Labojumi Publisko iepirkumu likumā no 1. augusta

  • Kandidātam un pretendentam, kā arī viņu norādītajiem apakšuzņēmējiem nodokļu parādi nedrīkstēs būt jau iepirkuma izsludināšanas brīdī.
  • Pasūtītājam būs jāpārbauda visu kandidātu un pretendentu (un to apakšuzņēmēju) atbilstība izslēgšanas noteikumiem, nevis tikai to kandidātu un pretendentu atbilstība, kuri būtu uzaicināmi iesniegt piedāvājumu vai kam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, kā tas bija agrāk.
  • Pasūtītājam būs jāizvērtē, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, visos gadījumos, kad pretendenta vai norādīto apakšuzņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām būs mazāka par 80% (vai nesasniegs valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no vidējās stundas tarifa likmes.

Advokātu biroja “Sorainen” skaidrojums:

– Saeima ir pieņēmusi, un Valsts prezidents ir izsludinājis labojumus Publisko iepirkumu likumā. Būtiskākie grozījumi saistās ar centieniem ierobežot nodokļu nemaksātāju piedalīšanos publiskajos iepirkumos. 2015. gada 1. augustā spēkā stājās šādi būtiski labojumi:

Pirmkārt, kandidātam un pretendentam, kā arī viņu norādītajiem apakšuzņēmējiem nodokļu parādi nedrīkstēs būt jau iepirkuma izsludināšanas brīdī. Labojumi paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz pretendentu izslēgšanu no piedalīšanās iepirkuma procedūrā nodokļu parādu dēļ, nosakot, ka kandidāts vai pretendents ir jāizslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendentam vai tā apakšuzņēmējiem nodokļu parādi ir bijuši dienā, kad paziņojums par līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, vai dienā, kad iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzsākšanu, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru nav jāpublicē paziņojums par līgumu, vai pretendentam, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par iespējamu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, šā lēmuma pieņemšanas dienā. Turklāt grozījumi faktiski liedz kandidātiem vai pretendentiem iespēju nodokļu parādu samaksāt, tādējādi izvairoties tikt izslēgtiem no dalības iepirkuma procedūrā, kā tas bija līdz šim.

Būtībā tāds pats izslēgšanas noteikums ir no jauna iestrādāts arī t.s. „mazajiem” iepirkumiem, proti – publisko piegāžu vai pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir EUR 4 000 vai lielāka, bet mazāka par EUR 42 000 un publisko būvdarbu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir  EUR  14 000   vai  lielāka,  bet  mazāka par EUR 170 000.

Otrkārt, pasūtītājam būs jāpārbauda visu kandidātu un pretendentu (un to apakšuzņēmēju) atbilstība izslēgšanas noteikumiem, nevis tikai to kandidātu un pretendentu atbilstība, kuri būtu uzaicināmi iesniegt piedāvājumu vai kam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, kā tas bija līdz šim.

Treškārt, pasūtītājam būs jāizvērtē, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, visos gadījumos, kad pretendenta vai norādīto apakšuzņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām būs mazāka par 80% (vai nesasniegs valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no vidējās stundas tarifa likmes. Grozījumos paredzēti būtiski jauninājumi attiecībā uz nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšanu, nosakot, ka pasūtītājam ir pienākums izvērtēt, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja tas konstatē, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām noteiktā periodā pirms piedāvājuma iesniegšanas dienas ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darbinieku vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā. Grozījumi arī paredz, ka pasūtītājam būs jāpieprasa, lai pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Vienlaicīgi grozījumi arī paredz, ka pretendentam būs tiesības izskaidrot atšķirību starp pretendenta un tā apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm un Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kā arī, ka pasūtītājam būs pienākums pieprasīt no Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu par pretendenta un tā apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību.

Šie labojumi skar arī dažus citus jautājumus. Pilns grozījumu Publisko iepirkumu likumā teksts ir publicēts “Latvijas Vēstneša” 2014. gada 15. oktobra nr. 204 (5264).

Labojumi Publisko iepirkumu likumā jau ir izraisījuši nelielas diskusijas, piemēram, jautājumā par nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšanu, jo būtībā šie grozījumi ir labvēlīgāki ārvalstu komersantiem, kuru stundas tarifa likmes atbilstību mītnes valsts vidējai stundas tarifa likmei pasūtītāji un Valsts ieņēmumu dienests, visticamāk, nevarēs izvērtēt.”


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *