“Iepirkumu” decembra numurā turpinām iepazīstināt ar jaunā Publisko iepirkumu likuma projekta nosacījumiem. Šajā reizē – par nosacījumiem, kas tieši vai netieši attiecas uz pašvaldībām. Vērtējumu par tiem sniedz Latvijas Pašvaldību savienības iepirkumu speciāliste DAINA DZILNA.
D. Dzilna: – Jaunā iepirkumu likuma projekta gatavošanai ar Finanšu ministrijas 2014. gada 17. marta rīkojumu nr. 131 tika izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Pašvaldību savienības, Iepirkumu uzraudzības biroja, Ārvalstu investoru padomes, biedrības “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”, Latvijas Darba devēju konfederācijas. Protams, viedokļi darba grupā tika pausti visdažādākie. Mēs apkopojām pašvaldību viedokļus, kuri arī nebija viennozīmīgi. Tāpat kā pašvaldību rīcībā esošie resursi iepirkumu veikšanai ir dažādi: no četriem pieciem speciālistiem līdz vienai personai.
– Tas nozīmē, ka mazajās pašvaldībās ir grūti noformēt visus iepirkuma dokumentus, nepietiek zināšanu?
– Jā un nē. Iepirkumu speciālists taču ir tas, kurš pastāvīgi strādā ar jebkuru iepirkumu un tehniski sagatavo dokumentāciju lēmumu pieņemšanai. Iepirkumu komisijas pārstāvji atnāk un lemj, viņiem ir tiesības iepazīties ar jebkuru dokumentu iepirkumu lietā, tomēr tā iepirkumu sistēmiski nevirza uz priekšu. Jebkurā iepirkumā vairāk vai mazāk ir gan juridiskie, gan finanšu jautājumi. Tās ir divas lietas, kas ir visos iepirkumos. Pārējās ir specifiskas atkarībā no iepirkuma priekšmeta. Saskaņā ar jauno iepirkumu likumu, specifisko lietu kļūst arvien vairāk. Līdz ar to iepirkumu norisēs aizvien vairāk būs jāiesaista jomas speciālisti un eksperti, kas savukārt prasa jaunas zināšanas un prasmes arī iepirkumu speciālistam, kā to visu izmantot iepirkumu procesa virzībai. Tāpēc vieglāk un efektīvāk darbu organizēt tad, ja ikdienā blakus ir iepirkuma specifiku zinoši kolēģi, ar kuriem apspriesties un aktualitātes izdiskutēt.
Jau tagad nav daudz cilvēku, kas gribētu strādāt iepirkumu komisijā. Daudzās pašvaldībās, arī LPS, par darbu iepirkumu komisijā nav paredzēta atlīdzība vai arī tā ir simboliska. Lielāka vērība būs jaunā likuma ietvaros jāpievērš arī iepirkuma komisijas locekļu izvēlei, jo papildus jau esošajiem ierobežojumiem likuma projekta 24. pants nosaka, ka komisijā iekļauj personas, kurām nav piemērots administratīvais sods par pārkāpumiem publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā – liegtas tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus – vai šā soda izpilde ir beigusies. Tas nozīmē, ja kādā iepirkumā nogājis greizi un komisijas loceklis ir administratīvi sodīts, steidzami jāmeklē cits kandidāts, un mazākā pašvaldībā tas varētu būt problemātiski. Jaunā projekta 10. nodaļā arī iekļauti piemērojamie administratīvie sodi iepirkumu jomā.
Komisijas loceklis nedrīkst arī atturēties no lēmuma pieņemšanas. Viņam ir jābūt ļoti zinošam, lai pieņemtu lēmumus gan zaļajā iepirkumā, gan izvērtētu energoefektivitātes kritēriju piemērošanu.
