Eiropas Savienības (ES) fondi sniedz dažādas valstij un sabiedrībai nozīmīgas izaugsmes iespējas, piemēram, iespēju modernizēt infrastruktūru, veicināt nodarbinātību un uzņēmējdarbību, atbalstīt izglītības un veselības aprūpes pasākumus. Tomēr ES fondu finansējums netiek dalīts uz labu laimi – ja tiek saņemts finansējums, pretim tiek gaidīti konkrēti, izmērāmi un ilgtspējīgi projekta rezultāti, izmaksu efektivitāte un normatīvo aktu ievērošana. Nenodrošinot nosacījumu kvalitatīvu izpildi, tiek apdraudēta izmaksu efektivitāte un bieži arī kvalitatīvs rezultāts.
Lai šādus gadījumus novērstu, ES fondu projektu īstenošanu stingri uzrauga. ES tiesību aktu, kā arī nacionālo normatīvo aktu pārkāpumu jeb neatbilstību rezultāts ir finanšu korekcijas. Tā ir finansējuma daļa, kura projekta īstenošanas laikā ir izmantota neatbilstoši, tādēļ par to netiek saņemts ES līdzfinansējums. Ja maksājumi finansējuma saņēmējam jau ir veikti un neatbilstība konstatēta vēlāk, neatbilstoši veiktie maksājumi tiek atgūti. Veicot apkopojumu par 2007. – 2013. gada plānošanas periodu šā gada 30. jūnijā, var redzēt, ka neatbilstību apjoms pret kopējo izmantoto finansējumu ir neliels – 2,5%. Tomēr absolūtajos skaitļos tas ir iespaidīgs – 117 milj. eiro, no kuriem 82,7% ir atgūti. Ļoti svarīgi ir saprast, ka šis finansējums netiek zaudēts vai atmaksāts atpakaļ ES, bet gan šī neatbilstību summa tiek izmantota atkārtoti citu projektu īstenošanai. Līdz ar to nepiešķirtais vai atgūtais finansējums no viena projekta tiek novirzīts citu – jaunu un perspektīvu – projektu atbalstīšanai.
Kopumā vērtējot projektu ieviešanas kvalitāti, var secināt, ka laikā, kopš Latvijā izmanto ES finansējumu, projektu kvalitāte un projektu iesniedzēju zināšanas un izpratne par fondiem ir augusi. Tāpēc retāk tiek konstatētas neatbilstības, kas radušās nezināšanas vai neizpratnes dēļ. Lielāko daļu no neatbilstībām rada apzināta vēlme neievērot vai apiet esošos nosacījumus. Piemēram, uzraugot projektu ieviešanu, nereti tiek konstatēti noteikto ieviešanas nosacījumu pārkāpumi, kad finansējuma saņēmējs veicis darbības pretēji līgumā par projekta īstenošanu noteiktajam, netiek sasniegti projekta rezultāti, netiek ievēroti noteiktie projekta īstenošanas termiņi u. tml.
Reizē ar zināšanu uzlabošanos par projektu sagatavošanas un ieviešanas kārtību pieaug arī negodprātīgu projektu iesniedzēju izdoma, kā nosacījumus apiet. Tādēļ pastiprināta uzmanība projektu uzraudzībā tiek pievērsta aizdomām par krāpšanu. Fondu uzraugošās iestādes ir konstatējušas gan ļoti vienkāršus krāpšanas mehānismus, gan arī ļoti sarežģītus, tostarp iespējamu iekārtu sadārdzinājumu vai viltotu dokumentu iesniegšanu. Šādos gadījumos, sadarbojoties ar tiesībsargājošām iestādēm, tiek veikta padziļināta izmeklēšana un faktu noskaidrošana.
