Šos vārdus virsrakstā izvēlējos, pamatojoties uz ātrās ēdināšanas ķēdes “Hesburger” moto, proti – uzņēmumā vienmēr domā tālāk nekā tikai par darbiem virtuvē un ēdiena pagatavošanu. Vēl būtiskāki ir lēmumi par dabas saudzēšanu, maksimālu pietuvināšanos ekoloģiskām tehnoloģijām, strādājošo ērtībām, patīkamas vides radīšanu restorānu apmeklētājiem un vēl daudz ko citu. “Hesburger” Latvijā jau ir nosvinējis pastāvēšanas desmit gadus. To laikā atvērti 43 restorāni, līdz ar to investējot mūsu valsts attīstībā aptuveni 40 miljonus eiro.
Šī gada rudenī Rīgā, Krasta ielā 85, projektā ieguldot aptuveni 2,5 miljonus eiro, ir iecerēts atvērt jaunāko un plašāko “Hesburger” kompleksu Latvijā. Tas būs izvietots trīs stāvos ar atpūtas zonu un āra terasi, kā arī plašu bērnu rotaļu laukumu.
“Hesburger” ir Somijas ģimenes uzņēmums, tā īpašnieki un vadītāji ir Salmelu ģimene. Uzņēmuma ciešākā saikne ar Latviju ir latviete Ieva Salmela, kura ir “Hesburger” attīstības direktore Baltijas valstīs. Šodien piedāvājam sarunu ar viņu par to, līdz kam droši vien neaizdomājamies, ēdot garšīgos burgerus vai acis pārlaižot telpām, interjeram, jo noteikti pat prātā neienāk, kāds milzīgs, klientiem neredzams darbs ielikts visā, kas saistās ar vārdu “Hesburger”.
– Lūdzu, īsumā noraksturojiet, kas ir “Hesburger”.
I. Salmela: – Ja pavisam īsi un konkrēti, tad “Hesburger” ir uzņēmums, kura veiksmes pamatā ir garšīgs ēdiens un strādājošo čaklums. 2016. gadā apritēs 50 gadi, kopš Salmelu ģimene Somijā, Nantali pilsētā, atvēra pirmo grila kiosku. Šodien “Hesburger” tīklā darbojas 431 restorāns, no tiem 279 restorāni atrodas Somijā, 118 restorāni Baltijas valstīs, 29 – Krievijā, trīs – Vācijā un pa vienam Turcijā un Kazahstānā. Protams, ka turpināsim paplašināt un pilnveidot mūsu tīklu. Ļoti būtiski – vienalga, kurā valstī vai pilsētā klients apmeklēs “Hesburger” restorānu, papildus garšīgam un augstas kvalitātes burgeram viņš saņems draudzīgu apkalpošanu un varēs justies ērti skaistā un pārdomāti veidotā telpā.
– Kā jūs papildinātu “domāt tālāk un ne tikai par garšīgu hamburgeru izgatavošanu”? Vai to var nosaukt par šobrīd visur akcentēto “zaļo dzīvesveidu”?
– Jā, pirmkārt, tā ir videi draudzīga darbība. Mēs izmantojam iespējami maz iepakojuma materiālu, šķirojam ražošanas atkritumus, pilnībā ir pārtraukta plastmasas un kartona kastīšu izmantošana. Pieļauju – daudzi domā, ka mūsu salātu trauciņi ir no plastmasas, taču tā nav. Šiem trauciņiem ir tikai vizuāla līdzība ar plastmasu, iepakojums izgatavots no atkārtoti pārstrādājama materiāla, kas industriālās kompostēšanas apstākļos sadalās. Savukārt dzērienu glāzes ir ražotas no koksnes izejmateriāla, kas sertificēts atbilstoši Meža sertifikācijas shēmu novērtēšanas programmai.
“Hesburger” restorānu ēkas aizvien vairāk tiek aprīkotas ar saules enerģiju uztverošiem paneļiem, un tas nozīmē, ka kļūstam neatkarīgi no centrālās vai eļļas apkures sistēmas. Tāpat mēs izmantojam arī citus videi draudzīgus energorisinājumus, piemēram, LED tehnoloģijas, virtuves iekārtas un tamlīdzīgi.
Mums ir viens pilnībā aprīkots videi draudzīgs restorāns Somijā, kur līdztekus jau minētajiem videi draudzīgiem risinājumiem izveidots arī zaļais – ar zāli noaudzētais jumts.
