Ar ko nodarbojas Vidzemes un Latgales reģiona graudkopības un rapšu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība VAKS, zina vairāk nekā 450 graudu audzētājas saimniecības šajā Latvijas daļā un zina arī labības tirgus dalībnieki. Taču, lai ieguvēji būtu gan kooperatīvs kopumā, gan tā biedri, gan patērētāji, ir nepieciešama augstas kvalitātes un mūsdienu modernajām tehnoloģiskajām prasībām atbilstoša infrastruktūra. Tāda patlaban tiek nodrošināta VAKS centrā Valmierā, Gulbenes novada Beļavas kompleksā, Varakļānos un attīstības plānos vēl paredzēta arī citviet. Lai šo visu panāktu, VAKS praktizē ar Publisko iepirkumu likumu noteiktās iepirkuma procedūras. Ko tās nozīmē graudu nozarē, kas ir pozitīvais vai ar kādām problēmām nākas saskarties, žurnālam “Iepirkumi” stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
– Vienkāršoti varētu teikt tā: lai izvēlētos visas mums nepieciešamās lietas par vispieņemamāko cenu un visaugstākajā kvalitātē, izsludinām iepirkumus. Tā kā vairākumā gadījumu jaunā būvniecība vai rekonstrukcijas mums notiek, izmantojot Eiropas Savienības finansētās atbalsta programmas, tad šie iepirkumi ir pat obligāti.
– Varam runāt par daudzmiljonu projektiem?
– Gan miljoniem naudas izteiksmē, gan graudu tonnās, gan izdevīgumu. Lauku uzņēmējdarbībai šo projektu atbalsta intensitāte ir līdz 40 procentiem, un tas ir ļoti izdevīgi, lai mums būtu vieglāk konkurēt diezgan nežēlīgajā globālajā tirgū. Tā kā pamatā tieši lielie projekti mums paredzēti būvniecībai, kas ir diezgan sarežģīta un specifiska, arī iepirkuma konkursus cenšamies izsludināt iespējami savlaicīgāk, dažreiz viena projekta ietvaros pat vairākus. Piemēram, graudu kaltēm, torņiem, kam nepieciešamas īpašas tehnoloģijas. Pirmajā reizē tad parasti iepazīstamies ar pretendentiem, noskaidrojam, ko viņi spēj piedāvāt, visu precizējam un veicam atkārtotu iepirkumu. Līdz ar to mēs varam objektīvi izvērtēt piedāvājumu pēc būtības, protams, obligāti ņemot vērā cenu. Attiecībā uz to, pircējam pašam arī ir ļoti nopietni jāizpēta un jābūt lietas kursā par tirgus situāciju, jānoskaidro, vai gadījumā pretendents pakalpojumu nav neadekvāti sadārdzinājis, kā tas it kā notiek Eiropas projektu īstenošanas praksē. Lai no tādām problēmām izvairītos, tāpat lai daudz ko nopirktu arī paši par sava budžeta līdzekļiem, regulāri sekojam līdzi preču kvalitātei un cenām tirgū. Pēdējos gados jaunbūvju projektu īstenošanā katru gadu ieguldīts ap pusotra miljona eiro no ES ELFLA programmas, taču, ja ir vajadzība, bet fondi tajā brīdī nav pieejami, izaugsmi neapturam – investējam no kooperatīva līdzekļiem vai banku aizdevuma.
– Kur līdztekus Valmieras centram patlaban ir lielākās investīcijas?
– Par aptuveni vienu miljonu eiro rudenī ekspluatācijā nodevām Gulbenes novada Beļavas pagastā uzbūvēto graudu pirmapstrādes kompleksu: torņus, tādējādi dubultojot graudu elevatora ietilpību, laboratoriju, graudu nobēršanas laukumu, noliktavu, sadzīves telpas strādājošajiem.
– Vai daudz ir to, kuri ieinteresēti uzvarēt jūsu izsludinātajos iepirkumos?
– Uz būvniecību piesakās diezgan daudzi, bet, piemēram, laboratorijas iekārtas var Latvijā nodrošināt tikai atsevišķi uzņēmumi. Tādā gadījumā iepirkuma sludinājumā jau ļoti konkrēti definējam, ko vēlamies, un neliekam akcentu arī uz lētāko. Uzņēmumā šai lietai ir jākalpo ilgi un precīzi, un esmu pārliecināts, ka pēc tādu kritēriju ievērošanas viss izskatīsies tikpat skaists un kalpos kā jauns arī pēc divdesmit un vairāk gadiem, un nebūs ne morāli, ne fiziski novecojies. Lai šādu rezultātu panāktu, uzņēmumā ir cilvēki, kuri seko, lai iepirkumā būtu atrunāta pat vissīkākā nianse un mēs samaksātu tieši par to, kas mums ir vajadzīgs, un nebūtu nekādu problēmu būvniecības periodā. Patlaban mūsu pieredze jau ir pietiekama, lai neuzķertos arī uz skaistiem solījumiem. Nav jau nekāds noslēpums, ka daļai uzņēmēju patīk uzvarēt konkursā, bet pēc tam uzrodas visādas nianses…
– Kad VAKS 1999. gadā sāka darbību, arī bija šāda iepirkumu sistēma?
– Tādā formā kā tagad nebija. Tomēr mēs jau tolaik pirms kārtējā pirkuma tik un tā runājām ar vairākiem pretendentiem, izvērtējām viņu piedāvājumu, kamēr izvēlējāmies uzņēmumam visatbilstošāko, piemērotāko un visizdevīgāko variantu. Biznesa attīstībai iepirkumu procedūra noteikti ir vajadzīga.
– Pārsūdzības arī bijušas?
– Ir gan. Taču plānotie darbi tādēļ nav iekavēti. Paši esam gatavojušies tiesāties ar darbu veicēju, kad pēc vairākiem gadiem atklājām problēmas. Panācām, ka vainīgie tās novērsa. Diemžēl Latvijas tirgus nereti piedāvā arī zemas kvalitātes, trešajās valstīs ražoto produktu, tādēļ ir gadījies pacīnīties, lai pierādītu, ka neesam nekāda atkritumu izgāztuve, kur var pārdot to, ko citur neņem pretī.
– Kam jūsu uzņēmumā vajag to īpašo kvalitāti un specifiku?
– Jebkam. Galvenie kritēriji, lai prece atbilst paredzētajām jaudām un arī pēc gadiem funkcionē un izskatās tikpat labi. Tādēļ nepieļaujam nekādas novirzes un necenšamies uz kaut kā rēķina kaut cik ietaupīt. Jā, varbūt nenopērkam tirgū pieejamo vislabāko, jo tam ir ārkārtīgi augsta cena, taču iegūt līdzvērtīgu un lētāku arī ir pietiekami plašas iespējas.
– Kā notiek iepirkuma konkursa uzvarētāja noteikšana? Tikai brīdī, kad atver aploksnes ar pretendentu vārdiem?
– Nē. Vispirms saņemam informāciju, kas ir iesniedzis piedāvājumu. Tad ar katru apspriežam projekta specifiku, apskatām un novērtējam vietu, kur notiks, piemēram, būvniecība. Būtiski – viss notiek tiešajā kontaktā. Ja kāds vēlas īstenot projektu un piedalīties iepirkumā un to paziņo elektroniskā veidā, šo kandidātu nekavējoties no saraksta izslēdzam, jo tā nav nopietna attieksme uzņemties atbildību. Tāpat obligātas ir iepirkuma dalībnieku rekomendācijas par jau paveikto, un gandrīz vienmēr pirms konkursa uzvarētāja izvēlēšanās aizbraucam uz vietu, kur atrodas viņa pabeigtie objekti. Un ne tikai Latvijā. Arī uz Lietuvu, uz Igauniju aizbraucam, jo negribam, lai kāds mūsu uzņēmumu izvēlas saviem eksperimentiem. Mēs pirms līguma slēgšanas ar ģenerāluzņēmēju izvērtējam pat viņa piedāvātos apakšuzņēmējus. Būvobjektiem mums ir savs būvuzraugs, lai izvairītos no jebkādām problēmām profesionālo jautājumu risināšanā. Projektu īstenot ir liela atbildība, tādēļ visām lietām jābūt sakārtotām laikus.
– Vai iepirkumi tiek organizēti tikai VAKS kā uzņēmumā jeb ar VAKS atbalstu konkursus izsludina arī zemnieki?
– Viņi, ja vajadzīgs iepirkums, visu dara individuāli. Mēs varam dalīties pieredzē, kur aizbraukt apskatīties, palīdzēt komunikācijā, ar ko sadarboties, jo mums šobrīd jau ir tik liela informācijas bāze, ka uz skaistiem stāstiem neuzķeramies.
– VAKS no zemniekiem iepērk graudus. Tie taču nav iepirkumi likuma klasiskajā izpratnē?
– Nav. Ja mēs būtu vienkārši komersanti, kā daudzi mūsu konkurenti, tad gan rīkotu iepirkumu ar lejupejošu likmi. Taču mēs esam kooperatīvs, kas rūpējas par saviem biedriem, lai viņi var pārdot visu savu izaudzēto labību par tirgus situācijai atbilstošu cenu.
– Jūs kā uzņēmums arī piedalāties iepirkumu konkursos. Ko piedāvājat, un kas ir tas nosacījums, kādēļ starp vairākiem pretendentiem nokļūstat uzvarētāju godā?
– Tā ir cena un kvalitāte. Šā gada pavasarī sākām piedāvāt dažādus agregātus augsnes apstrādei, minerālmēslu kaisītājus, piekabes, lietotus un jaunus kombainus, traktorus. Vēl meklējam šajā nozarē savu nišu un gaidām jauno struktūrfondu piedāvājumu, lai pakalpojumu pilnveidotu un attīstītu. Esam uzvarējuši arī par minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu piegādi Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtam. Katrs šāds darījums ir izdevīgs uzņēmumam ekonomiskajā ziņā, tomēr pamatu pamats mums ir graudu iepirkšana, pirmapstrāde, uzglabāšana un tirdzniecība.
– Ko varat teikt par VAKS nākotni?
– Ir projekts vēl vienam graudu pieņemšanas punktam, kura celtniecība sāksies pavisam drīz. Neatklāšu vietu, bet jebkurā gadījumā tā būs izdevīga graudaudzētājiem. Šī gada izcilās ražas pierādīja, ka ir jāinvestē elevatoru būvniecībā. Pretējā gadījumā ir un būs problēmas jaudu trūkuma dēļ. Tāpat ievērojamas investīcijas ir plānotas loģistikā, jo attīstām kravu pārvadājumus gan ar automašīnām, gan dzelzceļu. Dzelzceļš vispār ir ievērojami lētāks transporta veids, īpaši, ja graudi jāved no Valmieras uz Ventspils vai Liepājas ostām. Patīkami, ka nākamo – 17. – darba gadu VAKS jau tradicionāli iesāks ar labiem rādītājiem: ir audzis gan apgrozījums, gan peļņa, esam iekļauti Vidzemes lielāko uzņēmumu sarakstā, ir jauni plāni attīstībai.
Teksts un foto: ILZE GALKINA
Atbildēt