Pirmie izdevumi valsts galveno autoceļu uzlabošanas projektos jau apstiprināti; “Latvijas valsts ceļi” šoruden izsludinājuši iepirkumus teju 100 miljonu eiro apmērā.
Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) sniegtā informācija, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra SM pārraudzītā specifiskā atbalsta mērķa – valsts galveno autoceļu segu pārbūve un nestspējas palielināšana – īstenošanai apstiprinājusi projektu izdevumus 24,49 miljonu eiro apmērā, no tiem 20,81 miljons eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Līdz ar to SM ir pirmā ministrija, kuras pārraudzītajos jaunā plānošanas perioda no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas Savienības (ES) fondu projektos veiktās izmaksas ir atzītas par attiecināmām, un var tikt sagatavots pieprasījums Eiropas Komisijai, lai šos līdzekļus 20,81 miljona eiro apmērā varētu atskaitīt valsts budžetā. Jāatgādina, ka jau 2014. gada jūlijā VAS “Latvijas valsts ceļi” (“LVC”) parakstīja līgumu ar būvdarbu veicēju, lai jau pagājušā gada būvsezonā varētu sākt valsts galveno autoceļu uzlabošanu un jaunā plānošanas perioda ES fondu līdzfinansējuma apguvi. Šis bija pirmais Latvijas parakstītais iepirkuma līgums 2014. – 2020. gada plānošanas periodam. Jāatgādina, ka pavisam SM pārziņā esošajiem specifiskajiem atbalsta mērķiem šajā plānošanas periodā būs pieejams finansējums 1,319 miljardi eiro jeb 29,9% no pieejamā ES atbalsta. Tieši Satiksmes ministrijas pārziņā 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir 14 specifiskie atbalsta mērķi un pasākumi. Jau izstrādāti nosacījumi elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras attīstībai, valsts galveno autoceļu segu pārbūvei un platjoslas tālākai izvēršanai (20,47% no kopējā SM pieejamā ES finansējuma). Vēl septiņu specifisko atbalsta mērķu īstenošanas nosacījumi ir saskaņošanas procesā, tajā skaitā tramvaju, ostu un dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, reģionālo ceļu segas pārbūvei, kā arī Rīgas maģistrālo pārvadu rekonstrukcijai un izbūvei, kas veido 45,43% no pieejamā ES finansējuma, un četru mērķu īstenošanas nosacījumi tiks virzīti apstiprināšanai tuvāko mēnešu laikā.
Lai sāktu laikus
Tikmēr VAS “Latvijas valsts ceļi” šoruden ir izsludinājusi jaunus iepirkumus par būvdarbiem uz valsts autoceļiem gandrīz 100 miljonu eiro apmērā, vēsta BNS, atsaucoties uz uzņēmuma komunikācijas daļu. Oktobrī izsludināti deviņi būvdarbu iepirkumi, un starp tiem ir iepirkums par būvdarbiem uz autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža par vairāk nekā 21 miljonu eiro, P120 Talsi–Stende–Kuldīga – par vairāk nekā 15 miljoniem eiro, kā arī iepirkumi par A10 Rīga–Ventspils segas pārbūvi un P32 Augšlīgatne–Skrīveri pārbūvi. Autoceļa A10 Rīga–Ventspils posmā no 57,76. kilometra līdz 68,60. kilometram plānots veikt segas pārbūvi, un prognozētā līgumcena ir 11 miljoni eiro, tostarp projektā paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Paredzēts, ka darbi būs jāpaveic 300 dienu laikā no līguma slēgšanas brīža un galvenais uzvarētāja noteikšanas kritērijs konkursā būs piedāvājums ar zemāko cenu. Šajā iepirkumā var pieteikties līdz 10. decembrim. Savukārt Ieriķos un Riebiņos par 426,5 tūkstošiem eiro plānots veikt satiksmes drošības paaugstināšanas būvdarbus. Līdz gada beigām “LVC” plāno izsludināt vēl divus iepirkumus par kopējo summu apmēram 13 miljoni eiro. Šos projektus plānots īstenot ar Kohēzijas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu. Pēc “LVC” paustā, ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu seguma rekonstrukcija pašlaik norisinās septiņos objektos, bet trijos būvdarbi ir jau pabeigti. Lielākā pārbūve notiek uz valsts galvenajiem autoceļiem A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža/Veclaicene (kopējās izmaksas vairāk nekā 18 miljoni eiro), A9 Rīga–Liepāja vairākos posmos 70 kilometru garumā (kopējās izmaksas aptuveni 35 miljoni eiro), A11 Liepāja–Lietuvas robeža/Rucava (kopējās izmaksas vairāk nekā 15 miljoni eiro) un A13 Krievijas robeža/Grebņeva–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža/Medumi (kopējās izmaksas pārsniegs 13 miljonus eiro). Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Lange norādīja, ka “LVC” kā pirmie sāka apgūt jaunā Eiropas Savienības fondu perioda finansējumu un aktīvi turpinās īstenot visus ieplānotos projektus. “Būvdarbu iepirkumi tiek gatavoti laikus, rēķinoties ar to, ka vērtēšana un iepirkumu uzraudzība var prasīt papildu laiku. Mūsu mērķis – lai, sākoties būvniecības sezonai, uzņēmēji varētu nekavējoties ķerties pie darba,” sacīja J. Lange. Jāatgādina, ka kopējais speciālajam atbalsta mērķim valsts galveno autoceļu segu pārbūvei un nestspējas palielināšanai pieejamais Kohēzijas fonda līdzfinansējums šajā plānošanas periodā ir 218,45 miljoni eiro. Savukārt ERAF līdzfinansējums speciālajam atbalsta mērķim palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti, ir 235,47 miljoni eiro.
