Itālijā cīnās pret mafijas iesaistīšanos Pasaules izstādes gatavošanā
Pirmajā maijā Itālijā, Milānā, atklās pasaules lielāko starptautisko izstādi “World Expo 2015”, kuras pamattēma šoreiz būs “Paēdināt planētu. Enerģija dzīvei”. Latvija tajā nolēmusi nepiedalīties. Izstādes teritorijas apbūve un iekārtošana patlaban ir vislielākais būvniecības projekts Itālijā ar kopējām izmaksām vairāk nekā 510 miljoni eiro, bet visi ar izstādes organizēšanu saistītie izdevumi sasniegs 12 miljardus eiro. Daži no izstādes rīkotāju iepirkumiem šķiet patiešām neparasti – lielas naudas summas ir iekasējušas ziņu aģentūras, izdevniecības un pat reliģiskās organizācijas. Itālijas Korupcijas apkarošanas birojs secinājis, ka 80 procentos no “Expo 2015” iepirkumu procedūrām virs 40 000 eiro bijuši lielāki vai mazāki pārkāpumi, bet būvdarbu iepirkumu procedūrās vismaz 100 miljonu eiro vērtus pasūtījumus ir ieguvuši ar mafiju saistītie uzņēmumi.
Miljoni filmām un grāmatām
Itālijas neatkarīgais tīmekļa laikraksts “Lettera 43” apkopojis dīvainākos iepirkumus, ko tā autori atraduši, pētot “Expo 2015” dokumentāciju. Lielākā daļa no šiem iepirkumiem veikta, izmantojot vienkāršotu pārrunu procesu bez iepriekšējas konkursa izsludināšanas. Itālijā 2006. gadā pieņemts likums atļauj šādi rīkoties gadījumos, ja agrāk izsludinātā iepirkumu procedūrā nav pieteicies neviens pretendents vai ja “pēc savām tehniskajām vai mākslinieciskajām prasībām darbs var tikt uzticēts tikai vienam vienīgajam izpildītājam”, kā arī neparedzētu apstākļu dēļ radušās ārkārtējas steidzamības situācijās vai ja pasūtījuma produkts tiek ražots tikai eksperimenta, izpētes un mācību vajadzībām un nav iespējams iepriekš izvērtēt tā izmaksas un izdevīgumu.
Ļoti lielu uzmanību “Expo 2015” rīkotāji pievērsuši izstādes audiovizuālajai komunikācijai, tērējot par to milzīgas summas. Jau 2012. gadā tapa dokumentālā filma “Expo maina pasauli”, kuras veidošanai tērēja 90 000 eiro. Gadu vēlāk uzņemta vēl viena filma par Itālijas ainavām un pārtikas ražošanu valstī, tās veidotāji saņēmuši vienu miljonu eiro, kaut arī režisors Ermanno Olmi piekritis savu darbu veikt bez atlīdzības. Par izstādes “Food in Art” (“Pārtika mākslā”) rīkošanu mākslas vēsturnieks Džermano Čelants saņēma 750 000 eiro, lai gan “Lettera 43” autori ne bez ironijas atzīmē, ka tieši Čelants aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados ieviesa jēdzienu “Arte povera” – “Nabadzīgā māksla”. Dāsnu atalgojumu saņēmusi arī Milānas triennāle, kas tāpat, bez uzvaras konkursā, uzņēmusies iekārtot divus “Expo” veltītus mākslas objektus.
Milzīgo tēriņu sarakstā ne mazāk izceļas preses izdevumi un ziņu aģentūras. Itālijas lielākais biznesa laikraksts “Il Sole 24 Ore” saņēmis 63 000 eiro par izstādes avīzītes izdošanu, bet laikraksts “Il Foglio” izcīnījis 85 000 eiro, lai izdotu grāmatu par starptautiskajām izstādēm no Otrā pasaules kara līdz mūsdienām. “Corriere della Sera” par “maksimālas izstādes redzamības nodrošināšanu” ticis pie 160 000 eiro.
Lai arī Latvijas lēmumu nepiedalīties “Expo 2015” Itālijā vēl joprojām neviens tā īsti nav pamanījis, izrādās, izstādes jaunumu atspoguļošana uzticēta piecām ziņu aģentūrām. Milānas “Selpress”, kas sevi raksturo kā vienu no drukātās, audiovizuālās un tīmekļa informācijas monitoringa un satura analīzes līderiem, ir uzvarējusi iepirkumu procedūrā par 69 900 eiro. “Press Index” par 75 000 eiro gādās ārvalstu preses apskatus. Lauvas tiesu no ziņu aģentūrām atvēlētā budžeta saņēmusi “Ansa”, kas jau 2012. un 2013. gadā uzvarējusi vairākos konkursos par “Expo 2015” informācijas izplatīšanu, kopumā iekasējot 404 800 eiro. “LaPresse” no izstādes atspoguļošanas iegūs 312 500 eiro, bet vismazāk nopelnīs “Tm- NewS”, ar ko ārpus konkursa panākta vienošanās par tekstiem, foto un video materiāliem 265 000 eiro vērtībā.
“Expo” rīkošana Milānā ļaus labi pelnīt arī vietējiem grāmatu izdevējiem. Izdevniecība “Feltrinelli” vairākos konkursos par piedalīšanos “projektu sērijā ar mērķi padziļināti izskatīt izstādes tēmas” ieguvusi līgumus par kopējo summu 1,84 miljoni eiro. Konkurente “Mondadori” par projekta “Woman for Expo” realizāciju saņems 850 000 eiro.
Vēl neparastāk iztērēti 80 000 eiro no izstādes budžeta – tie piešķirti reliģiskajai kustībai “Svētā gara atjaunošanās”, kas Milānas Doma laukumā sarīkojusi uzvedumu “Desmit laukumi desmit baušļiem” nepilnus divus gadus pirms izstādes atklāšanas.
Astoņi no desmit – ar likumpārkāpumiem
Trīs mēnešus pirms izstādes atklāšanas Itālijas Korupcijas apkarošanas birojs (IKAB) publicējis pārskatu par “Expo” iepirkumu pārbaudēm, ko tas sāka pērn jūnijā, pēc tam kad tiesībsargājošajām iestādēm radās aizdomas par negodīgu iepirkumu procedūru norisi un izmeklēšanas gaitā tika aizturēti vairāki “Expo 2015” vadītāji, reģiona atbildīgais par infrastruktūrām, viens inženieris un četri advokāti. IKAB pārbaudījis visus iepirkumus, kuru izmaksas pārsniedza 40 000 eiro, un atklāja, ka 80 procentos gadījumu ir bijuši lielāki vai mazāki likumpārkāpumi. No 93 pārbaudītajām iepirkumu procedūrām sešos gadījumos likumpārkāpumi bijuši tik nopietni, ka IKAB norīkojis šo darbu uzraudzīšanai savus komisārus, bet vairākas amatpersonas apsūdzētas korupcijā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.
Birojs pētījis gan iepirkumu procedūru izsludināšanas kārtību, gan komisiju nominācijas un uzvarētāju noteikšanu, gan vienošanās, līgumus un izmaiņas tajos un pat sponsoru piesaistīšanas kārtību. Īpaši izskatīti desmit gadījumi, kuros radusies nepieciešamība pēc iepirkumu procedūras uzvarētāja paskaidrojumiem. Lielie “Expo” iepirkumi attiecas uz visdažādākajām nozarēm – sākot no ēdināšanas pakalpojumiem līdz apsardzei, iekārtu uzstādīšanai un apkalpošanai. Lielākās problēmas atklājušās jau konkursu izsludināšanas tekstos, kā arī pakalpojumu vai piegāžu uzticēšanas kārtībā. Skaļākajā no “Expo” skandāliem jau pērnvasar aizturēti vairāki bijušie parlamenta deputāti un uzņēmēji, kuri bija izveidojuši īpašu sistēmu, kas piešķīra uzvaru izstādes iepirkumu procedūrās apmaiņā pret kukuļiem. Arī Lombardijas reģiona gubernatoram un partijas “Ziemeļu līga” līderim Roberto Maroni tika izvirzīta apsūdzība par spiediena izdarīšanu uz “Expo” vadību.
Neskatoties uz daudzajiem pārkāpumiem, IKAB prezidents Rafaele Kantone ir noskaņots optimistiski: “Sadarbība ar “Expo” vadību ir izveidojusies ļoti veiksmīga, mums tikai ātri jāreaģē uz aizdomīgiem signāliem.” Lai izvairītos no noziedzīgo organizāciju iefiltrēšanās, IKAB ir pieprasījis valdībai pieņemt dažus steidzamus likuma grozījumus. To mērķis ir palielināt procedūru caurskatāmību, audzēt investoru uzticēšanos, identificēt iespējamos korupcijas iemeslus un novērst tos.
Vēriens piesaista mafiju
Milzīgais “Expo” projekts pievilinājis ne vien daudzus mazos vieglas maizes tīkotājus, bet arī mafiju un it īpaši ar Kalabrijas reģiona mafijas grupējumu “Ndrangeta” saistītos uzņēmumus. Par Kalabrijas mafijas Milānas atzara vadoni tiek uzskatīts Džuzepe Galati, bet, neskatoties uz to, šim cilvēkam piederošajam celtniecības uzņēmumam bija izdevies iegūt sertifikātu, kas apliecina tā nesaistību ar mafiju, bez kura Itālijā nav iespējams piedalīties iepirkumu procedūrās. Tas izdevies, atdāvinot uzņēmuma akcijas tiesībsargu redzeslokā vēl nenonākušiem radiniekiem, un šādā veidā uzņēmums ieguvis iespēju veikt “Expo” būvdarbus par kopējo vērtību 450 000 eiro.
Mafijas apkarošanas pārvalde (MAP) martā publicēja ziņojumu, kurā aprēķināts, ka pavisam ar mafiju saistītie uzņēmumi ieguvuši tiesības veikt “Expo” būvdarbus 100 miljonu eiro vērtībā. Milānas dome uzskata, ka šis skaitlis patiesībā ir vēl lielāks – vismaz 120 miljoni eiro, jo ne visi gadījumi ir atklāti. Līdz šā gada 1. janvārim MAP kopā ar Milānas prefektūru apturējusi 46 dažādu uzņēmumu “Expo” vajadzībām veiktos būvdarbus, jo atradusi šo uzņēmumu saistību ar mafiju. Saskaņā ar Itālijas likumiem MAP izmeklētāju ziņojums ir pietiekams iemesls, lai uzņēmums tiktu nekavējoties izslēgts no valsts finansēto būvdarbu veikšanas.
MAP ziņojumā uzsvērts, ka no šiem 46 uzņēmumiem tikai 11 pastāvīgi darbojas mafijas šūpulī – Itālijas dienvidos, bet pārējo juridiskās adreses ir Itālijas ziemeļu reģionos, visbiežāk tieši Milānā vai tās tuvumā. No šiem uzņēmumiem 32 ir tieša saistība ar Kalabrijas mafiju “Ndrangeta”, pārējiem – ar citiem mafijas atzariem. MAP prokurors Franko Roberti atzīmē, ka šie dati parāda “Ndrangetas” spēju iefiltrēties un iesakņoties ārpus savas teritorijas – reģionos, kuri kādreiz tika uzskatīti par spējīgiem turēties pretī noziedzīgo organizāciju spiedienam.
Bloķētie, ar mafiju saistītie uzņēmumi visbiežāk darbojušies infrastruktūru būvē. Izmeklētāji uzskata, ka tā nav nejaušība – uzņēmumi izvēlējušies būves, kas nav koncentrētas vienā vietā, bet var stiepties daudzu kilometru garumā, tāpēc grūtāk pārbaudāmas. Turklāt lielākā daļa šo uzņēmumu piedalījušies nelielās iepirkumu procedūrās, katrs iegūstot tiesības veikt būvdarbus ne vairāk kā par 150 000 eiro, jo parasti šādi iepirkumi netiek kontrolēti. Tāpēc MAP uzskata, ka izvēle veikt papildu pārbaudes, lai mazinātu mafijas interesi par iespēju tikt pie valsts finansējumiem, ir sevi pilnībā attaisnojusi. Darbs veikts paralēli Korupcijas apkarošanas biroja pārbaudēm, lai kopīgi izskaustu nelikumības.
MAP savā ziņojumā atzīmē, ka pārbaudes ir bijušas ļoti noderīgas, taču vienlaikus parādījušas, cik liela ir “Ndrangetas” ietekme Milānas apkārtnē. MAP padomniece Anna Kanepa uzskata, ka vairs nav iespējams runāt par atsevišķiem iefiltrēšanās gadījumiem, bet gan par Kalabrijas mafijas iesakņošanos reģiona ekonomikā. “Iefiltrēšanās gadījumā sabiedrība varētu justies kā upuris, ko mafija apmuļķo un veikli pakļauj izspiešanai. Taču izmeklēšana ir pierādījusi, ka tā nav – vietējie uzņēmumi ne tikai cieš no “Ndrangetas”, bet gan sadarbojas ar to, bieži vien paši meklē kontaktus, iegūstot no tā kādu īslaicīgu labumu.” Tomēr arī tiesībsargājošās iestādes nesnauž un pārbaudes kļūst aizvien rūpīgākas.
AUTORS: Iveta Korņejeva Romā
Atbildēt