Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore INĀRA PĒTERSONE vērtē situāciju iepirkumu nozarē un Publiskā iepirkuma likuma jauno labojumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un VID darbu.
– Kā VID seko līdzi publiskajiem iepirkumiem?
I. Pētersone: – Diemžēl arī publiskajos iepirkumos norādītās darījuma vērtības ne vienmēr atbilst reālajām vērtībām, par kurām notiek darījumi. Arī darījuma saturs ne vienmēr atbilst faktam. Piemēram, darījuma palielināšanai ir pielikts klāt kāds pakalpojums vai ir palielināts vienību skaits. Šādas manipulācijas ietekmē nodokļu maksāšanu, līdz ar to arī mūsu darbu. Būvniecības iepirkumos par atsevišķiem darījumiem rēķini mēdz būt izrakstīti divas reizes un no dažādiem piegādātājiem. Grāmatvedības kārtošanu reglamentējošie normatīvie akti nosaka, ka attaisnojuma dokumentos jāatspoguļo patiesa informācija. Mēs esam atbildīgi par korektu nodokļu iekasēšanu, tāpēc nepietiek ar to, kas ir redzams dokumentos, mums ir jāvērtē arī tas, vai tajos ir atspoguļota patiesa informācija, Ņemot vērā, ka publiskajos iepirkumos pasūtītājs ir valsts un pašvaldība un vairākās nozarēs šiem pasūtījumiem ir liels īpatsvars, piemēram, būvniecībā, mums ir ļoti svarīgi vērtēt pastiprināti, vai tie komersanti, kas uzvar iepirkumu konkursos un vēlāk sniedz pakalpojumus valsts un pašvaldību iestādēm, maksā nodokļus atbilstoši normatīvajiem aktiem. VID aptuveni piecus gadus ļoti rūpīgi sekoja līdzi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas vietnē fiksētajām procedūrām, arī sadarbība ar IUB mums ir ļoti laba. Tiem komersantiem, kuri piedalās un uzvar publiskajos iepirkumos, VID pievērš pastiprinātu uzmanību. Tas nenozīmē, ka pilnīgi visos gadījumos visiem dalībniekiem veiksim nodokļu auditu. Notiek monitorings. Pastiprināti izlases veidā, ņemot vērā mūsu kapacitāti, mēs tos arī auditējam, veicam apsekošanas, tematiskās pārbaudes. Pastiprināta uzmanība no mūsu puses bija un būs.
Patlaban gatavo jaunu Publisko iepirkumu likumu. Situācija attiecībā uz nodokļu maksāšanu šajā nozarē nav uzlabojusies. Vissvarīgākais samezglojums ir apakšuzņēmēja piesaistīšana, galvenā uzņēmēja un apakšuzņēmēja savstarpējās attiecības, kas diemžēl ietekmē arī korektu nodokļu maksāšanu. Tās kompānijas, kas uzvar iepirkumos, nereti pašas neveic visu pasūtījumu. No mūsu puses monitorings, uzraudzība pastiprināti notiek ne tikai galvenajam uzņēmējam, bet arī apakšuzņēmējiem.
