Ziņas

Pirmo reizi valsts pakalpojumus lieto vairāk elektroniski nekā klātienē

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pakalpojumus izmantojot elektroniski vairāk nekā klātienē, sasniegts paradumu maiņas lūzuma punkts – iedzīvotāji izvēlas e-vidi kā ērtāko saziņas veidu ar valsti, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aptauja “Sabiedriskās domas izvērtējums par e-pakalpojumu pielietojumu”.

“VID elektroniskās deklarēšanas sistēma jeb EDS kļūst arvien populārāka iedzīvotāju vidū. Visspilgtāk to apliecina gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas apjomi – šī gada septiņos mēnešos vien iedzīvotāji ir iesnieguši 490 tūkstošus gada ienākumu deklarāciju un puse no tām – tieši izmantojot EDS. Pagājušajā gadā tā bija tikai trešā daļa. Šobrīd kopumā EDS iesniegto dokumentu skaits sasniedzis jau 3 259 863. Tas noteikti ir saistīts ar to, ka mēs turpinām pilnveidot un vienkāršot savu sistēmu, piedāvājot arvien jaunas iespējas gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī to ir sekmējusi mūsu kopīgā iniciatīva “Valsts ir internetā”,” skaidro Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

E-pakalpojumi apsteidz klātienes pakalpojumus

Valsts ieņēmumu dienesta e-pakalpojumus ir izmantojis teju katrs trešais iedzīvotājs, kas ir par 5% vairāk nekā apmeklētāju klātienē, savukārt ar izglītību saistīto elektronisko iespēju lietošanā vērojama 4% starpība. Tāpat par nepilnu procentpunktu pārsvars vērojams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts zemes dienesta e-pakalpojumu izmantošanā, atklāj aptaujātie.

Ar e-pakalpojumiem ir apmierinātāki nekā ar klātienes

Iedzīvotāji tika aicināti izmantoto pakalpojumu kvalitāti novērtēt 10 punktu skalā, un respondenti augstāku novērtējumu ir piešķīruši ar izglītību saistītiem e-pakalpojumiem (9,02 punkti, bet klātienes vērtējums – 8,62), Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) (9,01 pret 8,86), pašvaldībām (8,94 pret 8,05). Lai noskaidrotu, vai valsts un pašvaldību e-pakalpojumu lietotāji tos ieteiktu arī saviem draugiem un paziņām, tika izmantota “Net Promoter Score” (NPS) metode. Vērtējumam tika izmantota skala no 0 līdz 10, kur 0 nozīmē, ka “noteikti neieteiktu”, bet 10 – “noteikti ieteiktu”. Tā atklāja, ka valsts un pašvaldību e-pakalpojumu NPS ir 8,4, kas uzskatāms par ļoti pozitīvu rādītāju.

Populārāko e-pakalpojumu sniedzēju iestādes saglabā pozīcijas

Salīdzinot ar 2014. gada pavasara aptaujas datiem, trīs populārākās e-pakalpojumu sniedzēju iestādes ir saglabājušas pozīcijas, vienlaikus demonstrējot e-pakalpojumu izmantošanas pieaugumu – par 7% kāpums bijis VID (no 21% uz 27,7%) un CSDD (no 10,2% uz 16,9%), savukārt pašvaldību e-pakalpojumiem no 10,2% uz 10,5%. Aicināti nosaukt, kādus jaunus valsts un pašvaldību e-pakalpojumus aptaujātie vēlētos lietot, visbiežāk tika minēta iespēja elektroniski saņemt veselības aprūpes pakalpojumus – reģistrācija pie ārsta u. c. (25%), balsot vēlēšanās (12,5%),
kā arī 9,4% nosaukuši vajadzību saņemt dzimtsarakstu nodaļu e-pakalpojumus (bērna dzimšanas reģistrācija, laulību vai šķiršanās reģistrācija u. c.).

Nespēj vienoties par iepirkumu LNB fasādes tīrīšanai

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Kultūras ministrija nespēj vienoties, kurai jāveic iepirkums par LNB fasādes tīrīšanu, pastāstīja LNB sabiedrisko attiecību pārstāvis Augusts Zilberts.

“Pašreizējā situācijā nepastāv uzskatu vienprātība par to, kam jāveic iepirkuma procedūra attiecībā uz LNB jumta un fasādes tīrīšanu – ēkas pasūtītājam – Kultūras ministrijai vai lietotājam – LNB,” norādīja Zilberts, piebilstot, ka LNB un Kultūras ministrijas divpusējā sanāksme par šo jautājumu varētu notikt augusta pēdējā nedēļā.

Viņš informēja, ka LNB uzskata – ēka ir jānomazgā šogad un darbiem vispiemērotākais būtu laiks septembrī vai oktobrī.

Zilberts sacīja, ka LNB ēku ekspluatācijas inženieri izmēģinājuši īpaši efektīvu mazgāšanas šķidrumu, kas kavē putekļu un nosēdumu kārtas veidošanos uz LNB ēkas.

“Pēc starptautiskām atsauksmēm un ieteikumiem eksperimenta kārtā ir pārbaudīta vācu uzņēmuma “Finalit” produkcija, kas paredzēta nerūsējošā tērauda, stikla un akmens virsmu apstrādei,” viņš pastāstīja un informēja, ka izmēģinājumu veikusi “Alfa Vita Life Science GmBH”.

Galīgais lēmums par tīrīšanas līdzekļa izmantošanu, darba tehnoloģiju un loģistiku, kā arī drošības apstākļiem iepirkuma veicējam būs jāsaskaņo ar Nacionālo būvkompāniju apvienību un būvuzraugu “Hill International”.

LNB cenu aptaujā Latvijas tirgū plāno apzināt, vai vietējie uzņēmēji var piedāvāt ko līdzvērtīgu vācu produkcijai.

“Uzskatām, ka ekonomiski pamatoti ir meklēt kompāniju, kas piedāvā ēku ne tikai nomazgāt, bet arī apstrādāt tās virsmas. Pieļaujams, ka vietējiem uzņēmējiem šis varētu būt izaicinājums, jo Latvijā nav citu līdzīgu ēku ar tik lielu tērauda virsmas platību,” teica LNB pārstāvis.

Jau vēstīts, ka pērnā gada beigās tika sākts mazgāt LNB ēkas jumta daļu, tomēr, sākoties aukstam laikam, darbi bija jāpārtrauc, bet Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā mazgāšana drošības un protokolāro iemeslu dēļ nebija iespējama.

LNB jauno ēku jeb Gaismas pili oficiāli atklāja pērn 29. augustā, tomēr 12. jūnijā rīkoja pirmo bibliotēkas iepazīšanas jeb stāvu atvēršanas pasākumu “Kaskādes”, bet pilna pakalpojumu klāsta piedāvāšanu lasītājiem LNB sāka sniegt 16. septembrī. Gaismas pils ēkas būvniecības izmaksas bija 163,1 miljons eiro. Līgumu valsts ar būvuzņēmējiem – būvnieku pilnsabiedrību Nacionālā būvkompāniju apvienība – parakstīja 2008. gada maijā.

BNS

Cietumu priekšniece: plānveidīgi apgūt atvēlēto budžetu nav viegli

“No vienas puses, finansējums viennozīmīgi nav pietiekams, bet, no otras puses, ir jāatzīst, ka plānveidīgi apgūt atvēlēto budžetu nav nemaz tik viegli,” intervijā pastāstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšniece Ilona Spure.

Viņa paskaidroja, ka šim gadam ieslodzījuma vietām ir iedalīti budžeta līdzekļi 42,4 miljonu eiro apmērā un 75% no šīs summas ir paredzēti atlīdzībām par darbu. Precēm un pakalpojumiem paredzēti 23% un tikai 2% ir kapitālie izdevumi.