Tomēr visbiežāk neatbilstības konstatē saistībā ar ES fondu projektos veiktajiem iepirkumiem. Jāatzīmē gan, ka Latvijas gadījums nav unikāls – ar pārkāpumiem iepirkumos saskaras visas ES dalībvalstis. Pārkāpumi ir visdažādākie – sākot ar publicitātes normu neievērošanu līdz pat neatbilstošas iepirkuma procedūras veikšanai. Nereti konstatē gadījumus, kad tiek veikti nesaskaņoti papildu darbi, kā arī būtiski labojumi iepirkuma līguma elementos. Piemēram, finansēšanas kārtība, termiņi, materiālu maiņa u. c. Lai šāda veida pārkāpumu skaits mazinātos, viens no būtiskākajiem ES fondu uzraugošo iestāžu darbiem ir izglītot finansējuma saņēmējus. Tiek organizēti semināri, sniegti skaidrojumi, konsultācijas, atsevišķās aktivitātēs arī izstrādātas standartizētas līguma formas. Viens no visefektīvākajiem instrumentiem ir iepirkumu pirmspārbaudes, kas tiek veiktas pirms iepirkuma procedūras sākšanas. Līdz ar to projekta iesniedzējam laikus tiek norādīts uz iespējamām kļūdām, un tas ļauj izvairīties no pārkāpumiem projekta īstenošanas gaitā. Ļoti svarīgs faktors ir arī informācijas pieejamība un sadarbība ar fondu administrēšanā iesaistītajām institūcijām. Visiem, kam ir interese un vēlme izprast nebūt ne vienkāršo iepirkumu jomu, Iepirkumu uzraudzības birojs regulāri savā mājaslapā publicē informāciju par biežāk sastopamām kļūdām un labo praksi iepirkumos.
Kā atklāj kļūdas
Neatbilstības ES fondu projektos pamatā konstatē vairākas iestādes dažādos līmeņos. Tēlaini to var apzīmēt, ka projekti iziet caur vairākiem pārbaužu filtriem – vispirms projektus rūpīgi pārbauda sadarbības iestāde, tad atbildīgā iestāde, atsevišķas iepirkumu pārbaudes veic arī Iepirkumu uzraudzības birojs. Lauvas tiesa darba un atbildības ir pašas vadošās iestādes rokās, jo tā virsuzrauga un kontrolē uzticētās funkcijas iepriekš uzskaitītajām iestādēm, tajā skaitā attiecībā uz neatbilstību vadību. Mūsu kā revīzijas iestādes (RI) pienākums ir pārliecināties, ka šajos līmeņos visi filtri strādā atbilstoši, lai Eiropas Komisijai (EK) varam apliecināt, ka ir iespējams paļauties uz iesaistīto iestāžu darbu un EK deklarētie izdevumi tiešām ir bez būtiskām kļūdām.
Faktiski RI darbs sākas tikai tad, kad izdevumi tiek deklarēti EK, proti, kad Valsts kase pēc visām iepriekšējām pārbaudēm pasaka, ka ES nodokļu maksātāju nauda ir kontrolēta pietiekami stingri un izlietota pareizi. Mūsu pienākums ir sniegt EK neatkarīgu atzinumu par to. Šeit gan būtu svarīgi atzīmēt, ka neviens nesagaida absolūtu kļūdas neesamību, jo eksistē dažādi neparedzami nosacījumi, kas paslīd garām iepriekš minētajam neatbilstību filtrēšanas procesam. Piemēram, atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas, cilvēciskais faktors un tamlīdzīgi. Faktiski arī ES regulās ir noteikts, ka RI konstatēto kļūdu līmenim ir jābūt mazākam par 2%, tad EK neapšauba, ka dalībvalsts ir nodrošinājusi ES naudas pareizu izlietojumu un drošu finanšu vadību.
Kopumā, atskatoties pagātnē, ir jāizceļ divas lietas. Pirmā – visvairāk neatbilstību tiek konstatēts tieši iepirkumu jomā, un tā tas notiek ne tikai Latvijā. Arī Eiropas Revīzijas palāta pārskatā par 2007. – 2013. plānošanas periodu norāda, ka lielākais īpatsvars (45%) neatbilstību ES fondu projektos starp visām dalībvalstīm ir tieši publiskajā iepirkumā konstatēto kļūdu dēļ. Otrā lieta, kuru gribētos akcentēt, – šodien finansējuma saņēmēji kopumā kļūst gudrāki, tas ir, izglītotāki, pieredzes bagātāki, ja salīdzinām, piemēram, ar to, kādas kļūdas tika pieļautas, kad tikko iestājāmies ES un sākām fondu līdzekļu investēšanu. Un tas ir pašsaprotami tāpēc, ka aiz muguras ir 11 gadus ilga pieredze projektu ieviešanā.
Arī mēs, gūstot pieredzi, attīstāmies – aizvien biežāk spējam konstatēt neatbilstības, kas ir radušās interešu konflikta dēļ, vai, piemēram, dubultās finansēšanas pārkāpumus, jo tiek paplašināta piekļuve un nodrošināta sasaiste pārbaužu laikā ar dažādām datubāzēm un reģistriem. Tādējādi varam piekļūt Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra datiem. Tāpat mums ir vienota ES fondu vadības sistēma, kur ir pieejama informācija par visiem projektiem un to īstenotājiem. Aizvien lielāka loma neatbilstību konstatēšanā ir sadarbībai ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts kontroli informācijas salīdzināšanas un apmaiņas nolūkos. Gadījumos, kad ir aizdomas par godīgas konkurences pārkāpumiem, sadarbojamies ar Konkurences padomi, kā arī ar Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kad ir aizdomas par krāpšanu vai korupciju. Nākotnē paredzam, ka varētu izveidot ciešāku sadarbību arī ar biedrību “Sabiedrība par atklātību – Delna”.
Neaprobežojamies tikai ar valsts resursiem vien – jaunākais un efektīvākais veids, kā iespējams konstatēt interešu konfliktu ne tikai Latvijas ietvaros, bet ES dalībvalstu līmenī, ir EK nesen izveidota elektroniskā risku vadības sistēma “Arachne”. Tajā ir iespējams atrast informāciju par saistītām personām un uzņēmumiem ES dalībvalstu vidū. Tas nozīmē, ka, piemēram, mēs varam noteikt, vai Latvijas uzņēmumam ir kāda saistība ar ārvalstu piegādātāju.
Tādējādi, veidojot plašu sadarbības tīklu ar tiesībsargājošajām institūcijām un izmantojot ES piedāvātos resursus, varam iespējami efektīvāk gūt pārliecību par atbilstošu ES un Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļu ieguldīšanu ES fondu projektos, lai nodokļu maksātāju līdzekļi tiktu izmantoti pareizajiem mērķiem.
Kā izvairīties no kļūdām ES fondu projektos
ES fondu projekta sākums ir skaidra ideja un mērķis. Tieši tas ir pats pamats, nevis nolūks par katru cenu tikt pie ES fondu naudas, lai pēc tam gudrotu, kur to varētu iztērēt. Ja nauda seko idejai, kas attiecīgi sekmētu valsts tautsaimniecības izaugsmi, ir iespējams veiksmīgi projektu īstenot un ne tikai sasniegt iecerētos rezultātus, bet nodrošināt arī to ilgtspēju.
Kā rāda prakse, tādiem projektiem, kuru ideju īstenotājs ir ilgi lolojis, rūpīgi plānojis, rēķinājis, meklējis labākos un izdevīgākos finansējuma piesaistes veidus un avotus, līdz nonācis pie ES fondu līdzfinansēta projekta izvēles, parasti veicas un kļūdu praktiski nav. Šādu projektu veiksmīgā un efektīvā īstenošanā idejas autors ir patiesi ieinteresēts. Tātad, lai izvairītos no kļūdām, vissvarīgākais ir mērķa apzināšanās, skaidra tā definēšana, kam, protams, seko arī mērķtiecīga un apzinīga virzība uz tā sasniegšanu projekta īstenošanas gaitā.
Veiksmīga projektu ieviešana ir gan individuāla projekta īstenotāja, gan arī visu ES fondu vadībā iesaistīto institūciju interesēs. Pašreizējā, 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas periodā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) veic vienīgās sadarbības iestādes funkcijas. Tas nozīmē, ka mēs organizējam projektu iesniegumu atlases, slēdzam līgumus ar finansējuma saņēmējiem, kā arī kontrolējam un uzraugām projektu ieviešanu. Mūsu projektu vadības funkcija ir virzīta uz to, lai ciešā sadarbībā ar finansējuma saņēmēju palīdzētu viņam sekmīgi sasniegt iecerēto un izvairīties no kļūdām. Savukārt kontroles funkcijas primārā nozīme – laikus pamanīt kļūdas, ja tādas ir radušās, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk tās novērstu. Tāpēc mēs, CFLA, cik vien spējam, palīdzam ar savām zināšanām, konsultējam, sniedzam skaidrojumus, esam vienmēr atvērti jautājumiem gan projekta ieviešanas posmā, gan arī laikā, kad vēl tikai tiek apsvērtas sava projekta finansēšanas iespējas.
Lai nodrošinātu veiksmīgu ES fondu finansējuma ieguldīšanu atbilstoši mērķim, CFLA savu kontroles un uzraudzības funkciju ietvaros pārbauda projektu dokumentāciju, tajā skaitā līgumu nosacījumu izpildi. Tiek izskatīti iesniegtie maksājumu pieprasījumi, kā arī pārbaudēs projektu īstenošanas vietās vienlaikus tiek izvērtēta veikto darbu, sniegto pakalpojumu vai piegādāto vienību esamība un kvalitāte.
Lielāko daļu no konstatētajām kļūdām parasti ir iespējams novērst, tomēr gadījumos, kad darbi ir veikti neatbilstoši vai kad konstatētos pārkāpumus vairs nav iespēCentrālās
finanšu un līgumu aģentūras Infrastruktūras projektu departamenta Eiropas Savienības fondu veselības un satiksmes projektu nodaļas vadītāja vietniece LIĀNA TEILĀNE
jams novērst, projektā veiktos izdevumus neattiecina pilnā apmērā finansēšanai no ES fondu līdzekļiem. Lai šādu gadījumu būtu iespējami mazāk, projektu īstenotājiem būtu jāapzinās sava atbildība par projektu realizēšanu un tajos paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Tādēļ apkopojām projektu ieviešanas problemātiskākos aspektus, kam vēlams īpaši pievērst uzmanību, lai projektu ieviestu bez kļūdām.
Plānošana un projekta iesnieguma sagatavošana
Sagatavojot projekta iesniegumus ES fondu finansējuma piesaistei, potenciālajiem projekta īstenotājiem iesniegumos būtu jānorāda tikai konkrētajam projektam nepieciešamais, jo pēc tam, projekta ieviešanas laikā, CFLA kā sadarbības iestāde sekos līdzi, lai tiktu ievērots viss projektu iesniegumos paredzētais. Proti, lai būtu īstenotas projektā paredzētās publicitātes, vienlīdzīgu iespēju un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas, kā arī citas prasības. Šajā plānošanas periodā īpaša vērība jāpievērš Ministru kabineta noteikumos un projektu iesniegumos paredzēto rezultatīvo, iznākuma un finanšu rādītāju sasniegšanai.
Efektīva projektu vadība
Projekta veiksmīgai īstenošanai viens no svarīgākajiem aspektiem ir kompetenta un efektīva projekta vadība. Līdz ar to projekta īstenotājiem būtu jāizvērtē gan savu speciālistu iespējas ieviest projektu saviem spēkiem, gan arī iespējas papildus piesaistīt projektu vadības speciālistus. Jebkurā gadījumā ļoti svarīga ir cieša sadarbība un savlaicīga informācijas apmaiņa starp pasūtītāju un projekta vadītāju vai projekta vadības grupu.
Laika grafika plānošana un ievērošana
Nākamais svarīgākais nosacījums ir efektīva projekta ieviešanas laika grafika plānošana un ievērošana. Projekta ieviešanas laika grafiks būtu jāplāno, ņemot vērā gan iepirkumu veikšanai nepieciešamo laiku, ieskaitot arī iespējamās sūdzības par iepirkumu, gan noslēgto līgumu realizācijai nepieciešamo laiku (piemēram, būvniecības projektiem – iespējamos tehnoloģiskos pārtraukumus), gan arī jebkurus citus riskus, kas varētu rasties projekta īstenošanas laikā. Diemžēl jāatzīst, ka CFLA praksē ir bijuši gadījumi, kad nepareizas laika plānošanas un laika grafika neievērošanas dēļ vairs nav laika veikt projektam nepieciešamos iepirkumus. Tādos gadījumos projekta īstenotāji ir pieņēmuši lēmumu lauzt ar CFLA noslēgto līgumu un nesaņemt ES fondu finansējumu.
Iepirkumu procedūras
Savukārt iepirkumu procedūrās projekta īstenotājiem būtu rūpīgi jāizvērtē, tieši kādas prasības, piemēram, attiecībā uz piesaistāmajiem speciālistiem vai veicamajiem darbiem ir nepieciešamas konkrētajam projektam un būtu iekļaujamas iepirkumu dokumentācijā. Bieži vien konstatējam gadījumus, kad iepirkumu dokumentācijā ir iekļauta kāda kvalifikācijas prasība, bet iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas laikā tā tiek uzskatīta par nebūtisku un netiek vairs vērtēta. Šādos gadījumos iepirkumam tiek piemērota finanšu korekcija un projekta īstenotājs vairs nesaņem visu ES fondu finansējuma summu. Lai izvairītos no kļūdām iepirkumos, projektu īstenotājiem precīzi jāievēro iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasības, iepirkumu dokumentācijā jāparedz konkurenci neierobežojošas un skaidri saprotamas prasības, kā arī iesniegto piedāvājumu izvērtēšana jāveic saskaņā ar izvirzītajām prasībām.
Līguma nosacījumu sastādīšana
Tāpat projekta īstenotājiem būtu jāizvērtē nosacījumi līgumos par darbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, ja līgumā ir paredzēts, ka līguma izpildītājam jāiesniedz līguma izpildes garantijas 10% apmērā no līguma summas, tad pasūtītājam būtu jāseko līdzi, lai šāda garantija tiktu iesniegta. Ja līgumā ir paredzēta kārtība līguma grozījumiem vai arī soda naudas piemērošanai, piemēram, darbu vai piegādes kavējuma vai neatbilstošas kvalitātes dēļ, tad pasūtītājam pašam arī jārūpējas, lai šie nosacījumi būtu ievēroti. Līgumos paredzētajam ir jāstrādā praksē un jānodrošina kvalitatīva un savlaicīga līgumos paredzēto darbu vai pakalpojumu izpilde.
Gadījumā, ja projekta īstenotājam ir bažas par kādu no iepriekšminētajām vai citām problēmām, CFLA ir atvērta konsultācijām. Mūsu kopējais mērķis ir ES fondu projektu veiksmīga ieviešana, tāpēc svarīga ir projektu īstenotāju un CFLA kā sadarbības iestādes cieša partnerība projekta ieviešanas jautājumu risināšanā un projekta mērķu sasniegšanā.
Mūsu konsultācijas ir pieejamas ne tikai projekta īstenošanas posmā. Mēs sniedzam informāciju arī par ES fondu iespējām – ikvienam interesentam, potenciālajam projekta iesniedzējam un īstenotājam – un palīdzam uzzināt un saprast, kāda veida investīcijas var saņemt ES fondu atbalstu un kāds ir plānotais projektu ieviešanas laika grafiks. CFLA konsultācijas ir pieejamas pa tālruni vai rakstot e-pastu, kā arī klientu apkalpošanas centrā Rīgā un reģionālajās nodaļās Rēzeknē, Kuldīgā un Cēsīs.
Autori:
Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles departamenta direktore SOLVEIGA OZOLA
Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktore NATA LASMANE
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore ANITA KRŪMIŅA
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Infrastruktūras projektu departamenta Eiropas Savienības fondu veselības un satiksmes projektu nodaļas vadītāja vietniece LIĀNA TEILĀNE
Atbildēt