Ziņas

Saeima atbalsta iepirkuma līgumu labošanas atvieglošanu

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi labojumus Publisko iepirkumu likumā, kas atvieglos iepirkuma līgumu grozīšanas kārtību.

Labojumi paredz, ka iepirkuma pasūtītājs turpmāk nepieciešamības gadījumā varēs labot iepirkuma līgumu, nepārsniedzot 10 – 15% no sākotnējās līguma summas.

“Izmaiņas pašvaldībām ļaus efektīvāk strādāt ar Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, jo patlaban iepirkuma līgumus nedrīkst labot, lai, piemēram, piešķirto naudu pārdalītu vai ieguldītu citur,” skaidroja Saeimas Preses dienestā.

Savukārt par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš norādīja, ka līdz ar labojumiem mūsu valsts ieviesīs Eiropas Savienības prasības saskaņā ar pērn apstiprināto direktīvu. Latvija šīs prasības ieviesīs agrāk, nekā to paredz direktīva, un tas ļaus pašvaldībām veiksmīgāk sasniegt kāda konkrēta projekta mērķus.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijā agrāk deputātus informēja, ka šie likuma labojumi rosinās Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi, samazinot finanšu korekciju piemērošanas skaitu, kā arī neplānotus izdevumus. Deputāti šim likumprojektam bija piešķīruši steidzamību, tādēļ to Saeima izskatīja divos lasījumos.
BNS

Labvēlīgs laiks ieguldījumiem

“Swedbank” uzņēmumu aptauja* liecina, ka 64% komersantu uzskata – patlaban ir labvēlīgs laiks investīcijām uzņēmējdarbībā. Lielāko pārliecību, ka šobrīd investīcijām ir piemērots laiks, pauž aptaujātie uzņēmumu vadītāji un izpilddirektori (76%), kā arī lielie uzņēmumi (80%).

64% uzņēmumu īpašnieku uzskata, ka patlaban ir piemērots laiks investīcijām, tā domā arī 60% finanšu direktoru un 54% grāmatvežu. Skatoties pēc uzņēmuma lieluma, pašreizējo brīdi par piemērotu investīcijām biznesā uzskata 63% vidējo uzņēmumu, 56% mazo uzņēmumu un 62% mikrouzņēmumu.

Zīmīgi, ka šobrīd pārliecinātāki ir uzņēmēji – vīrieši (74% pretstatā 57% sieviešu). Uzņēmumi reģionos ir nedaudz optimistiskāki par uzņēmumiem Rīgā un Pierīgā (67% pret 63%).

*“Swedbank” uzņēmumu aptauja sadarbībā ar “Omincom Media Group”, kas veikta 28.04.2015. – 05.05.2015. un kur aptaujāti simt dažāda mēroga uzņēmumi, ieskaitot uzņēmumu īpašniekus, augstākā ranga vadītājus, finanšu direktorus un grāmatvežus.

Vērtēs depozīta sistēmas ieviešanu

Saeima nodevusi izskatīšanai komisijās Publisko iepirkumu likuma (PIL) labojumus, kas paredz depozīta sistēmas ieviešanu publisko iepirkumu pārsūdzēšanai.

Sagatavotie labojumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka sūdzību iesniegšanai par lielajiem projektiem, kuros sabiedrības intereses ir sevišķi būtiskas, būs nepieciešams depozīts, tas ir, par iepirkumiem, kuru līgumcena sasniedz apmēru, no kura ir jābūt publikācijai Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī.

Depozīta maksājums būs 0,05% no pretendenta piedāvājumā minētās cenas, bet ne vairāk kā septiņi tūkstoši eiro. Ja iepirkuma cena nebūs konkrēti noteikta, tad depozīta maksājums būs trīs tūkstoši eiro būvdarbu līgumiem un simts eiro par piegādes un pakalpojumu līgumiem. Depozīts paliks valsts budžetā, ja iesniegums tiks atzīts pilnībā par nepamatotu. Pārējos gadījumos depozīts būs atmaksājams iesniedzējam.

Tāpat labojumi likumā paredz, ka depozīts nebūs piemērojams, ja iesniegumā tiek apstrīdēta iepirkuma procedūras pārtraukšanas likumība vai iepirkuma procedūras dokumentos iekļautās prasības.

“Depozīta sistēma varētu atturēt, piemēram, negodprātīgus konkurentus no nepamatotu sūdzību iesniegšanas un novērst situācijas, kad sabiedrība nevar iegūt pakalpojumu vai preci,” norāda likumprojekta autori.

Jau vēstīts – lai sabiedrisko pakalpojumu iepirkumos nodrošinātu samērīgumu starp uzvarētāja, sūdzētāja un prioritāri sabiedrības interesēm, operatīvāk sasniedzot kvalitatīvāku rezultātu, Valsts kancelejas vadītā darba grupa izstrādājusi konkrētus priekšlikumus: depozīta sistēmas ieviešanu un iepirkuma sliekšņu mazināšanu.

Valsts kancelejā iepriekš skaidroja, ka priekšlikumi izstrādāti ciešā pārresoru sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm. “Publisko pakalpojumu patērētājs ir ikviens valsts iedzīvotājs,
un iepirkumu sistēmai jākalpo sabiedrības interesēm, nevis pret to. Sabiedrībai ir tiesības saņemt kvalitatīvus, pieejamus un savlaicīgus publiskos pakalpojumus, kas pie pašreizējās kārtības praksē nereti netiek nodrošināts nesamērīgā iepirkuma sliekšņa un depozīta sistēmas trūkuma dēļ,” atzīmēja kancelejā.

Valsts kancelejā uzsvēra, ka citu valstu pieredze pierādījusi depozīta sistēmas ieviešanas efektivitāti, kas ļāvusi mazināt tā saukto ļaunprātīgo sūdzību iesniegšanu. Latvijā nepamatoto sūdzību skaits pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis, piemēram, 2012. gadā no 596 sūdzībām tikai 298 bija pamatotas, savukārt 2013. gadā no 567 sūdzībām pamatotas bija tikai 242. Līdzīgas depozītu sistēmas jau šobrīd darbojas vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Darba grupā pie likuma labojumiem strādāja eksperti no Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī no nevalstiskā sektora – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un “Sabiedrības par atklātību – Delna”.

BNS