Garantijas kā saistību nodrošinājums publiskajos iepirkumos
Valsts un pašvaldību iestāžu organizēto iepirkumu neatņemama sastāvdaļa ir saistību nodrošinājums, un iepirkumu organizētājiem ir jāatrod labākais veids, kā pasargāt savas intereses gadījumos, kad pretendenti neizpilda saistības, kuras ir uzņēmušies. Tā kā “Swedbank” AS gadā izdod vairākus tūkstošus garantiju un tās klientu lokā ir gan iepirkumu organizētāji, gan arī iepirkumu dalībnieki, tad bankai nākas iedziļināties gan vienas, gan otras puses problēmās, kas saistītas gan ar nodrošinājuma prasību definēšanu, gan to izpildi.
Ar prieku jāatzīst, ka salīdzinājumā ar laiku pirms 5 – 10 gadiem iepirkumu organizētāji finanšu jomā ir kļuvuši daudz izglītotāki un zinošāki. Pirms vairākiem gadiem pasūtītāji neapzinājās savas tiesības garantiju izmantošanā, toties šobrīd nodrošinājums vairs netiek uztverts kā formāls, atvilktnē ieliekams papīrs, bet gan kā reāls dokuments, ar kura palīdzību nepieciešamības gadījumā pasūtītājs var nodrošināt sev pienākošos līgumsodu u. c. maksājumu ātru iekasēšanu. Agrāk saskārāmies ar virkni situāciju, kad juridiski korektākas garantijas teksta modifikācijas dēļ pretendenti tika izslēgti no dalības konkursā, šobrīd šādas situācijas jau vairs negadās.
Tomēr zināmas problēmas un zināšanu “baltie laukumi” pastāv joprojām, tādēļ ir vērts palūkoties gan uz šā brīža aktualitātēm, gan atkārtot pamatjautājumus.
Publisko iepirkumu likums par saistību nodrošinājumu
LR Publisko iepirkumu likums iepirkumu organizētājiem saistību nodrošinājuma pieprasīšanu nenosaka kā obligātu, tādēļ tas ir katra iepirkumu organizētāja ziņā – izlemt, kuros gadījumos un kāda veida saistību nodrošinājumu pieprasīt no pretendentiem un vēlāk – no konkursu uzvarētājiem.
Publisko iepirkumu likuma 1. panta 10.2) sadaļā ir nosaukti trīs veidi, kā varētu tikt izmantots piedāvājuma nodrošinājums: 1) kā naudas summa, ko iemaksā iepirkumu organizētāja kontā; 2) kā bankas garantija; 3) kā apdrošināšanas polise.
Attiecībā par citiem nodrošinājuma nepieciešamības gadījumiem – līguma saistību izpildes, avansa atgriešanas, garantijas laika u. c. Publisko iepirkumu likums nenosaka nekādus ierobežojumus vai prasības. Tādējādi lēmums par nodrošinājuma pieprasīšanu ir jāpieņem, izvērtējot katru individuālo situāciju. Manuprāt, nav finansiāli saprātīgi vēl papildus sadārdzināt nelielos iepirkumus, pieprasot nodrošinājumu 50 – 100 eiro apmērā. Ja šai summai pieskaita banku vai apdrošināšanas kompāniju izmaksas nodrošinājuma saņemšanai (tās tiek ierēķinātas piedāvātajā cenā), tad rezultātā organizatori saņem daudz dārgāku piedāvājumu, nekā tas būtu bez šīs nelielās summas nodrošinājuma.
Tā kā garantijas salīdzinājumā ar apdrošināšanas polisēm ir daudz vieglāk īstenojams finanšu instruments (to apmaksa notiek pēc pirmā pieprasījuma, nevis veicot apdrošināšanas gadījuma izmeklēšanu), tad tās arī visbiežāk tiek izmantotas kā nodrošinājuma instruments.
Vispārēja informācija par garantiju juridisko regulējumu
Plašāku skaidrojumu par garantijām, to veidiem, lietojumu, specifiku ir iespējams izlasīt Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapas sadaļā “Nozaru organizāciju ieteikumi”, kur atrodams Latvijas Komercbanku asociācijas sagatavots materiāls: kredītiestāžu sniegto garantiju, izziņu un apliecinājumu izmantošana iepirkumos, vadlīnijas (http://www.iub.gov.lv/lv/node/495)
Latvijas Republikas normatīvie akti neietver pieprasījuma garantiju regulējumu, tādēļ Latvijas bankas parasti izsniedz garantijas, ievērojot Starptautiskās tirdzniecības palātas (“International Chamber of Commerce”, ICC) izdotos vienotos noteikumus par pieprasījuma garantijām (“Uniform Rules for Demand Guaranties”, ICC Publication No. 758, URDG 758). Šie noteikumi skaidri definē visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus, nosakot galvenās lietas – garantijas ir neatsaucamas, prasība maksāt nav jāpierāda un tā nav apstrīdama, garantijā pieminēto līgumu noteikumi un to grozījumi neietekmē garantētāja apmaksas saistības, garantijas apmaksa notiek, saņemot apmaksas pieprasījumu, kurā ir ietverts apgalvojums, ka pretendents/izpildītājs nav izpildījis kādas savas saistības (norādot, kādas). Tiesiskās attiecības saistībā ar pieprasījuma garantiju realizāciju un citus jautājumus, kas nav apskatīti URDG 758, protams, regulē LR likumi.
