Būvniecības iepirkumā ģenerāluzņēmējs nenorēķinās ar apakšuzņēmēju, kas paliek parādā partnerim un, visticamāk, kļūs maksātnespējīgs. Eksperti norāda – vien Publisko iepirkumu likuma maiņa ļaus novērst šādu, patlaban nereti notiekošu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
SIA “Eiropas Metāls” aizvien nav saņēmis visu naudu par pērn veiktajiem darbiem – logu piegādi un nomaiņu – Priekuļu novada Liepas pagasta bērnudārzā “’Saulīte”.
Mārtiņš Pļavnieks, SIA “ Eiropas Metāls” valdes priekšsēdētājs: “Manuprāt, Latvijā pastāv labi organizēta shēma, kā pašvaldības, apgūstot Eiropas finansējumu, sadarbībā ar ģenerāluzņēmējiem apzog apakšuzņēmējus.” Iesaistītā Priekuļu novada pašvaldība viņa pārmetumu vērtē kā “murgu” un pieļauj uzņēmēja sūdzēšanu tiesā par neslavas celšanu.
Kas Pļavniekam liek izteikt tik skarbu pārmetumu? Uzņēmums “Eiropas Metāls” pērn Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) finansētā atklātā projektu konkursa “Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai’’ ietvaros piegādāja un montēja logus Liepas pagasta bērnudārzam “Saulīte”, tomēr aizvien 13 000 eiro par darbu un materiāliem nav saņēmis.
M. Pļavnieks: “Es vērsos Priekuļu novada domē, uzrādot pavadzīmes, kas apliecina, ka uzņēmumam “Eiropas Metāls”, kas piedalījās bērnudārza renovācijā kā otrais apakšuzņēmējs, aizvien ir parādā 13 000 eiro par bērnudārza ēkai ieliktajiem logiem. Taču Priekuļu novada domē man atbildēja: “Esam norēķinājušies ar ģenerāluzņēmēju, tāpēc tā nav mūsu atbildība, vai ģenerāluzņēmējs
ir norēķinājies ar pārējiem apakšuzņēmējiem vai ne. Negrasāmies šo situāciju risināt.””
Domes priekšsēdētāja Māra Juzupa telefonsarunā apliecināja – nauda ir pārskaitīta ģenerāluzņēmējam SIA “Būvuzņēmēju apvienība”, nekādu juridisko saistību ar SIA “Eiropas Metāls” domei neesot. “Murgs! Nepamatoti, nesaprotami un nepieņemami ir pašvaldībai veltītie apvainojumi par divu uzņēmēju savstarpēju nespēju pildīt savas līgumsaistības. Diemžēl šis gadījums liek domāt par uzņēmēju mēģinājumiem, publiski apvainojot pašvaldības, atgūt savā neveiksmīgi noslēgtajā darījumā zaudēto finansējumu. Pēc šādiem apmelojumiem mēs varam vērsties tiesā ar prasību par neslavas celšanu un prasīt par to kompensāciju,” tā domes vadītāja. Tiesa gan, šajā gadījumā dome arī nav bijusi kristāltīra – iepirkuma līgumā bija norādīts, ka bērnudārzs jāpārbūvē bez apakšuzņēmējiem, tomēr tā nenotika. “Atnesa veselu kaudzi dokumentu mūsu projektu vadītājai un nosacījumu mainīja,” atzīst novada domes izpilddirektors Fjodors Puņeiko. Par kompetenci iepirkumos neliecina arī tas, ka darbus (kopā ar būvuzraudzību) aptuveni 350 000 eiro vērtībā uzticēja vien pirms pusgada dibinātam ģenerāluzņēmējam SIA “Būvuzņēmēju apvienība”, kas konkursā startēja kopā ar “Jēkabpils PMK”. Vēlāk “Būvuzņēmēju apvienība” gribēja pārbūvēt arī otru novada bērnudārzu, atradām iespēju, lai šis uzņēmums konkursā neuzvarētu,” piebilst Puņeiko.
Kad Pļavnieks pateicis, ka viņš vēlas savus logus izņemt, pašvaldība solījusi norīkot pašvaldības policiju bērnudārza ēkas apsargāšanai.
“Manuprāt, pašvaldības rīcība ir negodprātīga. Ja cilvēks nopērk zagtu velosipēdu, atrodoties tā īstajam īpašniekam, velosipēds jebkurā gadījumā skaitās zagts. Un šādā gadījumā policijas uzdevums ir rūpēties, lai to atdotu īstajam īpašniekam, nevis otrādi,” tā uzņēmējs. Viņš savu iepriekš teikto pamato ar SIA “RiPa EL” noslēgto līgumu, kur 4.5. punktā norādīts – “īpašumtiesības uz logiem pieder SIA “Eiropas Metāls” līdz brīdim, kad pircējs pilnībā ir apmaksājis preces vērtību”.
Tālāk M. Pļavnieks vērsās pie ģenerāluzņēmēja – uzņēmuma “Būvuzņēmēju apvienība”, kas atbildību noveļ uz uzņēmumu “RiPa EL”, kas veica bērnudārza “Saulīte” ēkas siltināšanu. Ģirts Vītols, SIA “Būvuzņēmēju apvienība” valdes priekšsēdētājs, teic, ka viss pielīgtais SIA “RiPa EL” – aptuveni 150 000 eiro – ir samaksāts.
Jautājām SIA “RiPa EL”, kas tad melo un cik naudas saņemts. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Pastars atklāj, ka ģenerāluzņēmējs nav norēķinājies ar uzņēmumu “RiPa EL”, par paveiktajiem darbiem. No līgumā paredzētajiem 250 000 eiro ir saņemti vien 150 000 eiro. Nav arī parakstīts darbu pieņemšanas un nodošanas akts. “Tāpēc esam palikuši parādā pārējiem projektā iesaistītajiem būvniecības uzņēmumiem un piegādātājiem. Mūsu uzņēmumu “RiPa EL”, visticamāk, gaida maksātnespēja.” Liepas pagasta pārvaldnieks Andris Rancāns un būvuzraugs Deniss Dergunovs vienprātīgi atzīst – šajā objektā ģenerāluzņēmējs darbus organizējis ļoti slikti.
VIEDOKLIS
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents NORMUNDS GRINBERGS: “Diemžēl Latvijā būvniecības nozarē līdzīgi gadījumi ir pietiekami bieži, jo Latvijas likumdošanā patlaban nav normatīvo aktu, kas šādā situācijā preventīvi pasargātu uzņēmēju. Mans ieteikums uzņēmējam, kas cenšas atgūt savu parādu, – sadarbojoties ar zinošu juristu, kam ir pieredze būvniecības konfliktu risināšanā, pieprasīt visiem iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem – pasūtītājam, ģenerāluzņēmējam un apakšuzņēmējam – uzrādīt dokumentus, kas apliecina, ka tie ir veikuši samaksu. Pret dalībnieku, kurš šādu apliecinājumu nevar uzrādīt, vērsties ar oficiālu prasību tiesā.
Latvijas Būvnieku asociācija patlaban meklē risinājumus, kā šādas situācijas Latvijā būvniecības nozarē novērst. Ir plānots ieviest Latvijas likumdošanas normatīvajos aktos un, iespējams, arī Publisko iepirkumu likumā, kas šobrīd tiek izstrādāts, solidārās atbildības principu. Tas attiektos uz visiem publiskā iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem – projekta pasūtītāju, ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmējiem. Proti, iepirkuma līgumā un ar to saistītajos dokumentos tiktu norādīti visi iepirkuma ķēdes dalībnieki, un tie līgumā apņemtos ievērot solidārās atbildības principu. Un tad šādā situācijā, kādā ir nokļuvis uzņēmums “Eiropas Metāls”, neviens no publiskā iepirkuma ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem nebūtu tiesīgs pateikt, ka nav atbildīgs. Situācijā, kad otrais apakšuzņēmējs nav saņēmis no pirmā apakšuzņēmēja apmaksu par projektā ieguldītajiem materiāliem vai darbu, pirmais apakšuzņēmējs varētu vērsties pie ģenerāluzņēmēja vai pasūtītāja, ar dokumentiem apliecinot, ka savas saistības ir paveicis. Tad parāds būtu jāapmaksā pasūtītājam vai ģenerāluzņēmējam.
Patlaban Latvijas likumdošanā nav normatīvo aktu, kas pasūtītājam uzliktu par pienākumu, slēdzot publiskā iepirkuma līgumu, pieprasīt uzrādīt reālos apakšuzņēmējus. Visbiežāk ģenerāluzņēmējs publiskā iepirkuma pieteikumā norāda apakšuzņēmējus, kas varētu veikt projektam nepieciešamos būvniecības darbus, tomēr to dara formāli, lai uzvarētu konkursā. Pēc tam ģenerāluzņēmējs ļoti bieži piesaista pavisam citus apakšuzņēmējus, kas piedāvā zemāku cenu. Lai novērstu iespēju veidot šādas shēmas, Latvijas Būvnieku asociācija patlaban rosina mainīt Latvijas likumdošanas normatīvos aktus – proti, mērķis ir panākt, lai pasūtītājam, slēdzot iepirkuma līgumu ar ģenerāluzņēmēju, līgumā tiktu uzrādīti apakšuzņēmēji, kas tiks piesaistīti projektam, un panākt, ka tie netiek nepamatoti mainīti. Turklāt, lai publiskā iepirkuma dalībnieku ķēde būtu “caurspīdīga”, ir jāierobežo dalībnieku skaits – tajā varētu būt tikai ģenerāluzņēmējs un, augstākais, divi trīs apakšuzņēmēji viens zem otra.
Advokātu biroja “Borenius Attorneys” jaunākais jurists JĀNIS PRIEKULIS: “Rakstā minētā problēma pastāv jau sen. Tās sakne ir meklējama tajā, ka patlaban Latvijā likums nenosaka solidāru atbildību iepirkuma izpildē iesaistītajiem dalībniekiem. Tiek tikai paredzēta izvēles iespēja, ka šāda atbildība var tikt noteikta. Tomēr prakse ir tāda, ka šādas vienošanās netiek slēgtas, un tas pats ir attiecināms arī uz maksājumu garantiju vai dalītu maksājumu noteikšanu līgumā.
Tā iemesla dēļ rodas situācijas, kad apakšuzņēmēju ķēdē iesaistītie dalībnieki kļūst finansiāli atkarīgi no katra iepriekšējā ķēdes dalībnieka, jo samaksa par paveiktajiem būvniecības
darbiem tiek samaksāta tikai tad, ja iepriekšējie ķēdes dalībnieki ir norēķinājušies savā starpā. Savukārt visi projektā iesaistītie apakšuzņēmēji tiek padarīti finansiāli atkarīgi no ģenerāluzņēmēja, kurš tādējādi var diktēt savus noteikumus.
Šobrīd (ja vien līgumā nav citādi atrunāts) apakšuzņēmēju rīcībā nav efektīva līdzekļa, kā bez liekām problēmām varētu saņemt nesamaksāto atlīdzību par padarīto darbu, kura, cita starpā, lielākoties ir paredzēta, lai norēķinātos ar citām projektā iesaistītajām personām. Neapšaubāmi, ka apakšuzņēmēji var prasīt no otras puses līguma izpildi. Tomēr kavētā maksājuma piedziņa tiesas procesa ietvaros ir vairāku gadu jautājums. Savukārt tik ilga gaidīšana parasti draud apakšuzņēmējam ar maksātnespēju. Turklāt naudas piedziņa ir iespējama tikai tādā situācijā, ja otrā pusē arī nav sastopams tāds pats apakšuzņēmējs, kas nav saņēmis samaksu par paveiktajiem darbiem.
Lai izvairītos no šādām situācijām, likumdevējam ir nepieciešams paredzēt solidāru atbildību visiem iepirkuma izpildē iesaistītajiem dalībniekiem. Patlaban gatavo jaunu Publisko iepirkumu likumu. Cita starpā, Latvijai līdz 2016. gada 16. aprīlim ir pienākums pārņemt ES direktīvu Nr. 2014/24/ES, kura ļauj valstij prasīt iepirkuma līgumā ietvert noteikumu par visu iepirkuma izpildē iesaistīto dalībnieku solidāru atbildību.
Norādāms gan, ka šobrīd jaunā Publisko iepirkumu likuma darba grupa ir iecerējusi tikai paredzēt pasūtītāja tiesības prasīt šādas solidāras atbildības noteikšanu, bet ne pasūtītāja pienākumu iekļaut šādu noteikumu iepirkuma līgumā, kad tiek iesaistīti apakšuzņēmēji. Tomēr līdz jaunā likuma pieņemšanai ir vēl daudz diskusiju un ilgs laiks priekšā, tāpēc ļoti iespējams, ka likumdevējs saredzēs samilzušo problēmu un noteiks solidāras atbildības esamību visos šādos gadījumos. Neapšaubāmi, ka tas būtu atbilstošāks risinājums.”
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: GATIS DIEZIŅŠ
Atbildēt