Tāpat “Hes-Pro” centrālā noliktava ir labs ekoloģiskās domāšanas piemērs, jo tieši no turienes uz Somijas “Hesburger” restorāniem nogādā visas nepieciešamās preces (izņemot burgeru maizītes) – no darba apģērba un mārketinga materiāliem līdz salātiem un majonēzēm. Centrālajā noliktavā atkritumu samazināšana un pārstrāde ir katra darbinieka darbdienas neatņemama daļa. Visi sakrātie atkritumi tiek šķiroti un tūlīt sagatavoti pārstrādei, savukārt no cepšanā izmantotās eļļas izgatavo biodegvielu, ko loģistikas centrs izmanto biodegļos.
– Izrādās, ar “Hesburger” vārdu saistās pat ekoloģisku darba apģērbu un bērniem ekoloģisku rotaļlietu ražošana.
– Sadarbībā ar Londonā strādājošo Somijas izcelsmes modes dizaineri un ekodizaina eksperti Annu Sairo esam spēruši nākamo soli vides aizsardzības un resursu taupības virzienā. Mūsu ķēdē ar vairāk nekā 400 restorānu un 6700 darbinieku, ir liela darba apģērba un reklāmas materiālu aprite. Anna ir radījusi lielisku risinājumu, kā tos pēc lietošanas izmantot atkārtoti, izstrādājot kvalitatīvu un funkcionālu darba apģērbu, kura ražošanas procesā tiek ievērota “Hesburger” zaļā politika.
Lai taupītu patērētos dabas resursus, likumsakarīgs solis ir arī bērnu iesaistīšana un izglītošana par vides aizsardzību. Šī iemesla dēļ esam izveidojuši praktisko uzdevumu aktivitāšu komplektu: krāsojamie zīmuļi, blociņš, uzdevumu burtnīca, mugursoma un maciņš, kas ražoti no otrreizējās pārstrādes materiāliem – poliestera, papīra, kartona un koka. Šis ekorotaļlietu komplekts veidots sadarbībā ar Somijas uzņēmumu “Touchpoint OY”, kas ir specializējies ekoloģisko materiālu ražošanā.
– Latvijā diemžēl ar atkritumu šķirošanu ir švaki. Kā jūs panācāt, ka šis process notiek tik kvalitatīvi?
– Visādi jau gājis… Jā, Somijā zaļā domāšana ir pati par sevi saprotama un tik sena, ka katram vai gēnos. Latvijā arī visos mūsu restorānos šķirojam atkritumus.
– Bet tagad, lūdzu, par to, kā top gatavais produkts “Hesburger” virtuvē.
– Virtuvē ir likums pāri visam: produktu drošība, higiēnas uzraudzība, izejvielu pētījumi un testēšana laboratorijās. Kvalitatīvas izejvielas, pareizi darba paņēmieni un cepšanas ilgums, ātra pasniegšana un tīras klientu apkalpošanas telpas veido kvalitātes vadības kodolu. Darbiniekus apmācām, lai viņi arī paši varētu par to visu parūpēties.
– Un no kā top gatavais produkts?
– Burgerus gatavo no augstvērtīgas 100% liellopu gaļas, kas restorāniem Baltijā pērk no Lietuvas sadarbības partnera “BIOVELA”. Papildus valsts noteiktajiem kvalitātes pārbaudes standartiem “Hesburger” produktu kvalitāte tiek pārbaudīta uzņēmuma kvalitātes laboratorijā. Burgeru maizītes, konservētos gurķus un mērces vienmēr pasūta no Somijas piegādātājiem, ja tas, ņemot vērā mūsu īso ražas novākšanas periodu un mazo uzņēmēju ražošanas iespējas, ir iespējams. “Hesburger” kečups ir pašmāju produktu pārstrādes rezultāts, kurā pēc īpašas receptes izmanto daudz tomātu. Arī ikviena “Hesburger” izmantotā gurķa šķēlīte ir pagatavota Somijā, izmantojot svaigi novāktus, uz lauka augušus gurķus no vairākām saimniecībām. Ar tām ir noslēgti līgumi, tādējādi nodrošinot gurķu un to apkārtējās vides kvalitāti no iesēšanas mirkļa līdz novākšanas brīdim.
– Jūs izejvielu ražošanas procesā uzsverat Somijas uzņēmumu klātbūtni. Taču varbūt izmantojat arī tajās valstīs audzēto un ražoto, kurās atvērti “Hesburger” restorāni?
– Tā kā mūsu produktu izgatavošanā ir nepieciešamas daudz un dažādas izejvielas, sadarbības partneri mainās atkarībā no konkrētā “Hesburger” produkta. Kā piemēru sadarbības partneru dažādībai varu minēt klientu pieprasītāko “Hesburger” produktu – siera burgera komplektu. Šī produkta izejvielas nāk no piecām valstīm – maize, mērces un garšvielas no Somijas, liellopu gaļa no Lietuvas, siers no Vācijas, kartupeļi no Nīderlandes, savukārt atspirdzinošie dzērieni no Igaunijas.
Ja runājam par Baltijas tirgu, tad šobrīd mēs esam noslēguši sadarbību ar Lietuvas uzņēmumu, kas iepērk liellopu gaļu no visām Baltijas valstīm, tātad savos ēdienos izmantojam arī Latvijā audzētu liellopu gaļu. Tāpat mēs esam uzsākuši pārrunas par iespējamu sadarbību izejvielu piegādē ar Latvijas uzņēmumu, taču konkrētāk par pārrunu rezultātiem varēsim informēt šī gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Mums ir divi loģistikas centri. Viens Somijā, kas atbild par produktu izplatīšanu Somijas un Vācijas, un daļēji Krievijas tirgiem, bet Igaunijas loģistikas centrs apgādā visas Baltijas valstis.
– Kas ir šīs produkcijas piegādātāji – zemnieki, lauksaimniecības kooperatīvi vai pārtikas pārstrādes uzņēmumi, un kādas kvalitātes prasības tiek izvirzītas viņiem? Kā notiek izsekojamība?
– Mūsu uzņēmuma sadarbības partneri ir lielie pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Galvenie faktori, pēc kuriem “Hesburger” izvēlas savus sadarbības partnerus, ir kvalitāte, piegādātāja atrašanās vieta (vietējais uzņēmums vai ārvalstu) un cena. Svarīgākais faktors vienmēr ir izejvielu kvalitāte, pēc kuras tiek analizēti arī pārējie, un izdarīta izvēle par labu vienam vai otram sadarbības partnerim. Brīdī, kad mēs esam pieņēmuši lēmumu par jaunu sadarbības partneru meklēšanu, sākas ilgs procedūru kopums, kas var aizņemt līdz vienam gadam, un šajā laikā tiek izvērtēta uzņēmumu atbilstība mūsu noteiktajām prasībām. Šis process sastāv no izejvielu paraugu degustācijas, to testēšanas laboratorijās, kā arī potenciālā sadarbības partnera rūpnīcu auditēšanas. Kad pēdējais posms – audita veikšana rūpnīcās – ir garām un redzami pozitīvi rezultāti, mēs esam gatavi sākt sadarbību. Lai gan audits un pārējās pārbaudes ir vienreiz izturētas, mēs regulāri veicam sadarbības partneru pārbaudes, lai būtu droši par izejvielu augstu kvalitāti.
– Vai ir bijuši gadījumi, kad piegādātājam jāizsaka arī pretenzijas un sadarbība jāpārtrauc?
– Mūsu uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt nemainīgi augstu izejvielu kvalitāti, tātad arī no saviem sadarbības partneriem mēs prasām atbilstošu kvalitātes kritēriju ievērošanu. Esam priecīgi, ka līdz šim neesam piedzīvojuši situāciju, kad mums būtu jāpārtrauc sadarbība neizpildītu kvalitātes standartu dēļ.
– Vai, pateicoties “Hesburger” aktivitātēm, Latvijā nav uzvaras gājienu sākuši veselīgie smūtiji? Pēc to iekļaušanas jūsu uzņēmumu ēdienkartē, šķiet, Latvijā saimniecēm smūtiju sakult kļuvis gandrīz par modes lietu un vai katrā preses izdevumā lasāma kāda šā dzēriena recepte. Kur augļus un ogas iepērk “Hesburger”?
– Šā gada pavasarī mēs veicām pētījumu, kurā secinājām, ka Latvijas iedzīvotāji salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ievērojami mazāk patērē svaigus augļus un ogas. Ar mērķi veicināt šo veselīgo un vitamīniem bagāto produktu lietošanu uzturā “Hesburger” savā sortimentā visā Baltijā ieviesa jaunu produktu līniju – augļu un ogu smūtijus. Smūtijiem nepieciešamos augļus un ogas mēs iepērkam Beļģijā, pēc tam sasaldētā veidā tos nogādājam uz mūsu loģistikas centru Igaunijā, kas izplata izejvielas visiem Baltijas valstu restorāniem.
– Tas gan vairāk tāds politisks jautājums, bet kādas ir jūsu domas par Latvijā noteikto pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai?
– Uzskatu, ka pievienotās vērtības nodoklis pārtikai Latvijā ir diezgan augsts salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās “Hesburger” ir atvēris savus restorānus. Ņemot vērā valstī noteikto PVN likmi pārtikai, mainās arī cenas mūsu produkcijai, piemēram, ja nodokļa likme tiek paaugstināta, tas ietekmē arī gala cenu mūsu produkcijai, to sadārdzinot.
– Vai “Hesburger” darbību ietekmē arī pārtikas izejvielu cenu svārstības?
– Mūsu uzņēmuma darbības pamatā ir dažādu izejvielu iegāde no vairākām valstīm, tāpēc jebkuras cenu izmaiņas ietekmē arī mūsu darbību.
– Pieļauju, kāds uztura speciālists, neiedziļinoties lietas būtībā šo rakstu lasot, ar līku pirkstu kratīs jūsu virzienā un centīsies apgalvot, ka burgers nav veselīgs. Ko jūs viņam atbildētu?
– Savu produktu pagatavošanā mēs vienmēr izmantojam augstas kvalitātes izejvielas, kas ir svaigas un rūpīgi pārbaudītas, tāpēc uzskatu, ka mūsu produkcija ir augstvērtīga. Savā uzņēmuma mājaslapā esam izveidojuši uzturvielu tabulu, lai mūsu klienti būtu precīzi informēti par katra produkta pagatavošanā izmantotajām sastāvdaļām, enerģētisko vērtību, sāls un cukura daudzumu un citiem svarīgiem faktoriem.
Šeit es vēlētos pieminēt arī nesen publicēto pētījumu žurnālā “European Journal of Clinical Nutrition” – no 2003. līdz 2010. gadam amerikāņu zinātnieki pētījuši vairāk nekā 18 tūkstošu amerikāņu ēšanas paradumus, pievēršot uzmanību maltītes ieturēšanai ārpus mājām. Pētījuma dati liecina, ka maltītes ieturēšana pilna servisa restorānā ne vienmēr nozīmē labāku kvalitāti un veselīgāku pārtiku – tā ir līdzvērtīga maltītei ātrās ēdināšanas restorānā.
– Pēdējo jautājumu vēlos uzdot “iz dzīves” un mazliet ar smaidu. Jūs esat atklājusi, ka jūsu iecienītākais ir rudzu maizītes burgers un atzītākais dzēriens – tīrs ūdens. Vai ēdot aizdomājaties, kur rudzi auguši, vai ūdens tecināts no krāna vai avotā pasmelts? Man, piemēram, katru rupjmaizes kumosiņu mutē liekot, atmiņā atainojas skaistie labības tīrumi…
– Godīgi sakot, neatminos reizi, kad būtu par to aizdomājusies. Tas laikam skaidrojams ar to, ka zinu un esmu pārliecināta, ka “Hesburger” produktu pagatavošanā izmantoto izejvielu kvalitāte ir augsta.
Uzziņa
- “Hesburger” ir reģistrēta preču zīme, kas pieder Somijas mātesuzņēmumam “Burger-In Oy”.
- “Burger-In Oy” ir ģimenes uzņēmums, tā īpašnieki un vadītāji ir Salmelu ģimene: valdes priekšsēdētājs uzņēmuma dibinātājs Heiki Salmela un izpilddirektors Kari Salmela.
- “Hesburger” Somijas restorānu ķēdes ar nodokli apliekamais apgrozījums 2013. gadā pārsniedzis 205 miljonus eiro.
- Ārpus Somijas esošo “Hesburger” restorānu ar nodokli apliekamais apgrozījums 2013. gadā pārsniedzis 55 miljonus eiro.
- Šobrīd “Hesburger” vada 431 restorānu, uzņēmuma darbinieku skaits pārsniedz 6700.
Teksts un foto: Ilze Galkina
Atbildēt