“Diemžēl šie 800 tūkstoši eiro [kapitālie izdevumi], sadalot tos uz visiem cietumiem, ir ļoti maz. Kā piemēru varu minēt to, ka šobrīd esam uzsākuši darbu pie Valmieras cietuma izmeklēšanas korpusa, kas jau pirms 12 gadiem ar ekspertu slēdzienu tika atzīts par kritisku tehniskā stāvokļa ziņā. Šiem darbiem vien mums ir plānoti vismaz 1,3 miljoni eiro. Attiecīgi var noprast, kā variējam ar šiem 800 tūkstošiem eiro, lai gada laikā uzlabotu apstākļus ieslodzījuma vietās,” klāstīja I. Spure.

Vienlaikus, runājot par budžeta izpildi, Spure skaidroja, ka pret to ir visai skeptiski noskaņota. “Mums valstī klibo piegādes, iepirkumi – šo jomu varētu daudz kritizēt. Tāpat varētu kritizēt būvniecības biznesa kultūru,” viņa piebilda.

I. Spure kritizēja būvnieku biznesa kultūru, tas esot viens no galvenajiem iemesliem, kas liek apšaubīt budžeta izpildi. “Arī šobrīd mums ir saplānoti darbi, jau tā necilais finansējums, bet plānu izpildīt ir ļoti grūti. Uzņēmumi piesakās konkursiem, iesniedz savu piedāvājumu, bet, kad jāslēdz līgumi, samulst, atzīstot, ka nav apskatījuši objektu pirms piedāvājuma iesniegšanas un patiesībā par piedāvāto cenu to nemaz nevarot izpildīt. Nupat bija šāds gadījums, kad līgums par jumta remontu vienā cietumā bija pat noslēgts,” teica I. Spure.

Elektroenerģiju valsts autoceļiem nodrošinās “Latvenergo”.

Latvijas valsts autoceļu pārvaldītāja “Latvijas valsts ceļi” iepirkumā par elektroenerģijas piegādi valsts autoceļu uzturēšanas vajadzībām līdz 2020. gadam uzvarējusi energokompānija “Latvenergo”, liecina paziņojums iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

“Latvenergo” arī bija vienīgais pretendents attiecīgajā konkursā. Kopējā līgumcena – 670 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Informācija iepirkuma nolikumā liecina, ka prognozējamais elektroenerģijas patēriņš līguma izpildes laikā ir 15 241 900 kilovatstundu. Elektroenerģija nepieciešama apgaismojumam, luksoforiem, ceļu meteoroloģiskajām stacijām, satiksmes uzskaites punktiem u. c.

“Latvenergo” ir Latvijas valstij piederošs energoapgādes komersants, kas nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī sniedz telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.

BNS

EM par pārkāpumiem ES fondu būvniecības projektos

Ekonomikas ministrija (EM) iepazīstinājusi Ministru kabinetu ar apkopoto informāciju un izvērtējumu par ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda projektos konstatētajiem pārkāpumiem būvniecības procesā.

Pēc ES fondu administrēšanā iesaistīto četrpadsmit institūciju sniegtās informācijas, ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā īstenoto 33 pasākumu/aktivitāšu/apakšaktivitāšu 222 projektos ir konstatēti 584 pārkāpumi būvniecības procesā. Visvairāk pārkāpumu būvniecības procesā konstatēti būvuzraudzības un būvdarbu posmā.

Lai mazinātu ES fondu finansētajos projektos konstatētos būvniecības speciālistu pārkāpumus, lai novērstu nekvalitatīvu būvprojektu izstrādi, neatbilstošu būvniecības projektu realizāciju, EM plāno sagatavot un iesniegt ieteikumu vadlīnijas Centrālajai finanšu līgumu aģentūrai (CFLA) riska pazīmju konstatēšanai ES fondu finansētajos būvniecības projektos, kā arī noteiks sadarbības sistēmu un metodiku informācijas apmaiņai ar CFLA un būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības iestādēm, tajā skaitā Būvniecības valsts kontroles biroju.

Papildus EM ierosinās sadarbībā ar CFLA pašvaldībām un valsts iestādēm ES fondu finansētajos būvniecības projektos, kur būvdarbu līgumcena pārsniedz 5 186 000 eiro, rekomendējoši izmantot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) izstrādātās līguma parauga formas. Taču projektos, kuru būvdarbu līgumcena nepārsniedz šo summu, izmantot EM un Būvvaldes padomes sadarbībā izstrādātās līguma parauga formas, kas tiktu apkopotas EM mājas lapā. FIDIC ir starptautiska inženierkonsultantu federācija, kas ir izstrādājusi līgumu paraugformas, kuras tiek plaši lietotas pasaulē tieši būvniecības projektu realizēšanā, tās ir vienkāršas un saprotamas, kā arī izmantojamas dažādiem būvniecības projektiem, t. sk. inženierbūvēm. FIDIC līgumi precīzi definē risku, atbildības sadalījumu, kā arī strīdu izšķiršanu, tajos precīzi tiek noteiktas inženiera pilnvaras.

Cita starpā EM paredz organizēt apmācību programmas pašvaldībās par būvniecības projektu uzraudzību un jauno būvniecības normatīvo aktu regulējumu.

EM sagatavotajā ziņojumā ir aplūkotas galvenās konstatētās problēmas, kā arī sniegts skaidrojums par Būvniecības likuma un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu regulējuma izmaiņām, tā uzlabošanu, kas ir vērstas uz konstatēto problēmu novēršanu, piemēram, pastiprinot kontroles prasības būvdarbu veicējiem, būvuzraugiem, kā arī citiem būvniecības speciālistiem.

Tāpat ziņojumā ir ietverta EM paredzēta faktiskā plānotā rīcība ES fondu administrēšanas stiprināšanai.

Detalizētāk ar EM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda projektos konstatētajiem pārkāpumiem būvniecības procesā” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40361604&-mode=mk&date=2015-08-11.

Elita Rubesa-Voravko,
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Iepirkumu gudrona dīķu sanācijai plāno izsludināt septembrī

Valsts vides dienests (VVD) jaunu iepirkumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijai plāno izsludināt septembrī, pastāstīja VVD pārstāve Agnese Žukova.

“Jauns iepirkums tiks izsludināts, līdzko būs sagatavota visa dokumentācija. Plānojam pēc iespējas ātrāk. Optimistiskā prognoze – augustā, vēlākais septembrī, bet, kad reāli tas notiks,
vēl nav zināms,” sacīja A. Žukova.

Viņa atzina, ka VVD nav nolūka neļaut “Skonto Būvei” pabeigt iesākto un VVD ļaus uzņēmumam pabeigt iesāktos darbus.

Jau vēstīts, ka uzņēmums “Skonto Būve” turpināja darbu Inčukalna gudrona dīķu projektā arī dienu pēc tam, kad VVD paziņojis par objekta pārņemšanu savā valdījumā.

Iepriekš “Skonto Būve” bija iesniegusi prasību tiesā pret VVD saistībā ar gudrona dīķu projektu. Uzņēmums uzskata, ka VVD ir pārkāpis līguma nosacījumus un atteicies noteiktajā termiņā veikt apmaksu par martā veiktajiem darbiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā. Tāpēc Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts prasības pieteikums par darba samaksas un kavējuma līgumsoda piedziņu 1 854 643 eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka VVD 8. jūlijā nosūtīja “Skonto Būvei” paziņojumu par līguma izbeigšanu projektā “Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalna sērskābie gudrona dīķi” sanācijas darbi”. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā uzņēmēja paziņojumus un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu.

2010. gada septembrī starp VVD un “Skonto Būvi” tika noslēgts iepirkuma līgums “Vēsturiski piesārņotās vietas “Inčukalna sērskābie gudrona dīķi” projektēšana un sanācijas darbi” par 28 498 514,21 eiro.

2014. gada maijā VVD un “Skonto Būve” parakstīja grozījumus sanācijas darbu līgumā, sanācijas darbu līguma summa tika palielināta līdz 42 674 971,43 eiro saistībā ar sērskābā gudrona izpētītajām netipiskajām īpašībām un ar tām saistīto sanācijas procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu maiņu.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam sanācijas darbi Dienvidu dīķī jāveic līdz 2015. gada 31. oktobrim, savukārt Ziemeļu dīķī – līdz 2015. gada 8. augustam.

