Kārtējo gadu vairāk nekā divas trešdaļas Latvijā atklāto konkurences tiesību pārkāpumu ir bijuši tieši iepirkumu pretendentu karteļi, tādējādi radot sajūtu, ka Latvijas publiskos iepirkumus iemidzinošā zirnekļu tīklā ir ievijusi neapskaužama kombinācija – negodprātība, alkatība, nezināšana un vienaldzība. Pagājušā gada nogalē atklātais plašais un ilgstošais auto tirgotāju kartelis skaidri parāda šāda tīkla anatomiju un arī atklāj ceļus, kā no tā izrauties.
Kā apmānīt auto pircējus
Konkurences padomes pagājušā gada decembrī pieņemtais lēmums atklāj, kā vismaz piecu gadu garumā savstarpējo konkurenci slepeni likvidēja “Volkswagen” markas automašīnu oficiālie dīleri un importētāji Latvijā – SIA “SD AUTOCENTRS”, SIA “RIPO AUTOCENTRS”, SIA “MOLLER AUTO KRASTA”, SIA “MOLLER AUTO VENTSPILS”, SIA “MOLLER AUTO LATVIA”, SE “MOLLER BALTIC IMPORT” un iecietības programmas dalībnieks. Šie kopumā septiņi uzņēmumi, kas aktīvi piedalās iepirkumos, bija izveidojuši paši savu “nekonkurēšanas zirnekli”, un, ja iepircējam šķita, ka viņš var izvēlēties starp septiņiem dažādiem piedāvājumiem, tad patiesībā reālais piedāvājums bija tikai viens.
Shēmas, kā tas tika īstenots, varēja atšķirties, bet to būtība bija ļoti klasiska – tika ļauts uzvarēt iepriekš savstarpēji izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesniedza pircējam mazāk pievilcīgus piedāvājumus vai vispār atteicās no dalības iepirkumā.
Piemēram, pēc iepirkuma izsludināšanas dīleris informēja savus “konkurentus”, ka plāno piedalīties, un lūdza pārējos to respektēt vai konkrēti aicināja pārējos neiesniegt piedāvājumus ar atlaidēm vai zemām cenām. Citāts no iepircēju sarakstes:
Vēlos informēt, ka tuvākajās dienās Ēdoles pagasta padome izsludinās konkursu/cenu aptauju par pasažieru autobusa piegādi. Ar pasūtītāju un AGB mēs esam jau veikuši pārrunas un iestrādes, tāpēc lūgums Jums to respektēt un konkursā nepiedalīties.
Atsevišķos gadījumos dīleris, kas plānoja uzvarēt, sniedza palīdzīgu roku saviem biedriem un sagatavoja piedāvājumus (ar augstākām cenām!) viņu vārdā, lai tiem nebūtu jāiegulda pūles fiktīvu piedāvājumu radīšanā un atliktu tos tikai iesniegt pasūtītājam. Sarakste no lietas materiāliem:
– Pielikumā piedāvājums ar ieskaitot MBI atbalstu! Gaidīšu no Tevis ziņu, kad esi pārsūtījusi, un ja ir iespējams, tad kādu cenu piedāvājāt!
– Paldies! Atlaide 3200 vietā 3000 būs ok?
– Uztaisi, lūdzu, 2600 EUR, labi?
Savu lomu pārkāpumā spēlēja arī automašīnu importētājs Latvijā – vairumtirgotājs SE “MOLLER BALTIC IMPORT”. Tas ne vien zināja un neiebilda pret pastāvošo tirgus sadali starp dīleriem, bet arī zināmā mērā veicināja un atbalstīja pārkāpumu, jo darbojās kā informācijas apmaiņas starpnieks.
Pasūtītāja atbildība – no nezināšanas līdz ļaunprātībai
Kartelis ir rūpīgi slēpts pārkāpums un tā mērķis publisko iepirkumu gadījumā ir iegūt pēc iespējas lielāku naudu no pasūtītāja – tādu naudu, kādu normālas konkurences apstākļos par konkrēto preci vai pakalpojumu saņemt nevarētu.
Un tomēr ļoti bieži tieši pasūtītājs izrādās kartelista ciešākais sabiedrotais. Analizējot apjomīgos pierādījumus par auto dīleru aizliegto vienošanos, vairākos gadījumos Konkurences padomes izmeklētāju acīm atklājās pasūtītāju darbības, kas neliecina par vēlmi īstenot reālu iepirkumu un izvēlēties labāko piedāvājumu.
Piemēram, atsevišķi pasūtītāji vēlējās nopirkt konkrētu auto no konkrēta dīlera un attiecīgi aicināja pretendentus nodrošināt fiktīvu konkurenci. Citos gadījumos pasūtītāji būtībā visu iepirkuma organizēšanu – sākot no tehniskās specifikācijas sagatavošanas līdz pat piedāvājumu apzināšanai – nodeva viena dīlera rokās, attiecīgi pieļaujot šā dīlera uzvaru iepirkumā. Citāts no lietas materiāliem:
Pielikumā nosūtu Tev sagatavotu specifikāciju Jūsu formā. Kad esat izsludinājuši, lūdzu, padod ziņu un es sagatavošu savu un pārējo pretendentu piedāvājumus.
Šādas personiskas ambīcijas vai slinkums nav savietojamas ar valsts budžeta apsaimniekošanu, tāpēc lietas materiālus Konkurences padome nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā.
Tomēr korupcija ir tikai galējā pasūtītāja atbildības izpausme. Kaitējumu konkurencei pasūtītājs var nodarīt arī bez ļauna nolūka – piemēram, iepirkumā iekļaujot prasības, kas reāli nav nepieciešamas, bet izslēdz lielu daļu potenciālo pretendentu. Šeit spilgts piemērs ir degvielas iepirkumi, kad tiek braukāts pa vienu Latvijas reģionu, bet iepirkumā no degvielas tirgotājiem tiek prasīts uzpildes staciju pārklājums visās Baltijas valstīs.
Runājot par karteļiem, jāsaka, tieši pasūtītājs var visvieglāk pamanīt aizdomīgās sakritības, kas liecina par karteli, ja vien ir vēlēšanās un patiesa interese. Bet, strādājot ar šķietami svešu jeb valsts naudu, šīs intereses un būtībā profesionalitātes reizēm pietrūkst.
Meklējot taisnīguma atjaunošanu
Par dalību pārkāpumā “Volkswagen” tirgotājiem Konkurences padome kopumā piemēroja naudas sodu 7 635 183,31 eiro. Tas ir liels sods, tomēr pasaules vadošie konkurences ekonomisti parasti ir vienisprātis – neviens sods nevar atsvērt to kaitējumu, ko tirgum un patērētājiem nodara kartelis. Sods mazina ļaunprātīgi gūtos ienākumus, bet nepalīdz pircējiem, kas pārmaksājuši, un nevar atņemt pārkāpējam to pozīciju tirgū, kuru viņš ieguvis, pateicoties negodīgajai rīcībai.
Tāpēc, lai mazinātu netaisnību un tirgum nodarīto kaitējumu, vairākumā attīstīto valstu un arī Latvijā jebkurai personai – gan uzņēmumam, gan iestādei, gan patērētājam –, kas ir cietusi zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma dēļ, ir tiesības prasīt šo zaudējumu atlīdzību.
“Volkswagen” karteļa gadījumā jebkurš pircējs, kas konkursa ceļā iegādājās jaunu šīs markas automašīnu, var būt pārmaksājis un ir tiesīgs lūgt sev nodarīto zaudējumu atmaksu. Izmeklējot pārkāpumu, Konkurences padome ieguva informāciju par karteļa dalībnieku savstarpējo saraksti par iepirkumiem, kurus rīkojuši gan privāti uzņēmumi, gan valsts pārvaldes iestādes un aģentūras, tāpat arī pašvaldības, skolas, kas iepirka skolēnu autobusus, pansionāti, iekšlietu sistēmas iestādes un citi. Šajā gadījumā arī pašiem iepircējiem ir viegli sevi identificēt lietas materiālos, kas publiski ir pieejami Konkurences padomes mājas lapā.
Prasot atlīdzināt zaudējumu, iepircējs ne vien rīkojas atbildīgi attiecībā pret saviem (publisko iepirkumu gadījumā – sabiedrības) līdzekļiem, bet arī vistiešākajā veidā mazina pārkāpuma nodarītās sekas un preventīvi attur uzņēmumus no iesaistīšanās līdzīgos pārkāpumos. Tādējādi būtībā tā ir iepircēju ilgtermiņa pašaizsardzības stratēģija.
Zaudējumu atlīdzināšanu pircējs var lūgt no pašiem pārkāpējiem, nepieciešamības gadījumā arī ceļot prasību tiesā civilprocesuālā kārtībā. Atlīdzību iespējams prasīt gan uzreiz pēc tam, kad Konkurences padome ir konstatējusi pārkāpumu – tas ir, tagad –, gan nogaidīt, līdz noslēdzas tiesvedība, ja uzņēmumi iestādes lēmumu pārsūdz. Patiesībā likums paredz vēl trešo iespēju – arī tad, ja Konkurences padome pārkāpumu nav konstatējusi, cietušais var vērsties tiesā un lūgt gan konstatēt pārkāpumu, gan nodrošināt zaudējumu atlīdzību.
To, cik liela būs atlīdzība, tiesa var noteikt pēc saviem ieskatiem. Tomēr, apzinoties, cik sarežģīti ir noteikt, kāda varētu būt bijusi reālā cena, ja konkrētais kartelis nebūtu eksistējis, šobrīd ir izstrādāti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz prezumpciju, ka pārkāpuma dēļ cena ir pieaugusi par 10 procentiem, ja vien netiek pierādīts citādi.
Vai kļūs labāk
Lai cik drūma reizēm šķiet aina publiskajos iepirkumos, tā palēnām, bet nenoliedzami kļūst gaišāka. Iepircēji kļūst arvien zinošāki un arvien biežāk ziņo konkurences uzraugiem par aizdomīgiem gadījumiem.
“Volkswagen” auto karteļa lieta ir veiksmīgs piemērs vēl vienam solim tirgus sakārtošanas virzienā – beidzot reāli darbojas iecietības programma. Lai arī šī iespēja saņemt atbrīvojumu no soda uzņēmumiem, kas paši pēc savas iniciatīvas ziņo Konkurences padomei par savu dalību kartelī un iesniedz karteļa darbības pierādījumus, Latvijas uzņēmumiem bija pieejama jau desmit gadus, tikai tagad Konkurences padome ir izskatījusi pirmos iesniegumus un šādi atklājusi pirmos divus pārkāpumus, abus – iepirkumu karteļus. “Volkswagen” auto tirgotāju karteli palīdzēja atklāt tā dalībnieks, kurš arī saņēma pilnīgu atbrīvojumu gan no naudas soda, gan no gadu ilgās diskvalifikācijas publisko iepirkumu dalībā.
Tas nozīmē, ka iecietības programma vairs nav tikai papīrs – tā ir iespēja, ar ko jārēķinās jebkuram pārkāpējam, jo arī viņa pārkāpuma biedrs var atnākt uz Konkurences padomi, tāpēc varbūt ir vērts pasteigties un izdarīt to pirmajam. Runājot par pasteigšanos – iecietības programma paredz iespēju aizņemt pirmo vietu rindā. Tas nozīmē, ka uzņēmums var pieteikties pie konkurences uzraugiem, lai viņa pārkāpuma biedri vairs nevar viņu apsteigt, un tikai tad sagatavot visu iecietības programmai nepieciešamo.
AUTORS: Ieva Šmite-Antoņenko, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore
Atbildēt