Pārtikas iepirkuma līgumprojekta analīze

Šajā nodarbībā aplūkosim konkrēta pārtikas produktu iepirkuma līgumprojekta redakciju un sniegsim komentārus par attiecīgo līgumprojekta punktu.

Šoreiz pēc nejaušības principa izvēlējos vienu atklāta konkursa nolikumu par pārtikas produktu piegādi, kurā kā nolikuma neatņemama sastāvdaļa ir līgumprojekts. Līgumprojekta redakcija iepirkumam “Pārtikas produktu piegāde Salaspils novada pirmsskolas izglītības iestādei “Atvasīte”” atrodama šeit http://www.salaspils.lv/parvalde/publiskais-iepirkums/361

Tekstā izmantotie saīsinājumi:
Tehniskās specifikācijas – TS
Publisko iepirkumu likums – PIL
Ministru kabinets – MK
Pārtikas aprites uzraudzības likums – PAUL

1. Līguma priekšmets Komentāri par konkrēto līguma punktu
1.1. Ar šo līgumu pārdevējs apņemas pārdot un piegādāt pircējam pārtikas produktus (turpmāk tekstā – prece) saskaņā ar šī līguma pielikumā Nr. 1 “Tehniskā specifikācija” norādīto sortimentu, cenām un pircēja pasūtījumiem. Pircēja mērķis ir iepirkt TS atbilstošu preci, tamdēļ piegādātājam ir pienākums iesniegt piedāvājumu, kurā jābūt norādēm par to preci, kura tiek piedāvāta katrā preču pozīcijā. Tādējādi ieteikums šajā punktā iekļaut arī atsauci uz piegādātāja iesniegto piedāvājumu, proti, pielikumā pievienojot piegādātāja tehniskā – finanšu piedāvājuma kopiju. Piegādes līguma darbības laikā piegādātājam jāpiegādā tehniskajā piedāvājumā iekļautās preces, kas ir TS prasībām atbilstošas.
1.2. Pircējs pasūta preces sev nepieciešamajā apjomā. Līguma pielikumā Nr. 1 noteiktie preču apjomi var nesakrist ar līguma izpildes gaitā pasūtīto preču apjomu, līdz ar to arī ar līguma summu. Pircējs var iepirkt tikai tādu daudzumu, kas nepārsniedz līgumā (tehniskajās specifikācijās un tehniskajā piedāvājumā) norādītos apjomus. Līgumā jābūt norādei par maksimālajiem preču apjomiem, kas nepieciešami pircējam visā līguma darbības laikā, lai piegādātājs varētu noteikt atlaidi, ja pircējs plāno iepirkt lielu noteiktu preču apjomu.
2.2. Līguma summa noteikta, ievērojot pielikumā Nr. 1 noteiktās cenas, nepiemērojot līguma 3.3. punktā noteiktās atlaides. Atsauce ir uz līguma 3.3. punktu, kura nemaz līgumprojekta redakcijā nav. Vēršu uzmanību, ka atlaides tiek piemērotas, pamatojoties uz apjomiem, ko sākotnēji piegādātājs iekļauj savā finanšu piedāvājumā, proti, norādot atlaidi procentos vai norādot, ka atlaide jau ir iekļauta kopējā finanšu piedāvājumā.
2.3. Precēm, kam tirgū ir sezonāla rakstura cenu pazemināšanās, tiek piemērota cenas atlaide. Par cenu pazemināšanos tirgū pircējs rakstiski informē pārdevēju. Šādu informāciju pircējs balsta uz tirgus izpētes datiem (cenu piedāvājumi no citiem piegādātājiem, publiski pieejamas ziņas, statistikas dati u. tml.). Šis ir būtisks nosacījums, ko ieteicams iekļaut katrā pārtikas piegādes līgumā. Vienlaikus jānorāda, ka būtiski šo nosacījumu ievērot arī līguma darbības laikā, nevis tikai “uz papīra”, nepiemērojot to praksē, proti, sekot vai līguma darbības laikā netiek pārmaksāts piegādātājam par konkrēto produktu. Piemērs: līgums tiek parakstīts pavasarī par piedāvājumā norādīto cenu 80 centi par kg kartupeļu, bet rudenī kartupeļu cena krītas saistībā ar rudens ražas novākšanu un lielo piedāvājumu no kartupeļu audzētāju un tirgotāju puses. Pircējam ir tiesības un pienākums vienlaikus vērsties pie piegādātāja ar lūgumu izskatīt cenas samazināšanu, ņemot vērā, ka šī produkta tirgū ir novērojama cenas krišanās.
Atlaide tiek norādīta preču pavadzīmē. Ja preču pavadzīmē atlaide nav norādīta atbilstoši šim līguma noteikumam, pircējs pavadzīmi neapmaksā un nodod atpakaļ. Pārdevējs labo kļūdu un iesniedz jaunas pavadzīmes. Ja pircējs ir apmaksājis pavadzīmi, kurā nav bijušas iekļautas līguma 2.3. punktā noteiktās atlaides, tam ir tiesības rīkoties atbilstoši 6.3. un 7.2. punkta noteikumiem. Ir saprotams, ka pircējs atlaides nepieciešamību ierosina, taču punktā trūkst atrunas par to, kā notiek vienošanās par atlaides piemērošanu, kurām precēm tā tiek piemērota un kādos gadījumos, vai vienošanās ar piegādātāju tiek fiksēta rakstveidā kā pielikums pie noslēgtā līguma teksta.