Pieprasījuma garantiju izdošana saskaņā ar LR likumdošanu nav juridiski korekta, jo Civillikumā ietvertais galvojuma regulējums nav attiecināms uz pieprasījuma garantijām. Tādējādi garantijas, kas izdotas saskaņā ar LR likumdošanu, faktiski ir uzskatāmas par galvojumiem ar visām no tā izrietošajām sekām, kuras diemžēl ir nelabvēlīgas garantijas saņēmējam. Šī iemesla dēļ AS “Swedbank” iesaka iepirkumu rīkotāju organizāciju juristiem iepazīties ar URDG 758, jo tā izmantošana garantiju tiesiskajam regulējumam izslēdz vēlāku tiesvedības nepieciešamību garantiju izmantošanai.
Biežākās kļūdas iepirkumu dokumentācijas definējumos attiecībā uz nodrošinājuma garantijām
“Swedbank” ir saskārusies ar virkni situāciju, kad publisko iepirkumu nolikumos ir ietvertas prasības, kuras no banku puses nav iespējams izpildīt un līdz ar to mūsu klienti nevar veiksmīgi piedalīties iepirkumā. Starp biežāk pieļautajām kļūdām attiecībā uz garantiju prasību definējumiem ir jāmin:
- netiek noteikts konkrēts garantijas termiņš
Garantijas termiņš tiek definēts, piemēram, šādi: “Garantija ir spēkā līdz objekta pabeigšanai.” Šāds termiņš no bankas viedokļa uzskatāms par nenoteiktu jeb beztermiņa, kas nav bankai pieņemams. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nosaka, ka visām kredītiestāžu saistībām ir jābūt terminētām. Tādēļ iepirkuma noteikumos būtu jāparedz konkrēts datums vai algoritms, kā šis datums ir nosakāms, piemēram: saistību izpildes garantijai ir jābūt spēkā vienu mēnesi pēc darbu izpildes līgumā paredzētā līguma izpildes datuma. - tiek noteikts pārāk īss garantijas termiņš
Garantijas termiņš tiek definēts, piemēram, šādi: “Garantija ir spēkā līdz darbu izpildes līguma termiņam.” Šāds definējums neparedz laiku apmaksas prasības iesniegšanai gadījumā, ja izpildītājs nepabeidz darbus paredzētajā laikā. Ieteicams noteikt garantijas laiku 14 – 30 dienas pēc līgumsaistību izpildes termiņa. Būvniecības līgumu gadījumos (sakarā ar to biežajiem termiņu pagarinājumiem) iespējams noteikt arī garāku garantijas termiņu. - tiek noteikti garantijas pagarināšanas noteikumi, kas nav atkarīgi no bankas
Garantijas nosacījumi tiek definēti, piemēram, šādi: “Garantija tiek pagarināta par 60 dienām, ja pasūtītājs un izpildītājs par to vienojas.” Tā kā bankai nav pieejama informācija, vai puses savā starpā vienojušās vai nav vienojušās un vai garantija jau ir beigusies vai tomēr pagarināta, tad no bankas viedokļa šāda garantija ir beztermiņa un nav bankai pieņemama.
Līgumu pagarināšanas gadījumā pasūtītājam jāpieprasa, lai izpildītājs attiecīgi pagarina garantijas termiņu. Ja izpildītājs to neizdara, pasūtītājam ir tiesības vērsties pie bankas pēc garantijas apmaksas sakarā ar to, ka izpildītājs nav izpildījis savas līguma saistības – pagarināt nodrošinājuma garantiju. - tiek lietoti juridiski neprecīzi formulējumi
Garantijas tekstā parādās frāzes “galvotājs”, “galvojums”, kas rada pretrunu ar pieprasījuma garantiju būtību. Bankas, rakstot garantiju, parasti labo šīs juridiskās neprecizitātes.
Apliecinājumi iepirkumos
Nereti papildus banku izdotajām piedāvājuma garantijām pretendentiem tiek pieprasīts iesniegt arī dažādus banku izdotus apliecinājumus attiecībā uz minētā projekta finansēšanu vai nākotnes garantiju izdošanu. Pieprasot šādus apliecinājumus, iepirkumu organizatoriem būtu jāizprot kreditēšanas process no banku redzespunkta. Uzzinot par klienta dalību iepirkumā un nepieciešamību pēc finansējuma projekta īstenošanai, banka pieņem lēmumu par klienta kreditēšanu/garantiju izdošanu. Visbiežāk šis lēmums paredz arī noteiktus nosacījums kredīta saņemšanai, piemēram, komercķīlas vai hipotēkas reģistrāciju, kā arī, protams, līgumu parakstīšanu. Kredīta/garantiju noformēšana tiks veikta tikai un vienīgi tajā gadījumā, ja klients būs uzvarējis iepirkumā. Tādējādi banka faktiski nevar izdot beznosacījuma apliecinājumu par projekta finansēšanu, jo tas būtu ekonomiski absurdi – piešķirt klientam finansējumu pirms darbu izpildes līguma parakstīšanas. Līdz ar to šādiem apliecinājumiem par banku pieņemto lēmumu attiecībā uz projekta finansējumu ir tikai un vienīgi informatīvs, bet ne bankai saistošs raksturs.
Banku ieteikums iepirkumu organizatoriem būtu izmantot esošos finanšu instrumentus – nodrošinājuma garantijas, finanšu pārskatus, lai gūtu priekšstatu par pretendenta spēju īstenot iepirkumu, nevis apliecinājumus, jo faktiski šādu iepriekš minēto beznosacījuma apliecinājumu izdošana no banku puses nav iespējama. Īpaši neizprotams bankām liekas apliecinājums par nākotnes garantiju izdošanu. Šādu apliecinājumu izdošanai nav juridiskas jēgas, jo garantiju ķēdē: “piedāvājuma garantija – saistību izpildes garantija – garantijas laika garantija” katras nākamās garantijas neizdošana nozīmē pasūtītāja tiesības vērsties pie garantijas devēja ar apmaksas pieprasījumu. Piemēram: ja pretendents piedalās konkursā un neiesniedz līguma saistību izpildes garantiju, tad iepirkuma organizators var izmantot saņemto piedāvājuma garantiju un pieprasīt tās apmaksu sakarā ar līguma saistību izpildes garantijas neiesniegšanu. Tieši tāpat tas darbojas attiecībā uz garantijas laika garantijas neiesniegšanu un līguma saistību izpildes garantijas apmaksas pieprasīšanu.
E-parakstu izmantošana garantiju jomā
Mūsu laikmetu raksturojošā tendence ir jaunāko tehnoloģiju izmantošana visās dzīves jomās. Arī banku pakalpojumus katru gadu uzlabojam, lai tie kļūtu klientiem un sadarbības partneriem vieglāk izmantojumi. Viens no šādiem jauninājumiem ir dokumentu parakstīšana ar e-parakstu, ko “Swedbank” aktīvi piedāvā saviem klientiem. Arī garantiju jomā šai funkcionalitātei ir lielas iespējas. Piemēram, “Swedbank” Igaunijā vairāk nekā pusi garantiju izdod, parakstītas ar e-parakstu.
Ko tas dod garantiju saņēmējiem? Iespēju izvairīties no garantiju viltošanas. Nav noslēpums, ka krāsu printeru kvalitāte ir ļoti augsta un bieži ir grūti noteikt, vai iesniegtais dokuments ir īsts vai arī kvalitatīvs viltojums, tādēļ elektroniski parakstītu garantiju saņemšana šo risku pilnībā izslēgtu. Aicinām iepirkumu organizatorus akceptēt elektroniski parakstītu garantiju. E-paraksta izmantošana ir iespējama arī pretējā virzienā – izdodot bankām atbrīvojumus no garantijas saistībām gadījumos, ja pretendents nav uzvarējis, ja izpildītājs ir daļēji vai pirms termiņa izpildījis līgumu un viņa garantijas saistības var tikt samazinātas. Šobrīd bankām ir problemātiski slēgt garantijas pirms termiņa, jo, saņemot garantiju atbrīvojuma vēstuli papīra formātā, bieži ir neiespējami veikt parakstītāju autentifikācijas pārbaudi, jo attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāji nav konkrētās bankas klienti. Izmantojot e-parakstu, šī problēma tiktu atrisināta.
Anita Kurme
AS “Swedbank” Tirdzniecības finansēšanas operāciju nodaļas vadītāja
Atbildēt