Viens no lielākajiem Latvijas ceļu un tiltu būves uzņēmumiem AS “LATVIJAS TILTI” izvērsis aktīvu darbību Lietuvā, taču pēdējā gada laikā kaimiņvalstī saskāries ar negodīgu konkurenci.
Aktīvā darbība Lietuvā
AS “LATVIJAS TILTI” Lietuvas tirgus ir kļuvis par svarīgu attīstības vietu, pēdējos gados īstenojot virkni svarīgu projektu. “Lietuvā strādājam jau piekto gadu. Viļņas centrā, Geležinio Vilko ielā, tika pabeigts nozīmīgs ceļa pārvads, kā arī Panemunes (Lietuva) – Sovetskas (Krievija) apvedceļā tika izveidota automaģistrāle, viadukts un tilts pār Nemunas upi, Klaipēdas ostā – vairāki jūras termināļi un piestātnes, ieskaitot unikālo pasažieru un kravas prāmju termināli, kas ir viens no lielākajiem un modernākajiem Baltijas valstīs. Uzņēmumam ir pārstāvniecība Lietuvā, kur ir nodarbināts vietējais personāls un vadība, tiek maksāti nodokļi Lietuvas valsts budžetā, respektīvi – investējam,” stāsta AS “LATVIJAS TILTI” valdes priekšsēdētājs Genadijs Kamkalovs.
AS “LATVIJAS TILTI” pieredze iepirkumos Lietuvā
“Visi iepriekš minētie projekti Lietuvas teritorijā tika īstenoti, AS “LATVIJAS TILTI” uzvarot publisko iepirkumu konkursos, kuru vērtēšanas kritēriji ir pretendenta kvalifikācija un piedāvātā konkurētspējīgā cena, tādā veidā uzņēmums kļuva par nozīmīgu un spēcīgu Lietuvas būvniecības tirgus dalībnieku,” norāda Genadijs Kamkalovs. “Pirmais nopietnais signāls par negodīgu konkurenci bija pirms vairāk nekā gada, kad AS “LATVIJAS TILTI” uzvarēja nozīmīgā konkursā par divlīmeņu krustojumu ar dzelzceļu rekonstrukciju Marijampolē, piedāvājot zemāko cenu. Pēc neilga laika AS “LATVIJAS TILTI” tika informēta par lēmuma pārskatīšanu. Atkārtotais lēmums bija nelabvēlīgs un par uzvarētāju atzina vietējo Lietuvas kompānija. Kopš tā mirkļa sākām cīnīties par vairākiem lieliem iepirkumiem Lietuvā, jo sapratām, ka konkursu noteikumi kļūst aizvien neobjektīvāki,” skaidro AS “LATVIJAS TILTI” vadītājs. Viņš atceras arī autoceļa E67 “Via Baltica” konkursu, kur vajadzēja piedāvāt divus kvalificētus speciālistus ar attiecīgu pieredzi. Tā kā konkursa noteikumus var traktēt dažādi, uzņēmums drošības labad piedāvājis trīs speciālistus prasīto divu vietā. Pēc vairāku mēnešu vērtēšanas vienu speciālistu atzina par nepiemērotu un AS “LATVIJAS TILTI” izslēdza no konkursa, pamatojoties uz to, ka kompānija apzināti ir sniegusi nepatiesu informāciju. Komentējot situāciju, G. Kamkalovs norāda uz pretrunīgi formulētiem iepirkuma nosacījumiem un kopumā uz nevienlīdzīgu attieksmi, kas ir nepieņemami. “Neesam apstrīdējuši nevienu iepirkumu, kur esam zaudējuši cenas dēļ. Ja kāds cits sniedz labāku piedāvājumu, tad ir saprotams, ka nevaram konkurēt, tomēr, ja konkursi nenotiek, pamatojoties uz caurspīdīguma principu, tad esam gatavi meklēt taisnību tiesā,” tā uzsver uzņēmuma vadītājs.