4.3. Pircējam ir tiesības vienpusēji samazināt piegādājamo preču apjomu, attiecīgi samazinot līguma summu. Ieteicams norādīt, cik lielā apjomā varētu tikt samazināts apjoms. Dažkārt apjoma būtiska samazināšana var radīt šaubas par sākotnējā apjoma noteikšanas pamatotību, jo tas ietekmē arī konkurentu loku, kas var nodrošināt pircējam nepieciešamo apjomu, gan pamatojot arī finanšu apgrozījuma pieprasījuma apmērus, pierādot pretendenta spējas saskaņā ar PIL 41. pantu par saimniecisk o un finansiālo stāvokli.
4.4. Pārdevējs nodod preces kopā ar preču pavadzīmēm-rēķiniem, preču izcelsmes un garantijas sertifikātiem (ja nepieciešams). Dokumentos jābūt norādītam preču uzglabāšanas režīmam. Preču uzglabāšanas nosacījumiem pārtikas nozarē jābūt norādītiem uz katras preces iepakojuma, proti, marķējuma atbilstoši MK noteikumu Nr. 964 “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi” 55. punktam, nevis dokumentos, ko iesniegtu pircējam kopā ar pavadzīmi.
4.6. Pārdevējs nodrošina, ka pircējam tiek iesniegti atbilstoši tiesību normatīvajiem aktiem noformēti preču pavadzīmju-rēķinu trīs eksemplāri (viens eksemplārs – pārdevējam, divi eksemplāri – pircējam), preču pavadzīmēs-rēķinos tiek uzrādītas piegādāto preču cenas latos, PVN likme un kopējā cena ar PVN. Ieteicams atrunāt, ka pavadzīmē jānorāda arī līguma numurs, uz kura nosacījumiem pamatojoties tiek piegādāta konkrētā prece. Punktā trūkst atsauces par gadījumiem, kad tiek piegādāta nekvalitatīva prece un ir veikta preces pārcenošana. Priekšlikums būtu iekļaut šādus nosacījumus:
1) “ja piegādāta nekvalitatīva vai līguma noteikumiem neatbilstoša prece, par ko līgumā noteiktā kārtībā sastādīts akts, norēķināšanās par preci notiek pēc tās apmaiņas pret kvalitatīvu un atbilstošu līguma noteikumiem. Šajā gadījumā puses var vienoties par ātri bojājošās produkcijas pārcenošanu no 10% līdz 50% no piedāvājumā noteiktās cenas par vienu vienību”;
2) “pircējs neapmaksā piegādātāja rēķinu, ja par kādu no piegādātajām precēm ir sastādīts akts, līdz brīdim, kamēr tiek novērstas aktā fiksētās neatbilstības pircēja veiktā pasūtījuma prasībām vai līguma noteikumiem”;
3) nav norādes, ka “līguma 1. pielikumā norādītās cenas ir nemainīgas visā līguma darbības laikā”, pretējā gadījumā piegādātājam šķiet, ka, noslēdzot līgumu, pavadzīmēs var norādīt arī cenas, kas neatbilst finanšu piedāvājumā norādītajām cenām.
5.1. Piegādātās preces kvalitātei ir jāatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Minētā norma pārtikas jomā neko nenozīmē, ja nav norādes uz konkrētu likumu vai MK noteikumiem, standartiem utt. Svarīgi norādīt, ka pārtikas produktu piegādē būtiski nodrošināt pārtikas produktu nemainīgu kvalitāti (ievērojot katra produkta transportēšanas nosacījumus (temperatūras regulēšanas iespējas dzīvnieku izcelsmes produktiem) un produktiem jāatbilst PAUL un tam saistošo MK noteikumu izvirzītajām prasībām pret produkta kvalitāti. Vēršu uzmanību, ka nepieciešama obligāta norāde, ka produktiem jāatbilst MK noteikumos Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem” izvirzītajām prasībām.
5.2.5. Produktu piegāde atbilstoši cenu aptaujas noteikumu tehniskajā specifikācijā noteiktajam laikam. Produktu piegāde notiek saskaņā ar atklāta konkursa, nevis cenu aptaujas nosacījumiem. Šobrīd PIL 8. pants neparedz cenu aptauju kā iepirkuma metodi.