Izvērtēs sadarbību

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs “Latvijas Valsts meži” (LVM) izvērtēs turpmākās sadarbības iespējas ar uzņēmumiem, kuri bija saskaņojuši savus piedāvājumus LVM iepirkumā, pastāstīja LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs.

“Attiecībā uz Konkurences padomes (KP) lēmumu LVM patlaban notiek izvērtēšanas process. Par turpmāko sadarbību ar konkrētiem uzņēmumiem tiks pieņemts lēmums atbilstoši likuma prasībām un noslēgtajiem līgumiem. Ir skaidrs, ka atbilstoši KP lēmumam iepirkuma likuma noteiktā kārtībā sodītajiem uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas piedalīties turpmākajos iepirkumos,” skaidroja T. Kotovičs.

Viņš atzīmēja, ka no iepirkuma noteikumu (nolikuma) viedokļa izmaiņas nav nepieciešamas. “Tādas rekomendācijas nav arī KP lēmumā, jo jebkura iepirkuma procesā pretendentiem var rasties vēlēšanās pārkāpt likumu, ja tāds gadījums notiek, tad KP kompetencē ir to izmeklēt un pieņemt lēmumu,” piebilda T. Kotovičs.

Viņš sacīja, ka jebkuri konkurences kropļojumi apdraud ne tikai pasūtītāja, šajā gadījumā – LVM, intereses, bet arī visus pārējos tirgus dalībniekus – potenciālos piegādātājus.
“Godīgi strādājošam uzņēmējam ir kritiski svarīgi, ka viņa piedāvājums ir godīgā konkurencē ar pārējiem savstarpēji neatkarīgu tirgus dalībnieku piedāvājumiem. Tieši tāpēc LVM nu jau vairāku gadu garumā aktīvi sadarbojas ar KP un gadījumos, ja LVM izsludinātajos iepirkumos iesniegtajos piedāvājumos var saskatīt iespējamus konkurences likuma pārkāpumus, uzņēmums par to nekavējoties informē KP, kuras kompetencē ietilpst šo gadījumu izmeklēšana. Arī šajā konkrētajā gadījumā tieši LVM iesniedza materiālus KP izvērtēšanai un iespējamai izmeklēšanas veikšanai,” klāstīja LVM Komunikācijas daļas vadītājs.

Izpētīti struktūrfondu iepirkumi

Valsts kontrole (VK) veikusi analīzi par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ietvaros veiktajiem iepirkumiem, pavēstīja Valsts kontroliera biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Viņa skaidroja, ka šī likumības revīzija veikta ES Kontaktu komitejas Struktūrfondu darba grupas ietvaros sadarbībā ar astoņu citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm. Paralēlo revīziju vadīja Nīderlandes un Vācijas augstāko revīzijas iestāžu pārstāvji. Revīzijas mērķis bija novērtēt ES un nacionālajā līmenī konstatētās neatbilstības publisko iepirkumu jomā struktūrfondu programmu ietvaros laikā no 2010. līdz 2013. gadam.

Liepiņa-Milzarāja teica, ka Latvijā vērtētas ES fondu vadībā iesaistīto institūciju konstatētās neatbilstības ES finansēto projektu ietvaros organizētajos iepirkumos. Tostarp secināts, ka Latvijā ir izveidota vairāku līmeņu ES fondu administrēšanas un kontroles sistēma, kas revidējamā laikā ļāva konstatēt neatbilstības publisko iepirkumu jomā indikatīvi 1% apmērā no kopējās deklarētās summas Eiropas Komisijai.

Pēc revīzijas Finanšu ministrijai kā vadošajai iestādei ir sniegti trīs ieteikumi, kurus ieviešot tiks nodrošināta detalizētas informācijas uzkrāšana par neatbilstībām publisko iepirkumu jomā, tiks izskaidrota neatbilstības būtība, kā arī samazināsies nekvalificēto neatbilstību skaits.

VK pārstāve arī informēja, ka, apkopojot dalībvalstu iesniegtos revīzijas ziņojumus, kopējā paralēlās revīzijas ziņojumā secināts, ka vairākums ES fondu vadībā un kontrolē iesaistīto institūciju sistemātiski neapkopo publiskā iepirkuma procedūrās konstatēto neatbilstību veidus, bet pievērš uzmanību tikai konkrētām neatbilstībām. “Tas sakrīt arī ar VK secināto par nepilnībām datu ievadē ES fondu vadības informācijas sistēmā,” piebilda Liepiņa-Milzarāja. Kopējā paralēlas revīzijas ziņojumā sniegti pieci ieteikumi, aicinot dalībvalstis veikt regulāru neatbilstību uzskaiti, uzlabot vadlīnijas finanšu korekciju noteikšanai, veikt mērķtiecīgākas darbības, lai samazinātu visizplatītākās neatbilstības publiskā iepirkuma procedūrās, vienkāršot publiskā iepirkuma regulējumu, uzlabot darbinieku kompetenci un zināšanas, kā arī pilnveidot atbalsta sniegšanu finansējuma saņēmējiem.

Noskaidrota Latvijas iedzīvotāju laimes formula

Latvijas iedzīvotāju laimes līmenis patlaban ir sasniedzis augstāko punktu kopš valsts neatkarības atgūšanas brīža. Kopumā 73% Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par diezgan vai pat ļoti laimīgiem. Par spīti caurmērā mazākam atalgojumam un plašākam atbildības lokam, sievietes Latvijā jūtas laimīgākas nekā vīrieši (vidēji 77% sieviešu pret 70% vīriešu). Kas ir Latvijas iedzīvotāju laimes formulas pamatā? Augstāks izglītības līmenis, pārdomāta nākotnes plānošana un nodrošināšanās pret iespējamajiem riskiem, parūpējoties par sevi un tuviniekiem.

“Redzam, ka laimīgāki Latvijā ir tie, kuri savu laimi kaļ paši – izglītojas, plāno nākotni un nodrošinās pret iespējamiem negaidītiem dzīves pavērsieniem. Raugoties uz mūsu datiem un salīdzinot tos ar Latvijas vērtību pētījuma rezultātiem, redzam kādu interesantu sakarību – iedzīvotāju laimes sajūtas pieaugums sakrīt ar apdrošināto cilvēku skaita pieaugumu. Piemēram, analizējot datus par pēdējiem pieciem gadiem, redzam, ka to cilvēku skaits, kas apdrošina savu dzīvību, ir trīskāršojies. Parūpējoties par sev svarīgāko, cilvēki apdrošinās un, iegūdami sirdsmieru, jūtas laimīgāki,” stāsta Reinis Jansons, “Swedbank” Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.

Kāds ir laimīgs cilvēks Latvijā?

Apkopojot iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par to, kādu viņi iztēlojas laimīgu cilvēku Latvijā, kopumā vairāk nekā puse (54%) respondentu apgalvo, ka laimīgs cilvēks Latvijā ir sieviete. Tendence sievietes uzskatīt par laimīgākām piemīt gan vīriešiem, gan pašām sievietēm. Laimīgs cilvēks Latvijā ir 31 – 40 gadus vecs, viņam ir augstākā izglītība (un šī sakarība nav atkarīga no respondenta izglītības līmeņa). Viņa nodarbošanās visbiežāk ir speciālists vai ierēdnis, vai arī uzņēmējs, augstākā vai vidējā līmeņa vadītājs. Pēc iedzīvotāju domām, laimīgam cilvēkam Latvijā mēnesī jāpelna vismaz 1000 eiro. Domas par laimīga cilvēka bērnu skaitu dalās. Teju puse (40%) domā, ka viņam ir divi bērni, kamēr gandrīz katrs ceturtais (24%), norāda, ka trīs bērni. Gandrīz tikpat (23%) domā, ka laimīgam cilvēkam bērnu nav vispār. Laimīgs cilvēks Latvijā dzīvo Rīgā vai citā pilsētā. Arī laukos dzīvojošie domā, ka laimīgie dzīvo tieši pilsētās. Laimīgs cilvēks daudz sporto (apmēram piecas stundas nedēļā) un mīlējas gandrīz katru otro dienu jeb 14 reizes mēnesī. Laimīgi cilvēki Latvijā izlasa 1 – 2 grāmatas gadā un vismaz reizi divos līdz trīs mēnešos apmeklē kādu kultūras pasākumu.

Kas Latvijas iedzīvotājus dara laimīgus, kas – nelaimīgus?

Latvijas iedzīvotāju galvenais laimes avots ir ģimene (atbildi norādījuši 65% aptaujāto), mīlestība (21%), savs mājoklis (16%), pieejamais naudas daudzums (14%), kā arī veselība (11%) un sekss (10%). Savukārt nelaimīgus Latvijas iedzīvotājus visbiežāk dara naudas trūkums (norādījuši 33%) un veselības problēmas (21%). Savukārt katram desmitajam (11%) nelaimīgam liek justies darbs. Komentējot šos rezultātus, psiholoģijas profesors un “Swedbank” Latvijas vērtību pētījuma metodoloģijas autors Ivars Austers teic: “Arī citu, līdzīgu pētījumu rezultātos pasaulē redzam, ka svarīgākais laimes avots cilvēkiem ir kopā ar ģimeni pavadītais laiks. Tomēr pārējie divi biežāk minētie laimes avoti citās pasaules valstīs, piemēram, ASV, ir atšķirīgi no Latvijas – tā ir televīzijas pārraižu vērošana un mīlēšanās.”

Laime un vecums

Ja citās pasaules valstīs, kļūstot vecākiem, cilvēki kopumā kļūst arī laimīgāki, tad Latvijā redzama pilnīgi pretēja tendence – vislaimīgākie cilvēki jūtas tieši jaunības gados (15 līdz 24 gadus vecu respondentu vidū laimīgi jūtas 72% aptaujāto). Palielinoties gadu skaitam, laimes sajūta rūk, viszemāko punktu sasniedzot 45 līdz 54 gadu vecumā, kad laimīgi jūtas 59% aptaujāto. “Iespējams, šī tendence saistāma ar apjausmu par gaidāmajām vecumdienām un pieejamās naudas daudzumu pensijas gados, jo katrs trešais šī pētījuma dalībnieks norādījis arī to, ka tieši pieejamās naudas ierobežotais daudzums liek justies nelaimīgam. Tāpēc viens no veidiem, kā palielināt savu laimes sajūtu vecumdienās, būtu privātās pensijas veidošana,” uzsver Reinis Jansons.

Pārtraukts iepirkums par Rīgas Cirka ēkas tehnisko izpēti

Pārtraukts iepirkums par Rīgas Cirka ēkas tehnisko izpēti, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums pārtraukts saistībā ar to, ka “zudusi vajadzība pēc iepirkuma priekšmeta”, norādīts paziņojumā.

Lēmums pieņemts 17. augustā.

Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde pastāstīja, ka Kultūras ministrija (KM) ir informēta par Rīgas Cirka ēkas tehniskās izpētes iepirkuma pārtraukšanu. Viņa teica, ka cirks vienojies ar konkrētu būvekspertu, kas Rīgas Cirka noteiktajā termiņā ir gatavs ēkas tehnisko izpēti veikt.

Cirka direktore Lolita Lipinska aģentūrai BNS norādīja, ka cirku neapmierināja piedāvājumi, bet kopumā cirks no pārbaudēm atteicies nav. KM ir Rīgas Cirka valsts kapitāldaļu turētāja.

Neilgi pēc Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Pētera Druķa atzinuma, ka Rīgas Cirka ēka ir bīstamākais objekts galvaspilsētā, cirks izsludināja iepirkumu par tehnisko izpēti.

Rīgas Cirka ēkas stāvokli pasliktinājis martā notikušais ugunsgrēks, kad cirks dega 120 kvadrātmetru platībā.