Pretendents sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa, kā arī tehnisko un profesionālo spēju apliecināšanai var balstīties uz citu uzņēmēju, tajā skaitā to piesaistīto apakšuzņēmēju, iespējām, tomēr atbilstoši publisko iepirkumu regulējošajiem normatīvajiem aktiem piegādātāja balstīšanās uz citu uzņēmēju iespējām ir saistīta ar vairākiem nosacījumiem, turklāt neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Tāpēc svarīgi, piedaloties iepirkumā, izpildīt noteiktos nosacījumus. Savukārt pasūtītājam svarīgi izvērtēt, vai nosacījumi ir izpildīti.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Juridiskā departamenta direktores vietniece Monta Oga ekspertu kluba “Iepirkumi” seminārā stāstīja, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likumam (PIL) piegādātājs sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa atbilstību izvirzītajām prasībām galvenokārt var apliecināt, iesniedzot šādus dokumentus: kredītiestādes apliecinājumus vai, ja nepieciešams, attiecīgas profesionālā riska apdrošināšanas sabiedrības pierādījumus; finanšu pārskatu vai izrakstu no finanšu pārskata; apliecinājumu par savu kopējo finanšu apgrozījumu vai, ja nepieciešams, finanšu apgrozījumu, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu, bet ne vairāk kā par trim iepriekšējiem finanšu gadiem, ciktāl informācija par šo apgrozījumu ir iespējama, ņemot vērā piegādātāja dibināšanas vai darbības uzsākšanas laiku. Kādēļ jāizvirza prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli? Mērķis ir pārliecināties par līguma izpildītāja finansiālo kapacitāti uzņemties no konkrētā līguma izrietošās saistības, pārliecināties par līguma izpildītāja spējām administrēt attiecīga apjoma līgumu, kā arī pārliecināties par spējām uzsākt līguma izpildi un to, ka izpildītājam ir pieejami finanšu resursi. Savukārt piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas var apliecināt ar informāciju par veiktajiem būvdarbiem, par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem; ziņām par tehnisko personālu vai institūcijām, kas atbild par kvalitātes kontroli, bet, ja tiks veikti būvdarbi, – par tehnisko personālu vai institūcijām, kuras iesaistīs būvdarbu veikšanā; aprakstu par tehniskajām iekārtām un līdzekļiem, ko lieto preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kvalitātes nodrošināšanai. Tāpat tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma raksturam, kvantitātei un svarīguma pakāpei var apliecināt ar būvdarbu veicēja vai pakalpojumu sniedzēja vadošā personāla izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, it sevišķi par personām, kuras ir atbildīgas par būvdarbu vadību vai pakalpojumu sniegšanu; publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, informāciju par būvdarbu veicēja un pakalpojumu sniedzēja vidējo nodarbināto skaitu gadā un vadošā personāla skaitu pēdējo triju gadu laikā; informāciju par instrumentiem, iekārtām un tehnisko aprīkojumu, savukārt attiecībā uz piegādājamām precēm – paraugiem, aprakstiem un fotogrāfijām, kuru autentiskumu apliecina, ja pasūtītājs to pieprasa; kvalitātes kontroles institūcijas (kuras kompetence ir atzīta) sertifikātu, kas apliecina preces atbilstību noteiktām tehniskajām specifikācijām vai standartiem. Kā uzsver Monta Oga, šo pasākumu mērķis ir pārliecināties, ka līguma izpildītājs spēs sekmīgi izpildīt konkrēto iepirkuma līgumu un ka līguma izpildītāja rīcībā ir nepieciešamie resursi darbu veikšanai.
Kā rīkoties, ja piegādātājam pašam nav prasītā apgrozījuma, pieredzes vai tas nevar izpildīt citu konkursā izvirzīto atlases prasību? Monta Oga skaidro – ja pretendentam nav attiecīgās pieredzes, tad var balstīties uz citu personu spējām. Viens no veidiem – piedāvājumus var iesniegt piegādātāju apvienības. Tiesa, pasūtītājs nav tiesīgs izvirzīt prasību šīm apvienībām organizēties noteiktā juridiskā statusā, lai tās kā pretendents iesniegtu piedāvājumu vai kā kandidāts – pieteikumu par piedalīšanos iepirkuma procedūrā. Tomēr pasūtītājs var prasīt, lai apvienība, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums slēgt līgumu, izveidojas atbilstoši noteiktam juridiskam statusam, ja tas nepieciešams līguma noteikumu sekmīgai izpildei. Monta Oga min konkrētu piemēru no prakses – pasūtītājs izvirzījis nosacījumu, ka pretendenta apgrozījumam tā darbības pēdējo trīs gadu laikā ir jābūt vismaz vienam miljonam latu. Saskaņā ar konkursa nolikumu piedāvājumā ir iesniedzama izziņa par pretendenta gada kopējo finanšu vidējo apgrozījumu par minēto periodu. Iesniedzējs ar izziņu bija apliecinājis, ka pretendenta gada kopējais finanšu vidējais apgrozījums pēdējos trīs gados bijis 1,015 miljoni latu, kas veidojās no trīs personu apvienības dalībnieku vidējiem finanšu apgrozījumiem. Pasūtītāja ieskatā nav vērtējams kopējais personu apvienības biedru apgrozījums, bet gan katra atsevišķa biedra apgrozījums un iesniedzēja piedāvājums nav atbilstošs konkursa nolikuma prasībām, jo neviena no personu apvienības biedriem apgrozījums nesasniedz vienu miljonu latu. Taču Iesniegumu izskatīšanas komisija (IIK) konstatēja, ka minētās pretendentu kvalifikācijas prasības par finanšu apgrozījumu mērķis ir pārliecināties par konkrētā pretendenta finanšu stāvokli. PIL nesatur ierobežojumus personu apvienību izveidei, uz ko arī norāda 1. panta 11. punktā ietvertie vārdi “piegādātāju apvienība jebkurā to kombinācijā”, ne dalībai iepirkuma procedūrās, ne iepirkuma līgumu slēgšanai. Konkursa nolikumā noteikts – ja pretendents ir personu apvienība, nolikumā noteiktās prasības attiecas uz visiem personu apvienības dalībniekiem; vienlaikus nav noteikts, vai prasības attiecas un ir izpildāmas visiem personu apvienības dalībniekiem kopā vai atsevišķi. Citas atrunas attiecībā uz personu apvienības dalībniekiem nolikums nesatur. Tas nozīmē, ka no konkursa nolikuma normu leģitīmā mērķa neizriet un nav arī tiesiski pamatoti pieprasīt, lai katrs no personu apvienības dalībniekiem izpildītu katru konkursa nolikuma prasību atsevišķi. Piegādātāji, kas apvienojušies personu apvienībā un iesnieguši kopīgu piedāvājumu, visi kopā ir uzskatāmi par vienu pretendentu, un uz šiem piegādātājiem kopā kā uz vienu piedāvājumu iesniegušo pretendentu arī ir attiecināmas konkursa nolikuma prasības, ja vien likumdevējs vai pasūtītājs nav noteicis citādi. Monta Oga skaidro – konkrētajā gadījumā pretendents ir personu apvienība un sastāv no trīs dalībniekiem, prasību par finanšu apgrozījumu izpildot kopā, tātad vērā ņemams ir visu personu apvienības dalībnieku kopējais finanšu apgrozījums. Vai iespēja apvienoties personu apvienībā der konkrētas pieredzes prasības apliecināšanai? Tad jāvērtē, kā izvirzīta prasība un kāda pieredze tiek prasīta.
Kā rīkoties, ja piegādātājam pašam nav prasītā apgrozījuma, pieredzes vai tas nevar izpildīt citu konkursā izvirzīto atlases prasību? Monta Oga skaidro, ka piegādātājs var balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, neatkarīgi no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura. Šādā gadījumā piegādātājs pierāda pasūtītājam, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi, iesniedzot šo uzņēmēju apliecinājumu vai vienošanos par sadarbību konkrētā līguma izpildei. Secinājums: piedāvājuma iesniegšana personu apvienībā vai piedāvājuma iesniegšana, balstoties uz citas personas iespējām, galvenokārt saistīta ar izvirzīto prasību par finanšu apgrozījumu un prasīto iepriekšējo pieredzi, kā arī nepieciešamo tehnisko aprīkojumu – piegādātājs pats šādas prasības nevar izpildīt.
Jāvērtē jēga un mērķis
Sava saimnieciskā un finansiālā stāvokļa, kā arī tehnisko un profesionālo spēju apliecināšanai var balstīties uz citu uzņēmēju, tajā skaitā uz piesaistīto apakšuzņēmēju. Kas ir apakšuzņēmējs? Pēc M. Ogas skaidrojuma, PIL šādu definīciju nesatur, bet no PIL pēc būtības izriet, ka apakšuzņēmējs ir piesaistāms konkrētu darbu izpildei kā darbu veicējs. Vai pretendentam izvirzītā kvalifikācijas prasība (gadījumā, ja pats pretendents prasību nevar izpildīt) būs izpildīta, ja ir piesaistīts apakšuzņēmējs, kurš atbilst attiecīgajai prasībai? Tas ir atkarīgs no tā, kā iesniegts piedāvājums. Atbilstoši PIL attiecīgajiem pantiem piegādātāja balstīšanās uz citu uzņēmēju iespējām ir saistīta ar šādiem nosacījumiem: balstīšanās nepieciešama līguma izpildei; balstīšanās ir neatkarīga no savstarpējo attiecību tiesiskā rakstura (nav nozīmes – apakšuzņēmējs vai “mātes–meitas” attiecības); ir iesniegti pierādījumi par resursu nodošanu. Secinājums: no minētā regulējuma neizriet pretendentu tiesības apliecināt savu atbilstību iepirkuma procedūrā izvirzītajām kvalifikācijas prasībām, bet izriet pretendentu tiesības balstīties uz citu uzņēmēju iespējām, ja tas ir nepieciešams konkrētā līguma izpildei, piesaistot citu uzņēmēju resursus.
Atbilstošo resursu nodošana ir jāpierāda tieši piegādātājam. Augstākās tiesas 2014. gada 9. maija spriedums lietā SKA-287/2014 apliecina – no PIL tieši izriet, ka piegādātājam ir pienākums pierādīt, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie resursi. Secinājums: tieši piegādātājam ir jāpierāda, ka resursi ir nodoti tā rīcībā, nevis pasūtītājam ir jāpierāda, ka šie resursi nav nodoti un nav pieejami piegādātājam. Tāpat kritiski jāizvērtē, kā piegādātājs, kurš vēlas piedalīties iepirkumā, spēs pierādīt resursu pieejamību, ņemot vērā, ka pierādīšanas pienākums gulstas uz attiecīgo piegādātāju, nevis pasūtītāju.
Lai gan no PIL attiecīgajiem pantiem var domāt, ka pierādīšana var notikt, iesniedzot vien šo uzņēmumu apliecinājumu, gan Eiropas Savienības tiesas prakse, gan paša IUB prakse rāda, ka konkrētā gadījumā jānovērtē nolikuma prasības jēga un mērķis un pierādījumiem jābūt atbilstošiem, proti, tiem jāapliecina, ka konkrētie resursi, ņemot vērā to raksturu, kaut kādā veidā tiks padarīti pieejami piegādātājam. Apliecinājums, kas ietver atļauju balstīties uz kādu sabiedrības raksturlielumu, pats par sevi nevar tikt uzskatīts par apliecinājumu par finansiālo vai saimniecisko spēju pieejamību pretendentam vai par resursu nodošanu, taču tam ir jābūt apliecinājuma priekšmetam. Atbilstoši PIL minētajam apliecinājumam vai vienošanās līgumam (pierādījumiem par resursu nodošanu) ir jābūt tieši par sadarbību konkrētā līguma izpildē un par nepieciešamo resursu nodošanu piegādātāja rīcībā. Secinājums: vienādi pierādījumi nevar tikt attiecināti gan uz situāciju, kad piegādātājam ir jāapliecina kādu konkrētu tehnisku resursu pieejamība, gan uz situāciju, kad piegādātājam kā līguma izpildītājam ir jāapliecina sava kompetence vai finansiālais stāvoklis, kuram ir jāpiemīt līguma izpildītājam (pretendentam).
Eksperte uzsver, ka brīva konkurence un vienlīdzīga un taisnīga attieksme būtu apdraudēta, ja kāds no pretendentiem, kura saimnieciskais un finansiālais stāvoklis neatbilst nolikumā izvirzītajām prasībām, varētu to maskēt ar deklaratīvām atsaucēm uz citas personas saimniecisko un finansiālo stāvokli, lai gan šīs citas personas finanšu un saimnieciskos resursus nekādi nav paredzēts saistīt ar līguma izpildi un iespējamā pasūtītāja prasībām pret līguma slēdzēju. Lai minēto novērstu, pasūtītājam ir pienākums nolikuma prasības interpretēt atbilstoši likuma mērķim un pārliecināties, vai iesniegtie pierādījumi patiešām apstiprina resursu, uz kuriem dota atsauce, izmantošanas iespēju. Vērā ņemams būtu tikai tāds apliecinājums, no kura redzams, ka uzņēmuma saimnieciskā un finansiālā kapacitāte varēs būt lietderīga līguma izpildē vai kā citādi garantēs pasūtītāja drošību attiecībā uz līguma izpildi. Faktiski resursu nodošana adekvātā veidā izpaužas kā līdzatbildība par līguma izpildi, tai skaitā finansiālā atbildība. Secinājums: piedāvājumu šādos apstākļos (nodod resursus kvalifikācijas apliecināšanai) pēc būtības var uzskatīt kā iesniegtu piegādātāju apvienībā. Finanšu resursu pieejamību līguma izpildē faktiski var apliecināt tikai noteiktas atbildības uzņemšanās līguma ietvaros. Drošākais veids attiecībā uz finanšu resursiem – piedāvājuma iesniegšana piegādātāju apvienībā.
Jaunas direktīvas
Monta Oga vērš uzmanību, ka drīzumā būs jāievieš jaunas direktīvas, kas aizstās esošās publisko iepirkumu direktīvas. Viena no tām – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu, ar ko atceļ direktīvu 2004/18/EK – 63. pants “Paļaušanās uz citu subjektu spējām”. Otra direktīva – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, ar ko atceļ direktīvu 2004/17/EK – 79. pants “Paļaušanās uz citu subjektu spējām”.
Paredzams, ka attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, un attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz tehnisko un profesionālo spēju, ekonomikas dalībnieks varēs attiecīgā gadījumā un saistībā ar konkrētu līgumu paļauties uz citu subjektu spējām neatkarīgi no tā, kāda veida juridiskās saiknes pastāv starp to un šiem subjektiem. Tomēr attiecībā uz kritērijiem, kuri attiecas uz izglītību vai profesionālo kvalifikāciju, vai uz attiecīgo profesionālo pieredzi, ekonomikas dalībnieki varēs paļauties tikai uz citu subjektu spējām, ja šis subjekts veiks darbus vai sniegs pakalpojumus, kuriem šīs spējas ir nepieciešamas. Ja ekonomikas dalībnieks vēlēsies paļauties uz citu subjektu spējām, tam līgumslēdzējai iestādei būs jāpierāda, ka viņa rīcībā būs nepieciešamie līdzekļi, piemēram, uzrādot minēto subjektu saistības šajā sakarā. Ja ekonomikas dalībnieks paļausies uz citu subjektu spējām saistībā ar kritērijiem, kas attiecas uz saimniecisko un finansiālo stāvokli, līgumslēdzēja iestāde varēs prasīt, lai attiecīgais ekonomikas dalībnieks un šie subjekti būtu solidāri atbildīgi par līguma izpildi. Attiecībā uz būvdarbu līgumiem, pakalpojumu līgumiem un izvietošanas vai uzstādīšanas darbiem saistībā ar piegādes līgumu līgumslēdzējas iestādes varēs prasīt, lai konkrētus kritiski svarīgus uzdevumus pildītu tieši pats pretendents vai, ja piedāvājumu iesniegusi ekonomikas dalībnieku grupa, šīs grupas dalībnieks. Jauno direktīvu regulējums dalībvalstīm līdz 2016. gadam jāpārņem nacionālajos tiesību aktos.
AUTORS: Elza Bērziņa
Foto: Gatis Diedziņš
Atbildēt