Viedās sistēmas
Trīs gadu laikā VAS “Latvijas valsts ceļi” īstenos projektu “Smart E67”, ieviešot viedās transporta sistēmas “Via Baltica” maršrutā, informē “LVC”. Līdz 2018. gada rudenim plānots uzstādīt mainīgās informācijas ceļa zīmes, modernizēt esošos luksoforus un pielāgot tos adaptīvam darba režīmam (gaismas tiek pārslēgtas, ņemot vērā aktuālo satiksmes situāciju), uzstādīt jaunas laikapstākļu stacijas un modernizēt esošās, kā arī izveidot satiksmes reāllaika videonovērošanu un negadījumu novēršanas risinājumus atsevišķos satiksmes mezglos. “Šis būs pirmais tik apjomīgs projekts Latvijas valsts autoceļu tīklā. No autovadītājiem jau ilgāku laiku esam saņēmuši pieprasījumus pēc pamanāmām un efektīvām brīdinošajām ceļa zīmēm. Tie ceļu lietotāji, kas ir braukuši pa autoceļiem citās Eiropas valstīs, arī bieži atsaucas uz līdzīgu sistēmu efektivitāti. “Interreg” programma bija viena no iespējām, kā Latvijā sākt strukturētu darbu pie viedo tehnoloģiju ieviešanas uz autoceļiem, tāpēc uzrunājām Igaunijas kolēģus kopīgam projektam,” stāsta projekta “Smart E67” vadītājs VAS “Latvijas valsts ceļi” Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs. Latvijā projekts “Smart E67” ir vērsts uz kravu pārvadājumu un pasažieru transporta plūsmas efektivitātes (samazināt braukšanas laiku) un drošības uzlabošanu “Via Baltica” (E67) posmā no Ainažiem līdz Lietuvas robežai.
“Projekts “Smart E67” ir nākamais solis uz tiešsaistes satiksmes plūsmas pārvaldību Igaunijas valsts ceļos. Līdz šim mēs esam veikuši monitoringu un dažādus mērījumus, un tagad parādījusies iespēja pāriet uz nākamo līmeni – aktīvu komunikāciju ar autovadītājiem uz ceļa, informējot viņus par sarežģījumiem un ierobežojumiem, lai uzlabotu drošību uz ceļa un ekonomētu ceļā pavadīto laiku,” norāda Igaunijas Ceļu administrācijas Informācijas tehnoloģiju departamenta projektu vadītājs Kristjans Dūbass. “Smart E67” tiks īstenots ERAF pārrobežu sadarbības programmas “Interreg Central Baltic” ietvaros. Projekta iniciators un vadošais partneris ir VAS “Latvijas valsts ceļi”, un tas tiks īstenots sadarbībā ar Igaunijas Ceļu administrāciju. Viedās transporta sistēmas elementus paredzēts uzstādīt uz “Via Baltica” gan Latvijā, gan Igaunijā posmā Tallina–Rīga–Bauska–Lietuvas robeža. Projekta kopējās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro, no tiem 85 procenti ir ERAF līdzfinansējums. Jāatgādina, ka “LVC” izveidoti 2004. gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām.
Teksts: ELZA BĒRZIŅA
Atbildēt