Traktortehnikas un dārzkopības inventāra pārdošanas uzņēmums SIA “SilJa” ir viens no vecākajiem, zināmākajiem un arī stabilākajiem uzņēmumiem savā nozarē. SIA “SilJa” piedalās iepirkumos kopš to pirmsākumiem. Par iepirkumos gūto pieredzi un ieteikumiem iepirkumu procesa uzlabošanai stāsta uzņēmuma īpašniece un valdes priekšsēdētāja SILVA JEROMANOVA-MAURA.
– Kā vērtējat Latvijā patlaban izveidojušos iepirkumu kārtību?
S. Jeromanova-Maura: – Kopā ņemot, lietas jau it kā ir sakārtotas, tostarp arī likumi daudzmaz būtu. Visas problēmas rodas tikai un vienīgi šo likumu tulkošanā un izpratnē. Par iepirkumiem noteikti būtu jāziņo vairāk. Es te redzu daudz iespēju sadarboties uzņēmumiem ar pašvaldībām, jo tikai loģiski būtu izvēlēties konkursos vislabākos savējos uzņēmējus. Ne jau tādēļ, ka viņi ir paziņas, bet tieši ekonomisku apsvērumu dēļ – visa saimniecība ir uz vietas, ļaudis strādā novadā, katrs pārbrauciens ir laika un resursu patēriņš, tostarp arī darbinieku personisko līdzekļu patēriņš. Valsts iepirkumos būtu vēlams vairāk domāt par ekonomiski izdevīgiem iepirkumiem ilgtermiņā, nevis tikai par lētākajiem iepirkumiem. Tātad par kopējām izmaksām visa produkta vai pakalpojuma pirkšanas laikā, nevis tikai par izmaksām pirkuma brīdī. Vispirms gan ir skaidri jāformulē, kas ir saimnieciski visizdevīgākais iepirkums.
Gadu gaitā iepirkumu procedūras neapšaubāmi ir uzlabojušās. Ir veikti labojumi Publisko iepirkumu likumā. Tiesa gan, nereti šie labojumi arī ir radījuši problēmas, jo reizēm tos apstiprina pēdējā brīdī un tad ir grūti orientēties, nepietiek arī informācijas, vai jaunais nosacījums attiecas tikai uz jaunajiem iepirkumiem vai arī uz tiem, kas ir procesā. Šajā un līdzīgos gadījumos ir jūtams arī padomdevēja trūkums.
IUB parasti atzīmē, ka viņi ir tikai “ziņojuma dēlis”, kur izliek ziņojumus. Par šo ziņojumu saturu un procesiem birojs neatbild, tomēr tajā pašā laikā sūdzības iesniedz IUB, Tad vēl sarunas ar Konkurences padomi. Tā uzskata, ka iepirkumos nedrīkst vērtēt uzņēmuma pieredzi, tas esot konkurenci ierobežojošs nosacījums. Mēs šādam uzstādījumam nepiekrītam. Lai pretendētu uz nodokļu maksātāju naudu, ir tomēr noteiktai pieredzei jābūt.
– Kāda ir situācija tehnikas pārdošanā, kur darbojas “SilJa”?
– Ja runājam tieši par tehnikas tirdzniecību, tad bez kavēšanās ir jāievieš prasība par to, ka katram tehnikas tirgotājam ir jābūt atbilstoša līmeņa servisam. Proti, pilnam pēcpārdošanas servisam, jo tehnikas pārdošanas nozarē sadarbībai ar klientu pēc pārdošanas ir tikai jāsākas. Tas nav kā veikala kasē – izsit čeku un darījums beidzies. Ar sadarbību es domāju gan apmācību, gan instruktāžu, gan rezerves daļu nodrošinājumu, klienta personāla apmācību, servisu un citus nosacījumus. Mūsu nozarē ir iecerēts veikt aktīvu darbu tieši šīs prasības sakārtošanā.
– Kas notiek ar kontroli iepirkumos?
– Nemācēšu komentēt, domāju, ka tāda noteikti ir, tikai kas, ko un kad kontrolē? Vēl smagāks jautājums – kas par to ir, kādas sekas iestājas, ja atklāj ne tik labas iepirkuma procedūras. Es pat gribētu teikt, kā brāļi Kaudzītes savos “Mērnieku laikos” reiz teikuši, ka “tos mazos zagļus bāž cietumā, bet lielos ceļ augstā godā”. Te nu nekas nav mainījies. Var tikai apbrīnot lielo ierēdņu spējas nopelnīt valsts darbā, visu mūžu strādājot… Iepirkumu kontrolē ir daudz darāmā, ir jāspēj atšķirt mazas paviršības no lielām afērām, nevar būt pats sev kontrolieris.
– Kāda ir “SilJa” pieredze iepirkumos?
– Iepirkumos piedalāmies jau kopš pašiem pirmsākumiem, tātad kopš šā procesa sākšanas Latvijā. Es esmu darbojusies vairākās darba grupās, kas gatavoja likumprojektus un ieteikumus iepirkumu procedūrām, kad prasīja uzņēmēju viedokli. Diemžēl ne vienmēr ne visus uzņēmēju viedokļus ņem vērā un pareizi vēlāk atspoguļo nolikumos un likumos. Pirmo mūsu uzvarēto iepirkumu konkursu atceros tāpēc, ka tas bija kas jauns visiem. Par to, ka uzvarējām, iestādes darbinieki man deva dāvanu – naudu aploksnē. Tas bija kaut kas no padomju laikiem – kā valsts sadalē, kad pie kā laba tika, par to teica paldies. Man tas bija šoks, devu visu atpakaļ un skaidroju, ka šī ir cita sistēma, cita ekonomika, tas ir mans bizness, es ar onkuļiem Vāczemē nesarunāju, lai viņi to preci pārdod… Atceros noteikti arī lielāko darījumu, tas bija vecajā naudā (latos) vairāk nekā miljona vērtībā. Pirms gadiem četrpadsmit tas bija labs darījums. Mēs piedalāmies visos iepirkumos, kur pieprasa mūsu tehniku un dārzkopības piederumus. Jāatzīst, ka dokumentu gatavošana prasa samērā daudz laika, jo mums ir uzstādījums, ka dokumentiem jābūt sagatavotiem precīzi, kā prasīts nolikumā, ka noformējumam jābūt nevainojamam un ne tikai atbilstošam nolikumam, bet arī vispārpieņemtām dokumentu noformēšanas, pareizrakstības normām, man kā valodniecei arī tas ir būtiski.
– Daudzu nozaru pārstāvji stāsta par ēnu ekonomiku, kas traucē godīgiem iepirkumiem.
– Mūsu nozarē, manuprāt, ēnu ekonomikas īpatsvars ir ļoti niecīgs. Tas attiecas uz oficiāli reģistrētajām firmām, kas darbojas, ne uz “garāžu un dzīvokļu uzņēmumiem”. Nozares uzņēmumi ir gana lieli, ar vairāk nekā 20 – 30 darbiniekiem. Ar tik lielu darbinieku daudzumu ir pagrūti kaut ko “ēnot”. Konkurence ir vēl viens arguments tāpēc, ka cilvēki apzinās – samaksātie nodokļi tomēr ir svarīgi, un, ja esošais darba devējs savas saistības nepildīs, tad tiks meklēts cits darbs. Tomēr nozarē ir vajadzīgi ilgtermiņā strādājoši profesionāli darbinieki. Te nu darba devējs izvēlas izaugsmi, nevis ēnu ekonomiku. Trešais arguments par sliktu ēnu ekonomikai ir naudas izcelsme – lielākā daļa darījumu mūsu nozarē notiek caur ES fondiem, kur fiksē ik centu un maksājumus veic caur banku. Uzņēmējiem nav reāli tādas naudas, ko samaksāt citādi kā vien darbiniekam bankas kontā, veicot visu nodokļu samaksu.
– Un kā ar citiem godīgas konkurences nosacījumiem?
– Mēs esam saskārušies ar to, ka nav izdevīgi būt godīgiem un vienmēr teikt, kas mums ir un kas nav pēc tehnikas specifikācijas, jo bieži vien konkurenti ieraksta, ka viņiem kāds konkrēts mezgls, jauda, aprīkojums un tamlīdzīgi ir, kaut gan patiesībā tā nav, un konkursā uzvar, jo, protams, bez konkrētā aprīkojuma, komponenta tehnika ir lētāka. Lielu ļaunumu tas arī patiesībā nenodara, jo atsevišķos gadījumos tam nav tik lielas nozīmes, tomēr, ja nolikumā prasīts, tad nu kaut kā roka neceļas ierakstīt, ka mums tas ir, ja tā patiesībā nav. Vai šeit godīgums atmaksājas? Iepirkuma rezultātus nekad neesam pārsūdzējuši un uzskatām to par pilnīgi nelietderīgu, bet ir uzņēmumi, kuriem tas ir sports… Mazajos iepirkumos konkurence ir samērā atklāta, godīga, ir jūtams, ka cilvēki baidās no katra nepareiza burta, tomēr lielajos iepirkumos… oiii! Tur, kur skaitļi ir ar sešām septiņām nullēm… Te ir vēl viena lieta, ko reizēm nesaprotu. Vai tiešām valsts ierēdņi neapjauš, ka “cilvēks parastais” saprot, cik kas maksā? Ja viņš neko nesaka, tas nenozīmē, ka nesaprot. Rezultātā mums ir visdārgākie tilti un ēkas. Vēl viena liela lieta, kur vārda tiešā nozīmē mūsu nodokļi tiek apēsti, ir tā saucamie “soft” projekti – izpētes, mācības, semināri ar lielām gardām delikatesēm. Te gan steidzami esošā kārtība ir jāmaina.
– SIA “SOL Latvia” vadītājs Ritvars Briska mūsu žurnāla oktobra numurā stāstīja par shēmām, kas negodīgajiem uzņēmējiem, iepirkumu dalībniekiem jauj izvairīties no nodokļu maksāšanas. Vai līdzīgi gadījumi notiek arī tehnikas pārdošanā?
– Īsti neesmu pārliecināta, ka saistībā ar nodokļu nemaksāšanu vai optimizēšanu ir problēma. Ja par nolikuma noteikumiem, tad tur beidzot sadarbībā ar VID tiek automātiski atsijātas firmas, kas nemaksā nodokļus. Iepirkumos nedrīkst startēt, ja darbiniekiem maksā minimālās algas, tām ir jābūt virs vidējās algas nozarē. Tikai ar tām nozarēm, sistēmu un izdrukām gan šovasar gāja jautri, jo sistēma deva datus, kādi neatbilda patiesībai, visi uzņēmēji rosījās pa VID, rakstīja skaidrojumus, nesa izziņas, turklāt tika pārkāptas personu datu aizsardzības prasības. Bet ko tur uzņēmējs var ietekmēt… Ja gribi piedalīties iepirkumos, samierinies ar problēmām VID sistēmā.
Par labojumiem Publisko iepirkumu likumā esmu priecīga, jo tas ļauj iepirkumos piedalīties vien tiem, kas maksā nodokļus, arī algas ar nodokļiem, līdz ar to piedāvājumi ir salīdzināmi un atšķirības cenās ir minimālas. Te jau sākas godīga konkurence. Es atbalstu jauno kārtību, kas stājās spēkā no 1. augusta, tomēr sistēma gan steidzīgi ir jāsakārto, lai izdrukas no datubāzēm būtu korektas un atbilstu reālajai situācijai nozarē, šeit runāju par vidējo algu nozarē. Mūsu uzņēmuma konkurētspēju šie likuma labojumi palielina.
– Nereti dzirdami vēstījumi par iepirkumu komisiju kompetenci. Pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumu komisijām ir jāpērk gan papīrs, gan arī automašīnas, tām nepietiek visas nozares aptverošu zināšanu.
– Par iepirkumu komisiju kompetenci noteikti ir lielas bažas, jo, lai arī mūsu ļaudis ir ļoti spējīgi un zinoši, Latvijā ir normāli, ka viens un tas pats cilvēks spēj pārzināt valsts līmenī ļoti daudzas un atšķirīgas nozares. Pareizi un loģiski tas nav. Noteikti zaudēti tiek mūsu nodokļos samaksātie eiro, tāpēc ka dažkārt iepirkuma piedāvājumu neskata pēc būtības. Valsts iepirkumos redzam neprofesionalitāti iepirkumu nolikumu gatavošanā. Piemērs. Ja ziemā iepērk pļaujmašīnas un novembrī 10% no kopējā iepirkuma novērtējuma dod piegādes laiks, tad loģikas šeit ir ļoti maz.
– Cik liels ir iepirkumu īpatsvars jūsu uzņēmuma apgrozījumā?
– Iepirkumu īpatsvars mūsu apgrozījumā nav liels, tas ir samērā stabils gadu no gada, jo darbojamies ļoti daudzās nozarēs, līdz ar to katru gadu ir kas iepirkumos piedāvājams. Tehniku jau neiepērk katru gadu, ja vienu gadu ir bijis kādā iestādē iepirkums, tad nākamais varētu būt pēc gadiem 3 – 5. Mūsu lielākie klienti publiskajos iepirkumos ir AS “Latvijas valsts meži”, VAS “Latvijas valsts ceļi”, Valsts robežsardze.
– Kā Latvijā notiekošie iepirkumi izskatās salīdzinājumā ar iepirkumiem citās valstīs?
– Ir, protams, daudz sliktāki piemēri nekā Latvijā, tomēr ir arī labi piemēri. Kopējā tendence gan ir daudzmaz vienāda ar Latvijā vērojamo – jo lielāks iepirkums, jo mazāka caurredzamība, jo mazāks iepirkums, jo aina skaidrāka. Vienā ziņā tas ir likumsakarīgi, jo iepirkumos virs piecdesmit tūkstošiem eiro ir zināmas prasības, papīru gūzma, bet par desmit miljonu eiro vērtu iepirkumu ir gandrīz tie paši dokumenti, tikai skaitlis lielāks. Dokumentu gatavošanā ir vienlīdz liels darbs, tikai summa mainās. Tepat blakus kaimiņos Igaunijā un Somijā iepirkumos ir daudz skaidrāki noteikumi, sakārtota atbildība, labāka caurskatāmība. Vācieši priecājas, ka beidzot pie viņiem par kontroles laikā atklātiem pārkāpumiem iepirkumos ierēdņus soda ar reālu cietumsodu. Agrāk tā nenotika. Es esmu no tiem latviešiem, kas uzskata – pie mums lielos vilcienos daudzas lietas ir ļoti labā kārtībā, problēma ir tikai cilvēkos, kas konkrētajā situācijā ir atbildīgi par konkrēto jautājumu. Nereti šajos “tulkojumos” zūd loģika, netiek skatīts dokuments kopumā, to dara bez konteksta.
– Kāpēc traktortehnikas tirgū aizvien mazāk paliek vietējo uzņēmēju?
– Par lielajiem spēlētājiem nelatviešiem atbilde nav viennozīmīga. Redzat, viņi te nemaz nespēlētu, ja mēs, latvieši, pie viņiem nestrādātu, bet daudzi latviešu vīri ātri vien aizskrēja no saviem uzņēmumiem, lai strādātu pie citiem. Vai tas ir tāds kalpu sindroms? Cittautieši skaļāk nekā mēs kliedz par to, ko dara, cenšas visu darīt ar plašu vērienu, tomēr pēc laika saprot, ka atvēziens ir bijis pārāk liels, un to ar gadiem samazina atbilstoši Latvijas lielumam. Paši jau esam ļāvuši te ienākt citiem, to turpinām darīt, atbalstot ne savējos, bet tieši citus, īpašus slazdus liekot savējiem. Latvietis latvietim ir un paliek latvietis.
– Kāds būtu jūsu vēlējums iepirkumu rīkotājiem?
– Īpaši zemniekiem, kad ES fondu nauda iet uz beigām, noteikti savu izvēli izdarīt ļoti pārdomāti, skatoties nevis cenā, bet tieši rītdienā – kas būs tālāk, cik es maksāšu par šo tehniku vēlāk. Nereti ir jādzird par nepareizi iepirktu tehniku, par nesavietojamiem komplektiem, par to, ka nevar iepirkumā pirktajam spēkratam nopirkt rezerves daļas, par tādām svarīgām lietām kā tehnikas kvalitāte un reāls pienesums ražības uzlabošanā, efektīvākā darbībā, ekonomiskākā saimniekošanā, bet tas jau ir noticis vēlāk, pēc iepirkuma. Konkrētajā brīdī cilvēks ir laimīgs par viszemāko cenu.