Negodīgās darbības īstenošanā bieži vien tiek piesaistīti apakšuzņēmēji: gan legāli, gan fiktīvi. Mēs pastiprinātu uzmanību pievēršam tieši tām darījumu ķēdēm, kur iesaistīti šie fiktīvie darboņi, jo tādējādi nepamatoti tiek palielinātas izmaksas, nekorekti aprēķināts PVN, tiek papildināta “melnā kase”, kas savukārt tiek izmantota “aplokšņu” algu izmaksām, neoficiālajiem maksājumiem un pašu īpašnieku, vadītāju maku papildināšanai. Tomēr arvien biežāk saskaramies ar godīgiem apakšuzņēmējiem, kuri nonāk mūsu redzeslokā tikai tāpēc, ka, lai iegūtu pasūtījumus no ģenerāluzņēmēja vai cita apakšuzņēmēja, ir spiesti piekrist tādiem līgumiem, kuros sankcijas tiek norādītas tikai vienai pusei. Turklāt tādos apjomos un ar tādiem nosacījumiem, ka tas kalpo par iemeslu, lai vispār pasūtītājs ar piegādātāju nenorēķinātos. Rezultātā tas nevar norēķināties ar valsts budžetu. Un tad arī šie komersanti domā, kā izvairīties no nodokļu nomaksas vismaz kādā daļā. Tiek “sazīmēti darījumi”, netiek uzskaitītas visas darba stundas. Bieži vien viņi nonāk ķīlnieku lomā, jo paši iepirkumos nevar startēt tāpēc, ka tiem ir nodokļu parādi, taču tie ir tāpēc, ka pasūtītājs ar viņiem nav norēķinājies, darbinieki prasa algas, valsts – nodokļus, turklāt par nesamaksātajiem nodokļiem katru dienu nāk klāt nokavējuma naudas… Mēs vērtējam ne tikai fiktīvos darījumus, bet arī vidējo darba samaksu, to, vai ar piešķirtajiem resursiem var paveikt konkrētos darbus, pastiprināti skatāmies, cik apakšuzņēmēju veido ķēdes posmus. Jo vairāk šo ķēdes posmu, jo aizdomīgāk tas mums liekas. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta, raugoties ne tikai no administratīvā procesa, bet arī saistībā ar iespējamo kriminālprocesu, turklāt tiek vērtēti ne tikai uzņēmumi, bet arī fiziskās personas. Bieži vien, ja netiek iegūti pierādījumi par juridiskās personas izvairīšanos no nodokļu nomaksas, mēs tos iegūstam pret fizisko personu: noziegumus jau neorganizē mistiskais SIA, bet gan cilvēks.
– Vai pēdējos gados šādu krāpšanās gadījumu kļūst mazāk?
– Nevar teikt, ka situācija ir uzlabojusies saistībā ar to, ka iepirkumos uzvar tas, kas godīgi maksājis nodokļus. Uzvarēt, iespējams, uzvar. Uzvar jau lielais, kuram ir “skaista” bilance, labas algas, nodokļu parādu nav, tomēr, ja paskatāmies, kas un kā reāli objektu būvē… Kaut vai mūsu pašu VID ēku, kas bija pastiprinātas uzmanības lokā. Ļoti neapmierināts par to bija gan galvenais uzņēmējs, gan arī pirmie apakšuzņēmēji. Viņi norādīja, ka mēs traucējam strādāt. Taču mēs ļoti labi redzējām, ar kādām algām cilvēki šeit strādā, kādus nodokļus viņi maksā, ar kādām mašīnām brauc, cik daudz to šeit stāv objekta būvniecības laikā.
– Labojumi Publisko iepirkumu likumā, kas stājas spēkā 1. augustā, būtu jāvērtē kā loģisks solis situācijas uzlabošanai, novēršot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas?
– Mani mazliet pārsteidz, ka uzņēmēji, visticamāk, nav līdz galam uztvēruši vai sapratuši un aizvien cer uz publisko iepirkumu komisiju darba pielāgošanos jaunajām prasībām. Man šķiet, ka patlaban ir nogaidīšanas moments, liekas, ka iepirkuma komisijas, lūk, redzēs informāciju, tomēr, tā kā tām ir iespēja to dažādi vērtēt, tas nav izslēdzošais kritērijs. Mēs, kad iniciējām likuma labojumus, gribējām nosacījumu par 80% vidējo nozares profesijas stundas algu iekļaut kā izslēdzošo kritēriju. Ja tam neatbilst, tad nekvalificējas iepirkumam. Tik drastiski likuma labojumos nav ierakstīts, un, ja pareizi esmu sapratusi, to nepieļaujot direktīva. Iespējams, tāpēc algas komersantiem, kas iepirkumos startē, nekāpa tik ļoti, kā mēs to gaidījām. Pirms iniciējām tādus labojumus, mēs secinājām, ka ar konkrētās profesijas 80% vidējo stundas tarifa likmi no vidējās valstī nekvalificētos 70% iepirkumu dalībnieku. Uzņēmēji mums teic, ka mēs nezinām, kādas algas ir Rīgā un kādas, piemēram, Latgalē, bet mēs runājam par vidējo algu. Vidēji matemātiski rēķinot, Latgales uzņēmēju un Rīgas uzņēmēju liekam kopā un izdalot Latgales uzņēmums novelk vidējo algu uz leju. Vēl ir jāuzsver, ka runājam par 80%, nevis par 100% no vidējās algas. Mēs runājam par stundas tarifa likmi. Šeit nevar būt argumenti, kas bija pie iepriekšējās likumdošanas, kad nosacījums bija 70% no nozares vidējās algas, kuru ietekmēja, ja strādāja nepilnu laiku. Šos VID iniciētos labojumus apstiprināja pērn 1. novembrī. Mēs lūdzām, lai spēkā stāšanās notiktu šā gada 1. augustā – lai uzņēmēji, kas piedalās publiskajos iepirkumos, paspētu precizēt, samaksāt nodokļus. Likumdevējs ir paredzējis rēķināt divpadsmit mēnešus atpakaļ, trīs mēnešus mīnusā, un tad deviņi mēneši ir tie, par kuriem rēķina vidējo stundas tarifa likmi. Patlaban neizskatās, ka uzņēmēji to ir sapratuši.
– Likuma labojumos ir iekļauts arī nosacījums, ka nodokļu parādi nedrīkst būt iepirkuma izsludināšanas dienā.
–Mēs viennozīmīgi atbalstām šo nosacījumu. Mēs nesapratām, kāpēc likumdevējs agrāk lēma par to, ka parāds nedrīkst būt dienā, kad konkursā uzvarēts, nevis konkursa izsludināšanas dienā. Nedarbojās šeit loģika, principā notika tirgošanās. Tie, kas maksā nodokļus, nevar godīgi konkurēt ar tiem, kas savlaicīgi valstij nesamaksā. Tas bija tāds “burkāns” – vinnē konkursā un tad samaksā nodokļus. Mūs uzrunāja viens no būvniecības uzņēmumiem un arī iebilda, ka parādi nedrīkstētu būt konkursa izsludināšanas brīdī, tas disciplinētu. Tātad visu laiku jāmaksā nodokļi. Ja ir finansiālas grūtības, tad 30 dienu laikā no maksājuma termiņa likumdevējs ir paredzējis – nāc uz Valsts ieņēmumu dienestu, slēdzam līgumu, kurā atrunājam, pēc kāda grafika maksājam. Ja maksā pēc šā grafika, tad uzņēmums nekādos parādniekos neskaitās, jo esam vienojušies par parāda atmaksu. Manuprāt, tas ir normāli, ka tie, kas maksā un savlaicīgi nāk un risina savas īslaicīgās finanšu grūtības, nav parādnieku reģistrā iepirkuma izsludināšanas brīdī.
– Vai pēc likuma labojumu stāšanās spēkā VID arī būs vairāk darba?
– Būs vairāk darba. Svarīgi ir arī pašiem uzņēmējiem sagatavoties un sakārtot algu jautājumu. Mēs gribējām uzņēmējiem, kas piedalās publiskajos iepirkumos, uzlikt iespējami mazāku administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ vasarā elektroniskajā deklarēšanās sistēmā jeb EDS būs viens sagatavots pārskats, kur nodokļu maksātājam, atjaunojot viņa konkrēto pārskatu, sistēma automātiski ielasīs datus no viņa nodokļu deklarācijām, salīdzinās tos ar vidējiem rādītājiem valstī pa profesijām un atsevišķā ailē viņš redzēs atbilstību vai neatbilstību šiem 80%. Tas nozīmē, ka uzņēmējam vajadzēs nospiest vienu taustiņu, lai atjaunotu savu pārskatu, un izdrukāt. Pašam nekas nebūs jādara. Papildu VID resursus saistībā ar likumdevēja lemto vajadzēs gadījumos, ja pretendents iepirkumu komisijai iesniegs izziņu, kurā būs redzams, ka kādā konkrētā profesijā stundas tarifa likme ir mazāka nekā 80% no profesijas vidējās likmes. Šajā gadījumā iepirkumu komisija var prasīt VID atzinumu, vai izziņā uzrādītais ir vai nav objektīvi. Atzinuma gatavošana – turklāt likumdevējs ir paredzējis, ka mums tas jāsagatavo 15 dienu laikā, – ir jauns papildu darbs. Tomēr mēs papildu resursus tā veikšanai neprasījām.