Atgādinājums par piedāvājumu noraidīšanu, ja iepriekšējās iepirkuma procedūras ietvaros noslēgtā līguma izpilde notikusi daļēji, proti, ir lauzts (pārtraukts) līgums piegādātāja vainas dēļ. PIL 39.2 panta pirmā daļa paredz, ka pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskatīt pretendenta piedāvājumu, ja kandidāts vai pretendents (kā līgumslēdzēja puse vai līgumslēdzējas puses dalībnieks vai biedrs, ja līgumslēdzēja puse ir bijusi piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība), tā dalībnieks vai biedrs (ja kandidāts vai pretendents ir piegādātāju apvienība vai personālsabiedrība) nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgtu iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos un tādēļ pasūtītājs ir izmantojis iepirkuma līgumā vai vispārīgās vienošanās noteikumos paredzētās tiesības vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma vai vispārīgās
vienošanās. Piegādātāja vainu iespējams pierādīt tikai tad, ja ir sastādīti defekta akti rakstiskā formā. PIL 39.2 panta pirmā daļa nav piemērojama, ja līgums tiek slēgts PIL 8.2 panta ietvaros, un neveiksmīga sadarbība bijusi ar piegādātāju, kā rezultātā līguma, kas bija noslēgts PIL 8.2 panta ietvaros, izpilde pārtraukta.
5.3. Ja tiek atklāta preces neatbilstība kvalitātei vai cita veida neatbilstība līguma noteikumiem, pircējs nekavējoties par neatbilstības faktu telefoniski paziņo pārdevējam.
5.4. Pārdevēja pienākums ir dot norādes par rīcību ar šādu preci, atzīt preces neatbilstību vai nekavējoties tajā pašā dienā nosūtīt pārstāvi apstākļu noskaidrošanai.
5.5. Pārdevējs apmaina nekvalitatīvo preci 24 stundu laikā.
5.6. Pārdevējs sedz visus izdevumus, kas saistīti ar nekvalitatīvo preču transportēšanu pie pārdevēja un apmainīto preču piegādi pircējam.
5.7. Ja pārdevējs, saņēmis paziņojumu, nespēj novērst preces trūkumus pircējam pieņemamā termiņā no pretenzijas saņemšanas brīža, tad pircējs var veikt nepieciešamās darbības uz pārdevēja rēķina un riska.
5.8. Punktā 5.4. un 5.5. minēto darbību neveikšana no pārdevēja puses nozīmē pretenzijas atzīšanu.
5.9. Ja pārdevējs ir piegādājis līguma noteikumiem neatbilstošu preci un neapmaina to līguma 5.5. punkta noteiktajā kārtībā, tas maksā pircējam līgumsodu 1% apmērā no līguma prasībām neatbilstošās preces summas un atlīdzina visus radušos zaudējumus. Līgumsoda samaksa neatbrīvo no saistību izpildes.
6.1. Ja līgumā noteiktajā termiņā (24 stundu laikā) saskaņā ar 5.4., 5.5. punkta noteikumiem pārdevējs neapmaina nekvalitatīvo preci, tad tas 10 dienu laikā atmaksā pircējam nekvalitatīvās preces cenu un līgumsodu 10% apmērā no nekvalitatīvās preces cenas.
8.8. Ja pārdevējs nepiegādā preci līgumā noteiktajā termiņā, tas maksā pircējam līgumsodu 1% apmērā no nepiegādātās preces summas par katru nokavēto dienu, pamatojoties uz pircēja piestādīto rēķinu.
1) Ieteicams pēc teikuma daļas “vai cita veida neatbilstība līguma noteikumiem” papildināt ar konkrētu uzskaitījumu, kas ir šie cita veida neatbilstības gadījumi. Atgādinu, ka jebkuri pārkāpumi līguma izpildē ir jānorāda defekta aktā, ko gatavo rakstveidā. Jo atkāpjoties no kvalitatīvas līguma izpildes un vēloties piemērot sodu naudas izteiksmē par regulāru nesavlaicīgu vai nekvalitatīvu pārtikas nozares normatīvo aktu prasībām neatbilstoša, tehnisko specifikāciju vai/un tehniskajā piedāvājumā esoša produkta nepiegādi, sodu var piemērot, ja par attiecīgo pārkāpumu ir sagatavots un abu pušu parakstīts vai atsevišķos gadījumos tikai pircēja parakstīts defekta akts.
2) Par vārdu “nekavējoties” sniedzams precīzs laika ierobežojums, lai nerastos domstarpības ar piegādātāju, kādā laikā tas tiek informēts par atvestās preces neatbilstību līguma nosacījumiem, jo nav saprotams, ko nozīmē vārds “nekavējoties” – 3 stundas, 8 stundas vai 3 dienu laikā.
3) Būtiski atrunāt, ka dzīvnieku izcelsmes precei un precēm, kam būtiski ievērot preču uzglabāšanas temperatūras režīmu arī piegādes laikā, jāizmanto transports, kurš attiecīgi ir aprīkots ar saldētavām, kurās var regulēt temperatūru.
