27. un 28. maijā Londonā notika Pasaules iepirkumu kongress, kas pulcēja vairāk nekā 500 lielāko uzņēmumu iepirkumu speciālistu no visas pasaules. Kongress ir lielākais šāda veida pasākums pasaulē, un šogad tā tēma bija “Globālā iepirkumu tirgus nākotnes kartogrāfija”. Diskusiju dalībnieki apsprieda, kā izskatīsies nākotnes uzņēmumi, kā tie mainīsies un kāda būs iepirkumu loma tajos. Plašas diskusijas bija arī par jautājumu, vai iepirkumos laiks atteikties no maksimālā ietaupījuma vērtību vārdā.
Iepirkumu loma nākotnes uzņēmumā
Uzņēmumu struktūra ir būtiski mainījusies beidzamā gadsimta laikā. Iepirkumu speciālistu globālā tīkla “Procurement Leaders” pētnieks Džonatans Vebs ir izvirzījis jautājumu – kā izskatīsies nākotnes uzņēmumi un kāda būs iepirkumu loma tajā? Viņa vadītā pētniecības komanda ir ieinteresēta izpētīt, kā mainīsies lielo uzņēmumu struktūra turpmākajos gados.
Pirmās lielās mūsdienu korporācijas radās pirms vairāk nekā simt gadiem ASV austrumos. Šie lielie uzņēmumi sāka pilnveidot telekomunikāciju tehnoloģiju izmantošanu, lai radītu plašu uzņēmuma struktūru, kas aptver lielu ģeogrāfisko telpu, un organizētu sadarbību starp attālos reģionos esošām nodaļām un filiālēm. Telekomunikāciju tehnoloģijām attīstoties, šiem uzņēmumiem radās aizvien jaunas iespējas tālākai centralizācijai un paplašināšanai. Pēc Otrā pasaules kara šis modelis tika eksportēts un kompānijas izvērsa savu darbību visā pasaulē.
Taču laika gaitā, aizvien palielinot uzņēmuma apjomu un tā struktūras komplicētību, šādas milzīgas struktūras izrādījās smagnējas un kompānijas zaudēja konkurētspēju, tāpēc to vadītājiem nācās mainīt kursu vienkāršošanas virzienā. Uzņēmumi specializējās, un uzplauka preču un pakalpojumu iepirkumi. Kompānijas izvēlējās nolīgt atbildīgus piegādātājus, kas tām ļāva ražot sarežģītākas un kvalitatīvākas preces.
Šobrīd aktuāls jautājums – cik tālu uzņēmumi ir gatavi izmantot ārpakalpojumus? “Procurement Leaders” jau gadiem veic pētījumus šajā jautājumā un secina, ka tendence izmantot ārpakalpojumus joprojām palielinās un menedžeri vēlas uzticēt izpildītājiem no malas ne vien papildfunkcijas, bet pat daļu no saviem tiešajiem pienākumiem. Pētnieki uzskata, ka lielo uzņēmumu nākotnē ir gaidāmas garākas, sarežģītākas piegādes ķēdes, kā arī piegādātāji pārņems plašākus pienākumus. Iepirkumu loma pieaugs, jo tiem vairs nebūs tikai atbalsta funkcijas.
Ietaupījums vai kvalitāte?
Līdz šim iepirkumu galvenais kritērijs ir bijis ietaupījums, bet vai tā būs arī nākotnē? Beidzamajos gadu desmitos ir pierādījusies tendence, ka uzņēmumi, kuri meklē tikai lētākos un ekonomiski izdevīgākos iepirkumus, nedomājot par to papildu vērtību, ilgtermiņā zaudē konkurētspēju. Taču, neskatoties uz to, ka šī tendence ir zināma katram iepirkumu speciālistam, praksē viņi tomēr aizvien turpina dot priekšroku lētākajam risinājumam un izjūt šādu spiedienu no apkārtējiem.
Kongresa dalībnieki atzina, ka ietaupījums un papildu vērtība ne vienmēr ir nesavienojami lielumi, tomēr daudzos gadījumos tos savienot ir problemātiski. Iepirkumu procedūrās visi dalībnieki parasti koncentrējas uz piegādes vai darba apjomu, kvalitāti un cenu, un nav viegli mainīt šo domāšanu.
Kompānijas “BASF” iepirkumu direktors Mikaels Brits pastāstīja, ka cenšas savienot abus rādītājus – saglabāt ietaupījumus, bet vienlaikus domāt arī par papildu aspektiem, piemēram, izraudzīties dabai draudzīgāko variantu. Taču menedžeris atzīst – ja viņš atskaitoties saka, ka ir izpildījis vērtību programmas kritērijus un ietaupījis miljardu eiro, parasti tiek sadzirdēta tikai šī teikuma otrā puse.
Vēl viena problēma ir tāda, ka reizēm ietaupījums un uz vērtību orientēta darbība ir pretrunā. Lētākais variants ne vienmēr ir visdrošākais, visticamākais, vispiemērotākais. Piemēram, rūpniecības iekārtu iepircēji labi zina, ka pastāv minimālie kvalitātes kritēriji, no kuriem nav iespējams atteikties, taču, ja ir spiesti koncentrēties tikai uz ietaupījumu, viņi paliek ļoti tuvu šai minimālajai kvalitātes robežai un nemaz neizvērtē citus variantus kā inovatīvus risinājumus, kas konkrētajā brīdī nav lētākie, taču ļautu uzņēmumam ietaupīt nākotnē. Tādējādi ietaupījuma vārdā reizēm tiek upurēti pat nākotnes ietaupījumi.
“Procurement Leaders” izdotā žurnāla redaktors Stīvs Hols uzskata, ka nākotne, kurā iepirkumu speciālisti nedomās par ietaupījumu, izskatās nereāli, un it īpaši nepieredzējušiem speciālistiem ietaupījums paliks par viņu darbības galveno motivāciju. Taču, ja eksistē menedžeri ar skaidru nākotnes vīziju un pārliecību, ko spēj nodot arī saviem sadarbības partneriem, “tas, kas netiek atdots ietaupījumam, tiek atdots uzņēmuma ilgtermiņa attīstībai”, iezīmē radikālu pārmaiņu iepirkumos.
Atbildēt