Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec
Konceptuāli atbalstām, ka publisko iepirkumu joma tiek sakārtota, panākot, ka uz valsts pasūtījumiem varētu pretendēt tie komersanti, kuri ir samaksājuši visus nodokļus, kā arī nav nonākuši konfliktā ar Publisko iepirkumu likumu (PIL).
Tajā pašā laikā ierosinājums publicēt informāciju par tiem komersantiem, ar kuriem viena vai otra iemesla dēļ pasūtītājs vienpusēji ir lauzis līgumu, būtu izvērtējams, taču tādā gadījumā būtu juridiski pareizi jānoformulē kritēriji, kas savukārt būtu diskutējams uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju lokā. Patlaban piedāvātā kandidāta izslēgšanas iemeslu definīcija no dalības iepirkuma procedūrā – “nav pildījis iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai koncesijas līgumu, tajā skaitā līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos iekļautās vides, sociālās un darba drošības un aizsardzības normatīvo aktu prasības” – ir pārāk nekonkrēta, tāpēc, lai to nevarētu izmantot negodprātīgi no pasūtītāju puses, definējums būtu jāprecizē.
Pašreizējā prakse ar iepirkumu līgumiem informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā liecina, ka bieži līgumos un nolikumos tiek lietotas neskaidras definīcijas, piemēram, “labā kvalitātē”, “atbilstoši standartiem”, “atbilstoši līguma noteikumiem”. Tas teorētiski ļauj pasūtītājam vienpusēji lauzt līgumu arī bez pietiekami pamatota iemesla. Līdz ar to, ja līguma slēgšanas brīdī nav bijuši zināmi precīzi nodevuma kvalitātes kritēriji, teju neiespējami ir pierādīt faktu, ka nodevums ir labā kvalitātē. Tāpēc ierosinām, ka līgumu vienpusēji var lauzt tikai būtisku līguma pārkāpumu gadījumā un uzlikt par pienākumu publicēt detalizētus konkrētos līguma pārtraukšanas iemeslus Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Šobrīd IUB interneta mājaslapā var redzēt, kuri uzņēmumi ir pārkāpuši Publisko iepirkumu likumu, savukārt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir iespējams noskaidrot, kuras kompānijas ir, bet kuras nav veikušas nodokļu samaksu.
Labojumi dod pienesumu
Žurnāla “Iepirkumi” redakcija no uzņēmējiem saņem ziņas par neskaidrībām Publisko iepirkumu likuma (PIL) šā gada 1. augusta labojumu piemērošanā. Jautājām Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kā darbojas PIL norma par nepamatoti lēta piedāvājuma izteikšanu.
VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja:
“2015. gada augustā stājās spēkā likuma 48. panta 1.1. daļas prasības, saskaņā ar kurām pasūtītājam būs pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts. Nepamatoti lēto piedāvājumu konstatē, ja pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā periodā pēc VID apkopotajiem datiem, kas publicēti VID mājaslapā.
Lai izvērtētu faktus saistībā ar pretendenta iesniegto paskaidrojumu saistībā ar atšķirībām starp pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās un VID apkopotajiem datiem par darba ņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās, pasūtītājs pieprasa no VID atzinumu par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju veiktajai saimnieciskajai darbībai.
Patlaban VID Nodokļu kontroles pārvalde ir veikusi (2015. gada 30. septembrī. – Red.) pārbaudes par pretendentu darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendenta veiktajai saimnieciskajai darbībai un sniegusi atzinumus pasūtītājiem. Protams, lai izdarītu secinājumus, vai minētie grozījumi ir ietekmējuši uzņēmējdarbības vidi, ir jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, tomēr pirmie pārbaužu rezultāti liecina, ka tiek sakārtoti profesiju kodi atbilstoši veicamajiem darba pienākumiem un paaugstinās stundas tarifa likme, kā rezultātā palielinās budžetā maksājamie nodokļi.”
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Atbildēt