Šā gada oktobra “Iepirkumu” numurā publicējām interviju “Kāpēc valstij neinteresē nodokļu nemaksātāji?” ar SIA “SOL Latvia” direktoru Ritvaru Brisku. Viņa vadītais uzņēmums pamazām atsakās no dalības publiskajos iepirkumos negodīgas konkurences dēļ. Uzņēmējs intervijā kritizē sasaistes neesamību starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Valsts darba inspekciju (VDI), stāsta, kā uzņēmēji apiet jauno Publisko iepirkumu likuma nosacījumu par 80% no vidējās profesijas stundas likmes nozarē, un atklāj citas iepirkumu nozares aktualitātes. Uzņēmēja izteiktos pārmetumus vērtē VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste EVITA TEICE-MAMAJA.
VID nodokļu maksātāji nodokļu kontroles pasākumiem tiek atlasīti saskaņā ar nodokļu maksātāju riska analīzes rezultātiem, t. i., ar augstāko nodokļu nemaksāšanas risku.
VID, veicot darba devēju pārbaudes, pārliecinās, vai ar darba ņēmējiem ir noslēgti rakstveida darba līgumi, vai tiek uzskaitītas visas nostrādātās stundas, kā arī, ņemot vērā nozares specifiku, izvērtē, vai ar nodarbināto skaitu un nostrādātajām stundām ir iespējams nodrošināt uzņēmuma saimniecisko darbību. Pārbaudē tiek izmantota grāmatvedības uzskaites dokumentos, t. sk. darba laika uzskaites tabelēs un citos dokumentos, piemēram, reģistrācijas žurnālos, tāmēs un citos dokumentos sniegtā informācija.
VID 2015. gada deviņos mēnešos veica 2897 darba devēju pārbaudes, kas pārbaudīti gandrīz katrā tematiskajā pārbaudē jeb 76%. Šīs pārbaudes bija rezultatīvas 63% gadījumu. Visbiežāk konstatēti pārkāpumi darba laika uzskaitē, nav tikuši pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darba algām, VID nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību vai tās iesniegtas novēloti, kā arī 26 pārbaudēs konstatēts, ka ar 33 darba ņēmējiem nav noslēgti darba līgumi.
Tematisko pārbaužu ietvaros tiek veikts arī preventīvais darbs, lai laikus novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pateicoties tam, darba devēju tematisko pārbaužu laikā pēc VID aicinājuma 2015. gada deviņos mēnešos 1292 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus un iemaksai valsts budžetā papildus ir aprēķinājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli 379,4 tūkst. eiro apmērā.
Turklāt no 2015. gada augusta, kopš stājušās spēkā Publisko iepirkumu likuma 48. panta 1.1. daļas prasības, saskaņā ar kurām pasūtītājam ir pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, VID no pasūtītājiem ir saņēmis pieprasījumus atzinuma sniegšanai par 133 pretendentu darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendenta veiktajai saimnieciskajai darbībai, no kuriem 21 gadījumā VID ir sniedzis atzinumu par pretendenta darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes neatbilstību pretendenta veiktajai saimnieciskajai darbībai.
Noslēgtās starpresoru vienošanās (2006. gada 18. aprīlī) jau patlaban nodrošina veiksmīgu Valsts ieņēmumu dienesta sadarbību ar Valsts darba inspekciju gan kopīgu pārbaužu veikšanā, informācijas apmaiņā par pārbaudē konstatēto, gan VID rīcībā esošās informācijas par darba devējiem/ņēmējiem izmantošanā.
VID sniedz VDI informāciju gan par nodokļu maksātājiem veiktajās pārbaudēs konstatētajiem darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, gan par nodokļu maksātājiem, kuriem veiktajās darba devēju tematiskajās pārbaudēs pārkāpumi nav tikuši konstatēti. Savukārt VDI sniedz VID informāciju par veiktajās pārbaudēs konstatētajiem gadījumiem, kad darba devējs nav noslēdzis rakstveida darba līgumu ar darba ņēmēju vai nav tikuši aprēķināti nodokļi no darba samaksas. Piemēram, 2015. gada deviņos mēnešos VID sniedza VDI informāciju par 1381 gadījumu, kad veikto tematisko pārbaužu laikā tika konstatēti pārkāpumi darba devēju un darba ņēmēju darba tiesisko attiecību noformēšanā, un par 692 nodokļu maksātājiem, kuriem darba devēju veiktajās tematiskajās pārbaudēs pārkāpumi netika konstatēti. Tādējādi jau patlaban VID un VDI savstarpēji apmainās ar visu to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama sekmīgai “cīņai pret algu izmaksām aploksnēs un nelegālo nodarbinātību”.
Papildus vēlamies norādīt, ka VID atbalsta SIA “SOL Latvia” direktora Ritvara Briskas izteikto priekšlikumu, vērtējot publisko iepirkumu konkursu pretendentus, ņemt vērā pretendenta samaksāto nodokļu summas (nodokļu ieņēmumu) īpatsvaru attiecībā uz vienu apgrozījuma eiro. Šis rādītājs nodrošinātu, ka valsts izsludinātajos publisko iepirkumu konkursos piedalītos uzņēmumi, kuri tiešām maksā nodokļus valsts budžetā.”
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: GUNTIS PILSĒTNIEKS, Vizuālo mediju aģentūra
Atbildēt