Aptauja

Plašsaziņas līdzekļos plaši izskanējis Valsts kontroles secinājums par neprofesionālajiem iepirkumu darbiniekiem pašvaldībās un to uzņēmumos. Iepirkumu ekspertiem vaicājām, kā viņi vērtē savu un kolēģu profesionalitāti un kā tā ietekmē uzņēmuma vai iestādes darbību.

Lidija Rube, Latvijas Lauksaimniecības universitātes iepirkumu speciāliste:

“Mēs, iepirkuma speciālistes, iepirkumu vien izsludinām, gatavojam vajadzīgos dokumentus. Visgrūtāk ir gatavot tehniskos nosacījumus. To dara mūsu pašu universitātes darbinieki no fakultātēm vai arī pieaicinām ekspertus. Ja izrādās, ka tehniskie nosacījumi ir nepareizi noformēti, tad tos labojam un papildinām. Parasti pretendenti norāda uz nepilnībām. Ir bijuši gadījumi, kad iepirkums šā iemesla dēļ ir jāpārtrauc. Tad sludinām to no jauna. Neprofesionālus iepirkuma ekspertus līdz šim neesmu sastapusi.”

Zane Leimane, SIA “ZAAO” sabiedrisko attiecību speciāliste:

“Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “ZAAO” iepirkumus veic saimnieciskās darbības nodrošināšanai, pakļaujoties Publisko iepirkumu likumam. Uzņēmums sadarbojas ar juridisko biroju, kurš sagatavo dokumentu formas, bet tehnisko specifikāciju gatavo atbilstošās jomas speciālisti no darbinieku vidus.

Uzskatām, ka vienam konkrētam speciālistam, nekonsultējoties ar vairākiem speciālistiem uzņēmumā, sagatavot dažādu veidu iepirkumus atbilstoši visām prasībām ir praktiski neiespējami. SIA “ZAAO” ieteikums būtu padarīt iepirkumu procedūru mazāk komplicētu un mazāk laikietilpīgu.”

Dace Āriņa, zinātņu doktore, Fizikālās enerģētikas institūta iepirkumu komisijas locekle:

“Iepirkumu speciālists nevar būt zinošs visās nozarēs. Ir jāzina pamatlietas un darbā nepārtraukti jāpilnveidojas, ko var panākt ar kursu apguvi. Augstskolā šādu studiju programmu nevajadzētu.

Es pamatzināšanas par iepirkumiem apguvu divu dienu kursos un nepieciešamības gadījumā varu zināšanas papildināt, apmeklējot tematiskos kursus. Ir daudzi gadījumi, kad iepirkumu speciālisti redz, ka labu rezultātu ar publisku iepirkumu izsludināšanu sasniegt nevar. Piemēram, mūzikas instrumenti Nacionālajā operā. Tie katram mūziķim ir ļoti dārgi un vērtīgi. Šos instrumentus parasti apkopj zināms, uzticams meistars. Kā sludināt iepirkumu? No pieredzes varu teikt, ka atkritumu saimniecības nozarē pašvaldībās ir pietiekami zinoši iepirkumu speciālisti, taču par nozari zināšanu trūkst. Savukārt Fizikālās enerģētikas institūtā ir bijuši gadījumi, kad konkurss saistībā ar viena dalībnieka piedalīšanos ir bijis jāizbeidz un jāsludina vēlreiz. Īpaši nepatīkama šāda situācija ir gadījumos, kad tiek īstenots Eiropas Savienības projekts, kas jāpabeidz līdz noteiktam termiņam. Ar neprofesionāliem ekspertiem nav bijis jāsastopas. Es aicinātu rast vairāk iespēju šauras specifikas gadījumos atkāpties no tradicionāliem publiskiem iepirkumiem un veikt sarunu procedūras vai cenu aptaujas neatkarīgi no iepirkuma summas. Lai nav tā, ka reizēm iepirkumu speciālistam ir jābūt birokrātam – šā vārda sliktākajā nozīmē.”

Milans Blūms, SIA “Rimi Latvia” kategoriju vadības departamenta direktors:

“Uzņēmumā “Rimi Latvia” princips, pēc kāda strādājam, veidojot savu veikalu sortimentu un sadarbojoties ar preču ražotājiem un izplatītājiem, ir kategoriju vadība. Tas aptver plašāku kompetenču loku nekā vienkārši preču iepirkšana, jo ietver gan zināšanas par tirgu, gan ļoti labas zināšanas un spēju analizēt savas pārstāvētās preču grupas, lai veiksmīgi veidotu šo grupu izaugsmi un attīstību un lai saprastu, ko vēlas pircēji.

Par kategoriju vadītājiem. Tie ir darbinieki, kas veido un piedāvā pircēju vajadzībām un vēlmēm visatbilstošāko sortimentu par vislabāko cenu un vislabākajā kvalitātē. Kategoriju vadītāji pēta pircēju vajadzības, tad sameklē atbilstošus produktu ražotājus, vienojas ar sadarbības partneriem par komerciālajiem nosacījumiem un izveido sortimentu. Turklāt jāpiebilst, ka sortiments nav statisks, bet gan dinamisks lielums, kas nepārtraukti mainās līdzi laikam un pieprasījuma izmaiņām.

Šī ir ļoti interesanta profesija, un, tā kā pieeja preču iepirkšanai dažādos uzņēmumos mēdz atšķirties, savus kategoriju vadītājus mēs tiecamies “izaudzināt” paši. Tādēļ īstenojam mentoringa principus, lai spējīgi jaunie darbinieki, kas sāk veidot savu karjeru, piemēram, kā kategoriju asistenti, būtu ieinteresēti aizvien vairāk mācīties un izaugt līdz kategoriju vadītāju vai kategoriju grupu vadītāju līmenim. Šādā veidā darbiniekiem ir iespēja izaugt gan atbildības, gan atalgojuma ziņā. Atbilstoši atbildībai pieaug atalgojuma līmenis.

Jāpiebilst, ka “Rimi Latvia” darbinieku atalgojums ir saistīts arī ar darba sniegumu kvalitāti. Ik gadu ikviens darbinieks uzņēmumā tiek novērtēts (tieši patlaban uzņēmumā noris ikgadējās pārrunas ar darbiniekiem) atbilstoši “Hay” sistēmai, tiek noteikti arī katra darbinieka individuālie mērķi turpmākajam gadam.”

Imants Balodis, LPKS “Straupe” valdes priekšsēdētājs:

Piedalīšanās iepirkumos ir mūs ikdienas darbs. Lielajiem ES projektiem, kad saistīti ar Lauku atbalsta dienestu, roku esmu piešāvis es pats. Sajos iepirkumos ir vērojamas ļoti sīkumainas pārbaudes, kas skaidrojams ar Eiropas Savienības naudas uzraudzību. Ar iepirkumiem, kur paši piedāvājam savus piena produktus, nodarbojas Tirdzniecības daļas vadītāja. Piedalāmies skolu, bērnudārzu un pansionātu rīkotajos iepirkumos. Mums ir vēlējums šo iepirkumu rīkotājiem – vajadzētu tomēr vairāk skatīties uz kvalitāti un saimniecisko izdevīgumu, nevis cenu. Tas būtu atbalsts vietējam ražotājam. Lai gan – pēdējā laikā ir vērojamas iepriecinošas tendences. Piemēram, mēs ieguvām “Zaļo karotīti” deviņiem produktiem, kas dos priekšrocības pašvaldības un valsts iestāžu iepirkuma konkursos.