UZZIŅA
SIA “SilJa”
- Dibināta 1995. gadā.
- Viens no vecākajiem lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmumiem valstī ar 100% latviešu kapitālu, nedaudz jaunāka ir dārzkopības nozare.
- Vairāk nekā 20 pastāvēšanas gados ir izaugusi no divu cilvēku uzņēmuma, kam darbības sākumā bija viens tālrunis un automašīna, līdz dažu hektāru komercplatībai ar sakoptu teritoriju, aprīkotiem birojiem, servisiem, prāvu rezerves daļu glabātavu, ļoti jauku, radošu, profesionālu, godīgu un cilvēcīgu komandu, piedalās valsts un pašvaldību iepirkumos kopš paša sākuma.
- Uzņēmumā strādā aptuveni 40 darbinieki, savas nozares speciālisti.
- 30% darbinieku uzņēmumā strādā piecus un vairāk gadus, 10% darbinieku ir kopā ar SIA “SilJa” jau vairāk nekā desmit gadus. Tā ir vislielākā atšķirība no citiem nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.
- Gadu gaitā ir izveidoti atbalsta punkti visā Latvijas teritorijā, vadoties no Rietumeiropas pieredzes, ka aptuveni 100 km rādiusā atrodas tehnikas tirdzniecības un servisa atbalsta
punkts. - Ir sava pārstāvniecība ar pašu būvētām un lolotām ēkām visos Latvijas novados, tādēļ pilnībā ar servisu ir nosegta visa Latvijas teritorija.
- Naudas apgrozījums ir stabili un pakāpeniski augošs, visā pastāvēšanas vēsturē vien divus gadus bilance bija ar zaudējumiem, viens no tiem bija pirmais darbības gads, jo uzņēmums uzsāka darbību tikai septembrī, bet decembrī jau finanšu gads tika slēgts.
- Iegūti daudzi un dažādi valstiski svarīgi novērtējumi, tostarp tituls “Ģimenei draudzīgs komersants”, strauji augoša uzņēmuma balva “Gazele”, “Pārdošanas tīģera” finālists, ilgtspējas indeksa sudraba godalga un citas atzinības.
- Apbalvota arī kā lielākais nodokļu maksātājs Mārupes novadā un jau trešo gadu no VID saņem atzinību kā godprātīga nodokļu maksātāja, kas arī ir vislabākais motivētājs
nodokļus maksāt. - Gada laikā nodokļos vidēji samaksā vairāk nekā miljonu eiro.
- Iedibinājusi arī savu stipendiju fondu, maksā stipendijas talantīgiem, mērķtiecīgiem kurzemniekiem, kas izlēmuši studēt augstskolās, atbalsta arī vecāko paaudzi – ir maksāts atbalsts veselības uzlabošanai pensionētajiem aktieriem.
- Aktīvi darbojas prakses vietu nodrošināšanā jaunajiem studentiem, koledžu audzēkņiem un skolēniem.
Silvas Jeromanovas-Mauras ieteikumi iepirkuma procesa uzlabošanai:
- Valsts iestādēm komunicēt savstarpēji ļoti augstā un mūsdienīgā līmenī (uzņēmēji reizēm darbojas kā kurjeri, nesot dokumentus no iestādes uz iestādi).
- Nodrošināt datu kopīgu apmaiņu, lai nav lieku izziņu, bet visu, kas iesniegts VID, Statistikas pārvaldē un citās valsts iestādēs, būtu iespējams atrast vienotajā tīklā.
- Iepirkumos nodrošināt, ka vissvarīgākais nosacījums ir ilgtermiņa ekonomiskais izdevīgums, mūsu nozarē arī – pēcpārdošanas serviss, tā nodrošinājums, nevis apsolījums.
- Ņemt vērā uzņēmumu pieredzi un statusu savā nozarē.
- Pašvaldībām par uzvarētājiem izvēlēties vietējos uzņēmējus.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: GUNTIS PILSĒTNIEKS, Vizuālo mediju aģentūra
Atbildēt