Mums bija svarīgi panākt, lai vismaz iepirkuma vērtēšanā izmantotu šo jauno 80% nosacījumu. Ceram uz raitu šā jautājuma risināšanu ar saviem esošajiem resursiem. Mums ir vairāku gadu pieredze šādu kritēriju vērtēšanā. Valsts ieņēmumu dienestā ir izveidotas atsevišķas specializētas daļas, kas veic preventīvos pasākumus, mēģina noskaidrot, ir vai nav objektīvi uzrādīta
darba samaksa, kas ir mūsu pamatpienākums. Ceram, ka gadījumu, kad prasīs VID atzinumus, nebūs daudz.
– Tad iznāk, ka pretendentiem iepirkumos papildu administratīvā sloga nav?
– Vienīgais slogs ir pārskata atvēršana EDS, uzspiešana uz “atjaunot” un “drukāt”, tad izprintēsies izziņa, kas jādod iepirkuma komisijai. Pasūtītājam šī prasība ir jāiekļauj savos konkursa nolikumos un jāatceras, ka 80% vidējās profesijas algas nosacījums attiecas arī uz apakšuzņēmējiem. Tātad konkursa pieteikumā ir jābūt arī apakšuzņēmēju izziņām. Pasūtītājam iespējas vērtēt apakšuzņēmēju, un ne tikai iepirkuma sākumā minētos, bet arī vēlāk iesaistītos, ir arī patlaban, un, ja pasūtītājs tam rūpīgāk sekotu, tad gan kvalitāte, gan termiņi labāk tiktu ievēroti. Pasūtītājs var runāt ar pretendentu un, ja tam ir jāpiesaista apakšuzņēmējs, tad līgumā var ierakstīt, ka citu apakšuzņēmēju piesaiste ir jāsaskaņo ar pasūtītāju. Patlaban lielākajā daļā gadījumu šī saskaņošana nenotiek. Dokumentu iesniegšanas sākumā viss ir kārtībā, bet mēs zinām, ka uz valsts un pašvaldību iepirkumiem specializējies pretendents īpaši labi prot noformēt dokumentus. Kad būvniecības izpildes process mainās, kad pasūtītājs netiek galā ar tiem, ar kuriem vienojies sākumā, jāpiesaista citi, tad bieži vien pasūtītājs neinteresējas par apakšuzņēmējiem vai būvnieks par to neinformē.
Ļoti labi saprotu, ka būvniekam neatmaksājas pašam veikt specifiskos darbus. Nevar algot personālu, kas, iespējams, būs vajadzīgs ļoti īsu laiku. Taču es esmu par godīgu konkurenci un korektām, atbildīgām attiecībām starp komersantiem un starp komersantu un valsti. Otrs jautājums ir par savstarpēju komersantu norēķināšanos. Iespējams, varētu būt tā – lai būvvalde objektu pieņemtu, nepieciešams, lai galvenais uzņēmējs pierāda, ka ir norēķinājies ar apakšuzņēmējiem. Patlaban attiecības starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju ir ar laika degli. Mazās būvfirmas vēlas būvēt, tās netiek pie pasūtījumiem tāpēc, ka lielais būvnieks tās izkonkurē, lielais diktē drastiskus nosacījumus, kurus mazais nevar ietekmēt, paliek valsts budžetam parādā, tad izziņa arī neder, ja nodokļu parāds ir virs 150 eiro. Veidojas tāds kā apburtais loks.
– Tātad visvājākais posms iepirkumos ir būvniecība un apakšuzņēmēju saites ar ģenerāluzņēmēju?
