Rudīte Vesere,
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides
aizsardzības departamenta direktore
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir ļoti norūpējusies par Rīgas vadības atklāto tiesisko nihilismu un likumu neievērošanu, kas neuzlabo dzīves kvalitāti un nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu galvaspilsētas iedzīvotājiem, kā arī grauj valsts tēlu pilsētas viesu acīs.
Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu un Satversmes tiesas 2012. gada 6. decembra spriedumu, ja pašvaldība un sadzīves atkritumu apsaimniekotājs pēc 2005. gada 26. jūlija ir noslēguši vai pagarinājuši līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu, nepiemērojot normatīvos aktus par publisko iepirkumu vai neatbilstoši normatīvajiem aktiem par publisko iepirkumu, minētais līgums izbeidzams ne vēlāk kā līdz 2013. gada 1. jūlijam. Šajā termiņā Rīgas pašvaldībai bija jāveic iepirkums vai arī publiskās privātās partnerības procedūra un jāizvēlas katrā zonā sadzīves atkritumu apsaimniekotājs. Rīga ir lēmusi par trīs atkritumu apsaimniekošanas zonu izveidi, kur darbotos iepirkuma procedūras vai publiskās privātās partnerības ceļā izvēlētais atkritumu apsaimniekotājs.
Tomēr Rīgā vēl joprojām darbojas atkritumu apsaimniekotāji, ar kuriem pašvaldība uz nepamatoti gariem termiņiem, neievērojot iepirkuma procedūru, noslēgusi atkritumu apsaimniekošanas līgumu.
Rīgas dome iesniegusi VARAM pašvaldības saistošos noteikumus, lai izvērtētu atbilstību Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam. Norādījām uz šo noteikumu trūkumiem un nosūtījām noteikumus labojumu veikšanai. Kad saņēmām pārstrādātu noteikumu variantu, secinājām, ka ne visi mūsu ieteikumi ņemti vērā, un nosūtījām savus komentārus vēlreizējai labojumu veikšanai. Šā gada 11.martā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards savā vēstulē aicināja Rīgas domi nekavējoties nodrošināt saistošo noteikumu atbilstību normatīvajiem aktiem un uzsākt atkritumu apsaimniekotāju izvēles procedūru.
Situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā, kad ir vairāki atkritumu apsaimniekotāji, kuri darbojas visā pilsētā bez noteiktas piesaistes, ko būtu noteikusi pilsētas vadība, raksturo piemērs no kādas ielas, kur četras piecstāvu daudzdzīvokļu mājas apkalpo trīs atkritumu apsaimniekošanas operatori. Pie mājām atrodas atkritumu konteineru laukumi. Viens operators ierodas ik pārdienas agri no rīta, otrs un trešais – ik trešo dienu, un katrs citā laikā. Ir pilnīgi nepārdomāti atkritumu pārvadājumu mašīnu maršruti. Viss notiek ļoti nesaskaņoti, kas rada būtisku ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi (troksnis, izplūdes gāzes, smakas).
Jāatzīmē, ka pilsētas pašvaldības rīcībā nav datu ne par atkritumu apsaimniekotāju noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu radītājiem, ne par pilsētā radušos sadzīves atkritumu apjomu, ne par to apsaimniekošanas rezultātiem (savākto, pārstrādāto un apglabāto atkritumu apjomu). Šāda veidā saimniekojot, pastāv risks, ka adekvātu pakalpojumu vai pakalpojumu vispār saņem ne visi pilsētas iedzīvotāji. Šim riskam ir pakļauti cilvēki, kas dzīvo mazajās ieliņās ar dažām mājām, kur katrā ir tikai daži dzīvokļi, vai privātmājas, kur ir neizdevīgi braukt. Ja atbilstošā procedūrā ir izvēlēts apsaimniekotājs, kas atbild par pakalpojuma sniegšanu konkrētā pilsētas teritorijā (zonā), tad viņam ir jānosedz visa savas zonas teritorija un jāsniedz adekvāts pakalpojums visiem zonas atkritumu radītājiem.
Patlaban visās Eiropas Savienības (ES) valstu galvaspilsētās notiek dalītās atkritumu vākšanas novērtējums. Kā zināms, kopš šā gada 1. janvāra visās pašvaldībās bija jāievieš dalītā atkritumu vākšana. Pēc EK pasūtījuma eksperti vērtē, kā ES galvaspilsētas organizē sadzīves atkritumu dalīto savākšanu, kāda ir šā pakalpojuma pieejamība, kādus instrumentus pašvaldības izmanto. Rīgai patlaban nav datu, ko piedāvāt pētniekiem, pilsētas pašvaldība nezina, kas pilsētā notiek atkritumu apsaimniekošanas jomā, piemēram, cik daudz un kāda veida atkritumus savāc galvaspilsētā. Tas neko labu neliecina. Mēs nevaram cerēt uz ES ekspertu atzinīgu novērtējumu.
Labs saimnieks pārzina savu saimniecību un domā, kā darboties efektīvāk. Piemēram, ir jāplāno vajadzīgais konteineru daudzums. Apsaimniekotāji Rīgā dažās vietās ir uzlikuši dalītās vākšanas konteinerus pēc savas iniciatīvas vai pēc iedzīvotāju lūguma. Šiem konteineriem nav jābūt pie katras daudzdzīvokļu mājas, tomēr tiem nevajadzētu atrasties pārāk tālu no tām, citādi cilvēkiem zudīs motivācija šos konteinerus izmantot.
Patlaban Rīgā ir pietiekami daudz cilvēku, kas gribētu šķirot atkritumus, tomēr viņiem nav šīs iespējas un nav zināms, kur sašķirotos atkritumus nogādāt pieņemamā attālumā. Ja cilvēkam nav pārliecības par atkritumu šķirošanas nepieciešamību, ja viņš tuvumā neredz konteinerus un nejūt, kā mainās pakalpojuma izmaksas, tad, visticamāk, nebūs motivēts doties un īpaši meklēt dalītās vākšanas vietas.
Ir skaidri redzams, ka Rīgā nepietiekami tiek strādāts ar iedzīvotājiem. Tas jādara pašai pašvaldībai vai jāuztic darbs atkritumu apsaimniekotājam, ko dome atbilstošā procedūrā ir izvēlējusies. Iedzīvotājam ir vajadzīgas zināšanas un informācija. Ja cilvēkam ir pārliecība, ka dalītā vākšana ir laba un vajadzīga, ka resursi iespējami daudz ir jāatgriež saimnieciskā apritē, nevis vienkārši jāizmet, tad viņš pats meklēs šīs iespējas.
Rīgas domes mājaslapā par atkritumu vākšanu tikpat kā nav informācijas. Tas ir nepiedodami tik lielai pilsētai. Atkritumu apsaimniekošanai tomēr būtu jābūt vienam no prioritārajiem jautājumiem. Protams, ir jābūt pilsētas vadības politiskajai gribai un ieinteresētībai risināt šos jautājumus. To mēs patlaban neredzam. Rīdzinieki un galvaspilsētas viesi šādas attieksmes sekas jūt un, ja dome attieksmi strauji nemainīs, tad jutīs vēl vairāk. Valsts tēlam jau ir nodarīts kaitējums.
Atbildēt