Vai karteli var noslēpt mežā?

Nule Konkurences padomes sodītais kartelis mežizstrādes jomā ir uzmanības vērts tieši sava ikdienišķuma dēļ. Te nav runa par daudzmiljonu darījumiem, skaļiem vārdiem vai sarežģītām shēmām, bet gan par ierindas uzņēmumiem un samērā vienkārši paveiktu likuma pārkāpumu. Meža apsaimniekošanā iesaistīti uzņēmumi par līdzīgām darbībām sodīti jau agrāk, likumsakarīgi liekot uzdot jautājumu– kas notiek nozarē?

Ierindas iepirkuma kartelis

No konkurences uzraugu viedokļa varētu šķist, ka meža darbu veicējiem konkurences tiesības ir pazīstamas. Pirmo reizi šajā nozarē pārkāpumus konstatēja pirms septiņiem gadiem. Toreiz, 2008. gadā, Konkurences padome pieņēma veselus divus lēmumus, ar kuriem par līdzīgiem pārkāpumiem – saskaņotām darbībām iepirkumos – tika sodīti kopumā desmit meža ceļu uzturētāji. Šie lēmumi vairs nav strīda jautājums, par tiem ierosinātās tiesvedības ir beigušās, abi ir stājušies galīgā spēkā. Turklāt gandrīz visi toreiz pārkāpumos iesaistītie uzņēmumi savu atbildību atzina jau tiesvedības gaitā un ar Konkurences padomi noslēdza izlīgumus.

Tomēr pamācošie vēsturiskie notikumi nebija šķērslis tam, lai likumu ar līdzīgām darbībām 2014. gadā rīkotā iepirkumā pārkāptu 11 mežizstrādes uzņēmumi, kuri no konkurences uzraugiem sodu saņēma pavisam nesen.

Vai šāda statistika nozīmē, ka meža darbi pēc būtības ir kartelizēti? Nešaubīgi uz šo jautājumu atbildēt nav iespējams, tomēr Konkurences padomes konstatētie pārkāpumi norāda vēl uz kādu likumsakarību – pretlikumīgas darbības notiek visdažādākajās nozarēs, tomēr visbiežāk tieši tur, kur tiek rīkoti iepirkumu konkursi. Un vairākums meža darbu ir tieši tādi, kuros labāko izpildītāju meklēs iepirkumā.

Tāpēc arī uz nupat konstatēto pārkāpumu drīzāk var skatīties kā uz ierindas pirkuma karteli – neuzkrītošu, bezpersonisku un it kā ikdienišķu krāpšanas shēmu, kas, darbojoties nepamanīta, var nodarīt būtisku kaitējumu.

Svarīgais privātums

Mežizstrādes uzņēmumi, kas šogad saņēma sodu par karteļa darbībām, likumu bija pārkāpuši nenosargāta privātuma un nedefinētu uzņēmuma pārvaldības robežu dēļ.

Visi 11 sodītie uzņēmumi startēja vienā AS “Latvijas valsts meži” iepirkumā par kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam bojātu koku cirtēs, tomēr pārkāpums tika īstenots četrās atsevišķās grupās jeb četros mazākos kartelīšos.

asdf

Katra no šīm uzņēmumu grupām sadarbojās nedaudz atšķirīgi, tomēr visās bija raksturīga bezatbildīga rīcība ar katra uzņēmuma komercnoslēpumu, nododot to konkurentam. Neatkarīgi no tā, cik ciešas ir darbinieku vai īpašnieku privātās attiecības, cik tuvu atrodas uzņēmumu telpas, cik cieša ir bijusi iepriekšējā sadarbība, Konkurences likumā ir noteikts uzņēmuma pienākums sargāt savu komercnoslēpumu. Mežizstrādes uzņēmumi to nebija izdarījuši – daļa savus plānus un nosacījumus, piedaloties konkrētajā iepirkumā, savstarpēji pārrunāja, daļa algoja vienus un tos pašus darbiniekus, kas gatavoja it kā dažādus piedāvājumus, tādējādi neizbēgami atklājot komercnoslēpumu otram uzņēmumam.

Šajā un līdzīgos gadījumos forma, kā komercnoslēpums nonāk no viena uzņēmuma pie otra, nav tik būtiska – ir svarīgi, ka informācijas apmaiņa ir notikusi un neviens no iesaistītajiem uzņēmumiem nav no tās norobežojies. Turklāt šāda rīcība – pat vienkārša saruna –, kas atklāj komercnoslēpumu, ir aizliegta vienošanās, pat ja tā nekad nav pastāvējusi kā, piemēram, taustāms līgums. Pārkāpuma dēļ uzņēmumi, kam iepirkumā būti godīgi jākonkurē, vairs to nespēj izdarīt, jo zina, ko plāno darīt konkurents, un neizbēgami savu biznesa lēmumu pieņem, ņemot vērā šo informāciju.

Kas mainījies septiņu gadu laikā

Ar septiņu gadu starpību konstatētie mežinieku pārkāpumi pēc būtības ir līdzīgi, tomēr to izskatīšanas gaita pozitīvi atšķiras tieši iesaistīto uzņēmumu attieksmes dēļ. Šoreiz visi vienpadsmit pārkāpuma dalībnieki izmeklēšanas laikā sadarbojās ar izmeklētājiem, nekavējoties sniedza paskaidrojumus un vaļsirdīgi atklāja faktiskos apstākļus, kādos tapa kartelizētie pieteikumi iepirkumam. Šāda rīcība ļāva Konkurences padomei ātrāk izskatīt lietu, savukārt uzņēmumiem tika samazināts piemērojamais naudas sods.

Par jebkuru konkurences tiesību pārkāpumu naudas sods tiek aprēķināts procentuāli no pārkāpēja iepriekšējā gada neto apgrozījuma. Maksimālais iespējamais naudas sods par dalību kartelī ir 10%, savukārt lielākais Latvijā līdz šim reāli piemērotais naudas sods ir bijis 7,5% apmērā – uzņēmumam, kas piedalījies kopumā 159 kartelizētos iepirkumos. Salīdzinoši daudz mazākajā mežizstrādes karteļa lietā uzņēmumiem Konkurences padome sākotnēji piemēroja 2,5% lielu sodu, ko, ņemot vērā sadarbību, samazināja līdz 2%.

Savukārt četri uzņēmumi jeb viena no karteļa grupām šīs pašas lietas ietvaros saņēma daudz būtiskāku soda samazinājumu. SIA “Consultation Office”, SIA “Davos”, SIA “Eko burkāns” un SIA “Riveros” izmantoja iecietības programmas sniegtās iespējas atzīt savu atbildību pārkāpumā un informēt Konkurences padomi par to, kā aizliegtā vienošanās tika īstenota. Tā kā Konkurences padome jau bija ierosinājusi pārkāpuma lietu, uzņēmumi vairs nevarēja saņemt pilnīgu atbrīvojumu no soda, tomēr, sniedzot izmeklēšanai būtisku informāciju, varēja pretendēt uz ievērojamu soda samazinājumu. Tā šajā lietā SIA “Consultation Office”, kas pirmā vērsās Konkurences padomē, aprēķinātais naudas sods tika samazināts par 50%, bet SIA “Davos”, SIA “Eko burkāns” un SIA “Riveros” – par 25%. Tāpat šiem uzņēmumiem netiks uz gadu liegta iespēja piedalīties publiskos iepirkumos.

Līdz šim Latvijā uzņēmumi bija izmantojuši tikai pamata iecietības programmu, ziņojot par pārkāpumu, kurš Konkurences padomei vēl nav zināms, un saņemot pilnīgu atbrīvojumu no soda. Mežizstrādes uzņēmumi tādējādi ir pirmie, kas izmantojuši iecietības programmas papildiespēju sadarboties jau sāktas izmeklēšanas gaitā un saņemt naudas soda samazinājumu.

Gan iecietības programmas augošā popularitāte, gan iepirkumu rīkotāji, kas aizvien labāk spēj atpazīt karteļus un par tiem informēt Konkurences padomi, ir svarīgi nosacījumi, kas mazina iespējas ilgstoši slēpt pārkāpumus neatkarīgi no tā, kurā nozarē tiek notiek.

Teksts: INITA KABANOVA,
Konkurences padomes komunikācijas nodaļas vadītāja


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *