai ex post pārredzamība¹⁴ un reglamentējošo tehnisko specifikāciju piemērošana. Direktīva attiecas uz pakalpojumu līgumiem no tādām pašām robežvērtībām kā piegādes līgumi. Turklāt savienības tiesību pamatprincipus pakalpojumu līgumiem piemēro, ja šie līgumi ir saistīti ar zināmu pārrobežu interesi, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā būvdarbu līgumu gadījumā¹⁵. Direktīva 2014/24/ES principā ir pilnībā piemērojama visiem pakalpojumiem. Tomēr sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem piemēro īpašus iepirkuma noteikumus¹⁶ jeb tā saukto atviegloto režīmu¹⁷. Saistībā ar pakalpojumu sniegšanu patvēruma meklētājiem atvieglotais režīms varētu būt nozīmīgs, piemēram, attiecībā uz ēdināšanas, veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Daži pakalpojumi ir pilnībā izslēgti no Direktīvas 2014/24/ES piemērošanas. To ar dažiem nosacījumiem nepiemēro glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem¹⁸. Kopumā Direktīva 2014/24/ES būs piemērojama no tādām pašām robežvērtībām kā iepriekšējā Direktīva¹⁹. Pakalpojumiem, uz kuriem attiecas atvieglotais režīms, piemērojamā robežvērtība ir EUR 750 000²⁰. Atvieglotā režīma piemērošana nozīmē, ka līgumslēdzējām iestādēm ir pienākums nodrošināt informācijas publicēšanu ES līmenī gan pirms slēgšanas tiesību piešķiršanas, gan pēc tās un ka tām jāievēro daži procedurāli pamatpienākumi (jo īpaši jānodrošina nediskriminācijas principa piemērošana). Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra šīs kategorijas pakalpojumiem būs reglamentēta valsts tiesību aktos. Savienības tiesību vispārīgie principi attieksies uz pakalpojumu līgumiem, kuru vērtība būs zem attiecīgās robežvērtības, ja tie būs saistīti ar zināmu pārrobežu interesi²¹.

2. PROCEDŪRU UN TERMIŅU IZVĒLE SASKAŅĀ AR ES PUBLISKĀ IEPIRKUMA NOTEIKUMIEM

2.1. Vispārīgi noteikumi

To līgumu gadījumā, kas ir Direktīvas darbības jomā, līgumslēdzēja iestāde var izvēlēties, vai līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu veikt atklātā vai slēgtā procedūrā (Direktīvas 28. pants)²². Minimālais termiņš, kuru var noteikt piedāvājuma iesniegšanai atklātā procedūrā, ir 52 dienas, bet to var samazināt līdz 40 dienām, ja tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi (Direktīvas 38. pants). Slēgtā procedūrā parastais termiņš, ko atvēl dalības pieteikumu iesniegšanai, ir 37 dienas, un piedāvājuma iesniegšanai paredz vēl 40 dienas pēc tam, kad līgumslēgšanas iestāde ir atlasījusi pretendentus, kuriem atļauj iesniegt piedāvājumu (Direktīvas 38. panta 3. punkts; minētie termiņi var būt attiecīgi 30 un 35 dienas, ja tiek izmantoti elektroniskie līdzekļi²³). Atklātās procedūrās, uz kurām attieksies Direktīva 2014/24/ES, piedāvājumu iesniegšanai būs jāparedz 35 dienu termiņš²⁴. Slēgtu procedūru gadījumā Direktīvā 2014/24/ES dalības pieteikuma iesniegšanai ir paredzēts 30 dienu termiņš un papildu 30 dienu termiņš piedāvājuma iesniegšanai²⁵. Ja valsts tiesību aktos šāda iespēja ir paredzēta, centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošās līgumslēdzējas iestādes, piemēram, reģionālās vai vietējās iestādes, un dalībnieki var vienoties par pēdējā minētā termiņa ilgumu. Ja vienošanos nevar panākt, tad var noteikt, ka minimālais termiņš ir 10 dienas²⁶.

2.2. Steidzamība

Steidzamības gadījumā Direktīvā ir paredzēta iespēja ievērojami saīsināt vispārējos termiņus. Šādā gadījumā līgumslēdzējas iestādes var piemērot paātrinātu slēgto procedūru, kurā dalības pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 15 dienas un piedāvājuma iesniegšanas termiņš – 10 dienas²⁷. Šādi līgumslēgšanas tiesības var piešķirt ātrāk. Direktīvā 2014/24/ES šī procedūra ir saglabāta²⁸ un papildus ir ieviesta paātrināta atklātā procedūra, paredzot, ka pamatotos steidzamības gadījumos piedāvājumu iesniegšanas termiņu var samazināt līdz 15 dienām²⁹.

Paātrinātā slēgtajā procedūrā ir jāpiemēro vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi, tādējādi nodrošinot daļēju konkurenci pat steidzamības apstākļos. Daudzos gadījumos nepieciešamās līgumslēgšanas tiesības ir iespējams piešķirt, izmantojot šādu paātrinātu slēgto procedūru (vai saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES – paātrinātu atklāto procedūru).

3. SARUNU PROCEDŪRA, NEPUBLICĒJOT PAZIŅOJUMU PAR LĪGUMU, ĀRKĀRTĒJAS STEIDZAMĪBAS GADĪJUMĀ

Attiecībā uz sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, savienības tiesību aktos ir paredzēta papildu iespēja, ar kuru līgumslēgšanas tiesības var piešķirt saistībā ar patvēruma meklētāju vajadzībām arī ļoti steidzamos gadījumos. Līgumslēdzējas iestādes valsts līguma slēgšanas tiesības var piešķirt sarunu procedūrā, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, “tik lielā mērā, cik noteikti nepieciešams, ja attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm neparedzamu iemeslu dēļ radusies ārkārtēja steidzamība, kas liedz ievērot termiņus, kuri noteikti atklātai, slēgtai vai sarunu procedūrai ar iepriekšēju līguma paziņojuma publicēšanu. Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ” (Direktīvas 31. panta 1) punkta c) apakšpunkts³⁰). Tā kā līgumslēdzējas iestādes šajā gadījumā atkāpjas no līguma pamatprincipa par pārredzamību, Tiesa ir noteikusi, ka šo procedūru var izmantot tikai izņēmuma kārtā. Visi nosacījumi ir jāizpilda kumulatīvi un jāinterpretē šaurā nozīmē (sk., piemēram, spriedumu lietā “C-275/08 komisija pret Vāciju” un lietā “C-352/12 Consiglio Nazionale degli Ingegneri”). Sarunu procedūra, nepublicējot paziņojumu par līgumu, dod līgumslēdzējām iestādēm iespēju vest sarunas tieši ar iespējamiem darbuzņēmējiem. Šajā procedūrā nav atļauta tieša līgumslēgšanas tiesību piešķiršana iepriekš izvēlētam komersantam, izņemot, ja ārkārtas steidzamības apstākļos prasības spēj izpildīt tikai viens komersants, ņemot vērā tehniskos un laika ierobežojumus. Katrai līgumslēdzējai iestādei būs jāizvērtē, vai ir izpildīti nosacījumi, kas ļautu izmantot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu. Tai atsevišķā ziņojumā būs jāsniedz procedūras izmantošanas pamatojums³¹. Izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, jābūt izpildītiem turpmāk minētajiem kumulatīviem kritērijiem.

3.1. Attiecīgajām līgumslēdzējām iestādēm neparedzami iemesli

Daudzās dalībvalstīs samērā īsā laikā patvēruma meklētāju skaits ir ievērojami pieaudzis.

Var uzskatīt, ka atsevišķa līgumslēdzēja iestāde nevarēja iepriekš zināt, kāds būs patvēruma meklētāju skaits, par kuru tai būs jārūpējas. Nepieciešamību konkrētai pašvaldībai nodrošināt patvēruma meklētājiem mājokli, preces vai pakalpojumus iepriekš nevarēja ieplānot, un tādējādi to attiecīgās pašvaldības gadījumā var uzskatīt par neparedzamu iemeslu.

3.2. Ārkārtēja steidzamība, kas liedz ievērot vispārējos termiņus

Nav šaubu, ka dažādās dalībvalstīs ieradušos patvēruma meklētāju neatliekamākās vajadzības (mājoklis, preces un pakalpojumi) būtu jāapmierina iespējami ātrāk. To, vai ir iespējams ievērot pat visīsākos termiņus, kas noteikti paātrinātai slēgtajai procedūrai (vai paātrinātai atklātajai procedūrai saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES), būs jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi. Kā paskaidrots Tiesas judikatūrā³², ja tiek izmantota ārkārtēja steidzamība, iepirkumu nepieciešams veikt nekavējoties. Šo izņēmumu nevar izmantot tad, ja līguma slēgšanas tiesību piešķiršana prasa ilgāku laiku nekā tad, ja tiktu izmantota pārredzama (atklāta vai slēgta) procedūra, arī paātrināta (slēgtā) procedūra.

3.3. Cēloņsakarība starp neparedzamo iemeslu un ārkārtējo steidzamību

Ņemot vērā to, ka ļoti īsā laikā ir jānodrošina patvēruma meklētāju neatliekamākās vajadzības, nevar apšaubīt, ka pastāv cēloņsakarība starp patvēruma meklētāju skaita pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt viņu vajadzības.

3.4. “Tik lielā mērā, cik noteikti nepieciešams”

Sarunu procedūra, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, var dot iespēju pienācīgi apmierināt neatliekamākās vajadzības. Šādu procedūru izmanto, līdz tiek rasti pastāvīgi risinājumi, piemēram, pamatlīgumi par precēm un pakalpojumiem, ievērojot parasto procedūru (arī paātrināto procedūru).

4. SECINĀJUMI

Līgumslēdzējām iestādēm katrā gadījumā atsevišķi būs jānovērtē, kuru procedūru tām izvēlēties, lai, piešķirot līgumslēgšanas tiesības, apmierinātu patvēruma meklētāju neatliekamākās vajadzības (mājoklis, preces un pakalpojumi). Atsevišķiem projektiem, kuru vērtība pārsniedz savienības publiskā iepirkuma direktīvu piemērošanas attiecīgās robežvērtības, ja minētās vajadzības ir jāapmierina, īstenojot jaunu iepirkumu³³, līgumslēdzējas iestādes pirmkārt izvērtē visas iespējas ievērojami samazināt termiņus un izmantot paātrināto (slēgto vai saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES – atklāto) procedūru. Ja ar minētajām procedūrām mājokļus, preces un pakalpojumus nevar nodrošināt pietiekami ātri, var izmantot sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu. Savienības publiskā iepirkuma noteikumi ir piemēroti, lai pašreizējos ārkārtas apstākļos apmierinātu patvēruma meklētāju neatliekamākās vajadzības.

______________________________________________________________

^{1^}

^{2^}

^{3^}

^{4^}

^{5^}

^{6^}

^{7^}

^{8^}

^{9^}

^{10^}

^{11^}

^{12^}

^{13^}

^{14^}

^{15^}

^{16^}

^{17^}

^{18^}

^{19^}

^{20^}

^{21^}

^{22^}

^{23^}

^{24^}

^{25^}

^{26^}

^{27^}

^{28^}

^{29^}

^{30^}

^{31^}

^{32^}

^{33^}

EIROPAS KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par publiskā iepirkuma noteikumiem saistībā ar pašreizējo patvēruma meklētāju krīzi

Comments

Atbildēt Atcelt atbildi