Uz Rudītes Veseres komentārā skartajiem samezglojumiem “Iepirkumi” prasīja atbildes Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājam Vjačeslavam Stepaņenko. Lūk, Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieces Dzintras Āboliņas un Vjačeslava Stepaņenko sniegtās atbildes.
Kāpēc nu jau gandrīz divus gadus nav izpildīts Satversmes tiesas lēmums (2012. gada 6. decembra spriedums) par to, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Rīgas pašvaldībai bija jāveic iepirkums vai arī publiskās un privātās partnerības procedūra un jāizvēlas katrā zonā sadzīves atkritumu apsaimniekotājs?
Atkritumu apsaimniekošanas likums kopš 2014. gada ir atvērts, tiek gatavoti būtiski likuma labojumi, minētajam likumam ir bijis otrais lasījums Saeimā, tāpēc Rīgai nebija lietderīgi reformas šajā nozarē sākt agrāk.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā ir sākta diskusija par to, kā turpmāk Rīgā būtu organizējama atkritumu apsaimniekošana. Komiteja ir uzdevusi Mājokļu un vides departamentam sagatavot priekšlikumus par to, kā varētu īstenot publisko un privāto partnerību (PPP) sadzīves atkritumu apsaimniekošanā.
“Gandrīz visi komitejas deputāti atbalstīja lēmumu pievērsties publiskajai un privātajai partnerībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, jo tādējādi pašvaldība varētu atgūt kontroli pār atkritumu apsaimniekošanas jomu, neierobežojot tirgū esošo konkurenci. Tas ļautu sasniegt pozitīvu un iedzīvotāju interesēm atbilstošu rezultātu attiecībā uz tarifiem, ko mēs maksājam par atkritumu apsaimniekošanu,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.
Mājokļu un vides departamenta sagatavotajā pārskatā bija piedāvāti trīs iespējamie tālākās darbības scenāriji. Pirmais paredz, ka ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojas tikai privātie komersanti, otrais – tiek veidots pašvaldības uzņēmums, bet trešais – sadzīves atkritumu apsaimniekošana notiek ar publiskās un privātās partnerības palīdzību.
Īstenojot PPP atkritumu apsaimniekošanā, pašvaldība varēs pieprasīt atkritumu apsaimniekotājam veikt būtiskas investīcijas, kas ir ļoti nepieciešamas Rīgai. Turklāt to veicinās arī tas, ka šāda veida sadarbības termiņš var būt ilgāks par pieciem gadiem, nekā tas ir, izsludinot tradicionālo konkursu par atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus pašvaldība iegūs būtisku ietekmi un tiesiskos instrumentus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai visā sadarbības laikā ar atkritumu apsaimniekotāju. Pie PPP trūkumiem jāmin tas, ka šis sadarbības modelis Latvijā vēl nav izplatīts un trūkst pieredzes, turklāt šīs procedūras piemērošana ir laikietilpīga.
Uzticot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tikai privātiem komersantiem, konkursu iespējams izsludināt dažu mēnešu laikā, taču process var ieilgt, ja tiek iesniegtas sūdzības. Tā kā iespējamā līguma termiņš šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus, jārēķinās ar pakalpojuma cenu kāpumu. Turklāt pašvaldībai būs visai ierobežotas iespējas kaut ko mainīt iepirkuma līguma darbības laikā.
Izveidojot savu uzņēmumu, pašvaldība iegūtu vislielāko ietekmi pār šo jomu, jo pati slēgtu līgumus ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanu, iekasētu maksu par pakalpojumu un plānveidīgi un pakāpeniski uzlabotu atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru. Taču tam ir nepieciešami lieli
finanšu ieguldījumi.
Kāpēc pilsētas pašvaldības rīcībā nav datu ne par atkritumu apsaimniekotāju noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu radītājiem, ne par pilsētā radušos sadzīves atkritumu apjomu, ne par to apsaimniekošanas rezultātiem (savākto, pārstrādāto un apglabāto atkritumu apjomu)?
Pašvaldības rīcībā ir šāda informācija. Pēc Mājokļu un vides departamenta sniegtās informācijas Rīgā dzīvo 695 539 iedzīvotāji, kas ir iesaistīti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā. Kopumā pilsētā izveidotas aptuveni 20 110 sadzīves atkritumu savākšanas vietas. Kopējais sadzīves atkritumu tvertņu skaits ir aptuveni 30 000, atkritumu šķirošanai Rīgā uzstādītas aptuveni 4000 tvertnes. 2014. gadā Getliņu atkritumu poligonā noglabātas 282 738 tonnas atkritumu, sašķirotas 56 556 tonnas atkritumu (papīrs, kartons, stikls, plastmasa).
Pašvaldība ir nodrošinājusi arī bīstamo sadzīves atkritumu savākšanu. Piemēram, no 2013. gada jūnija līdz šā gada sākumam:
- no specializētajiem sadzīves bīstamo atkritumu konteineriem tika savāktas un nodotas tālākai pārstrādei 17 tonnas eļļas atkritumu, 13 tonnas eļļas filtru atkritumu, 3 tonnas laku un krāsu atkritumu, 2 tonnas dzīvsudraba atkritumu, 17 tonnas luminiscento lampu, 3,6 tonnas izlietoto bateriju;
- Rīgas pašvaldībai piederošā zemes gabalā Krustabaznīcas ielā tika savāktas un nodotas tālākai utilizācijai 10,95 tonnas naftas produktus saturošu bīstamu atkritumu un 1,45 tonnas šīfera atkritumu;
- savākti un utilizēti ar naftas produktiem piesārņoti atkritumi Rīgā, Duntes ielā, meliorācijas novadgrāvī.
Kāpēc domes mājas vietnē tikpat kā nav informācijas iedzīvotājiem par atkritumu saimniecību (piemēram, dalītās vākšanas laukumu atrašanās vietas un cita informācija)?
Rīgas pašvaldības portālā www.riga.lv ir ievietota informācija par atkritumu apsaimniekošanu, sk. https://www.riga.lv/LV/Channels/Riga_today/Atkritumu_apsaimniekosana/default.htm
Informācija vēl nav tik plaša, taču tā pakāpeniski tiks papildināta, jo patlaban notiek aktīva dalīto atkritumu laukumu izveide.
Kad dome ir iecerējusi pilnībā ieviest sadalīto atkritumu vākšanu?
Rīgā ir noteikts pārejas periods līdz 2018. gada 1. janvārim, kad ir pilnībā jāsakārto atkritumu apsaimniekošana. Līdz tam laikam arī tiks pilnībā ieviesta dalīto atkritumu savākšana.
Atbildēt