4) Komunikācijai ar piegādātāju būtu jānotiek pierādāmā veidā, tas ir, rakstiski, nevis telefoniski. Nevarot rast atrisinājumu domstarpību dēļ, soda sankcijas tiks vērstas par pārkāpumiem, kas diemžēl nebūs fiksēti rakstveidā, kas nebūs pareizi no tiesiskā viedokļa.
5) Vārdu salikums “apmaina nekvalitatīvo preci 24 stundu laikā” nav saprotams, no kura brīža būtu rēķināmas 24 h. Manā ieskatā 24 h būtu rēķināmas no tā brīža, kad tiek fiksēts pārkāpums, par ko sastādīts defekta akts un par to informēts piegādātājs (vismaz telefonsaruna vai e-pasts).
6) Vēršu uzmanību, ka gadījumos, kad tiek atvesti produkti, kas neatbilst līguma prasībām, piemēram, bojāti kartupeļi, bet pircējs vēlas tos pieņemt (laika trūkuma dēļ nav iespējas gaidīt citu kvalitatīvu preču partiju), pircējam jāsastāda defekta akts, kurā jānorāda, kādi zaudējumi (cik grami vai kg radušies atgriezumos) no kopējā piegādātā apjoma radušies, un tad jānorāda, par cik % (piemēram, par 25%) tiks samazināta pavadzīmē minētā summa. Protams, ka piegādātājam jāpiekrīt šādai samaksas kārtībai, sākotnēji parakstot līgumu, kurā šie jautājumi ir izvērstā veidā atrunāti.
7) Pretrunas līguma 5.9. un 6.1. punktā, proti, līguma 5.9. punktā soda apmērs noteikts 1% apmērā, bet līguma 6.1. punktā – 10%. Katrai līgumā ietvertajai preču grupai ir savi nosacījumi par preču atgriešanu, cenas samazināšanu, ja prece tika pieņemta, taču bija bojāta. Piemēram, dažkārt dārzeņus var pieņemt, bet, izgriežot bojātās vietas, šos dārzeņus nevar pagatavot vārītā veidā, bet tikai vairs sagriežot salātos vai pagatavojot sautējumu, u. tml. Tādējādi pircējam, lūdzot piegādātājam bojāto, nekvalitatīvo preču partiju samainīt un atvest nākamā dienā, var būt nepareizais risinājums, jo nākamā diena ir sestdiena, kad, piemēram, skola nestrādā. Savukārt lūdzot mainīt preci, nonākam pie situācijas, kad pusdienu ēdienreizē maizes nebūs, bet vēlāk atvesto maizi nebūs kur izmantot.
6.2. Ja pārdevējs līgumā noteiktajā termiņā (saskaņā ar 4.2. punkta prasībām) nepiegādā preces, tad maksā pircējam līgumsodu 5% apmērā no nepiegādāto preču vērtības par katru kavējuma stundu. No līguma nosacījumiem nav viennozīmīgi secināms, kā tiek fiksēta līguma 4.2. punkta neizpilde. Turklāt nav skaidrs, ja tiek šāds līguma nosacījumu pārkāpums fiksēts, cik reizes šādi pārkāpumi tiek pieļauti, līdz pircējs lemj par līguma attiecību pārtraukšanu ar piegādātāju. Vēršu uzmanību, ka par katru gadījumu, kad pret piegādātāju tiek vērstas soda sankcijas, pircēja rīcībā jābūt sastādītam un abām līguma pusēm vai vismaz pircēja parakstītam defekta aktam (ieteicams izstrādāt standarta formu, ko pievieno līgumam kā pielikumu).
6.3. Ja pārdevējs nepilda 2.3., 4.2., 4.3. un 5.6. punkta noteikumus, tad pircējam ir tiesības līgumsodu un radušos zaudējumu summas ieturēt no līguma izpildes nodrošinājuma summas un/vai par zaudējumu summu samazināt kārtējo pārdevējam veikto maksājumu. Līguma izpildes nodrošinājums nav minēts nevienā nedz atklāta konkursa nolikumā, nedz līgumprojekta redakcijā. Tādējādi atsauce uz līguma nodrošinājumu ir nekorekta.
8.4. Pārdevējs līgumā noteiktā termiņā neiesniedz līguma izpildes nodrošinājumu, vai arī ja iesniegtais līguma izpildes nodrošinājums ir zaudējis spēku.
9.2. Jebkuras izmaiņas vai papildinājumi līgumā jānoformē rakstiski un jāparaksta abām pusēm. Šādas izmaiņas un papildinājumi ar to parakstīšanas brīdi kļūst par šī līguma neatņemamu sastāvdaļu. Vēršu uzmanību, ka līgumu var grozīt, papildināt vai mainīt līguma nosacījumus (izņemot līgumā iekļauto preču kvalitātes prasību samazināšana, apjoma un summas palielināšana), lai tā izpilde būtu pusēm izdevīga, noformējot rakstisku pušu vienošanos, kas kļūst par šī līguma neatņemamu sastāvdaļu. Jebkuri līguma grozījumi izdarāmi, tikai ievērojot PIL 67.1 pantā noteikto un līgumā tieši paredzētus gadījumus.

Ieteikumi līguma redakcijas papildināšanai:
Pārtikas produktu tirdzniecībā ir būtiski sekot piegādāto produktu kvalitātei, tajā skaitā preču iepakojuma kvalitātei, tās atbilstībai pārtikas nozarē vispārpieņemtiem principiem, tādējādi ierosinātu iekļaut šādas atrunas:

    1) Piegādes laikā precēm jābūt fasētām preču ražotāja oriģinālā iepakojumā un atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodrošinot pilnīgu preču drošību pret iespējamajiem bojājumiem, tās transportējot. Nosacījums par preču esamību ražotāja oriģināliepakojumā ir būtisks, lai samazinātu pircēja risku saņemt preci, kas sasvērta citā svara apjomā, nevis tā, kā tas noteikts iepirkuma līgumā, proti, 1 kg prosas iepakojumā ir 950 g prosas, taču pavadzīmē cena norādīta kā par 1 kg iepakojumu. Turklāt pārpakošanas ietvaros netiek garantēts, ka iepakojums nebūs bojāts un iepakojumā būs tas pats produkts, kas tika iepakots ražotāja rūpnīcā, proti, pārpakošanas rezultātā makaronu vietā tiešām būs makaroni, kas paredzēti cilvēku ēdināšanai. Tarai ir jāatbilst Latvijas Republikā spēkā esošajam Pārtikas aprites uzraudzības likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulām (EK) Nr. 852/2004 un 853/2004 par pārtikas produktu higiēnu.

    2) Ir nepieciešams atrunāt, kāda būs preču pasūtīšanas kārtība: pa faksu vai e-pastu nosūtīts pasūtījums (ieteicams izstrādāt standarta pasūtījuma veidlapu) piegādātājam. Komunikācija tikai zvanot var radīt iemeslu domstarpībām par to, ko pircējs vēlējies un ko piegādātājs piegādājis.

Ieteikums par līguma pielikumiem: Trūkst sadaļas ar PIELIKUMU SATURU.

Piemērs: Līguma četri pielikumi ir šā līguma neatņemama sastāvdaļa:
….pielikums – Tehniskā specifikācija;
….pielikums – Tehniskais – finanšu piedāvājums (sk. komentārus);
….pielikums – Preču pasūtījuma forma (sk. komentārus);
….pielikums – Akts (forma).


Comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *