Zemās grīdas tramvaju iepirkumā uzsver konkurences ierobežošanu
Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma “Rīgas satiksme” (“RS”) izsludinātajā iepirkumā par 20 zemās grīdas tramvaju pirkumu Polijas kompānijas “Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz Spółka Akcyjna” un “Stadler Polska sp.z.o.o.” pārstāvji Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) sēdē uzsvēra konkurences ierobežošanu.
Savukārt “Rīgas satiksme” kompāniju sniegtos argumentus noraidīja.
“Pojazdy Szynowe PESA Bydgoszcz Spółka Akcyjna” pārstāvji norādīja, ka iepirkumā minētā prasība tramvaju dzinējspēkam jeb motorratiņiem būt grozāmiem un ar tiešu pievadu uz katru riteni, lai tie grieztos neatkarīgi viens no otra, nav pamatota. Tāpat arī prasība, ka var piedalīties tikai tādi pretendenti, kas vismaz pirms diviem gadiem nodevuši ekspluatācijā tramvajus, kuri ir ekvivalenti pašreizējai Rīgas sistēmai.
“Mūsuprāt, prasības ir vērstas uz konkurences ierobežojumu, tam šobrīd atbilst tikai viens vienīgs kandidāts. Ja runājam konkrēti par atlases prasību, kur minēs, ka jābūt saražotam noteiktam skaitam tramvaju, kas iepriekš ekspluatēti vismaz pirms diviem gadiem, tad tas nav tiesisks, jo mērķim jābūt pārbaudīt kandidātu spējas noteiktā termiņā saražojot vajadzīgo,” pauda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka šādas prasības neapliecina kandidātu spējas izpildīt pasūtījumu, bet apliecina to, ka pirms diviem gadiem ir ražoti tramvaji.
Tāpat uzņēmums vērsa uzmanību uz to, ka kandidātu prasību apraksts nav īstā vieta, kur definēt preces kvalitāti.
“Rīgas satiksme” uz to norādīja, ka viņu kā pasūtītāju vienīgais mērķis ir noskaidrot, vai kandidāts ir iepriekš piegādājis konkrētus tramvajus konkrētajam sliežu ceļu platumam un vai tie darbojas. “RS” noraidīja pārmetumus par konkurences kropļošanu.
Arī “Stadler Polska sp.z.o.o.” nosauca tos pašus argumentus un vēl minēja, ka ir iespējams piedāvāt citus risinājumus, kas nemaina esošo Rīgas infrastruktūru.
Tāpat “Stadler Polska sp.z.o.o.” norādīja: ja tiktu atcelta prasība par tiešo pievadi uz katru riteni, tad visi pretendenti varētu bez problēmām piedalīties iepirkumā.
“Rīgas satiksmes” preses sekretārs Viktors Zaķis agrāk norādīja, ka iepirkuma prognozētā līgumcena orientējoši ir 70 miljoni eiro. Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un pieci četru sekciju zemās grīdas tramvaji. Pirmais transporta līdzeklis ir jāpiegādā ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā pēc iepirkuma līguma noslēgšanas. Visiem transportlīdzekļiem ir jābūt piegādātiem ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas brīža. Noslēgtā iepirkuma līguma izpilde jānodrošina ar piegādātāja piesaistītu finansējumu. Pirkuma maksas atmaksas termiņš nedrīkst būt mazāks kā 15 gadi no iepirkuma līguma noslēgšanas.
Zaķis atzīmēja, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt 2016. gada otrajā pusē 4. tramvaja maršrutā. Attiecīgais iepirkums neietekmēšot sabiedriskā transporta biļešu cenas galvaspilsētā. “Tramvajiem jābūt piemērotam pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām. Tāpat tramvajiem jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm,” viņš piebilda.
“Rīgas satiksme” nodrošina Rīgā pasažieru pārvadājumus ar autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem, kā arī apsaimnieko autostāvvietas pilsētas ielu malās. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Rīgas dome.
BNS
Šogad būs 66 klientu apkalpošanas centri
Lai iedzīvotājiem padarītu ērtāku un pieejamāku publisko pakalpojumu saņemšanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šogad līdz gada beigām pakāpeniski atvērs 66 Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus (VPVKAC). Tādējādi iedzīvotāji un uzņēmēji varēs saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus vienkopus – ātrāk, ērtāk, izdevīgāk.
Novembra vidū darbu jau sākuši 53 VPVKAC, tajos privātpersonas un uzņēmēji var saņemt savas pašvaldības un astoņu valsts iestāžu noteiktus pakalpojumus. Katrā pakalpojumu centrā klātienē var pieteikt noteiktus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus. Tāpat iedzīvotāji var saņemt informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts darba inspekcijas, VID, VSAA un Valsts zemes dienesta e-pakalpojumiem un palīdzību e-pakalpojumu lietošanā. Savukārt Lauku atbalsta dienests sadarbību ar pašvaldībām sāks 2016. gadā. Uzkrājot un izvērtējot iestāžu un pašvaldību sadarbības pieredzi, VPVKAC pieejamo valsts pakalpojumu klāstu plānots papildināt.
Ieviešot inovatīvu pieeju publisko pakalpojumu sniegšanā, Latvija ir paraugs arī daudzām Eiropas valstīm. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norāda: “Ātrāk, ērtāk, izdevīgāk – šīs ir priekšrocības publisko pakalpojumu saņemšanā, ko turpmāk izjutīs Latvijas iedzīvotāji. Kopumā 51 novada pašvaldības ir atsaukušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvai būtiski pilnveidot valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanas kārtību. Izveidojot šādus klientu apkalpošanas centrus, valsts tuvinās iedzīvotājiem novados.”
Valdība atbalstījusi VARAM priekšlikumu par VPVKAC izveidi arī reģionālās attīstības nozīmes centros – Balvos, Smiltenē un Tukumā. Jau drīzumā arī šo pašvaldību iedzīvotāji varēs izmantot VPVKAC priekšrocības.
Vairāk informācijas par VPVKAC, to darba laiku un sniegto pakalpojumu apmēru iedzīvotāji var uzzināt savā pašvaldībā vai valsts un pašvaldību pakalpojumu vienotajā portālā www.latvija.lv/pakalpojumucentri.
Atbildēt