Bēgļu izmitināšanas līkloči Itālijā

Latvija un citas Eiropas Savienības (ES) valstis drīzumā uzņems daļu no Itālijā un Grieķijā esošajiem Sīrijas un Eritrejas bēgļiem, tomēr lielākā daļa no bēgļu uzņemšanas sloga paliek uz Itālijas pleciem. Pēc Itālijas Iekšlietu ministrijas datiem, tikai šā gada pirmajos piecos mēnešos vien Itālijā pa jūru ieradušies 51 405 imigranti, pērn visa gada laikā – 170 000. Līdztekus bailēm par savu drošību, darbavietām un kultūru vēl viens iemesls, kas rada itāliešos nepatiku pret patvēruma meklētājiem, ir lielās izmaksas, kas nepieciešamas viņu izmitināšanai, – 35 eiro dienā par katru cilvēku. Itālijas Iekšlietu ministrija rīko iepirkumu konkursus bēgļu izmitināšanai, tomēr ne viss norit gludi, piemēram, Eiropas lielākajam bēgļa statusa pieprasītāju izmitināšanas centram (BSPIC) Sicīlijā draud slēgšana par virkni rupju pārkāpumu.

Kā notiek iepirkumi

Saskaņā ar Itālijas laikraksta “Il Tirreno” informatīvo materiālu par to, kā tiek organizēta bēgļu uzņemšana Itālijā, šos jautājumus koordinē Iekšlietu ministrija, kura ir uzticējusi savām reģionālajām nodaļām izsludināt iepirkumu konkursus. Iepirkumu konkursa objekts parasti ir bēgļu un patvēruma pieprasītāju izmitināšana uz vienu gadu ar iespēju pagarināt līgumu līdz trim gadiem. Konkursa nolikums nosaka nepieciešamo gultasvietu skaitu un maksimālās izmaksas, lai gan uzņemšanas vietu skaits un kopējās izmaksas var mainīties laika gaitā atkarībā no reālā bēgļu skaita, kas ieradušies valstī.

Iepirkumu konkursos drīkst piedalīties bezpeļņas organizācijas, brīvprātīgo apvienības un kooperatīvi, kā arī privātas biedrības un uzņēmumi, kuri atbilst likuma prasībām – ir ieguvuši sertifikātu par savu nesaistību ar mafiju, spēj nodrošināt nepieciešamo dzīvojamo platību un ēdināšanu, kvalificētus darbiniekus, ieskaitot tulkus un psihologus, kā arī transportu bēgļu nogādāšanai policijas nodaļās formalitāšu nokārtošanai vai uz slimnīcu nepieciešamības gadījumā.

Lai piedalītos konkursā, nepieciešams precizēt, kādās telpās tiks organizēta bēgļu izmitināšana. Gadījumos, kad Iekšlietu ministrija var piedāvāt savas telpas imigrantu izmitināšanai, konkursa dalībnieki nodrošina tikai visus pārējos pakalpojumus un saņem 30 eiro plus PVN par katru izmitināto bēgli dienā. Pretējā gadījumā – ja nepieciešamas arī telpas, valsts maksā 35 eiro plus PVN par cilvēku dienā. Ar šo summu jānosedz telpu īre, ja tā nepieciešama, izmitināšanai vajadzīgo preču un pārtikas produktu iegāde, kā arī visi paredzētie pakalpojumi.
Konkursa uzvarētājiem jānodrošina bēgļiem trīs ēdienreizes dienā. Ēdienam jābūt kvalitatīvam, jāatbilst visām likuma prasībām attiecībā uz higiēnas normām un uzglabāšanas laikiem. Ēdienkartei jābūt sastādītai “ar maksimālu rūpību, izvēloties ēdienus, kas atbilst viesu ēšanas paradumiem, principiem un reliģiskajai pārliecībai”.

Izmitinātāji nodrošina bēgļus ar gultasveļu, spilveniem un segām. Ierašanās brīdī katrs patvēruma pieprasītājs saņem minimālo nepieciešamo apģērba kārtu, kas tiek periodiski mainīta, lai pielāgotos laikapstākļu maiņai un “garantētu higiēnu un piedienīgu izskatu”. Turklāt BSPIC jāizsniedz bēgļiem ziepes, šampūns, zobu pasta, jāierīko veļas mazgātava, jānodrošina telpu uzkopšana, kā arī jāinformē iemītnieki par uzvedības normām uzņemšanas vietā un valstī kopumā, jāpalīdz ar bēgļa statusa pieprasīšanas formalitātēm.

