Kad pasniedzu sievietei brokastis gultā, tas, ko ilgojos dzirdēt visvairāk, ir vienkāršs paldies. Nevis: “Sasodīts, kā tu tiki iekšā manā mājā?!”
Vai tiešām visām pasaules sievietēm ir klaustrofobija? Goda vārds, visas bez izņēmuma krīt panikā, kad ir ieslēgtas manas mašīnas bagāžniekā.
Mans paziņa, kurš vienmēr ir augstās domās par savu intelektu, paziņoja, ka vienīgais pārtikas produkts, kas var likt cilvēkam raudāt, ir sīpols. Es neizturēju un iesviedu viņam sejā kokosriekstu.
Es lūdzu Dievam mašīnu gadiem ilgi, bet kā man tās nebija, tā nebija. Tagad es saprotu, ka ar Dievu ir jāapietas citādi. Es zogu mašīnas un lūdzu Dievam piedošanu.
“Mīļā, es tiešām alkoholam vienmēr saku nē! Viņš vienkārši manī neklausās!”
Kādēļ blondīni atlaida no darba banānu plantācijā?
Jo viņa visus, kas bija saliekti, izmeta ārā.
Divi tikko uzcelti sniegavīri stāv mājas pagalmā. Viens saka otram: “Es piekrītu, tas tiešām ir dīvaini – arī es visu laiku saožu burkānus.”
Neesmu runājis ar sievu 18 mēnešus. Man vienkārši nepatīk viņu pārtraukt.
Saruna pie ārsta.
– Dakter, lai kur es sev pieskartos, man sāp.
– Ko jūs ar to gribat teikt?
– Kad pieskaros savam plecam, man sāp. Kad pieskaros vēderam, man atkal sāp. Kad pieskaros pierei – sasodīts, kā sāp!
– Jums nav ienācis prātā, ka varbūt esat salauzis rādītājpirkstu?
Blondīne: – Dakter, man sāk sāpēt acis katru reizi, kad dzeru tēju.
Ārsts: – Nākamreiz, pirms sākat dzert, pamēģiniet izņemt tējkaroti no krūzes.
Nopratināšana tiesas zālē.
Advokāts: – Dakter, pirms veicāt autopsiju, vai pārbaudījāt pacienta pulsu?
Ārsts: – Nē.
Advokāts: – Pārbaudījāt, vai mirušais elpo?
Ārsts: – Nē.
Advokāts: – Tad varbūt tomēr pastāv iespēja, ka mirušais īstenībā bija dzīvs?
Ārsts: – Apšaubu. Viņa smadzenes jau bija izņemtas un atradās uz sekcijas galda.
Advokāts: – Pat ja pacientam nebija smadzeņu, atzīstiet, pastāv neliela iespēja, ka viņš tomēr bija dzīvs!
Ārsts: – Ziniet, jums taisnība. Viņš, iespējams, bija dzīvs – un strādāja par advokātu.
Kādu vīrieti aplaupa, piekauj un atstāj guļam uz ielas. Garām iet vikārs. Ieraudzījis gulošo, saviebjas un pāriet ielas otrā pusē. Pēc brīža garām iet advokāts, noliek gulošajam blakus savu vizītkarti un dodas tālāk. Visbeidzot garām iet sociālais darbinieks. Viņš apstājas, uzmanīgi nopēta gulošo un nopūšas: “Tam, kurš to nodarīja šim nabaga vīrietim, ir tiešām nepieciešama palīdzība…”
Ārsts pacientam: – Operējot jūsu acis, mums izdevās vienu izglābt. Pacients aizkustināts: – Dakter! Pat nevaru aprakstīt, cik pateicīgs esmu!
Ārsts: – Būs jau labi. Medmāsa šobrīd aci iesaiņo, kad dosieties prom, varēsiet to saņemt.
Kādu dienu Šerloks Holmss un Vatsons spēlē tenisu. Pēkšņi Vatsons pamana mobilo telefonu, kas kādam izkritis un guļ tenisa korta vidū.
– Skaties, Holms, tur guļ telefons!
– Un ko tu man vari par šo telefonu pastāstīt, Vatson?
– Telefonam ir daudz skrambu. Tātad īpašnieks ir diezgan paviršs.
– Labi, vēl kas?
– Telefona modelis ir diezgan novecojis. Šķiet, īpašniekam ir problēmas pierast pie jauniem atklājumiem. Tas neliek augstu vērtēt viņa intelektu.
– Ticami, ļoti ticami. Varbūt vēl ko vari secināt?
– Izskatās, ka telefona fona attēls nav nomainīts kopš nopirkšanas. Visdrīzāk, īpašnieks to pat nemāk izdarīt un nav īpaši radošs.
– Lieliski, Vatson! Apbrīnojami precīza analīze! Tagad pacel savu telefonu un turpināsim spēli!
Boss jautā savam darbiniekam:
– Vai tu tici dzīvei pēc nāves?
– Jā.
– Tā jau man šķita. Vakar, kad biji paņēmis brīvdienu, lai dotos uz brāļa bērēm, viņš bija ienācis tevi apmeklēt.
Pusaudze, beigusi pusotru stundu runāt pa telefonu, beidzot noliek klausuli.
– Oho, – komentē tēvs, – tas nu gan bija ātri, vai no tevis mēģināja tikt vaļā?
– Nē, – atbild pusaudze, – nebija beigās īsti par ko runāt: nepareizajam numuram piezvanīju.
Kad vīrietis atver sievietei mašīnas durvis, var būt drošs tikai par vienu lietu: vai nu viņam ir jauna mašīna, vai jauna sieviete.
Atbildēt