Madonas novadā mobilā kautuve iecerēta kā atspēriens ražošanas izaugsmei
Kopumā ar vairāk nekā 70 tūkstošu eiro ieguldījumu šajā vasarā Madonas novadā darbību sāks Latvijā pirmā pārvietojamā mobilā mājlopu kautuve ar visu nepieciešamo aprīkojumu un laboratorijas iekārtu. Projekts īstenots, pateicoties Eiropas Savienības Struktūrfondu atbalstam LEADER programmā un Madonas novada pašvaldības un zemnieku – gaļas liellopu audzētāju – līdzfinansējumam.
Projekta iemesli
Taču pirmsākums kautuves idejai ir novada saimnieka – pašvaldības vadītāja Andreja Ceļapītera – redzējums, kā atrisināt problēmu par sertificētas kaušanas pakalpojumiem un gaļas realizāciju, lai būtiski veicinātu gan gaļas ražošanas kā nozares attīstību novadā, gan nodrošinātu augstas kvalitātes gaļas pieejamību tirgū. Atceroties nedaudz vairāk nekā pirms gada notikušās sarunas ar zemniekiem un viņu piekrišanu, kā arī novada domes deputātu vienprātību jautājuma risināšanā, Andrejs Ceļapīters uzsvēra: “Ir pienākusi kārta atbalstīt uzņēmējdarbību un novērst tās izaugsmi traucējošus nosacījumus. Mūsu gadījumā pirmā šāda atbalsta forma ir mobilās kautuves izveidošana, jo redzējām, ka daļa zemnieku, nespējot izmantot ļoti tālu esošu sertificētu kautuvju pakalpojumus, no gaļas liellopu audzēšanas pat atteicās. Vēl tālāku saimniecību skaita samazinājumu pieļaut nedrīkstam, jo Madonas novada zemnieki taču pat vēsturiski bijuši vieni no čaklākajiem piena un gaļas ražotājiem Latvijā. Protams, lopiņi jau arī līdz šim tika kauti, tomēr vairākumā gadījumu mājas apstākļos un gaļas pārdošana notika draugiem un paziņām. Tajā pašā laikā tas bija arī diezgan riskanti, jo nelegāla darbošanās ir nelegāla ar visām no tā izrietošajām sekām.”
Patlaban, no brīža, kad kautuve iebrauc zemnieka pagalmā, līdz pat gaļas pārdošanai viss notiek stingri likumiskās robežās. Tas ir, ar atbilstošu institūciju un pārtikas apriti kontrolējošo uzņēmumu atļaujām par atzītu uzņēmējdarbības formu, sertifikāciju un HACCP prasībām. Plus par draudzīgākām cenām gan dzīvnieka īpašniekam par pakalpojuma saņemšanu, gan pircējam, tāpēc ka nav sadārdzinājies gaļas ieguves process saistībā ar pārvadāšanu. Tomēr vissvarīgākais – iegūtā gaļa ir ekoloģiska un ekskluzīva, jo dzīvnieks šādā praktiski mierīgā mājražošanas procesā nav izjutis nekādu stresu.
Sākums kopā ar ražotājiem
Lai sāktu darbu pie projektiem, vispirms novada pašvaldībā aicināti zemnieki, kas atbalsta ideju un ir vienojušies par biedrības “Madonas novada gaļas ražotāju apvienība” izveidi. To pagaidām veido 15 saimniecības, kas sadarbībā ar pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļu pērn sāka īstenot projektu mobilās kautuves izveidei Madonas novada zemniekiem, kas nodarbojas ar gaļas dzīvnieku audzēšanu. Mērķis: būtiski uzlabot kautuves pakalpojumu pieejamību, iedzīvotājiem piedāvāt Madonas novadā audzētu gaļu lietošanai uzturā, veicināt gaļas ražošanas nozares attīstību Madonas novadā. Nākotnē iecerēts pirkt arī gaļas fasēšanas un sadales aprīkojumu, kas ļautu zemniekiem iekļūt līdz šim neapgūtos tirgos.
Atklātajā LEADER projektu pieņemšanas kārtā, kas notika no 2014. gada 14. aprīļa līdz 14. maijam, biedrība “Madonas novada gaļas ražotāju apvienība” iesniedza divus projektus. Tie vispirms izvērtēti nodibinājumā “Madonas novada fonds”, saņemot pozitīvu atzinumu par atbilstību vietējai attīstības stratēģijai. Pēc tam projekti iesniegti Lauku atbalsta dienestā, kur arī atbalstīti Eiropas struktūrfondu finansējuma saņemšanai un jāīsteno līdz 2015. gada 14. augustam.
Lai nodrošinātu kautuves pakalpojumus, būs nepieciešams arī autotransports, tāpēc biedrība noslēgusi līgumu un nomās Madonas novada pašvaldības īpašumā esošu ar aukstuma iekārtu aprīkotu C1 kategorijas kravas automašīnu “Mercedes Sprinter 416”.
Mudinājums uzņēmējdarbībai
Kaut gan doma par šādu pakalpojumu Madonā tika izteikta jau agrāk, A. Ceļapīters lielīties izvairījās, jo nav jāsaka “hop”, kamēr šķērslis nav pārvarēts. Arī tagad viņš vēl piesardzīgi bilst, ka esot pats sākums un vien glābšanas riņķis pasviests: “Ir jādomā par tiem gaļas ražotājiem, kuri vēl novadā palikuši un nav likvidējuši saimniecības. Ja ar mobilās kautuves palīdzību attīstība notiks, apjomi augs, esmu pārliecināts, ka ar laiku būs ekonomiski pamatoti kādam uzņēmējam vai uzņēmēju grupai Madonā atvērt sertificētu stacionāru kautuvi ar lieljaudas modernām tehnoloģijām. Tāpat pieļauju, ka par mobilo kautuvi interese būs medniekiem, jo viņi varēs izmantot gan pakalpojumu dižmedījumu sadalīšanai, gan mežacūku laboratoriskiem izmeklējumiem trihiInelozes atklāšanai.”
Arī Madonas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības atbalsta un attīstības nodaļas vadītājs Romāns Hačatrjans uzsvēra, ka ideja par šādas pārvietojamas kautuves nepieciešamību radusies no problēmas: “Mūsu reģionā zemniekiem nav nekādu iespēju savas dzīvesvietas tuvumā saņemt sertificētas kautuves pakalpojumus. Tādi pieejami tik tālu, ka īpašniekiem vairs nav ekonomiski izdevīgi dzīvniekus aizvest, pēc tam braukt vēlreiz pēc gaļas un tātad arī realizācijas gala cena vairs nav tirgū konkurētspējīga. Tādēļ vairākums audzētāju bija spiesti sadarboties ar uzpircējiem no ārvalstīm, pārdodot dzīvus lopus pat par relatīvi zemāku cenu, un, protams, tādā gadījumā arī mūsu veikalos pieprasījums pēc jaunlopu, aitas vai cūkas gaļas netika nodrošināts. Risinājumu saskatījām mobilās kautuves izveidošanā un iespējā izmantot Eiropas struktūrfondus un tā soli pa solim esam nokļuvuši līdz reālai darbībai. Jau domājot par realizāciju, pašvaldība ir gatava sadarboties ar biedrību un saražoto gaļu izmantot pašvaldības ēdināšanas sistēmā, nodrošinot ar vietējo gaļu skolas, slimnīcas un pansionātus. Tāpat nākotnē, pieaugot biedru skaitam un saražotās gaļas daudzumam, biedrība varētu sekmīgi darboties gan vietējā, gan eksporta tirgū.”
Paraugs citiem
Gan pašvaldības pārstāvji, gan zemnieki ir pārliecināti, ka jau ar pirmo praktisko kautuves darbošanos, izkristalizēsies vajadzības pēc uzlabojumiem vai papildinājumiem. Jau patlaban pamanīta lieta, kas nav iekļauta aprīkojumā, bet ko noteikti vajadzētu – zarnu tīrīšanas iekārt, lai nav pārstrādei derīga manta jāizmet atkritumos. Tāpat ar laiku radīsies nepieciešamība sadalīto gaļu iefasēt vakuumā.
Ja pieņemam, ka jūnijā, nu vismaz jūlijā vai augustā noteikti mobilā kautuve sāks darbu, rodas jautājums, kur tad pircējam tikt pie šīs kvalitatīvās gaļas gabaliņa. A. Ceļapīters savā pilsētā sola iespēju iepirkties “Maxima” lielveikalā: “Jāatzīst, ka arī šis ir viens no Madonas novada un “Maxima” Latvijas pārstāvniecības izcili veiksmīgas sadarbības piemēriem, jo vienā no tirdzniecības zāles redzamākajām vietām atrodas stends “Ražots Madonas novadā”, un tas noteikti tiks papildināts ar svaigu gaļu. Esmu pārliecināts arī, ka par mūsu zemnieku ražojumiem ieinteresēsies Rīgas restorāni.”
Ja sasummē visus, ne tikai vietējos atbalstītājus, tad jāatzīst, ka faktiski šī Madonas novada mobilā kautuve ir piemērs ļoti veiksmīgam kopprojektam. Jau no paša sākuma tajā iesaistījušies Zemkopības ministrijas speciālisti, tostarp toreizējā ministre Laimdota Straujuma un pašreizējais Jānis Dūklavs, ar Eiropas finansējuma apgūšanu palīdzējuši Lauku atbalsta dienesta ierēdņi, ar pārtikas aprites noteikumu ievērošanu – Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki. Pēc visa pieredzētā madonieši spriež, ka tagad varētu savas kautuves ideju multiplicēt pat citos Latvijas reģionos, jo diemžēl daudzviet vēl pastāv problēmas ar lopu kaušanu un gaļas pārdošanu atbilstoši likuma prasībām. Tajā pašā laikā šāda tipa kautuve ir pirmā, kas radīta, izmantojot atvieglota tipa konstrukcijas, un tādēļ tai patiešām ir ļoti lielas mobilitātes iespējas.
VIEDOKLIS
Biedrības “Madonas novada gaļas ražotāju apvienība” vadītājs un arī bioloģiskās saimniecības “Kalnzīles” īpašnieks Artūrs Čačka, viens no mobilās kautuves projekta atbalstītājiem: “Tagad būs iespēja legāli nokaut jebkuras kategorijas dzīvniekus pie klienta mājās. Tiks rakstīta rinda, kad un pie kura saimnieka viņam izdevīgākā laikā un vajadzībai atbilstoši kautuvei jāierodas. Tas gan, ka vienlaicīgi nevarēs kaut dažādu sugu lopiņus, bet tas jau viss laika gaitā ir nokārtojams un sarunājams. Īstenībā šī mobilā kautuve ir tāds drošuma garants situācijā, kad kādu iemeslu dēļ aizveras ārvalstu tirgi, uznāk atkal kāda krīze, kaimiņvalstis pēkšņi atsakās iepirkt produkciju, nosaka sankcijas. Tad, lūk, mobilās kautuves pakalpojumu pieprasījums noteikti pieaugs. Es gan uz nākotni kopumā raugos cerīgi, jo cilvēki tiešām vēlas iegādāties zemnieku saimniecībās audzētu gaļu. Ja tā, pateicoties mobilās kautuves ekonomiskumam, netiks pārmērīgi sadārdzināta, pircēju netrūks. Tāpat noteikti paplašināsies esošās un radīsies jaunas gaļas lopu audzēšanas saimniecības, jo jau patlaban ir labs valsts un Eiropas atbalsts, ko laikā līdz 2020.gadam sola palielināt pat līdz 200 eiro par liellopu. Es pats arī nodarbojos ar gaļas liellopu audzēšanu, taču līdz šim nevienu kā gaļu pārdevis neesmu, kaut gan prasījuši daudzi. Iemesls – bija jāved tālu uz kautuvi, tad otrreiz jābrauc pēc produkcijas, un tādējādi pasākums sanāca diezgan dārgs. Tagad varbūt arī manā saimniecībā audzēto lopu gaļa paliks vietējā tirgū un nevajadzēs meklēt tirgu ārzemēs.”
Uzziņa
Projekts “Mobilās kautuves iegāde biedrības “Madonas novada gaļas ražotāju apvienība” pakalpojumu sniegšanai”
- Kopējās izmaksas 48 449,13 eiro, tostarp attiecināmās izmaksas 28 457,44 eiro, neattiecināmās – 19 991,69 eiro.
- Madonas novada pašvaldības līdzfinansējums – 10%.
Projekts “Iekārtu iegāde mobilās kautuves darbības nodrošināšanai”
- Kopējās izmaksas 25 416,91 eiro, tostarp attiecināmās izmaksas 21 005,71 eiro, neattiecināmās izmaksas – 4411,20 eiro.
- Madonas novada pašvaldības līdzfinansējums – 10%.
Teksts: ILZE GALKINA
Publicitātes foto
Atbildēt