– No nodokļu maksāšanas puses būvniecība rada vislielākās rūpes. Par lielajiem uzņēmumiem šeit nav runa. “Aplokšņu” algas tajos maksā ļoti retos gadījumos, varētu teikt, ka pat nemaksā. Vislielākās rūpes rada nākamie posmi – apakšuzņēmēji. Ir bijušas krimināllietas Finanšu policijā, kur iegūtie pierādījumi norāda uz paša ģenerāluzņēmēja iesaistīšanos apakšuzņēmēju veidošanā, lai gūtu iespējas “melnās” naudas saņemšanai. Vienu daļu no tās privātpersona patur sev, otru daļu, iespējams, maksā kukuļos vai arī tā ir avots “aplokšņu” algām. Tad ir apakšuzņēmēji, kas reāli darbu dara, būvē, tomēr norēķini ar ģenerāluzņēmēju nenotiek. Viņi vienojas par vienu summu un tad ir sankcijas par katru mazāko kļūdu, no pamatsummas atņem šīs soda naudas, rezultātā piestādītais rēķins nesedz apakšuzņēmēja izmaksas. Nemaz nerunājot par peļņu. Tad viena daļa kaut ko samaksā, apakšuzņēmējs var kaut ko samaksāt saviem darbiniekiem, darbinieki arī nevēlas darboties par tik mazu samaksu. Tad apakšuzņēmēji sāk domāt – kādā veidā var dabūt “melno” naudu. Piemēram, izkrāpt PVN vai darīt ko citu. Viņš ir spiests izdomāt vēl kādu fiktīvo darījumu. Tā ķēdīte visu laiku iet uz priekšu.
– Vai ieņēmumu dienests gatavojas iniciēt vēl kādas ar iepirkumiem saistītas likumu izmaiņas?
– Vēlamies redzēt, kā darbosies šī 80% vidējās profesijas algas norma, kā iepirkumu komisijās to vērtēs. Es domāju, ka vajadzēs šo normu noteikti pilnveidot, ņemot vērā kaut vai to, ka vajadzētu to ieviest kā no iepirkumiem izslēdzošu nosacījumu. Būs gan jāvērtē, vai to pieļauj jaunās iepirkumu direktīvas. Man šķiet, ka būs jāpiedāvā izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā –par soda sankcijām attiecībā uz nekorektas profesijas norādīšanu. Pretējā gadījumā mēs netiksim galā ar gadījumiem, kad darba devējs bez ierobežojuma maina darbā pieņemtā darbinieka profesiju un tā neatbilst faktiskajai būtībai. Un šeit nav runa par tādām kļūdām kā, piemēram, jaunākais vai vecākais kasieris…
Atgādināšu, ka patlaban ir atrisinājies jautājums par nodokļu parādu esamību vai neesamību. Agrāk uzņēmējs skaitījās nodokļu parādnieks, ja vien bija nesamaksāta summa kādā no nodokļu maksājumiem, kaut gan citā bija nodokļu pārmaksa. Patlaban tā vairs nav, mēs rēķinām saldo. Tas nozīmē – ja vienā pozīcijā nodokļi ir pārmaksāti, bet citā pozīcijā ir nodokļu parāds, tad parādu un pārmaksu liek kopā. Vēršu uzmanību uz pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tas ir īpašs nodoklis ar to, ka, iesniedzot nodokļu deklarāciju un tajā deklarējot pārmaksu, tas vēl automātiski nenozīmē, ka tā tas ir. Likumdevējs ir paredzējis, ka 30 dienu laikā VID pārmaksa ir jāakceptē. Kamēr VID nav to akceptējis, tā neskaitās pārmaksa, ar to nevar samazināt cita nodokļa parādu. Tā ir būtiska nianse. Visi uzņēmēji to nav pamanījuši. Ja ir iesniegta deklarācija, tas vēl nenozīmē, ka pārmaksa ir uzreiz akceptēta un piedalās izziņas gatavošanas procesā kā pārmaksa.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Foto: GATIS DIEZIŅŠ
Atbildēt