Lai arī Valsts kontrole norādījusi uz problēmām kultūras nozares iestāžu iepirkumos, paši nozares speciālisti nesaskata lielas nebūšanas šajā jomā.
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša norāda: saskaņā ar Kultūras ministrijas (KM) rīcībā esošo informāciju KM padotības iestādēs būtisku problēmu iepirkumu jomā nav – ir precizējamas situācijas, kas tiek novērstas jau iepirkuma procesa laikā, un iepirkumi tiek veikti likuma ietvaros noteiktajā kārtībā. Tiesa gan, ir bijis gadījums, kad tika nepamatoti apvienoti iepirkuma priekšmeti, kurus nevarēja izpildīt viens pretendents. KM iepirkumu speciāliste norāda, ka ministrijas padotības iestāžu iepirkumus Iepirkumu uzraudzības birojs nav skatījis un šajā sakarā nav sākta neviena tiesvedība. Ņemot vērā publisko iepirkumu praksi, tad zemākas cenas izvēle publiskajos iepirkumos nekad nav sagādājusi problēmas, jo to ir grūti, pat neiespējami apstrīdēt, līdz ar to uzņēmējiem/ pretendentiem tas ir neērts izvēles kritērijs, norāda Iveta Bērziņa-Bebriša. Uz jautājumu, kas sagādā vislielākās grūtības iepirkumos, KM pārstāve norāda – problēmas pārsvarā sagādā saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšana, jo uzņēmējiem/pretendentiem tiek dota iespēja vienmēr apšaubīt iepirkumu komisijas locekļu objektivitāti par katru piešķirto punktu, ja nav izstrādāta strikta matemātiska formula. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā no tā spēkā stāšanās 2006. gadā ir veikti 13 reizes, līdz ar to pat profesionāliem juristiem ir jāpiepūlas, lai pareizi piemērotu noteiktās normas. KM priekšlikums – sagatavot jaunu iepirkuma likumu, kas būtu pārskatāms un atvieglotu, nevis sarežģītu iepirkumu procedūras.
Jāatgādina, ka jaunā “Gaismas pils” bija viena no tām iestādēm, par kuras iepirkumiem jau izskanēja pirmās sūdzības. Pērn maijā Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) saņēma divas sūdzības par iepirkumu, kurā tika izraudzīti fiziskās apsardzes nodrošinātāji. Šajā LNB iepirkumā par uzvarētāju tika atzīta “Drošības aģentūra”, kas piedāvāja zemāko līgumcenu – 465 tūkstošus eiro. Šo iepirkumu apstrīdēja “Rīgas Apsardzes sabiedrība” un “Gens-2”. Tas gan nebija vienīgais gadījums, kad apstrīdēts LNB iepirkums. Pagājušā gada oktobrī “RBSSKALS Serviss” iesniedza sūdzību par LNB rīkoto konkursu “Inženiertehnisko sistēmu uzturēšana”, apstrīdot konkursa rezultātus. Šajā konkursā par uzvarētāju tika atzīta “Industry Service Partner”, taču “RBSSKALS Serviss” norādījanorādīja, ka šai kompānijai nav tiesību veikt aukstumiekārtas “Menerga 981901” apkopi, jo tai nav atbilstoša sertifikāta, kas nepieciešams saskaņā ar tehnisko specifikāciju. Tāpat sūdzības iesniedzējs norādīja, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts. Izskatot šo sūdzību un izvērtējot abu pušu argumentus, IUB komisija tomēr lēma aizliegt LNB slēgt šo līgumu un atkārtoti izvērtēt iesniegtos piedāvājumus, kas kopumā bija seši.
LNB konsultants – iepirkumu speciālists Zigmārs Legzdiņš, atbildot uz žurnāla “Iepirkumi” vaicāto, pauda, ka iepirkumos LNB rīkojas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (PIL). Viņš arī atzina, ka LNB pieņemtie lēmumi tiek pārsūdzēti diezgan reti. Pusotra gada laikā, kopš viņš strādā LNB, bijušas trīs pārsūdzības, no kurām divas atzītas par nepamatotām, bet vienā gadījumā par pamatotu. Iemesli katrā gadījumā ir individuāli, bet vispārīgi var teikt, ka pretendenti ļoti grib iegūt pasūtījumu, kas pati par sevi ir normāla vēlme, un pārsūdzībai izmanto jebkādu iespēju. Izmantotās metodes ir no profesionāli izlobītu juridisku nianšu apstrīdēšanas līdz pat muļķīgi komiskiem argumentiem, piebilda Z. Legzdiņš. Par strīdīgāko esot jāatzīst tas vienīgais gadījums, kad iepirkuma komisijas lēmumu atzina par nepamatotu, aizliedza slēgt līgumu un uzdeva pārvērtēt iesniegtos piedāvājumus. Iepirkuma komisija vēl aizvien uzskata, ka sākotnējais lēmums bijis pareizs un atbilstošs likuma garam, taču IUB lēmums balstījies uz likuma burtu. Protams, pēc IUB lēmuma pieņemšanas komisijai ir jāpakļaujas kompetentās institūcijas spriedumam, teica LNB konsultants – iepirkumu speciālists.
Atbildot uz jautājumu, vai zemākās cenas princips publiskajos iepirkumos ir liela problēma, viņš atzīst, ka tas ir ļoti filozofisks jautājums. “Es teiktu, ka ir divas iepirkumu speciālistu grupas. Vieni par labāku uzskata zemākās cenas kritēriju, otri – saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma metodi. Attiecīgi šie speciālisti arī vairāk lieto vai specializējas uz konkrētu metodi. Lai kuru no metodēm izvēlētos, vienmēr atradīsies kāds, kas teiks, ka vajadzēja lietot otru metodi. Neviena no metodēm nav problēma pati par sevi, problēmas rodas nekorektā vai nemākulīgā metodes lietošanā,” komentē Z. Legzdiņš, piekrītot, ka būtu jāveic izmaiņas iepirkumu likumdošanā. “Pat profesionāli juristi atzīst, ka PIL ir sarežģīts un sapiņķerēts likums. Tas ir neskaitāmas reizes grozīts, un šie grozījumi ir sajaukuši normāla normatīvā akta struktūru. Nemitīgi precizējumi un nianšu specificēšana likumu padarījuši grūti lietojamu – tajā ir viegli kļūdīties sīkās niansītēs. Manuprāt, PIL būtu jāpārraksta no jauna, no baltas lapas, balstoties uz pamatprincipiem pēc būtības.” Izpētot IUB lēmumus par kultūras iestāžu iepirkumiem, redzams, ka pēdējo gadu laikā bijuši tikai daži gadījumi, kad aizliegts slēgt līgumus. Tā 2013. gadā Jaunajam Rīgas teātrim tika aizliegts slēgt līgumu atklātā konkursā “Jaunā Rīgas teātra biļešu tirdzniecība internetā, izmantojot ar SRO (Standing Roome Only) programmatūras sistēmu savietojamu programmatūru”, tāpēc ka konkursa nolikumā nebija precīzi definēts iepirkuma priekšmets, jo konkrētā līguma ietvaros izpildītājam nebūs jāizstrādā jauna programmatūra, kas būtu savietojama ar esošo SRO programmatūru, bet būs jāpiedāvā esošās programmatūras SRO versija biļešu tirdzniecībai internetā. IUB komisija uzdeva JRT pārtraukt konkursu saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma attiecīgo pantu. Arī citām kultūras iestādēm lielas problēmas iepirkumos nav novērotas. Jāatgādina, ka valsts kontroliere Elita Krūmiņa žurnāla “Iepirkumi”aprīļa numurā norādīja uz to, ka visvairāk ziņojumu bijis par Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas paspārnē esošo iestāžu pieļautajiem pārkāpumiem iepirkumu procedūrās – izvairīšanos no likumā noteikto procedūru veikšanas, sadalot iepirkumu vairākās daļās. Pēc Valsts kontroles iesnieguma Iepirkumu uzraudzības birojs pie administratīvās atbildības saucis amatpersonas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Televīzijā un citās iestādēs.
Nule kā publiskotā informācija liecina, ka Valsts kontrole ir nemierā ar materiālo vērtību saglabāšanu LNB jaunajā ēkā. Pēc revidentu domām, LNB netiek veikta pienācīga pamatlīdzekļu uzskaite un inventarizācija. Gatavojoties bibliotēkas ēkas atklāšanai, iegādātas materiālās vērtības aptuveni 10 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kontrolei ir nopietnas bažas par šo materiālo vērtību saglabāšanu, ziņo LETA. Piemēram, revīzijā ir konstatēts, ka iegādātie pamatlīdzekļi vairs nav atrodami bibliotēkā. Šāds liktenis piemeklējis četrus portatīvos datorus, katru aptuveni 1000 eiro vērtībā. Kļūdas uzskaitē pieļautas, jo inventārs reģistrēts kā viens kopums, nevis katrs objekts atsevišķi. Taču tādā celtnē kā LNB uzskaites jautājumiem ir liela nozīme un visam jābūt labā kārtībā, uzsvēra valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
AUTORS: Elza Bērziņa
Atbildēt