Papildus katrs bēglis saņem kabatasnaudu 2,50 eiro dienā, bet ne vairāk kā 7,50 eiro uz vienu ģimeni. Izmitinošajai organizācijai jānodrošina arī medicīniskās pārbaudes bēgļu ierašanās brīdī un medpunkts, kurā iespējams sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību. BSPIC ir atbildīgs par visiem zaudējumiem, ko nodara izmitinātie bēgļi, tāpēc slēdz apdrošināšanas polises.

Iesniegumus par bēgļa statusa piešķiršanu izskata īpaša komisija, kas Itālijā darbojas policijas paspārnē. Patvēruma pieprasītāji var iegūt vai nu bēgļa statusu, kas tiek piešķirts cilvēkiem, kuri bēg no rasu, etniskās, reliģiskās vai politiskās vajāšanas vai kara, vai arī humāno aizsardzību. Pirmajā gadījumā tiek piešķirta uzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem, kas ļauj bēglim strādāt, studēt, saņemt medicīniskos pakalpojumus un brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Otrajā gadījumā uzturēšanās atļauja tiek piešķirta uz diviem gadiem. Iesniegumiem par bēgļa statusa piešķiršanu pēc likuma vajadzētu tikt izskatītiem 30 dienu laikā, bet realitātē tas netiek ievērots – Itālijā ir imigranti, kas gaida atbildi jau vairāk nekā gadu.

Iedzīvojas uz bēgļu rēķina

Bēgļu izmitināšana Itālijā ir izraisījusi daudz debašu, tostarp par tās izmaksām. Nereti ir izskanējuši viedokļi, ka valsts piešķirtās summas ir pārāk lielas un organizācijas, kas nodrošina izmitināšanu, uz to rēķina iedzīvojas. Pie šāda secinājuma nonācis arī Itālijas laikraksts “Libero”, kas aptaujājis dažādus institūtus un slimnīcas, lai aprēķinātu reālās bēgļu uzturēšanas izmaksas.

Laikraksts secinājis, ka skolās un slimnīcās katras ēdienreizes vidējās izmaksas uz cilvēku ir četri eiro, tātad 12 eiro par trim ēdienreizēm dienā. Nodrošināšana ar gultasveļu un segām Lombardijas reģiona slimnīcās izmaksā vidēji divi eiro dienā. Šiem izdevumiem jāpieskaita divarpus eiro kabatasnaudas un tikpat eiro (75 eiro mēnesī) par apģērbu un apaviem, divi eiro par mazgāšanās līdzekļiem un seši eiro dienā par telpu uzturēšanu. Pēc laikraksta “Libero” aplēsēm, katru bēgli iespējams uzturēt par 27 eiro dienā, ietaupot astoņus eiro dienā jeb 240 eiro mēnesī. No šīs summas vēl tiek apmaksāts uzņemšanas vietu apkalpojošais personāls, kam parasti pietiek ar 40 – 50 eiro mēnesī no katram bēglim atvēlētajiem līdzekļiem.

“Kas ieliek kabatā pārējo summu?” retoriski jautā laikraksts. Turklāt nebūt ne visos imigrantu uzņemšanas centros tiek izpildītas likuma prasības, daudzviet bēgļi dzīvo patiešām necilvēcīgos apstākļos, kamēr BSPIC uzturētāji iekasē no valsts lielas naudas summas.

Bēgļu pilsēta finansē pašvaldības

Itālijā ir pilsētiņa, kuru apdzīvo tikai patvēruma meklētāji. Tas ir vislielākais bēgļu uzņemšanas centrs visā Eiropā, jo vienlaikus uzņem 3200 līdz 4000 cilvēku, tātad vairāk nekā Rūjienas vai Saulkrastu iedzīvotāju, un ir izveidots blakus Mineo pilsētai Sicīlijā. Šo centru jau kopš 2014. gada uzrauga bezpeļņas organizācija “Mediķi par cilvēktiesībām”, kas informējusi Itālijas parlamentu par virkni pārkāpumu, kuru dēļ centram šobrīd draud slēgšana.

