Kas jāiekļauj pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja noslēgtajā līgumā

Ieteikumi par pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāju noslēdzamajos atkritumu apsaimniekošanas līgumos iekļaujamajiem nosacījumiem

Šī gada nogalē biedrība “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija” sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītu līgumdarbu “Nosacījumu izstrāde juridiskajam regulējumam attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā”. Rakstā gribam pastāstīt par galvenajiem nosacījumiem, kas atspoguļoti šajā darbā un ir ņemami vērā, slēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumus starp pašvaldībām un konkursa kārtībā izvēlētu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu.

Tā kā līgumu sagatavo atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem par atkritumu apsaimniekošanu, jo skaidrāk un pilnīgāk ir izstrādāti pašvaldības saistošie noteikumi, jo vieglāk ir sagatavot publiskā iepirkuma dokumentus un, balstoties uz tiem, arī līgumus. Savukārt pašvaldībai, lai varētu izvirzīt prasības atkritumu apsaimniekotājam, ir jāpārzina sava sadzīves atkritumu apsaimniekošana attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, par ko tiek slēgts līgums. Tas ir, jāapzina visi sadzīves atkritumu radītāji – kā juridiskās, tā privātās personas, jānovērtē sadzīves atkritumu vidējais daudzums, sastāvs un to blīvums, kā arī bīstamie atkritumi, ko rada mājsaimniecības. Līdztekus šiem atkritumu veidiem ir arī lielgabarīta atkritumi, kas tiek savākti regulāri, sezonālie atkritumi, piemēram, lapas, un individuāli nododamie, piemēram, iedzīvotāju radītie būvgruži. Ir savācami atkritumi arī pēc plašākām aktivitātēm, kas noris pašvaldības teritorijā, piemēram, talkām, lieliem koncertiem, festivāliem u. c. Tiem visiem ir jāparedz prasības, veidojot konkursa nolikumus par atkritumu apsaimniekotāja izvēli pašvaldībā un tālāk jābūt atspoguļotiem līgumā ar izvēlēto atkritumu apsaimniekotāju. Pašvaldības speciālistiem, sastādot līgumus, ir jāņem vērā esošie normatīvie akti, kā arī to iespējamās izmaiņas – likums “Par pašvaldībām”, Atkritumu apsaimniekošanas likums, Publisko iepirkumu likums, kā arī prasības, kas izteiktas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2013. – 2020. gadam. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas detalizētiem nosacījumiem, kas ietverti konkursa prasībās un tālāk līgumā, ir jābūt atbilstošiem Ministru kabineta (MK) attiecīgo normatīvo aktu prasībām. Te būtiski ir MK 2013. gada noteikumi nr. 184 “Noteikumi par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju”, MK 2011. gada noteikumi nr. 898 “Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām”, MK 2011. gada noteikumi nr. 302 “Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus”.

Sastādot līgumu starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju, ir jāievēro, ka ar apsaimniekošanas līgumu pašvaldība piešķir apsaimniekotājam tiesības sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus visiem atkritumu radītājiem vai valdītājiem – gan fiziskām, gan juridiskām personām, kas dzīvo vai darbojas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Savukārt apsaimniekotājs apņemas ar saviem spēkiem un materiāli tehniskajiem līdzekļiem nodrošināt norādīto pakalpojumu sniegšanu, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas un vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un saskaņā ar apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem. Te pušu vispārējās saistības un atbildība nedrīkst būt diskriminējoša nevienai no pusēm.

Sastādot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, ir jāparedz, ka apsaimniekotājs apņemas atkritumu radītājiem (klientiem) sniegt pašvaldības administratīvajā teritorijā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus tehniskajā specifikācijā un iepirkuma procedūrā iesniegtā piedāvājumā paredzētajos termiņos, apjomā un kvalitātē, ievērojot no klientiem savācamo atkritumu daudzumu, kā arī ievērojot apsaimniekošanas līgumā vai ar pašvaldības lēmumu noteikto maksu par pakalpojuma sniegšanu. Ja apsaimniekotājs nav izvēlēts iepirkuma procedūrā vai publiskās un privātās partnerības procedūrā, tad apsaimniekošanas līgumā var ietvert visus darba uzdevumus, kas būtu norādīti iepirkuma konkursa tehniskajā specifikācijā, piemēram:

• pirms atkritumu apsaimniekošanas uzsākšanas, saskaņot sadzīves atkritumu, tajā skaitā dalīti vākto atkritumu, izvešanas maršrutus un laika grafikus ar pašvaldību;
• noslēgt līgumu ar reģionālo sadzīves atkritumu poligonu par savākto sadzīves atkritumu pieņemšanu apglabāšanai;
• ietvert nosacījumus par konteineru, maisu vai somu nodrošināšanu klientiem atbilstoši konkrētajām gan šķiroto, gan nešķiroto atkritumu prasībām. Piemēram, nodrošināt Klientus ar nepieciešamo atkritumu konteineru daudzumu bez atsevišķas samaksas un vajadzīgā tilpumā, kā arī nodrošināt ar papildu atkritumu konteineriem pēc klientu pieprasījuma, konteineru veidu un dizainu pirms tam saskaņojot ar pašvaldību.

Te nevajag aizmirst, ka konteineru izmaksas ir lielas, bet to izvešanai ir nepieciešams specializēts transports. Tāpēc bieži ērtāk attālāku lauku rajonu klientus nodrošināt ar marķētiem maisiem vai somām (0,3 – 0,5 m3 tilpuma), par kuru apsaimniekošanu jau atbilstoši pašvaldības apstiprinātajam tarifam klients ir samaksājis, saņemot maisu vai somu. Savukārt šādu aizpildītu iepakojumu savākšanu atkritumu apsaimniekotājs var veikt centralizēti, nosakot savākšanas vietas (piemēram, noteiktu ceļu krustojumus) un laikus. Ja tiek savākti jaukti sadzīves atkritumi, kuru sastāvā ir arī bioloģiskie atkritumi, atkritumu izvešanu nevajadzētu plānot retāk par vienu reizi divās nedēļās.

Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem katrai pašvaldībai ir jānodrošina, lai iedzīvotāji varētu atšķiroti nodot stikla, papīra, plastmasas un metāla atkritumus. Sastādot līgumus, pašvaldības speciālistiem ir jāzina, cik daudz šo atkritumu ir sadzīves atkritumos, jāprognozē to savākšanas daudzums un nepieciešamā infrastruktūra. Šķiroto atkritumu savākšanai ir nepieciešams plānot noteiktu punktu un laukumu skaitu. Lai gan nav noteikts šādu objektu skaits normatīvajos aktos, ņemot vērā praktisko pieredzi, šķirotu atkritumu punkts noteikti jāveido uz 200 – 300 iedzīvotājiem, bet laukums ir nepieciešams lielākos apdzīvotos centros ar 3000 – 5000 iedzīvotāju. Lai atvieglotu attālāko lauku rajonu iedzīvotājiem atkritumu šķirošanu, šiem atkritumu veidiem var izmantot arī krāsainus maisus vai ekosomas, ko savāc pēc noteikta grafika. Ņemot vērā, ka atšķiroto atkritumu saturs ne vienmēr būs atbilstošs tālākās pārstrādes prasībām, atkritumu apsaimniekotājiem atšķirotie atkritumu veidi ir jāpāršķiro. Tāpēc bieži tiek izmantota vienkāršota pieeja – vienā atkritumu konteinerā atļauj salikt plastmasu un papīru, kā arī metāla iepakojumu, bet noteikti atsevišķs konteiners ir nepieciešams stiklam. Stikla lauskas ir bīstamas tālākā atkritumu šķirošanā ne tikai darbiniekiem, kas to dara ar rokām, bet arī kaitē automātiskajām šķirošanas līnijām.

Ja pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēts, ka daļu no sadzīves atkritumiem ir jāsavāc atsevišķi un tam nepieciešams slēgt atsevišķus līgumus, tad tas arī jāparedz apsaimniekošanas līgumā, proti, liela izmēra atkritumus, bioloģiskos atkritumus un sadzīvē radušos bīstamos atkritumus izved atbilstoši cenai un termiņam, par kādu apsaimniekotājs ir vienojies ar klientiem.

Gan konkursa noteikumos, gan tālāk līgumā ir jānosaka nepieciešamās prasības sadzīves un sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanai: nodrošināt darbu izpildi ar apmācītiem darbiniekiem, atkritumus pārvadāt ar speciāli šim nolūkam paredzētiem transporta līdzekļiem (var tikt norādītas arī prasības par atpazīstamības zīmēm, maršruta kontroles sistēmu iesaistītajām tehnikas vienībām u. c.); nosacījumus par gan nešķiroto atkritumu, gan dalīti vākto atkritumu (atbilstoši katram veidam) savākšanas biežumu (piemēram, ne retāk kā vienu reizi divās nedēļās); nosacījumus par atkritumu konteineru mazgāšanu (piemēram, ne retāk kā reizi gadā), kā arī savlaicīgu to nomaiņu bojājumu gadījumā; nosacījumus par pakalpojumu nodrošināšanu (piemēram, līguma par atkritumu apsaimniekošanu slēgšanu, apdrukāto atkritumu maisu iegādi, samaksas iekasēšanu u. c.) un pieejamību iedzīvotājiem – norādot vietu un darba laiku. Līgumā ir jāuzskaita tie apstākļi, kas var kavēt atkritumu apsaimniekotājam pildīt savas saistības līgumā noteiktajā laikā un apjomā, norādot termiņu un informēšanas kārtību, nodrošinot, ka klients tiek informēts laikus viņam ērtā veidā (e-pasts, telefona zvans u. tml.). Noteikti ir jāietver arī nosacījumi par apsaimniekotājam veicamajiem mērījumiem atkritumu masas un tilpuma attiecības noteikšanai.
Jau konkursa nosacījumus veidojot, ir jābūt prasībai, ka apsaimniekotājam jānodrošina attiecīgās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas atjaunošana pirms atļaujas termiņa beigām u. c. nosacījumi. Konkursa nosacījumi tālāk atspoguļojas arī līguma tekstā, piemēram, prasība informēt pašvaldību par visiem gadījumiem, kad apsaimniekotājs konstatē normatīvo aktu nepildīšanu vai pārkāpumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, par kuriem tiek paredzēta administratīvā atbildība. Te jāparedz arī termiņš. Prasība iesniegt pašvaldībai ikgadējus ziņojumus par līguma izpildi atbilstoši tehniskās specifikācijas prasībām ar iesniegšanas termiņu. Prasība sniegt pašvaldībai informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kvantitatīvajiem rādītājiem (informācija par atkritumu radītājiem – līgumu skaits, maršruti u. c. – un savākto atkritumu statistiku – savāktais atkritumu daudzums pa atkritumu veidiem, poligonā nodotais atkritumu daudzums, pārstrādei nodotais atkritumu sastāvs un daudzums) konkrētajā teritorijā. Līgumā jāiekļauj arī termiņš un datu nodošanas kārtība. Līgumā jāparedz, ka apsaimniekotājam ir tiesības:

• paredzēt sodus par pārkāpumiem no klienta puses;
• ietvert nosacījumus par akta sastādīšanu par klienta pārkāpumiem, kuru dēļ nav iztukšoti konteineri (maisi vai somas), ietverot arī nosacījumus par pieļaujamo piemaisījumu normu, to, kā apsaimniekotājs konstatē minētos pārkāpumus (kā fiksē, kā pierāda) un vai klientam ir paredzētas kādas sankcijas par noteikumu neievērošanu;
• pieprasīt no pašvaldības tās rīcībā esošo pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju (piemēram, informāciju par deklarēto iedzīvotāju skaitu konkrētajā īpašumā; par pašvaldības ceļu remontiem pašvaldības administratīvajā teritorijā u. c.).

Jāparedz, ka pašvaldībai ir tiesības bez īpaša brīdinājuma uzraudzīt un kontrolēt līguma izpildi un kvalitāti, t. sk. pārbaudīt apsaimniekotāja izmantotās tehnikas un vadības metožu atbilstību; ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē atbilstoši apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem. Līgumā ir jāatrunā veids, kā pašvaldība, sadarbojoties ar apsaimniekotāju, informēs fiziskās un juridiskās personas par pārmaiņām atkritumu apsaimniekošanā, piemēram, publicējot informāciju pašvaldības mājaslapā un/vai pašvaldības izdevumā un izvietojot šo informāciju pašvaldības administrācijas telpās publiski pieejamā vietā. Jānorāda kārtība, kādā atkritumu apsaimniekotājs pieprasa un pašvaldība sniedz informāciju, t. sk. par tās teritorijā esošo ceļu tehnisko stāvokli.

Līgums ietver nosacījumu, ka pašvaldība apņemas piemērot administratīvos sodus atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam un pašvaldības saistošajiem noteikumiem atkritumu radītājiem, kam nav spēkā esoša līguma ar apsaimniekotāju vai kas apzināti izvairās no pašvaldības un apsaimniekotāja organizētās sadzīves atkritumu apsaimniekošanas (piemēram, dedzina atkritumus tam neatbilstošā vietā).

Savukārt tas var paredzēt kārtību un soda sankcijas, ja apsaimniekotājs nesniedz vai kavē apsaimniekošanas līgumā noteiktās atkritumu apsaimniekošanas izpildi.

Viena no būtiskākajām problēmām ir atbilstoša sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifa noteikšana. Sākotnējā pakalpojuma sniegšanas maksa parasti sakrīt ar apsaimniekotāja iepirkuma konkursa piedāvājumā iesniegto maksu par vienu kubikmetru (vai vienu tonnu sadzīves atkritumu) plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN) normatīvajos aktos noteiktajā apmērā. Te jāņem vērā, ka PVN ir jāpievieno tikai noglabāto atkritumu daudzumam svara vienībās, savukārt tarifā ir jāiekļauj visi maksājuma veidi, arī par šķirotu atkritumu savākšanas infrastruktūras nodrošināšanu. Nosakot apsaimniekošanas tarifu, iesakām ietvert tajā visu veidu – arī lielgabarīta un sadzīves bīstamo – atkritumu savākšanu. Jāietver arī nosacījumi par iespējām līguma darbības laikā grozīt šo maksu. Saņemot apsaimniekotāja ierosinājumu grozīt maksu, pašvaldība izvērtē iesniegtā priekšlikuma pamatotību, ņemot vērā iesniegtos pamatojošos dokumentus. Pašvaldība pēc maksas grozījumu projekta saņemšanas lemj par maksas noteikšanu saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Pašvaldība ir tiesīga priekšlikumu apmierināt pilnībā, apmierināt daļēji vai noraidīt. Gadījumā, ja priekšlikums par izmaiņām maksā tiek atzīts par pamatotu pilnībā vai daļēji, pašvaldība apstiprina jaunu maksu, pēc tam parakstot vienošanos ar apsaimniekotāju. Ja vienošanās par maksas izmaiņām netiek panākta saistošajos noteikumos noteiktajā laikā, tad pašvaldības pienākums ir veikt jaunu iepirkuma procedūru apsaimniekotāja izvēlei. Šajā gadījumā apsaimniekotājs turpina pakalpojuma sniegšanu klientiem līdz jaunā sadzīves atkritumu apsaimniekotāja darbības uzsākšanai, piemērojot spēkā esošo maksu.

Klienti maksājumus veic saskaņā ar līgumā noteiktu vai saskaņā ar līguma nosacījumiem mainītu atkritumu apsaimniekošanas maksu, un apsaimniekotājs nav tiesīgs pieprasīt no klienta citu maksu vai papildu maksu, vai atlīdzību par pakalpojuma sniegšanu. Klienta informēšana par atkritumu apsaimniekošanas maksas maiņu notiek šādā kārtībā:

• pašvaldība lēmumu par izmaiņām publicē pašvaldības mājaslapā internetā un pašvaldības informatīvajā izdevumā saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Apstiprinātā maksa stājas spēkā pēc šī lēmuma publicēšanas pašvaldības mājas lapā vai pašvaldības informatīvajā izdevumā saistošajos noteikumos noteiktajā termiņā;
• apsaimniekotājs rakstiski informē klientus, iekļaujot informāciju rēķinā vai nosūtot vēstulē pa pastu saistošajos noteikumos noteiktajā termiņā pirms šo izmaiņu spēkā stāšanās brīža.

Ja paredzēts, ka tiek noteikta atsevišķa maksa par atsevišķu veidu dalīti vāktiem atkritumiem, kas nav iekļauta noteiktajā tarifa maksā, piemēram, papildus regulārajai savākšanai liela izmēra atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, kā arī individuālās būvniecības atkritumu apsaimniekošanu, tad maksa tiek veikta par apsaimniekotāja noteiktu cenu, par kuru tas informē klientu pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas sākšanas un par kuru vienojas veikt šo atkritumu apsaimniekošanu.

Jāparedz, ka līgums stājas spēkā ar to dienu, kad to ir parakstījušas abas puses un ir spēkā abām pusēm izdevīgā laikā, kas nav īsāks par trim gadiem un nav ilgāks par septiņiem gadiem. Normatīvajos aktos par publisko un privāto partnerību noteiktajā kārtībā līgumu var slēgt uz laiku, kas nav ilgāks par 20 gadiem. Jāievēro, ka atkritumu apsaimniekošanā ir nepieciešama nepārtrauktība un iepriekšējam atkritumu apsaimniekotājam ir jāveic atkritumu apsaimniekošana, līdz jaunais atkritumu apsaimniekotājs ir stājies pie uzdevumu pildīšanas.

Līgumā ir jāietver arī nosacījumi, kad līgums tiek pārtraukts. Piemēram, pašvaldība vienpusēji atkāpjas no apsaimniekošanas līguma šādos gadījumos:

• ja apsaimniekotājs noteiktā laikā pēc līguma noslēgšanas dienas ar pasūtītāju nav iesniedzis pasūtītājam kādu no papildu dokumentiem, kas apstiprina viņa kvalifikāciju, piemēram, Valsts vides dienesta izsniegtu derīgu atļauju paredzētai darbībai ar atbilstošām atkritumu klasēm, kuru apsaimniekošana plānota. Tas pamatā attiecas uz sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un pārtikas atkritumu apsaimniekošanu;
• ja apsaimniekotājs nepilda iepirkumā un/vai līgumā noteiktās prasības, pārtrauc apsaimniekošanu vai veic to, būtiski novirzoties no paredzētā apjoma, kvalitātes, termiņiem un tehniskā piedāvājuma, tajā skaitā apsaimniekotājs noteiktā termiņā kopš līguma spēkā stāšanās nesāk pakalpojumu sniegšanu;
• ja apsaimniekotājs saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir zaudējis tiesības sniegt pakalpojumu (piemēram, ja Valsts vides dienests anulē atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai arī pēc šīs atļaujas pārskatīšanas apsaimniekotājs nav tiesīgs sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus pilnā apmērā);
• ja pašvaldība ir ieguvusi informāciju no valsts institūcijām vai pieejamos publiskos reģistros, ka apsaimniekotājam ir pasludināta maksātnespēja.

Ja pašvaldība izmanto šīs tiesības, bet apsaimniekotājs nepiekrīt pašvaldības norādītās vienpusējās līguma atkāpšanās pamatojumam, tas var iesniegt prasību tiesā, taču tiesvedības uzsākšana nevar būt par pamatu apsaimniekošanas pienākumu nenodošanai citam pašvaldības likumā noteiktā kārtībā izvēlētam apsaimniekotājam.

Par vēlmi atkāpties no apsaimniekošanas līguma pašvaldība paziņo apsaimniekotājam rakstiski, un līgums skaitās izbeigts paziņojumā norādītajā datumā, bet ne agrāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad pasūtītājs būs noslēdzis jaunu līgumu ar citu apsaimniekotāju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Arī apsaimniekotājam ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, paziņojot par to rakstiski pašvaldībai (jānorāda termiņš). Šādā gadījumā pašvaldība ietur atlikušo summu no līgumā norādītās kredītiestādes (bankas) neatsaucamā beznosacījumu līguma izpildes nodrošinājuma. Vienpusēja atkāpšanās no līguma neatbrīvo apsaimniekotāju no pienākuma turpināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu līdz jaunā apsaimniekotāja darbības uzsākšanai, bet ne ilgāk kā, piemēram, 180 dienas no paziņojuma par vienpusīgu līguma laušanu nosūtīšanas pašvaldībai.

Līguma darbības izbeigšanas gadījumā apsaimniekotājs nodod pašvaldībai informāciju par noslēgtajiem līgumiem ar klientiem. Jānorāda arī, kādā veidā un kādā termiņā šī informācija jānodod. Vēlamākais veids ir datubāzes nodošana, nevis papīra formāts.

Autori:
Dace Āriņa, Rūta Bendere, biedrība “Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija”