Uzņēmējiem vaicājām, vai jaunie labojumi Publisko iepirkumu likumā mazinās negodīgu uzņēmēju piedalīšanos iepirkumos un ēnu ekonomiku.
Alvis Dimitris, AS “OpusCapita” pārdošanas direktors:
“Fakts, ka kandidātam un pretendentam, kā arī viņu norādītajiem apakšuzņēmējiem nodokļu parādi nedrīkstēs būt jau iepirkuma izsludināšanas brīdī, ir ļoti pozitīvi vērtējams. Mūsu uzņēmuma praksē itin bieži esam pieredzējuši situācijas, kad citi pretendenti tikai pēc iepirkuma izsludināšanas nomaksā nodokļu parādus. Tā nav cienīga rīcība attiecībā pret tiem, kuri veic savlaicīgu nodokļu nomaksu, tāpēc šis konkrētais grozījums varētu veicināt godprātīgāku komercpraksi. Attiecībā uz visu kandidātu un pretendentu (un to apakšuzņēmēju) atbilstības pārbaudīšanu, kas būs jāveic pasūtītājam, esmu kritiskāk noskaņots. Paredzu, ka šim nosacījumam būs formāls raksturs un maz ticams, ka tas tiks īstenots praksē. Uzskatu, ka tas vienīgi paātrinās to pretendentu izslēgšanu, uz kuriem attiecināma rupja neatbilstība, taču nekādi neizskaudīs smalkākus krāpšanās gadījumus.
Atbalstāma ir iecere, kas pasūtītājam nosaka izvērtēt piedāvājuma atbilstību norādītajai cenai. Tas samazinās dempinga gadījumus. Jāpiebilst tikai, ka var rasties neskaidrības situācijās, kad iepirkums skar ļoti specifisku nozari. Piemēram, informācijas loģistiku, jo pārstāvēto uzņēmumu skaits šādā nozarē ir pārāk mazs, lai būtu statistiski reprezentabls. Turpretī, ja šāds uzņēmums tiek iekļauts kādā citā, it kā līdzīgā nozarē, konkrētais izvērtējums, visticamāk, nebūs korekts.”
Olavs Cers, zvērināts advokāts:
“No 1. augusta publiskajos iepirkumos varēs piedalīties tie uzņēmēji, kas pastāvīgi un konsekventi pilda nodokļu saistības. Šādi labojumi galvenokārt ir vērtējami pozitīvi. Tie, protams, liegs nodokļu nemaksātājiem piedalīties valsts un pašvaldību konkursos. Tomēr šādas izmaiņas nav pietiekamas, lai sasniegtu labojumu vissvarīgāko mērķi – nodrošinātu maksimālu konkurenci, jo to var panākt nevis ar liegumiem un ierobežojumiem, bet ieviešot iepirkumos inovācijas, piemēram, uzņēmumu pirmskvalifikācijas sistēmu, kā tas ir Vācijā, tādējādi pastiprinot Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvaras komersantu saimnieciskā stāvokļa izvērtēšanas aspektā u. c.
Saistībā ar jauno nosacījumu izvērtēt katra pretendenta, ne tikai iepirkuma līguma slēdzēja atbilstību likumā noteiktajiem obligātajiem kandidātu izslēgšanas nosacījumiem, varu paskaidrot, ka likumā noteiktie pretendentu izslēgšanas noteikumi bija, ir un būs saistoši pasūtītājiem jebkurā konkursa stadijā. Juridiskajā aspektā tie paredz aizliegumus pretendentu pielaišanai iepirkumu procedūrām par izteikti nevēlamiem un nepieļaujamiem pārkāpumiem – komersanta nodokļu parādi, valdes locekļu sodāmība par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu u. c. Līdz ar to likuma labojumiem šajā daļā ir pozitīvs, likuma garam atbilstošs, bet formāls raksturs. Proti, labojumi ir sagatavoti tikai tādēļ, lai maksimāli ātri izslēgtu no konkursa pretendentus, kuri uz likuma pamata neatbilst likumiskajiem izslēgšanas kritērijiem, bet likuma regulējuma būtību tie nemaina.
No 1. augusta pasūtītājiem būs jāiedarbina likumā noteiktais nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas mehānisms, ja pretendenta vai tā apakšuzņēmēja vidējā stundas tarifa likme vismaz vienā no profesiju grupām būs mazāka par 80% no reģistrētās vidējās likmes. Labojumi ir novērtējami pozitīvi. Šādi labojumi ir sagatavoti, lai apkarotu dempingu un ēnu ekonomiku vienā reizē. Minētā iemesla dēļ tie ir gan leģitīmi, gan nepieciešami, jo praksē atsevišķi uzņēmēji mēģina uzvarēt konkursos, ietaupot uz sava un apakšuzņēmēju personāla atalgojuma izmaksām, nevis konvencionālā ceļā – optimizējot izmaksu pozīcijas tāmēs, samazinot virsuzdevumus u. tml. Tajā pašā laikā jāpiebilst, ka dempinga apkarošanai ir jāīsteno daudz plašāks pasākumu komplekss gan likumdevējam, gan pasūtītājiem, gan arī pašiem būvkomersantiem. Proti, jāpaplašina Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijas, paredzot birojam lielāku rīcības brīvību piedāvājumu izvērtēšanā, jāuzliek pasūtītājiem par pienākumu sagatavot kontroltāmes par piedāvājumu būtiskākajām daļām. Savukārt pašiem būvkomersantiem aktīvi jāaizstāv savas intereses, pārsūdzot pasūtītāju lēmumus par iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu dempingotājiem.”
Toms Meisītis, SIA “Lattelecom” Juridiskās daļas direktors:
“Stingrāks regulējums par to, ka uzņēmējiem publiskā iepirkuma izsludināšanas brīdī nedrīkst būt nodokļu parādi, ir pareizs. Līdz ar to iepirkumi motivēs uzņēmējus nekavēt nodokļu maksājumus, jo nevar jau zināt, kad iepirkumu izsludinās. No cita skatpunkta raugoties, iespējams, būtu labi diskutēt par to, kā rīkoties gadījumos, kad uzskaitē vai datu nesējos ir ieviesusies kļūda. Kopumā likuma labojumi ir vērsti uz nodokļu maksāšanas disciplīnas uzlabošanu, un tas ir pareizi.
Visu kandidātu un pretendentu (un to apakšuzņēmēju) atbilstības pārbaude izslēgšanas noteikumiem samazinās birokrātiju un paātrinās iepirkuma procesu.
Savukārt, runājot par nepamatoti lētu pretendenta piedāvājumu publiskajos iepirkumos saistībā ar mazāku nekā 80% vidējo stundas tarifa likmi – tas varētu rosināt situāciju, ka pie iepirkumiem pielaiž tos uzņēmējus, kas maksā darbaspēka nodokļus. Ir gan viena sarežģīta nianse – ziņas būs jāsniedz par visiem darbiniekiem un vidējiem un lielajiem uzņēmumiem tas var izrādīties liels informācijas daudzums. Var gadīties, ka kādas profesija darbiniekiem vidējais atalgojums veido 79% no nozares vidējās algas. Likuma labojumi ļauj pasūtītājam izvērtēt šo piedāvājumu, prasīt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Pagaidām nav prakses, kā šī kārtība darbosies, kāds būs izpildījums. Zināms papildu administratīvais slogs veidosies pasūtītājam un VID.”
Jānis Butkevičs, “Eco Baltia grupa” valdes loceklis:
“Kopumā šādi likuma labojumi ir atbalstāmi, jo nepieļauj, ka iepirkumā piedalās tādi uzņēmumi, kas apzināti nav maksājuši valstij nodokļus un vēl grib gūt peļņu, piedaloties publiskajā iepirkumā. Tomēr bažas rada labojumu piemērošana. Ir svarīgi, lai “nodokļa parāda kopsumma” aptvertu kopsavilkumu par visiem nodokļiem (darbaspēka, PVN u. c.) un katrs nodoklis netiktu skatīts atsevišķi. Tāpat svarīga ir VID sistēmas darbības kvalitāte, lai tās kļūdu vai citu no uzņēmuma neatkarīgu iemeslu dēļ no iepirkumiem netiktu izslēgti tie uzņēmēji, kuriem nodokļu parādu kopsumma nepārsniedz 150 eiro.
Ar šādām likuma izmaiņām valsts iegūs, jo vairs nebūs iespēju nomaksāt nodokļu parādus valstij pēc uzvaras iepirkumā un publiskajos iepirkumos startējošie uzņēmēji būs motivēti maksāt nodokļus regulāri.
Par otru vissvarīgāko labojumu likumā var uzskatīt to, ka pasūtītājam būs jāpārbauda visu kandidātu un pretendentu (un to apakšuzņēmēju) atbilstība izslēgšanas noteikumiem. Neapšaubāmi, pasūtītājiem tas palielinās darba apjomu, izskatot konkursam iesniegtos pieteikumus. Tajā pašā laikā prasības piemērošana mazinās riskus, ka apakšuzņēmēju vainas un neatbilstošu kvalifikāciju dēļ varētu tikt kavēta vai apdraudēta līguma izpilde.
Par trešo svarīgo likuma grozījumu varam nosaukt prasību izvērtēt iepirkuma izsludinātājam, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja uzņēmuma darbinieku vidējais atalgojums būs mazāks par 80 procentiem salīdzinājumā ar vidējo atalgojumu valstī attiecīgajā profesiju grupā.
Grozījumu mērķis ir izslēgt no dalības publiskajos iepirkumos tos uzņēmējus, kuri maksā aplokšņu algas saviem darbiniekiem jeb par 20% zemāku algu nekā vidējā nozarē. Mērķis noteikti ir atbalstāms, taču arī šajā gadījumā problēmas varētu sagādāt likuma piemērošana.
Jau patlaban ir virkne neskaidrību, piemēram, vai šāds regulējums neizslēgs no iepirkuma tos godprātīgos uzņēmējus, kuru maksātā alga darbiniekiem objektīvu iemeslu dēļ ir par 20% zemāka nekā nozarē. VID dati rāda, ka ļoti daudzās nozarēs darbavietu atalgojums nesasniedz likumā noteiktos 80% no vidējā nozarē. Tāpēc rodas jautājums, vai 80% atalgojuma slieksnis tomēr nav pārāk augsts un vai tomēr nevajadzētu atgriezties pie 70% no vidējā atalgojuma nozarē, kā tas bija agrāk.”
Uzziņa
- Šā gada 1. augustā likuma spēku gūs būtiski labojumi Publisko iepirkumu likumā. Proti, iepirkuma konkursa pretendentiem, tostarp viņu apakšuzņēmējiem nodokļu parādi nedrīkstēs būt jau
iepirkuma izsludināšanas brīdī. - Pasūtītājam būs jāpārbauda visu kandidātu un pretendentu (un to apakšuzņēmēju) atbilstība izslēgšanas noteikumiem, nevis tikai to kandidātu un pretendentu atbilstība, kuri būtu uzaicināmi iesniegt piedāvājumu vai kam būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, kā tas bija līdz šim.
- Pasūtītājam būs arī jāizvērtē, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts, visos gadījumos, kad pretendenta vai norādīto apakšuzņēmēju vidējā stundas tarifa likme kaut vienā no profesiju grupām būs mazāka par 80% (vai nesasniegs valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no vidējās stundas tarifa likmes.
Atbildēt