Tā, piemēram, ievērojot to, ka 2014. gada valdības rīcības plānā kā viens no mērķiem bija izstrādāt un ieviest zaļā iepirkuma principu valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, sekmējot veselīgas pārtikas un vietējo materiālu (tostarp koksnes) īpatsvara pieaugumu, tika VARAM vadībā sagatavots un MK apstiprināts Zaļā iepirkuma veicināšanas plāns 2014. – 2016. gadam. Plāna mērķis ir nodrošināt, ka, sākot ar 2015. gadu, valsts budžeta iepirkumos zaļais iepirkums sasniedz vismaz 30% finansiālā izteiksmē, kā arī to, ka zaļā iepirkuma prasības tiek piemērotas un integrētas ES finansētajos projektos. Virzāmies uz to, ka iepirkumi kļūs arvien zaļāki un to būs arvien vairāk. PIL projektā ir iekļauts speciāli 19. pants “Zaļais publiskais iepirkums”, kas paredz iepirkumā obligāti piemērot Ministru kabineta noteiktās minimālās preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos piemērojamās prasības, vērtēšanas kritērijus un iepirkuma līguma izpildes noteikumus, kā arī to piemērošanas kārtību, lai nodrošinātu zaļo publisko iepirkumu. Gadījumos, kad tas nav obligāti, būtu jādod priekšroka tādām tehnisko specifikāciju prasībām, piedāvājumu izvēles kritērijiem un iepirkuma līguma izpildes noteikumiem, kas nodrošina iepirkuma atbilstību zaļā publiskā iepirkuma principiem. Katrā gadījumā būs jārēķina, kā budžeta iespējas salāgot ar šīm visām prasībām.
– Vai ir ņemtas vērā izmaksas visa produkta dzīves cikla laikā?
– Jāņem vērā dažādi aspekti: laiks iepirkuma izstrādei, tirgus piedāvājums, zaļāko izmaksu atmaksāšanās termiņi. Arī naudas resursi. Tad ir jāsāk vērtēt, no kā atteikties. Piemēram, gribat pirkt jaciņu no materiāla, kas elpo, nelaiž cauri ūdeni un, pēc novalkāšanas izmesta atkritumos, vidē labi sadalīsies, bet izrādās, ka tā maksā 340 eiro. Ja jums būs tikai 150 eiro, kā tad rīkosieties – pirksiet tikai kapuci?
Zaļā iepirkuma veicināšanas plāna ieviešanai nav papildus piešķirti budžeta līdzekļi. Šobrīd tā ieviešanai izmanto Latvijas Vides aizsardzības fonda un ieviešamo projektu aktivitātes. PRIMES projekta ietvaros pašvaldībām ir iespējams pieteikties uz pilotprojektiem un izmēģināt dažādu veidu zaļo iepirkumu ar projekta ekspertu palīdzību. Līdz šim iegūtā pieredze liecina, ka šāda zaļa iepirkuma izstrādei, it īpaši jau būvniecības jomā, ir nepieciešams ilgāks laiks un ekspertu iesaiste, tas ir arī dārgāks, reizēm pat vairākas reizes. Tāpat atbilstoša piedāvājuma izveidei tirgū arī vajadzīgs laiks. PRIMES projekta eksperti uzskata, ka “zaļas” būtu prasības, kas pārsniedz tās, ko jau paredz esošie standarti vai normatīvi. Pašvaldību ierobežota budžeta apstākļos tomēr būtu piesardzīgi jāvērtē pārāk plaša obligāto prasību noteikšana MK noteikumos zaļā iepirkuma piemērošanai, atstājot piemērošanas iespēju izvēli pasūtītāja izlemšanai.
Piedaloties jaunā iepirkuma likumu izstrādē, izvirzījām mērķus:
- iepirkuma sliekšņu paaugstināšana,
- iepirkuma procedūru vienkāršošana,
- administratīvā sloga mazināšana visām iepirkumā iesaistītām pusēm.
Vārdu sakot, lai iepirkumu process kļūtu ātrāks, vienkāršāks, pārredzamāks un lētāks.
– Taču jūs uz šo mērķu īstenošanu vēl nesen raudzījāties visai skeptiski.
– Jā. Redzu, ka tā nav izdevies. Esam neapmierināti, ka projekta gala redakcijā ir viens pret vienu ieviesti PIL grozījumi, kas stājās spēkā 2015. gada 1. augustā attiecībā uz nodokļu nomaksas pārbaudi un pretendentu izslēgšanu, kā arī nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudi.
