LĪGA NEILANDE,
Finanšu ministrijas nodaļas
vadītāja vietniece
Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz pasūtītājam pienākumu iepirkumu procedūras gadījumā veikt piedāvājuma izvērtējamu, vai tas nav nepamatoti lēts, ja tas konstatē, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundu tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par 80 procentiem (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā periodā pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā (par ārvalstniekiem, kas nav Latvijā reģistrējušies kā nodokļu maksātāji, šādi dati netiek apkopoti un publicēti).
Publisko iepirkumu likuma grozījumos ir norādīts, ka pasūtītājs pieprasa, lai pretendents kopā ar piedāvājumu iesniedz izdrukas no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas par tā un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.
Ja pretendents ir reģistrējies vai tā apakšuzņēmēji ir reģistrējušies kā nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienestā, tad šāda izdruka tiek iesniegta pasūtītājam. Ja pretendents vai tā apakšuzņēmēji ir ārvalstnieki un nav reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji, tad šādu izdruku neiesniedz un automātisks pārbaudes process attiecībā uz nepamatoti lētu piedāvājumu netiek uzsākts.
Pretendenta un tā apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes būtiskas atšķirības no attiecīgajām profesijām piemērotajām vidējām stundas tarifa likmēm valstī (Latvijā) var liecināt par cenu dempingu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Pasūtītājiem ir jāpievērš uzmanība šai pazīmei, jo tā var liecināt par nepamatoti lētu piedāvājumu. Valsts ieņēmumu dienests izvērtēs attiecīgo pretendentu un apakšuzņēmēju vidējās stundas tarifa likmes pamatotību atbilstoši to saimnieciskajai darbībai un sniegs atzinumu par to pasūtītājam. Pasūtītājs izvērtēs pretendenta piedāvājumus, balstoties uz pretendenta paskaidrojumiem un Valsts ieņēmumu dienesta atzinumu. Pretendents un apakšuzņēmējs var būt maksājis mazāku vidējo stundas tarifa likmi, nekā attiecīgajām profesijām ir maksājuši vidēji citi darba devēji valstī, bet likmei ir jābūt pamatotai ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām (t. sk. nodokļu jomā). Ja Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka pretendenta vai apakšuzņēmēja saimnieciskā darbība netiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tas var norādīt uz to, ka piedāvātā līgumcena ir nepamatoti zema, taču jebkurā gadījumā pasūtītājam ir jāvērtē iesniegtais piedāvājums.
Grozījumu mērķis nav kontrolēt nodokļu nomaksas jautājumus ārvalstniekiem to rezidences valstīs, bet gan Latvijā. Līdz ar to pasūtītājs nepieprasa un nepārbauda ārvalstniekiem, vai to darba ņēmēju vidējās stundu tarifa likmes ir atbilstošas attiecīgās valsts rādītājiem.
Ņemot vērā to, ka vispār Publisko iepirkumu likuma 48. panta kontekstā pretendents nav izslēdzams no iepirkumu procedūras, ja nav sniedzis paskaidrojumus vai pietiekami detalizētus skaidrojumus, šeit nevarētu būt bažas par to, ka kāds ārvalstnieks varētu tikt izslēgts no iepirkuma procedūras, ja pasūtītājs tam ir pieprasījis izdruku no elektroniskās deklarēšanās sistēmas. Pasūtītājam neatkarīgi no pretendenta skaidrojumu esamības ir jāizvērtē pašam piedāvājuma cenas pamatotība.
Pasūtītājam joprojām paliek pienākums izvērtēt piedāvājuma cenas pamatotību arī attiecībā uz ārvalstniekiem, kam netiek pieprasīts iesniegt izdrukas par darba ņēmēju vidējām stundu tarifa likmēm.
Atbildēt