Kopš 2010. gada AS “LATVIJAS TILTI” īstenotajos gan tiltu būvniecības un rekonstrukcijas, gan hidrotehniskajos projektos Lietuvā starpība starp AS “LATVIJAS TILTI” finanšu piedāvājumu un otrās vietas pretendentu kopā bija 8 614 119, 15 euro, t.sk. PVN. Respektīvi, šī summa ir Lietuvas valsts budžeta līdzekļu ekonomija. Attiecīgi iepirkumos, kuros AS “LATVIJAS TILTI” netika atzīta par uzvarētāju, lai gan iesniedza zemāko finanšu piedāvājuma cenu, Lietuvas valsts budžeta ieekonomētā summa būtu 11 366 344, 65 euro, t.sk. PVN.
Savukārt Viļņas apvedceļa būvniecības iepirkumā AS “LATVIJAS TILTI” nesniedza piedāvājumu, bet apstrīdēja tā noteikumus. “Viens no konkursa noteikumiem – ja uzņēmums piedalās konkursā, tad attiecīgi piekrīt visiem tā noteikumiem un tam nav tiesību to apstrīdēt. Tas nozīmē, ka tiek pārkāptas tiesību normas un principi,” piebilst G. Kamkalovs.
Jāatgādina, ka šā gada aprīlī Lietuvas Apelācijas tiesa pēc AS “LATVIJAS TILTI” un “Kauno keliai” prasības uz laiku apturēja konkursu, kurā bija uzvarējušas kompānijas “Kauno tiltai”, “Fegda”, “Lemminkainen Lietuva”, “Eurovia Lietuva”, “Tiltuva” un “Axis Power”. Tad Viļņas pašvaldības administrācija vērsās tiesā, lūdzot anulēt piemērotos pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus un atjaunot apturēto konkursu. Tā norādīja, ka pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un var radīt zaudējumus, kā arī pieprasīja no “LATVIJAS TILTIEM” nodrošinājumu potenciālo zaudējumu kompensācijai gandrīz 76 miljonu eiro apmērā. Pašvaldība skaidroja, ka minētā summa atbilst finansējumam, ko plānots saņemt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, taču tas ietu zudumā, ja projekts iekavētos, ziņo LETA. Viļņas apgabala tiesa noraidīja prasību atcelt konkursu un atzina tā noteikumus par pamatotiem, vienlaikus noraidot arī Lietuvas Apelācijas tiesas lēmumu uz laiku apturēt minēto konkursu. Maija vidū abi uzņēmumi lēmumu noraidīt prasību par konkursa atcelšanu pārsūdzēja Lietuvas Apelācijas tiesā, pamatojot to tādējādi, ka nav saņemta atbilde no Viļņas pašvaldības par piedāvājumu izsludināt jaunu un caurskatāmu iepirkuma procedūru apvedceļa trešās kārtas būvniecībai.
Apelācijas tiesai tika lūgts atsaukt zemākās tiesas instances lēmumu kā neatbilstošu Lietuvas un Eiropas tiesu praksei un likt Viļņas pašvaldības administrācijai, kas organizēja iepirkumu, atsaukt diskriminējošus un konkurenci ierobežojošus noteikumus. Apelācijas tiesa noraidīja uzņēmumu prasību, un tad tie vērsās Kasācijas tiesā, kas sākotnēji prasību pieņēma izskatīšanai, bet vēlāk to noraidīja.
Vērsīsies ES
Patlaban AS “Latvijas tilti” gatavo pieteikumu Eiropas Savienības tiesai, lūdzot skaidrojumu lietā par Viļņas rietumu apvedceļa iepirkumu konkursa dokumentāciju. Tieši šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis vērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā. “Jautājums nav par vienu konkursu – Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valstis vai pat ES ceļu būves nozare kopumā,” izteicās AS “LATVIJAS TILTI” valdes priekšsēdētājs.
G. Kamkalovs cer, ka notiks pārmaiņas un konkursos pieteicēji nesaskarsies ar pretestību un diskriminējošiem noteikumiem.
Atzinīgi uzņēmējs vērtē iepirkumu sistēmu Latvijā – tirgus ir atvērts, konkurence pastāv, pieņemtie lēmumi un pat iesniegtās sūdzības tiek ātri izskatītas. Lietuvā sistēma ir citāda, proti, pārsūdzēt konkursu noteikumus var tikai ar tiesas starpniecību un šis process ir ļoti ilgs un smagnējs. Ja šī sistēma būtu sakārtota, viss process paātrinātos un tas nekavētu uzņēmēju darbu.
Teksts: ELZA BĒRZIŅA
Foto: GATIS DIEZIŅŠ
Atbildēt