Gan LPS veiktajos iepirkumos redzu, gan no pašvaldībām saņemu ziņas, ka esošā un paredzētā kārtība tikai paildzina procedūras norisi, kā arī palielina darba un stresa apjomu gan iepirkumu veicējiem, gan pretendentiem. Nav pamatojuma, kāpēc 8.2 panta iepirkumos (jaunajā projektā 9. pants) izslēgšanas noteikumu pārbaude jāveic divreiz. Ja iepirkuma pretendentu un piedāvājumu izvērtēšanu komisija pabeidz dažās dienās, tad iznāk – tā nevar izsludināt rezultātu pat tad, ja uzvarētājam nav konstatēti izslēgšanas nosacījumi, tai jāgaida vismaz desmit dienas paskaidrojums no pretendentiem, kam EIS izziņā bija nodokļu parādi. Pie tam nodokļu nomaksas pārbaude ir padarīta par neviennozīmīgu procesu, kurā papildu darbības jāveic gan VID, gan pasūtītājam, gan pretendentam, kas, mūsuprāt, nav atbilstoši ierobežota budžeta apstākļos. Mūsu ieskatā būtu jāatjauno kārtība, kāda bija noteikta PIL līdz 1.08.2015. gan 8.2 pantā, gan 39.1 panta izslēgšanas nosacījumos. Nav korekti pasūtītāju padarīt par ķīlnieku VID un pretendentu nodokļu norēķinos. Nodokļu pārbaude obligāti būtu veicama tikai pretendentiem, kuriem būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības. Var diskutēt par jautājumu atļaut vai neatļaut samaksāt nenomaksātos nodokļus. Diskusijas par šiem jautājumiem būtu argumentētākas, ja VID sniegtu kādu pārskatu par tiem ieguvumiem, kādi konstatēti pēc 1.08.2015. grozījumu spēkā stāšanās. Pašvaldību pusē gan ir zaudējumi, jo kopš 1.08.2015. iepirkumos netiek ņemti vērā NĪN parādi, kaut gan tie ir redzami aktuālajās EIS izziņās. Pozitīvi ir tas, ka jaunajā projektā ir paredzēta arī NĪN pārbaude.
Uzskatām par pozitīvo jaunajā likumā paredzēto depozītu sūdzību iesniegšanas gadījumos. Vēlme sūdzēties pati par sevi ir dabiska. Iedomājieties, ka esat sagatavojis visus nepieciešamos dokumentus, bet iepirkumu konkursā neuzvarējāt. Protams, ka sirds ir pilna un gribas uzrakstīt sūdzību. Tāpēc nepieciešamība maksāt depozītu liktu rakstītājam izvērtēt pamatotību. Pašvaldības to vēlas, lai ierobežotu nepamatotas sūdzības un neievilcinātu iepirkumu norises. Lai samazinātu procedūru norisēm patērēto laiku, būtu sakārtojams arī to valsts institūciju darbs, kuras nodrošina izslēgšanas nosacījumu pārbaudei nepieciešamās izziņas, it īpaši gadījumos, kad tās nenodrošina EIS par pretendentiem, kuri nav komersanti, un fiziskām personām. Šobrīd IeM Informācijas centra izziņas jāgaida vismaz trīs nedēļas, un tad vēl pieskaitām divas nedēļas PIL 48. pantā paredzētajai VID pārbaudei vismaz tiem pretendentiem, kuriem piešķiramas līguma slēgšanas tiesības. Kāpēc VID nepieciešams iepirkumu komisijas pamudinājums veikt pārbaudi, ja tādas tiesības VID tāpat jau ir? Tā kā pēc VID pārbaudes netiek sniegts tāds atzinums, kuru pasūtītājs varētu izmantot kā pamatojumu nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanai, tad pašvaldību ieskatā nav lietderīgi iepirkumos šādas VID pārbaudes noteikt kā obligātas.
Lai gan iepriekš minētie aspekti ir tikai maza daļa no iepirkumu norisēm, var iegūt priekšstatu, kāpēc tas viss iet tik ilgi un smagnēji un kāpēc galvenajam iepirkuma mērķim vairs nemaz nav laika.
Iepirkums ir tikai līdzeklis pasūtītāja vajadzību realizēšanai, bet tagad iznāk, esam laimīgi, ka vispār esam kaut ko nopirkuši. Tāpēc būtu lietderīgi apsvērt, no kādas summas sākot viss šis pārbaužu un prasību kopums būtu samērīgs un pamatots. Tas ir jautājums par vienmēr strīdīgajiem sliekšņiem. Pašvaldību savienība rosināja jaunajā PIL par pamatu 8. pantā minēto procedūru piemērošanai noteikt direktīvas sliekšņus: 134 000 eiro pakalpojumiem un piegādēm un 5 186 000 eiro būvniecībai. Šāds priekšlikums neguva atsaucību. Jaunajā iepirkumu likumā iepirkumu apakšējais slieksnis ir nedaudz palielināts – agrākā minimālā 4000 vietā tagad ir 10 000 eiro, bet būvniecībā – no 14 000 uz 20 000. Taču augšējais slieksnis – 42 000 un 170 000 – nav palielināts.
– Kā vērtējat izmaiņas, kas attiecas uz mazajiem iepirkumiem?
– Jaunajā iepirkumu likumā 9. pants veltīts mazajam iepirkumam. Ietvars, kas atbilst mazajam iepirkumam, varēja būt lielāks. No 10 000 eiro vismaz līdz 50 000 eiro pakalpojumiem, piegādēm, un būvniecībai no 20 000 eiro līdz 200 000 eiro, nevis 170 000. Kārtība, kādā tagad ir reglamentēti tā saucamie mazie iepirkumi, nav pārskatāma un viennozīmīga. Sākotnēji bija paredzēti MK noteikumi mazajiem iepirkumiem, kas būtu bijis saprotamāk. Vai tiešām visos gadījumos šo iepirkumu veikšanai nepieciešama iepirkumu komisija? Vai to nevar veikt pasūtītāja norīkots speciālists un iepirkumu komisiju veido, ja tāda nepieciešamība ir? Tāpat jautājumā par izslēgšanas nosacījumiem – vai ir lietderīgi piemērot projekta 42. panta pirmās daļas 2. punktā, 3. punktā, 4. punktā, 5. punktā, 8. punktā, piektajā daļā, sestajā daļā, astotās daļas 2. un 3. punktā un divpadsmitajā daļā paredzēto izslēgšanas nosacījumu pārbaudes kārtību? Vai nav nesamērīgi prasīt visas 8. panta procedūrās paredzētās pārbaudes un izslēgšanas nosacījumus veikt būvniecības iepirkumos jau no 170 000 eiro? Iznāks, ka paša objekta būvniecības process ir īsāks par iepirkuma procesu.
Par B daļas iepirkumiem esošajā likumā vēl aizvien ir kādas neskaidrības, bet jaunā projekta 10. pantā noteiktais par 2. pielikumā nosauktajiem sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem nekādu lielāku skaidrību nevieš. Lai gan projekta anotācijā teikts, ka “uz šiem iepirkumiem attiecināmas likumā noteiktās minimālās prasības”, pieredze liecina, ka praksē šādi traktējumi iegūst visdažādākās interpretācijas. Tiesiskā nenoteiktība likumā un interpretācijas no pārbaudošo iestāžu puses ir tie faktori, kas padara iepirkumu sfēru par pastāvīgu strīdu un apvainojumu arēnu. Likums paredz arī 13 MK noteikumu izdošanu. Sākotnēji bija paredzēts lielāks skaits MK noteikumu, bet pieeja mainījās. Vai tas ir labi, rādīs diskusijas. Varbūt tomēr būtu nepieciešami MK noteikumi par mazajiem un 2. pielikuma sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem?
Pozitīvs jaunums ir iespēja par vērtēšanas kritēriju izmantot iepirkuma līguma izpildē iesaistītā personāla kvalifikāciju, kas līdz šim nebija atļauts. It īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka gan direktīva, gan projekts nosaka, ka pamata vērtēšanas kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kuru nosaka, ņemot vērā cenu vai izmaksas un kvalitātes kritērijus un tikai atsevišķos gadījumos izmanto arī zemākās cenas kritēriju.
Iepirkumu komisijām un speciālistiem būs nepieciešami gan papildu speciālisti, gan finanses to piesaistei, lai šādus kritērijus izstrādātu, ievērojot arī zaļā iepirkuma un energoefektivitātes prasības. Būtu naivi domāt, ka tas neprasīs papildu administratīvos resursus.
Jaunajam iepirkumu likumam nāks līdzi arī MK noteikumi.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: GUNTIS PILSĒTNIEKS, Vizuālo mediju aģentūra
Atbildēt