Aizvadītajā mēnesī Saeimas steidzamības kārtā divos lasījumos apstiprinātais labojums Publisko iepirkumu likumā (PIL) par atļautajām novirzēm iepirkuma līgumā bija ļoti gaidīts. Turpmāk naudas izteiksmē izteiktu līdz 10% lielu labojumu preču piegāžu un pakalpojumu līgumos un līdz 15% labojumu noslēgtajos būvdarbu līgumos neuzskatīs par būtisku. Tas ļaus samazināt problēmas ES fondu projektu īstenošanā, vieglāk būs darboties publiskajam sektoram un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju sektoram. Izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1. augustā.
Citu PIL izmaiņu mērķis ir ēnu ekonomikas mazināšana. Šis mērķis ir ierakstīts valdības deklarācijā, arī sabiedrība prasa jebkādus pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Arī šīs izmaiņas bija ļoti gaidītas.
Vispirms par nodokļu maksājumiem. Patlaban pretendents var iesniegt savu piedāvājumu, būdams nodokļu parādnieks. Ja pasūtītājs, pārbaudot informāciju VID publiskajā datubāzē, secina, ka nodokļu parādi pārsniedz 150 eiro, viņam ir pienākums darīt to zināmu pretendentam, un pretendents nodokļus samaksā, ja var to izdarīt, un šādā gadījumā viņu no iepirkuma procedūras neizslēdz. Nodokļu parāda nomaksas termiņš ir desmit darbdienas. Daudziem uzņēmējiem, kas nodokļus maksā bez kavējuma, šāda kārtība likās nepieņemama. Viņi izteica pretenzijas un diskusijās ar Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vienojās, ka pretendentam ir jāpierāda nodokļu parādu neesamība iepirkuma izziņošanas vai uzsākšanas brīdī. Saeima šo ieteikumu iekļāva likumā un atbalstīja balsojumā. Tātad turpmāk pierādīt nodokļu parādu dzēšanu pēc iepirkuma izsludināšanas vairs nedrīkstēs. Patlaban pārbauda iespējamo iepirkuma procedūras uzvarētāju un pārējie par nodokļu parādiem var neuztraukties, bet no 1. augusta ir paredzēts, ka pasūtītājs vispirms pārbaudīs izslēgšanas noteikumu esamību, tostarp nodokļu parādus, pilnīgi visiem iepirkuma procedūras dalībniekiem. Atkārtoto pārbaudi veic potenciālajam uzvarētājam pirms iepirkuma līguma slēgšanas. Otrā pārbaude ir vajadzīga tāpēc, ka, ņemot vērā iepirkuma procedūras ilgumu un iespējamās pārsūdzības, var izveidoties situācija, ka pasūtītājs slēdz līgumu ar pretendentu, kam nodokļu parāda nebija pirms vairākiem mēnešiem. Piemēram, Eiropas direktīvās noteiktajiem līgumcenu sliekšņiem atbilstoša iepirkuma procedūra ir trīs četrus mēnešus ilga, ja pieskaita pārsūdzībai nepieciešamo laiku, līguma slēgšana ar uzvarētāju var notikt pat pēc pusgada. Pretendents varēs uzvarēt iepirkuma procedūrā vien tad, ja nodokļu parādu tam nebija nevienā no pārbaudēm. Izslēgšanas noteikumu pārbaude attiecas arī uz apakšuzņēmējiem, uz kuru spējām pretendents balstās savas kvalifikācijas pierādīšanai. Pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos apakšuzņēmēju pārbaudīs, ja pretendents būs nolēmis piesaistīt apakšuzņēmēju vairāk nekā par 20% no iepirkuma summas.
Lielu administratīvo slogu pasūtītājam tas neradīs tāpēc, ka informācija pārbaudei tiks saņemta elektronisko izziņu sistēmā. Problēmas varētu rasties ar ārvalstu uzņēmējiem, jo par tiem šajā sistēmā nav datu. Pašreizējais regulējums paredz, ka ārvalstu uzņēmējam jāiesniedz izziņas no savas valsts kompetentajām iestādēm vien tad, ja viņš ir potenciālais uzvarētājs, bet saskaņā ar jauno regulējumu viņam tas būs jādara katrā iepirkumā.
Atšķirīga ir situācija ar vidējās algas pārbaudi. Ir jāsaprot, ka vidējās algas pārbaude nenozīmē pretendenta automātisku izslēgšanu no konkursa, ja vidējā stundas tarifa likme kādā no profesiju grupām ir mazāka nekā 80% no vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Pārbaudi pasūtītājs veiks, lai pārliecinātos, ka piedāvātā cena ir adekvāta. Jau patlaban spēkā esošajā regulējumā ir teikts – ja pasūtītājam rodas šaubas, ka iesniegtā piedāvājuma cena ir nepamatoti zema, tad pasūtītājam ir pienākums šādu piedāvājumu noraidīt, tomēr pirms noraidīšanas ir jādod pretendentam iespēja paskaidrot, kāpēc cena ir noteikta tieši tāda. Jaunais regulējums paredz – pasūtītājam šāda pārbaude un izvērtējums būs jāveic ne tikai tad, kad cena šķitīs nesamērīgi zema, bet arī gadījumos, kad pretendentam vidējā stundas tarifa likme kādā no amatu grupām ir zemāka nekā 80% no nozares vidējā rādītāja. Kā pasūtītājs to redzēs? Likums paredz, ka viņam ir jāpieprasa, lai pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz EDS izdrukas par vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās. Tātad pretendentiem šāda informācija vienmēr būs jāiekļauj savos piedāvājumos. Savukārt to, kāda ir vidējā stundas tarifa likme attiecīgajā profesiju grupā valstī, varēs redzēt publiski pieejamā datubāzē VID mājaslapā. Pārbaudes veikšanai pasūtītājs ne tikai prasīs pretendenta paskaidrojumus par cenas veidošanos, bet arī VID atzinumu par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši pretendenta un tā apakšuzņēmēju veiktajai saimnieciskajai darbībai.
Izvērtējot pretendenta sniegtos paskaidrojumus un VID atzinumu, pasūtītājam būs jālemj par piedāvājuma cenas pamatotību un piedāvājuma noraidīšanu. Sākot piemērot jauno regulējumu, iespējams, tiks pieļautas kļūdas un mums Iepirkumu uzraudzības birojā būs jāizskata iesniegumi par pasūtītāja rīcību, kad pasūtītājs, piemēram, nevērtējot saņemtos paskaidrojumus un VID atzinumu, būs izslēdzis pretendentu no dalības iepirkumā. Tomēr arī šis regulējums bija ļoti gaidīts, un tā mērķis ir saprotams un vajadzīgs.
Gaidāmās izmaiņas PIL ir solis pareizā virzienā. Ņemsim vērā, ka jebkuras iespējamās negācijas apkarošana, tostarp ēnu ekonomikas ierobežošana, tās apkarotājam prasa papildu darbu. Ja vēlamies ēnu ekonomikas apkarošanu iekustināt vēl aktīvāk, tad iepirkumu pasūtītājam ir jārēķinās ar papildu darbu.
Valdība konceptuāli atbalsta, tomēr vēl nav pilnībā izdiskutēti labojumi par depozīta maksu par iesnieguma iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat plānotas arī izmaiņas Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas paredz noteikt zemākus līgumcenu sliekšņus likumā noteikto procedūru piemērošanai un iekļaut virkni regulējumu, kas jau pieejami Publisko iepirkumu likumā.
Teksts: IUB vadītāja DACE GAILE
Atbildēt