Mineo BSPIC bēgļi uzturas līdz bēgļa statusa iegūšanai jeb vidēji 12 mēnešus (lai gan pēc likuma tam būtu jānotiek mēneša laikā). “Mediķi par cilvēktiesībām” ziņo, ka centra lielākās problēmas ir pārpildītība, izolācija no apkārtnes, nepietiekama medicīniskā palīdzība, grūtības saņemt psiholoģiskās vai juridiskās konsultācijas, vides nesakoptība, noziedzība un likumpārkāpumi, ar ko policija nespēj tikt galā. Bezpeļņas organizācija vēsta, ka Mineo BSPIC būtībā ir atsevišķa pilsēta ar savu saimniecību – nelegālo ekonomiku, ko neviens nespēj kontrolēt. Ilgās uzturēšanās laikā un bez iespējas tikt legāli nodarbinātiem pirms uzturēšanās atļaujas iegūšanas imigranti paši sev nelikumīgi rada nodarbošanos, piemēram, piedāvājot bēdubrāļiem friziera pakalpojumus, interneta pakalpojumus, velosipēdu remontu, atkritumos atrastu vai zagtu preču tirdzniecību, uz ko vietējā policija piever acis.

“Mediķi par cilvēktiesībām” atzīst – Mineo BSPIC pierāda, ka lielie uzņemšanas centri nav piemērots risinājums bēgļu uzņemšanai, it īpaši, ja tie ir cilvēki ar psihiskām problēmām vai spīdzināšanu, vardarbību pārcietušie, jo lielajā pūlī šādus cilvēkus ir grūtāk pamanīt un palīdzēt viņiem. Pēc organizācijas novērojumiem, lielā BSPIC vadībai bēgļi ir tikai skaitļi, kuri pasīvi atkarīgi no viņiem, spiesti stāvēt garās rindās pēc ēdiena vai medicīniskās palīdzības.

Savukārt Sicīlijas laikraksts “La Sicilia” vēsta par to, kā Mineo BSPIC iemītnieki, paši to nezinot, atbalsta apkārtējo pilsētu un ciemu ekonomiku. Daļa no valsts piešķirtajiem 35 eiro dienā par katru centra iemītnieku tiek novirzīta tā sauktajiem integrācijas projektiem jeb pašvaldību apvienībai, kas par šiem līdzekļiem organizē pašvaldību svētkus, gadatirgus, izstādes un pat Ziemassvētku uzvedumus. Daudzi no šiem pasākumiem tiek organizēti jau gadu desmitiem, pieder pie šo apdzīvoto vietu tradīcijām, taču ekonomiskajās grūtībās nonākušo pašvaldību vadītāji ir atraduši veidu, kā papildināt kasi ar bēgļiem domātajiem līdzekļiem. Aizvadītajā gadā šādi iztērēti gandrīz 200 000 eiro no BSPIC līdzekļiem.

Minētie integrācijas projekti paredz arī bēgļu piedalīšanos. Dažos gadījumos viņi piedalās tieši, piemēram, izveido futbola komandu, kas startē vietējā mēroga sacensībās, vai Ziemassvētku uzveduma masu skatos. Vairākumā gadījumu piedalīšanās ir paredzēta tikai kā tūristiem – BSPIC iemītnieki tiek sasēdināti autobusos, nogādāti uz notikuma vietu un tur pacienāti. Šādi Svētās Lūcijas svētkus sarīkoja Sankono pašvaldība, kuras projekts paredzēja 1500 eiro izmaksas par BSPIC Mineo iemītnieku atvešanu un paēdināšanu. Kad valsts līdzekļi bija saņemti, tika izlemts, ka pietiek uzaicināt 50 bēgļus, un izrādījās, ka viņu transportam pietiek ar 330 eiro, bet paēdināšanai ar 400 eiro. Atlikusī summa tika iztērēta pilsētas apgaismošanai, tirgus laukuma ierīkošanai un mūziķu priekšnesumu apmaksai.

Vēl viltīgāk rīkojās Sanmikele di Ganzaria pašvaldība, kura uzrakstīja projektu bēgļu apmācīšanai pavārmākslā, lai varētu iekārtot vietējās skolas virtuvi. Bet Mirabella Imbakari pašvaldība pamanījās iekasēt 12 000 eiro par “integrācijas projektiem”, pat nepapūloties precizēt, ko tieši par šo summu plāno darīt. Pašvaldības vadītājs Vinčenco Markindžiljo laikrakstam “La Sicilia” atzina, ka pašvaldībai trūkst līdzekļu, tāpēc “esam izmisuši un spiesti skatīties ar ieinteresētību uz šīm nelielajām summām”, ko izdodas atraut bēgļiem.

IVETA KORŅEJEVA
Romā


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *