ES atbalsts – agrākais, šā gada beigās

Patlaban Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanā iestājies pārejas periods – jaunā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda atbalsta izmantošanai notiek dokumentu gatavošana. Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks BORISS KŅIGINS stāsta, kā rit šis darbs un ar kādām pārmaiņām uzņēmējiem ir jārēķinās šajā plānošanas periodā.

B. Kņigins: – Eiropas Komisija pērn 11. novembrī apstiprināja Latvijas ES fondu darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”. Tas ir pamatdokuments, pamats visām investīcijām. Šajā programmā no trīs fondiem, tostarp no Kohēzijas fonda, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda iecerēts piesaistīt 4,42 miljardus eiro. Lai varētu sākt gatavot projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai, vispirms ministrijām ir jāsagatavo nozaru stratēģijas, tā saucamie ex-ante nosacījumi, kur parādīts, kādus mērķus un kā iecerēts sasniegt.

– Ex-ante nosacījumus gatavo ministrijas. Tātad tās patlaban nav sagatavojušas stratēģijas, nav pamatojušas, kādiem mērķiem nauda visvairāk nepieciešama?

– Jā. Partnerības līgumā ir iekļauts plāns šo nosacījumu izpildei. Piemēram, ja mēs runājam par inovāciju un zinātni, tad, lai ieguldītu inovācijā un zinātnē, ir jāievieš viedās specializācijas stratēģija un tās monitoringa sistēma. Pēc būtības – jāapraksta, kā valsts laika gaitā sapratīs, kas ir inovāciju un zinātnes jomā visefektīvākais un visienesīgākais tautsaimniecībai. Ņemot vērā, ka šis ir nepārtraukts process, mums ir nepieciešams to dokumentēt un parādīt komisijai. Ja komisiju tas apmierinās, tas nozīmē, ka pilntiesīgi varam sākt ieguldīt inovācijā. Komisijai vēlāk nebūs iespējams pateikt, ka rīkojamies pilnīgi nepareizi. Tas ir tāpēc, lai visiem būtu pārliecība.

– Komisija tātad vēl vērtēs ex-ante nosacījumus?

– Jā. Nākamais pēc ex-ante nosacījumiem ir darbs pie Ministru kabineta noteikumiem, vērtēšanas kritērijiem un ieviešanas nosacījumiem, pie detalizētāka pamatojuma investīcijām, kur ministrijas aprakstīs, ka, ieguldot kādā nozarē konkrētu summu, mēs sasniegsim konkrētus rezultātus un konkrētu efektu. Un atkal tas viss ir jārāda Uzraudzības komitejai. Eiropas Komisijai, visiem iesaistītajiem partneriem būs jāpasaka – jūsu kritēriji atbilst mērķim, ko plānojat sasniegt, tostarp arī Ministru kabineta noteikumi atbilst. Ar visiem dokumentiem sasniegsim plānotos rezultātus – būs zaļā gaisma konkursu sākšanai. Sāksies konkursi. Uzņēmēji, visas iestādes, kam paredzēts finansējums, sāks projektu ieviešanu, naudas apguvi.

Uzņēmējiem, kā teicu iepriekš, atbalsts būs pieejams inovāciju ieviešanai un attīstībai saskaņā ar viedo specializāciju. Tas ir priekšnosacījums inovāciju atbalstam. Otra sadaļa, ļoti apjomīgs bloks ir tiešais uzņēmējdarbības atbalsts. Tajā lielākā daļa ir finanšu instrumenti. Pamatojums finanšu instrumentiem ir tirgus nepilnību analīze. Tas ir dokuments, kurā pamatots, kur uzņēmējiem ir problēma, kur nepietiek finansējuma, kas ir tas finansējums, kas papildus banku jau piedāvātajam konkurences tirgū var būt nepieciešams uzņēmēju izaugsmei.

– Ko patlaban dara Finanšu ministrija, lai uzņēmēji iespējami agrāk varētu pieteikties ES fondu naudai?

– Mēs darbojamies proaktīvi, negaidām, kad pienāks komisijai solītais datums. Proti, solījām, ka ar viedās specializācijas stratēģijas monitoringa sistēmu mēs atnāksim jūnija beigās, kā bija iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija. Mēs jau tuvākajā laikā ar pirmajām iecerēm dosimies uz Eiropas Komisiju un centīsimies pierādīt, ka ejam pareizajā virzienā. Lūgsim komisiju ļaut mums sākt investīcijas jau patlaban. Negaidot jūniju. Kāda ir mūsu gatavība? Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju veido šo sistēmu. Mēs, Finanšu ministrija, darbojamies vairāk nekā ārējie uzraugi, vērojam arī citu valstu pieredzi. Kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ekspertiem piedalījāmies Eiropas līmeņa seminārā par viedās specializācijas stratēģijām. Varam secināt, ka patlaban mūsu pozīcijas ir stipras. No citām valstīm neatpaliekam. Ceram, ka komisija to saprot, nestāsies pretī sagatavotajiem materiāliem un sistēmas vīzijai.

– Kas uzņēmējiem būtu jāzina par finanšu instrumentiem?

– Eiropas Komisija kopā ar tās prezidenta Junkera kunga iniciatīvu piedāvāja – lai ieguldījumus padarītu efektīvākus, ir jāvairo mūsu Eiropas Savienībā pieejamie resursi. Viens no mehānismiem, kā resursus var palielināt, ir ieguldīt tos finanšu instrumentos. Kas tad ir finanšu instruments? Tas ir aizdevums, riska kapitāls vai cita veida instruments, kas paredz iedot uzņēmējam naudu. Garantiju instrumenti, akseleratori, biznesa eņģeļi, aizdevumu instrumenti, mezanīna aizdevumi, mikrokredīti. Ļoti daudz ir šo instrumentu. Ja viss ir kārtībā un uzņēmējs ieceri īsteno, tad viņš naudu atdod. Mēs naudu ieguldām atkal, un tā vairākas reizes. Notiek naudas aprite. Beigās naudas summa, ko iedevām uzņēmumiem, ir daudz lielāka, nekā dodot grantus. Nereti uzņēmējs nevar aizņemties bankā, šķērslis ir augstās likmes. Proti, pēc viņa biznesa idejas īstenošanas atpelnīšanai vajadzēs vairākus desmitus gadu. Tirgus nepilnību analīze pierāda – lai uzņēmēji varētu attīstīties, viņiem vajadzīga lētāku aizdevumu pieejamība. Valsts šajā gadījumā, pierādot, ka bankas nevar aizdot naudu un ir uzņēmēji, kam aizdevumi nav pieejami augsto procentu likmju dēļ, izveido instrumentus, ar kuriem izsniedz aizdevumus ar zemāku procentu likmi. Valsts arī nosaka ierobežojumus, lai šos aizdevumus saņemtu noteiktu grupu uzņēmēji.

Šie finanšu instrumenti darbojās arī iepriekšējā ES plānošanas periodā. Tie bija Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) programmās, ALTUM (agrāk Hipotēku bankai), Latvijas Lauku attīstības fondam (LAF). Jaunajā plānošanas periodā ir izveidota Apvienotā finanšu institūcija (AFI), kur apvieno LGA, ALTUM un LAF. Vienlaikus ar jaunajām programmām turpināsies arī 2007. – 2013. gada programmas.

– Cik daudz naudas paredzēts finanšu instrumentiem nākamajā periodā?

– Ir paredzēti 126 miljoni eiro. Vēl var pieskaitīt aptuveni 60 – 80 miljonus eiro no iepriekšējā plānošanas perioda. Uzņēmumiem tas ir labs atbalsts. Jā, protams, saprotam, ka uzņēmēji vēlas saņemt grantus. Tomēr ir jāsaprot Eiropas Komisijas uzstādījumi. Pirms kāda laika no sešiem Eiropas Komisijas komisāriem saņēmām vēstuli, kurā lūgts visām dalībvalstīm vairāk pārvērtēt to iespējas izmantot finanšu instrumentus. Tuvākajā laikā komisija tiksies ar visām dalībvalstīm, vērtēs iespējamo finanšu instrumentu izmantošanas palielinājumu. Iepriekšējā periodā finanšu instrumentus varēja izmantot vien uzņēmējdarbībai un energoefektivitātei. Patlaban to var izmantot visam investīciju spektram. Saruna vēl turpināsies, mums viss vēl priekšā. Tomēr 126 miljoniem, šīs naudas summas ieguldīšanai ir jāpabeidz tirgus nepilnību analīze. Tuvākajā laikā esam iecerējuši to prezentēt arī Eiropas Komisijai. Ja tā piekrīt analīzei, ja visi partneri to akceptē, tad Ekonomikas ministrija sagatavos dokumentus programmu ieviešanai un ar konkrētajām programmām nāks uz Uzraudzības komiteju, mēs saskaņosim noteikumus un kritērijus un varēs rīkot konkursus. Pēc jaunākās informācijas, šā gada beigās un nākamā gada sākumā varētu sākt pieņemt pieteikumus daļā uzņēmēju atbalsta programmu.

– Kas notiks ar grantiem?

– Patlaban Ekonomikas ministrija ir izvērtējusi iespēju un plāno ieteikt ieguldīt naudu arī grantu veidā uzņēmumu izaugsmē. Programmas ieviešanas priekšlikumā ir kaut kas līdzīgs augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju aktivitātei. Detalizēts priekšlikums no Ekonomikas ministrijas vēl nav saņemts. Mums vajadzēs ar šo piedāvājumu doties uz komisiju un iepazīstināt ar to.

– Kādi jaunumi saistībā ar ES fondu naudas izmantošanu vēl būs šajā plānošanas periodā?

– Šajā plānošanas periodā atšķirībā no iepriekšējā ir jūtami lielāks uzsvars uz rezultātu sasniegšanu un finanšu kontrole būs sasaistīta arī ar plānoto rezultātu sasniegšanu. Piemēram, ja projekts attieksies uz industriālajiem parkiem un gadījumos, kad būs iecerēts palielināt privāto investīciju apjomu vai darba vietu skaitu, tiks kontrolēts, cik konkrētie projekti būs efektīvi attiecīgo mērķu sasniegšanai.

Naudas ieguldījums arī citos atbalsta mērķos tieši ietekmēs darba vietu izveidi. Piemēram, atbalsta programmā “Izaugsme un nodarbinātība” mēs paredzam 207 – 707 jaunu darba vietu izveidi līdz 2020. gadam no programmas “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” īstenošanas. No privāto investīciju palielināšanas nacionālās un reģionālās nozīmes centros iecerēta 2000 jaunu darba vietu izveide. 4900 jaunas darba vietas radīs teritoriju revitalizācija, bet 750 jaunu darba vietu izveide iecerēta no pilsētu revitalizācijas. Tātad kopējais no jauna radīto darba vietu skaits nākamajā plānošanas periodā ir 5600 – 6300.

– Cik darba vietu izveidots ar ES atbalstu iepriekšējā plānošanas periodā?

– 2007. – 2013. gada plānošanas periodā programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas” bija iecerēts izveidot 5000 darba vietas, tostarp 2500 sievietēm un tikpat – vīriešiem. Biznesa inkubatoru programma ļāva izveidot (saglabāt) 1514 darba vietas, Kompetenču centru programma palīdzējusi 336 darba vietu izveidē, aizdevumu programma izveidošot pavisam 510 darba vietas (tā nav pabeigta). Programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” iecerēts izveidot 866 darba vietas, rezultātus analizēs projektu īstenošanas noslēgumā. Kopumā no iecerētajām 5000 darba vietām, patlaban izskatās, varētu izveidot aptuveni 2900 darba vietas.

Investīcijas vides nozarē nereti nedod tūlītēju atdevi vai ātri redzamu iznākumu, tās sniedz ilgtermiņa ieguldījumu cilvēku nākotnē un veselībā. Piemēram, naudas ieguldījumi ūdenssaimniecības nozarē un atkritumu saimniecības nozarē rosina būvniecības nozares izaugsmi, tostarp attīstās privātie uzņēmēji, biedrības un nodibinājumi.

Uzziņa
Latvijas nacionālā aploksne 2007.– 2013. gada un 2014. – 2020. gada plānošanas periodā (milj. eiro, faktiskajās cenās)

* Faktiskās Latvijas iemaksas ES budžetā.
** Prognoze.

TEKSTS: Sandis Gunvaldis
FOTO: Gatis Diedziņš