Lietuvā nākamajā gadā ir iecerēts veidot uzņēmēju melno sarakstu, kurā uz trīs gadiem iekļaus tos uzņēmējus, kas agrāk būs pārkāpuši iepirkuma līguma nosacījumus. Jautājām Latvijas uzņēmējiem un iepirkumu rīkotājiem, vai arī mūsu valstī vajadzētu veidot šādu sarakstu.
VAS “Latvijas Valsts ceļi” (” LVC”) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange:
– “”LVC” īstenoto būvniecības konkursu nolikumos jau patlaban ir noteikts – pasūtītājam ir tiesības trīs gadus neizskatīt piedāvājumu no pretendenta, ja tas nav izpildījis iepriekšējā līguma saistības, un pasūtītājs tā dēļ ir līgumu lauzis.
Turklāt Latvijā ir spēcīgs “Publisko iepirkumu likums”, kas, cita starpā, neļauj iepirkumos piedalīties nodokļu parādniekiem un uzņēmumiem, kuru darbinieku vidējā alga ir zemāka nekā vidēji valstī attiecīgajā profesijā.”
SIA “SilJa” valdes priekšsēdētājs Silva Jeromanova – Maura: –
– “Noteikti atbalstu, lai tie uzņēmumi, kas ir pārkāpuši jebkādus noteikumus (te nav runa par tukšām formalitātēm), kā arī tie uzņēmumi, kuru īpašnieki un darbinieki ir bijuši saistīti ar tādiem uzņēmumiem, – nekādā gadījumā nedrīkst piedalīties iepirkumos.
Nav jau noslēpums, ka bieži vien, kad savāra kādas ziepes, tad esošais uzņēmums tiek likvidēts, radīts jauns, bet pēc būtības “tie ir tie paši vēži , tikai citās kulītēs” .
Šo tendenci vajadzētu izskaust.
Turklāt, vēlams, lai kādu papildu priekšrocību iepirkumos ir uzņēmumiem ar lielāku stāžu. Vajadzētu būt vismaz trīs gadiem nostrādātiem, kā arī attiecīgi samaksātiem nodokļiem, atbilstoši uzņēmuma lielumam, darbības nozarei, darbinieku skaitam un līdzīgiem nosacījumiem.
Es viennozīmīgi atbalstu uzņēmēju baltā un melnā saraksta veidošanu! Turklāt, raugoties gan no valsts interešu, gan arī no klienta viedokļa. Te varētu būt reitingi, kā bankām pasaules tirgū. Piemēram, A, B +, C līmenis vai līdzīgi. Piemēram, lai piedalītos iepirkumos, ir jābūt vismaz B līmenim, kas sevī iekļauj – vismaz trīs gadu darbības pieredzi, nomaksātus nodokļus, nekādu pārkāpumu un, iespējams, vēl dažus nosacījumus. Ja kas tiek pārkāpts, tad reitings tiek samazināts un pēc zināma laika tas atjaunojas.
Tas pats ir attiecināms uz ES fondu apguvi – nu nedrīkst jebkurš sētas malā dibināts uzņēmums, kuru vada ļaudis, kuri jau 15. reizi ir nobankrotējuši/”uzmetuši” gan klientus, gan piegādātājus, startēt no līdzīgām pozīcijām kā citi uzņēmumi. Tur arī rodas ES fondu naudas izniekošana, jo šie uzņēmumi parasti startē ar zemām cenām, par kurām pēc tam nevar solījumus izpildīt, un cietēji ir visi – klienti vispirms.
Arī iepirkumos, nereti izpildes laiks ir nevis viena piegāde, bet regulāras piegādes vienu – divus … gadus. Ja iekrītam uz tādu uzņēmēju, tad zaudējumi ir lieli, tostarp gan naudas, gan laika zaudējumi, jo jāsāk viss no sākuma, vēlreiz jādara iesāktais, līdz ar to tiek maksāts atkal un atkal par vienu un to pašu.
Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere: – ‘ Atkritumu saimniecības nozarē iecere iekļaut uzņēmējus uz trīs gadiem melnajā sarakstā nav atbalstāma. Iemesls – nereti pasūtītāji, pašvaldības ļoti pavirši formulē iepirkumu konkursu nosacījumus. Vispirms ir jānostabilizē šī joma, skaidri jāpasaka, kam ir jābūt definētam iepirkuma konkursa nosacījumos, kāda ir paša pasūtītāja atbildība un pēc tam varam prasīt atbildību no konkursa uzvarētāja. Jāņem arī vērā, ka lielajām firmām trīs gadu aizliegums piedalīties publiskajos iepirkumos nozīmē bankrotu. Melnā saraksta vietā instruments iepirkumu disciplīnas uzlabošanai ir soda naudas, turklāt tik lielas, lai liktu konkursa uzvarētājam nopietni vērtēt līguma nosacījumu neizpildi.”
Jelgavas novada pašvaldības Iepirkumu komisijas vadītāja Aija Udalova: – “Šāda saraksta izveide būtu nepieciešama, tomēr tas, iespējams, arī nebūtu tieši jāsaista ar kādām konkrētām soda sankcijām. Jau patlaban likumā noteiktas (PIL 392 p.) iespējamās sankcijas pret izpildītāju līguma neizpildes gadījumā, tostarp liegums piedalīties iepirkumos uz gadu pakalpojumu līgumu gadījumā un līdz trim gadiem – būvniecības jomā. Šāds saraksts drīzāk varētu būt kā risku indikators, kuri jāņem vērā, slēdzot līgumu,. Iemesli, kādēļ uzņēmumi varētu iekļūt šādā sarakstā, var būt ļoti subjektīvi. Mēs nevaram zināt, vai negatīvā pieredze, kas kādam izveidojusies ar šo uzņēmēju, ir pilnīgi un galīgi uzņēmuma vaina vien. Tur tikpat labi varētu būt bijusi problēma ar apakšuzņēmēju, par kura darbību atbild galvenais uzņēmējs, piegādātāju, kas kavē piegādes izpildi, un vēl vairāki citi iemesli, kas ir būvniecības procesā.”
Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs: – “Jebkādu pretenziju gadījumā līguma izpildes laikā ir svarīgi pienācīgi un precīzi dokumentēt darbu izpildes gaitu un pasūtītāja konstatētos trūkumus. Protams, arī mūsu pašvaldība praksē saskaras ar situācijām, kur konstatējam izpildītāja nekvalitatīvu darbu, tajā pat laikā ir virkne nosacījumu, kas reizēm liedz tūdaļ pārtraukt līgumu, piemērot sankcijas un izsludināt citu iepirkumu. Šie iemesli ir dažādi, piemēram, gan risks neiekļauties ES finansēta projekta izpildes laikā un nosacījumos, gan arī tīri praktiski,piemēram, ja skola jātver septembrī, tad tam tā ir jānotiek, – bērniem un pedagogiem nav jācieš no pasūtītāja un izpildītāja strīda. Vai tas nozīmē, ka pieveram acis uz nekvalitatīvu darbu? Nebūt nē. Tas nozīmē, ka procesā pastiprināti kontrolējam darbu izpildi un operatīvi risinām problēmas. Jebkuru strīdu gadījumā lieta agrāk vai vēlāk nonāk pie sausas faktu konstatācijas un dokumentiem, un ir labi, ja pasūtītājs spēj savas pretenzijas argumentēti pierādīt.”
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Andris Vanags: –
“Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka ar „melnajiem” sarakstiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību, ir jābūt ļoti piesardzīgiem. Biznesa vide ir ļoti mainīga un dinamiska. Dažādu faktoru dēļ, piemēram, ārvalstu valūtu svārstības, piegāžu aizkavēšana u.c., uzņēmējam var nākties koriģēt sava pakalpojuma cenu vai izpildes termiņus. Tāpēc var gadīties, ka šādos sarakstos uzņēmējs var nonākt arī objektīvu iekšēju un ārēju apstākļu dēļ, kas nebūtu pareizi.
Kas attiecas uz uzņēmējiem, kas pārkāpj iepirkuma līguma nosacījumus, jāpatur prātā, ka Latvijas tirgus nav liels, tāpēc jebkura uzņēmēja tīša negodprātība un blēdīšanās vienmēr nāk gaismā. LTRK biedri jau tagad, veicot iepirkumus sava biznesa vajadzībām, parasti pirms tam izpēta pretendentus. Tas pats būtu darāms arī valsts un pašvaldību iepirkumos. Respektīvi, vienmēr jāņem vērā uzņēmuma un vadības iepriekšējās reputācijas jautājumi, kā arī jau veikto piedāvājumu un darbu kvalitāte.”
Atbildēt