Šajā rakstā apkopotas, pēc autora domām, nozīmīgākās pārmaiņas valsts ekonomiskajā vidē, kas šogad skars Latvijas iedzīvotājus.
Pieaug minimālā mēnešalga
Minimālā mēnešalga pieaug par 10 eiro – no 360 eiro uz 370 eiro.
Šo izmaiņu rezultātā minimālās darba algas saņēmēji ik mēnesi “uz rokas” iegūs par 6,90 eiro vairāk. Minimālās mēnešalgas palielinājums varētu skart ap 250 tūkst. Latvijas tautsaimniecībā nodarbināto personu.
Pieaug atvieglojuma apmērs iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājam par apgādībā esošu personu
Atvieglojuma apmērs pieaug par 10 eiro – no 165 eiro uz 175 eiro, kas ļaus atvieglojuma saņēmējam papildus ik mēnesi saņemt 2,30 eiro. Līdztekus tiek sašaurināts personu loks, uz kurām attiecināts atvieglojums, tas vairs netiks piemērots par darba ņēmēja nestrādājošu laulāto un vecākiem.
Diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana
Ar 2016. gadu tiek ieviests diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums. Vairs nebūs visām personām vienāds neapliekamais minimums, bet gan tiks piemērots diferencēts neapliekamais minimums, kura apmērs atšķirsies atkarībā no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apmēra. Apliekamo ienākumu kopsummā tiks ietverti gan ar vispārējo likmi 23% apliekamie ienākumi (darba alga, ienākumi no fiziskās personas saimnieciskās darbības), gan arī ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātas 10% likmes (ienākumi no kapitāla, kokmateriālu un augoša meža atsavināšanas ienākumi, saimnieciskās darbības ieņēmumi, ja ir izmantotas tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, par to paziņojot VID) vai 15% likmes (kapitāla pieaugums).
Strādājošajiem, kuru gada apliekamais ienākums 2016. gadā būs līdz 12 000 eiro, atkarībā no viņu ienākumu apmēra pienāksies paaugstināts neapliekamais minimums (jo ienākums tuvāks 1000 eiro mēnesī, jo neapliekamā summa būs mazāka). Nodokļu starpību starp gada laikā piemēroto neapliekamo minimumu (75 eiro mēnesī) un saviem ienākumiem atbilstošo diferencēto gada neapliekamo minimumu (to aprēķina pēc formulas, ko noteicis Ministru kabinets; internetā ir pieejams “Swedbank” izstrādāts kalkulators diferencētā neapliekamā minimuma ietekmes aprēķinam) strādājošie varēs atgūt 2017. gadā, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadu. Saņemot mēnešalgu 2016. gada laikā, vēl nekas nemainīsies: nodokļa maksātājam ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, piemēros pašreiz spēkā esošo mēneša neapliekamo minimumu (75 eiro), kas tagad noteikumos ir apzīmēts kā minimālais mēneša neapliekamais minimums. Turpmākajos gados šis mēneša neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies: 2017. gadā – 60 eiro, 2018. gadā – 40 eiro, 2019. gadā – 20 eiro, 2020. gadā – 0 eiro.
Tiek ieviests pievienotās vērtības nodoklis (PVN) dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem
No 2016. gada 1. jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem piemēros 21% PVN likmi (pašlaik 0%), kas nepārprotami nozīmē pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) maksas pieaugumu.
2010. gadā piešķirto valsts pensiju pārrēķins
2016. gadā pārrēķinās valsts pensijas (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām”), kas piešķirtas 2010. gadā. Šīs pensijas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskatīs līdz 2016. gada augustam. Pensijas palielināsies personām, kuras sāka tās saņemt ekonomiskās krīzes laikā, proti, kad pensiju aprēķināšanā piemēroja 2009. gada negatīvo apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu. 2010. gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, – 2009. gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli 1.
Pensiju pārrēķins notiks arī divos nākamajos gados: 2017. gadā pārrēķinās 2011. gadā piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas, bet 2018. gadā pārrēķinās 2012. – 2015. gadā piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas.
Nodokļu maksātāja attaisnoto izdevumu sastāva izmaiņas
No 2016. gada stājas spēkā izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu sastāvā, proti, būs iespēja šī nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos iekļaut arī:
- samaksāto solidaritātes nodokļa summu;
- maksātāja izdevumus par interešu izglītības programmu apguvi bērniem;
- summas, kas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumam ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētai politiskajai partijai vai politisko partiju apvienībai un kas kopā taksācijas gada laikā nepārsniedz 213,43 eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu (t. sk. par nosauktajiem izdevumiem) 23% apmērā varēs atgūt 2017. gadā, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadu.
Dabasgāzes cenas samazinājums
Ar 2016. gada 1. janvāri samazinās dabasgāzes cena mājsaimniecībām un citiem klientiem ar patēriņu līdz 25 tūkst. kub. m gadā. Dabasgāzes cena samazinās par 2% gāzes plīts lietotājiem (ap 380 tūkst. mājsaimniecību) un par 4% gāzes apkures lietotājiem (vairāk nekā 50 tūkst. mājsaimniecību). Ņemot vērā, ka dabasgāzes cena piesaistīta iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta un dīzeļdegvielas kotācijai, pašreizējās zemās naftas cenas ļauj prognozēt, ka dabasgāzes cenas samazinājums gaidāms arī 2016. gada otrajā pusē. (Mājsaimniecībām dabasgāzes cena mainās divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā.)
Elektroenerģijas cenas samazinājums
Elektroenerģijas cena mājsaimniecībām 2016. gadā nedaudz saruks – samazinājums atkarīgs no elektroenerģijas piegādātāja un izvēlētā tarifu plāna. (Piemēram, “Latvenergo” 2016. gadā plāno kopējo elektrības cenu samazinājumu 6 – 8% robežās.)
Akcīzes nodokļa pieaugums degvielai
No 2016. gada 1. janvāra palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, t. sk. svinu nesaturošam benzīnam. Tā ietekmē gada sākumā bija novērojams benzīna cenas sadārdzinājums vidēji par 0,03 eiro/l, bet dīzeļdegvielas – par 0,01 eiro/l. Labā ziņa – tiek prognozēts, ka arī 2016. gada sākumā naftas produktu cenas saglabāsies zemas.
Tikām pastāv iespēja, ka turpmāk visā Eiropas Savienībā (ES) degvielas cenas organizēti pieaugs. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible 16. janvārī publicētā intervijā laikrakstam “Süddeutsche Zeitung” ierosinājis, ka ES varētu ieviest visa bloka mēroga degvielas nodokli, lai finansētu imigrantu pieplūduma radītās izmaksas.
Akcīzes nodokļa pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem
No 2016. gada 1. marta būs lielāks akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem (saskaņā ar nodokļa paaugstinājuma grafiku akcīzes nodokļa likmes paaugstinājums paredzēts arī 2017. gada 1. martā un 2018. gada 1. martā), bet jau no 2016. gada 1. janvāra ievieš pakāpenisku akcīzes nodokļa paaugstinājuma grafiku smēķējamai tabakai un tabakas lapām. No 2016. gada 1. jūlija ieviesīs akcīzes nodokli elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem, kā arī pieaugs (atbilstoši likumā “Par akcīzes nodokli” noteiktajam akcīzes nodokļa paaugstinājuma grafikam) akcīzes nodoklis cigaretēm.
Kļūst dārgāka auto tehniskā apskate un maksa par vadīšanas eksāmenu
Latvijā kļūst dārgāka auto tehniskā apskate. Cenas par auto tehnisko apskati palielinās par 3,61 eiro, veicot pamata apskati, un par 1,98 eiro, veicot atkārtotu apskati. Cenas izmaiņas gan skars tikai vieglos automobiļus un kravas automobiļus ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām.
Tiem, kas vēl tikai apgūst auto vadīšanas prasmes, ievērības vērta var būt ziņa, ka vadīšanas eksāmena ilgums tiek pagarināts līdz 40 minūtēm un saistībā ar to maksa par vadīšanas eksāmenu pieaug no 16,01 eiro uz 24,58 eiro.
Tiek ieviests solidaritātes nodoklis
No 2016. gada 1. janvāra ar šo nodokli apliks fizisko personu ienākumus, kuri gada laikā pārsnieguši valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru (2016. gadā – 48 600 eiro, t. i., vidēji mēnesī 4050 eiro). Ienākumu daļai, kas pārsniedz 48 600 eiro, tiks piemērots nodoklis ar likmi 34,09%. No 0,8 miljoniem nodarbināto solidaritātes nodoklis varētu skart aptuveni 4,7 tūkst. personu.
Nodokļa maksātājam ar šī nodokļa ieviešanu netiek uzlikti jauni pienākumi, jo nodokli, pamatojoties uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un to objekta uzskaiti, noteiks un valsts pamatbudžetā iemaksās valsts institūcija – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Palielinās mēnešalga atsevišķos valsts sektoros strādājošajiem
Algas pieaug policistiem, ugunsdzēsējiem, ieslodzījuma vietu darbiniekiem, mediķiem, Nodarbinātības valsts aģentūrā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Tiesībsarga birojā, Valsts kontrolē un Valsts probācijas dienestā strādājošajiem, Ministru kabineta locekļiem un atsevišķiem amatiem Saeimā, kā arī (no 1. septembra) pedagogiem.
Pārmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa maksājumos (Rīgā)
Rīgas dome ir pārskatījusi nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtību atsevišķām nodokļa maksātāju kategorijām par Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu – zemi un ēkām. No 2016. gada Rīgā samazinās nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ģimenēm ar bērniem (ja kāds no vecākiem 1. janvārī ir deklarēts dzīvesvietā Rīgā kopā ar attiecīgo skaitu bērnu; atvieglojumu piešķir par visu kalendāra gadu, nosakot personas atbilstību to piešķiršanai gada 1. janvārī), bet nodoklis kāps īpašumiem, kuros neviens nav deklarēts, piemērojot tiem 1,5% likmi.
Pieaugs par zemi maksātais nodoklis. No 2016. gada 1. janvāra rīdziniekiem neatkarīgi no viņu deklarētās dzīvesvietas par zemi būs jāmaksā likumā noteiktā nodokļa likme – 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Dzīvokļiem un dzīvojamiem namiem, kuros neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, līdzšinējās likmes – 0,2 līdz 0,6% – vietā piemēros 1,5% likmi.
Prognozētā inflācija un algu pieaugums
Latvijas Banka ir noteikusi 2016. gada inflācijas prognozi 1,3% apmērā, “Swedbank” – 1,5% apmērā. Banku analītiķi prognozē, ka algas Latvijā 2016. gadā varētu kāpt vidēji par 5 – 7%.
Autors: Jānis Deguts,
mag. oec., dipl. iur.
Atbildēt