Ziņas

Eiropā reformas notiek pārāk lēni

Vien 22% Eiropas Komisijas rekomendāciju dalībvalstīs sekmīgi īstenotas – šāds ir Eiropas darba devēju konfederācijas “BUSINESSEUROPE” ikgadējā Reformu barometra vissvarīgākais secinājums.

“BUSINESSEUROPE” ģenerāldirektors Markuss Beirers: “Ir skaidri redzams, ka tās ES dalībvalstis, kurās pēdējos gados veiktas nopietnas reformas, – īpaši Īrija, Portugāle, Spānija un arī Baltijas valstis – jau patlaban bauda reformu augļus, tas ir, pieaugošu ekonomisko aktivitāti, bezdarba samazinājumu un uzlabotu tirdzniecības bilanci. Tomēr kopumā daudzas valstis vēl nav pilnībā apjautušas, ka reformas patiešām darbojas un palīdz. Eiropa patlaban zaudē konkurences cīņā ar ASV, Ķīnu, Indiju un Japānu. Mēs riskējam vistuvākajā nākotnē piedzīvot stagnāciju un augstu bezdarbu.”

Būtiskākie “BUSINESSEUROPE” “Reformu barometra 2015” secinājumi:

• Ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā aizvien par 0,2% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, kamēr ASV tā jau ir par 8% augstāka nekā 2008. gadā. Kopš krīzes sākuma ES ir zaudējusi piecus miljonus darba vietu, kamēr ASV darba vietu skaits ir pieaudzis.
• Ārvalstu tiešo investīciju apjoms ES 2013. gadā bija nokrities līdz 17% no kopējā apjoma pasaulē (salīdzinājumam – 2000. gadā tas bija 40%).
• Kopējais nodokļu slogs (īpaši darba nodokļi un sociālās iemaksas) ES ir aptuveni par 50% augstāks nekā ASV un par 25% augstāks nekā Japānā.
• Uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas ES ir trīskārt augstākas, un biznesa uzsākšanai nepieciešamais laiks – aptuveni divkārt ilgāks nekā ASV.
• Pat neskatoties uz neseno naftas cenu kritumu pasaulē, elektroenerģijas izmaksas biznesam Eiropā ir 2,5 reizes augstākas nekā ASV.

“BUSINESSEUROPE” norāda, ka visi minētie nosacījumi būtiski bremzē ekonomisko aktivitāti Eiropā un pasliktina tās konkurētspēju globālā mērogā.
Reformu barometrs arī iezīmē konkrētu dalībvalstu progresu reformu sekmīgā īstenošanā, balstoties uz Eiropas Komisijas izteiktajām rekomendācijām 2014. gadā. Latvijai tika ieteikts noturēt stabilu fiskālo pozīciju, nodrošināt augstākās izglītības un sociālās sistēmas reformu, veicināt jaunu gāzes un elektrības savienojumu izveidi ar kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm un pabeigt tieslietu sistēmas reformu, nodrošinot investoru aizsardzību un efektīvāku saimniecisko strīdu izskatīšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “No uzņēmējdarbības vides viedokļa visneapmierinošākā situācija ir tieši tieslietu sistēmas un investoru aizsardzības jomā, kas pastarpināti ietekmē arī citus nozīmīgus procesus – piemēram, tiesu sistēmas neefektivitāte un vides neprognozējamība paaugstina kreditēšanas riskus un līdz ar to bremzē biznesa kreditēšanu. Problematisks ir arī energoizmaksu jautājums, kas nav saistīts tikai ar papildu savienojumu izveidi, bet arī ar OIK izmaksām un citiem nosacījumiem. Savukārt fiskālās stabilitātes un sociālās sistēmas jomās, kuru līdzšinējo progresu var vērtēt gana atzinīgi, pēdējās dienās dzirdētie valdības izteikumi par to, ka jau divkārt solīto un pat likumā ietverto iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu varētu nepildīt, ir neizprotami. Jo īpaši kontekstā, kad tikko publiskots jaunais Eiropas Komisijas ziņojums, kur līdzās citiem būtiskiem punktiem norādīts arī tas, ka tieši augstie darba nodokļi neveicina sociālās nevienlīdzības mazināšanos valstī.”

Runājot par kopējiem Reformu barometra secinājumiem Eiropas mērogā, “BUSINESSEUROPE” prezidente Emma Marčegalija jau ir vērsusies pie Latvijas Republikas Ministru prezientes Laimdotas Straujumas kā ES prezidējošās valsts vadītājas, pie visas Eiropadomes un tās prezidenta Donalda Tuska ar aicinājumu aktīvāk īstenot tās reformas, kas nav veiktas līdz šim, kā arī iespējami drīzāk likt pamatu Eiropas Enerģētikas savienības pilnvērtīgai izveidei.

Vai turbulence būvniecībā beigusies?

Kredītrisku apdrošinātājs “Coface” vēsta, ka uzņēmumu bankrotu statistika Polijas būvniecības nozarē liecina – izšķirošais punkts ir sasniegts un būvniecība, kurai bija viens no visaugstākajiem bankrotu skaita rādītājiem 2010. – 2012. gadā, patlaban uzrāda visstraujāko uzlabojumu maksātnespēju skaita ziņā.

Savukārt Baltijas valstīs būvniecības uzņēmumi aizvien ir starp lielākajiem apdrošināšanas atlīdzību pieprasītājiem un nozare joprojām pārdzīvo savu ne labāko laiku.

“Patlaban būvniecībā ir neaktīvā sezona, kā tas parasti ir ziemas mēnešos, bet jebkurā gadījumā nozarē ir vērojama stagnācija un zemi apgrozījumi salīdzinājumā ar ekonomiskās izaugsmes gadiem. Latvijā celtniecības nozare pat ir sliktākā stāvoklī nekā Lietuvā, par to liecina fakts, ka mēs Latvijā no būvkompānijām saņemam par 30% vairāk apdrošināšanas atlīdzību pieprasījumu nekā Lietuvā,” uzsver Mantvīds Stareika, “Coface” direktors Baltijas valstīs. Pēc Krievijas rubļa devalvācijas uzturēšanās atļauju ietekme Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstībā ir savu lomu zaudējusi. Tie Krievijas pircēji, kas varēja atļauties pirkt nekustamo īpašumu Latvijā vai Lietuvā, to ir jau izdarījuši, un, pēc “Coface” datiem, patlaban darījumi tikpat kā nenotiek. Latvijā un Lietuvā būvniecības nozare cieš arī no nepietiekamā valsts iepirkumu apjoma, kā arī no neefektīvas padomju laiku mājokļu renovācijas politikas.

Būvniecības nozare Eiropā dala pirmo vietu ar metālrūpniecību izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību ziņā. “Tā kā šīs biznesa nozares ir cieši saistītas, mēs droši varam teikt, ka, neskatoties uz uzlabojumiem Polijā un vēl atsevišķās valstīs, celtniecības nozare kopumā Eiropā joprojām ir pirmajā vietā maksātnespēju skaita ziņā,” stāsta “Coface” pārstāvis.

Kāpēc nesokas ar lielo projektu īstenošanu

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) kapacitāte ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā nesokas ar lielo projektu īstenošanu, valdības sēdē sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Finanšu ministrija sēdē ziņoja par Latvijas revīzijas iestādes 2014. gada Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas rezultātiem. Finanšu ministrs Jānis Reirs, komentējot revīzijas rezultātus,
atzīmēja, ka šā gada budžetā ir atvēlēti papildu līdzekļi, lai stiprinātu IUB kapacitāti. Straujuma sēdē pauda gandarījumu par papildus atvēlētajiem līdzekļiem IUB, jo tieši biroja kapacitāte esot viens no vissvarīgākajiem iemesliem, kāpēc Latvijā nesokas ar lielo projektu īstenošanu.

Finanšu ministrijā vēstīja, ka, pateicoties veiksmīgai Latvijas revīzijas iestādes darbībai ES fondu auditu jomā, Latvijā konstatētais kopējais kļūdu līmenis ir zemāks nekā Eiropas Komisijas (EK) noteiktie 2%. Turklāt 2013. gadā konstatētais kļūdu līmenis ES fondu projektos bija 1,4%, 2014. gadā – 0,93%. Lai uzlabotu ES fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu darbību, revīzijas iestāde regulāri analizē konstatētās kļūdas un sniedz priekšlikumus ES fondu vadības un kontroles sistēmas pilnveidošanai. Piemēram, ES fondu administrēšanā iesaistītajām iestādēm 2013. gadā kopumā izteikti 188 ieteikumi, tomēr 2014. gadā ieteikumu skaits samazinājās līdz 123.

“Līdzšinējā 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu administrēšanas sistēma vērtējama pozitīvi, tomēr esam konstatējuši arī dažus mazsvarīgus trūkumus. Piemēram, pēdējā laikā regulāri tiek kavēti norēķini ar finansējuma saņēmējiem. Tas varētu būt saistīts ar tuvošanos plānošanas perioda beigām. Šā iemesla dēļ revīzijas iestāde veiks papildu pārbaudes 2015. gada otrajā pusgadā, lai pārliecinātos, ka maksājumu pieprasījumu kontroļu kvalitāte nav pasliktinājusies. Līdz šim ES fondu administrēšanā iesaistītās iestādes veiksmīgi darījušas savu darbu, tādēļ vēlamies panākt efektīvu rezultātu arī turpmāk,” atzīmēja revīzijas iestādes vadītāja Nata Lasmane.

Pēc Finanšu ministrijā vēstītā, revīzijās konstatēts arī tas, ka EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzekļi tiek apgūti lēnām, jo līgumus slēdz vēlāk, nekā sākotnēji paredzēts. Līdzekļus iespējams apgūt vēl gadu, tādēļ revīzijas iestāde vērš uzmanību, ka vairāku projektu ieviešana notiks vienlaikus. Tas ir vissvarīgākais iemesls, kādēļ atbildīgajām iestādēm īpaši pastiprināti jāpievērš uzmanība kvalitatīvai projektu uzraudzībai. “Tāpat revīzijās iegūtie dati liecina, ka līdzīgi kā iepriekšējos plānošanas perioda gados arī šoreiz ES fondu projektos visvairāk kļūdu konstatēts publiskā iepirkuma jomā. Tas nereti ir arī iemesls finanšu korekcijas piemērošanai, kā dēļ projekta ieviesējam jāšķiras no piesaistītajiem ES fondu līdzekļiem. Nereti problēmas rada nepietiekamā iepirkuma procesa dokumentācija, kā arī pretendentiem izvirzītās nesamērīgi augstās vai pat diskriminējošās prasības. Mēdz gadīties, ka no pretendenta prasa pat desmit gadus ilgu pieredzi konkrētā jomā. Projektu ieviesēji to ierasti skaidro ar vēlmi saņemt augstāko pakalpojuma kvalitāti, tomēr revīzijas iestāde konstatējusi, ka pakalpojuma sniegšanas kvalitāte ne vienmēr ir saistāma ar pretendenta pieredzi,” klāstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Ik gadu pēc EK izvirzītām prasībām Latvijas revīzijas iestāde izvērtē ārvalstu finanšu līdzekļu ieguldījumu atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Izvērtējot gan ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju darbu, gan konkrētus projektus, tiek veidots gada kontroles ziņojums. Uz tā pamata tiek sniegts atzinums EK.

Būvniecībā pārejas periods Eiropas fondu apguvē

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2014. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu būvniecības apjomi pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kāpuši par 8,1%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājies par 33,7%, bet inženierbūvju būvniecība piedzīvojusi kritumu par 9,3%. 2014. gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada atbilstošo ceturksni būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kāpis par 4,4%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms pieaudzis par 21,1%, inženierbūvju būvniecība samazinājusies par 7,5%.

Nordea bankas Lielo uzņēmumu departamenta vadītāja vietnieks Jānis Zagorskis:

“Būvniecības apjoms 2014. gadā faktiskajās cenās veidoja 1,8 miljardus eiro, kas ir par 141 miljonu vairāk nekā 2013. gadā. Kāpums sasniegts, galvenokārt pateicoties ēku būvniecībai, kam ir bijis straujākais pieaugums pēdējos gados. Savukārt inženierbūvju būvniecības segments piedzīvojis pirmo kritumu kopš krīzes perioda no 2008. līdz 2010. gadam. Šādu būvniecības segmentu strukturālo pārmaiņu pamatā ir divi iemesli.

Pirmkārt, ēku būvniecība no samērā zemas bāzes piedzīvoja strauju apjoma pieaugumu, kas aizsākās 2013. gadā un turpinājās 2014. gada pirmajos trīs ceturkšņos, dzīvojamo ēku būvniecībai pieaugot par 31,1%, izglītības iestāžu būvniecības apjomiem palielinoties par 87,8% un viesnīcu būvniecībai – par 98,5%.

Otrkārt, gandrīz visu inženierbūvju būvniecības segmenti, kas iepriekšējos gados bijuši nozares galvenais dzinējspēks, ir piedzīvojuši kritumu. Tostarp būvniecības apjoms ostu būvniecībā krities par 52,6%, maģistrālo komunikāciju būvniecībā – par 22% un ceļu būvē, kas veido lielāko īpatsvaru kopējā būvniecības sektorā, – par 2,4%.

Kritums inženierbūvju būvniecībā, visticamāk, iezīmē pārejas periodu Eiropas fondu apguvē, kur, beidzoties iepriekšējā budžeta perioda līdzekļu apguvei, radies jau agrāk prognozēts pārejas posms.

Raugoties nākotnē – 2015. gada būvniecības apjoms būs atkarīgs galvenokārt no spējas nodrošināt publiskā pasūtījuma apjoma nepārtrauktību, kas nozīmē infrastruktūras un sabiedriskas nozīmes ēku būvniecības pasūtījumus. Tas iet roku rokā ar Latvijas spēju iespējami ātri uzsākt jauna budžeta perioda pieejamo Eiropas fondu līdzekļu apguvi, bez kuras būvniecības nozare var piedzīvot arī kritumu.

Droši var prognozēt, ka publiskais sektors saglabāsies kā vissvarīgākais pasūtītājs būvniecības nozarē arī 2015. gadā. Privātā sektora īpatsvars, visticamāk, nepārsniegs 25% no kopējā nozares apjoma, un tā pieprasījums var samazināties īpaši dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, ko pastarpināti skāruši atsevišķi likumdevēja pieņemtie lēmumi.”