Žurnālam “Iepirkumi” ieejot trešajā gadskārtā, lūdzām lasītājiem izteikt vērtējumu par mūsu veikumu aizvadītajos gados, aicinājām izcelt svarīgākās pārmaiņas iepirkumu nozarē un uzklausījām ieteikumus žurnāla veidošanā. Solām, ka ņemsim tos vērā. Paldies par jūsu laba vēlējumiem!
SIA “Arčers” Būvniecības departamenta direktora padomnieks Imants Akmentiņš: “Nozīmīgs un apsveicams jau ir pats fakts, ka iepirkumu procesam, kas ir uzņēmējdarbības lielas daļas ikdiena, speciāli tiek izdots žurnāls. Tas visiem procesā iesaistītajiem palīdz orientēties likumdošanā un ir vieta, kur satiekas dažādi viedokļi, kur atrodami ieteikumi, skaidrojumi, tendences, arī noskaņojums – viss, ko būtu nepieciešamas zināt gan tiem, kuri iepirkumos piedalās pretendentu statusā, gan arī tiem, kuru pienākums ir pilnveidot atsevišķas iepirkumu procedūras un iepirkuma procesu kopumā.
Iepirkumu sistēma pilnveidojas lēni un smagi, jo procesā iesaistītas tik dažādu dalībnieku intereses, ka 100% ideālu sasniegt diez vai būs iespējams. Tāpēc īpaši patīkamas ir pērn veiktās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā, radot priekšrocības tiem, kas godprātīgi maksā nodokļus. Ceļš no it kā tik pašsaprotama uzstādījuma līdz likuma grozījumiem bija ilgs un nebūt ne vienkāršs, tajā svarīga loma viedokļu apmaiņā un skaidrošanā bija arī žurnālam “Iepirkumi”.
Uzskatu, ka iepirkumu procesa likumdošanas pilnveidošana jāturpina, aktualizējot problēmas, ko rada iepirkumos joprojām dominējošā zemākā cena, kas nedrīkstētu būt pārsvarā pār būtiskākiem nosacījumiem – kvalitāti un cilvēku drošību. Mūsuprāt, nobriedusi arī nepieciešamība nopietni diskutēt par minimālās algas fiksēšanas nepieciešamību atsevišķi būvniecības nozarē. Tie ir temati, par kuriem šogad būtu interesanti lasīt viedokļus un diskusijas žurnālā “Iepirkumi”.
Žurnālam un tā veidotājiem novēlam turēt roku uz pulsa un nezaudēt veiksmīgi atrasto, uzturēto saikni ar visiem iepirkuma procesa dalībniekiem!”
Liepājas domes Publisko iepirkumu daļas vadītāja Eva Ciekurze: “Žurnāla “Iepirkumi” veidotāji profesionāli parāda svarīgās problēmas, tas nozarei ir ļoti būtiski. “Iepirkumi” uzrunā gan uzņēmējus, kas piedalās iepirkumos, gan arī iepirkumu veicējus.
Iepirkumu nozare Latvijā pēdējos gados ir stipri sakārtojusies, iepirkumu noteikumi, kā arī uzņēmēju piedāvājumi ir kļuvuši precīzāki, saprotamāki, nozarē nevalda formālā attieksme, kas savulaik bija bieža prakse. Tiesu nolēmumos izteiktie secinājumi ir būtiski mainījuši gan Iepirkumu uzraudzības biroja kā kompetentās iestādes skaidrojumus un lēmumus, gan arī pasūtītāju lēmumus un piegādātāju rīcību. Žurnāls ir centies atspoguļot katrā laikā aktuālākās tēmas, pieaicinot ekspertus, noskaidrojot visu pušu – pasūtītāju, piegādātāju, kontrolējošo institūciju – viedokļus.
Mums kā pasūtītājiem ļoti interesanti žurnālā uzzināt citu pasūtītāju/piegādātāju pieredzi. Bet visnoderīgākie ir Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu un tiesu nolēmumu būtiskākie secinājumi, kā arī juridiskas interpretācijas par normatīvo regulējumu. Žurnāla veidotājiem arī turpmāk vēlu nebaidīties no sāpīgām, politiski vai ekonomiski jūtīgām tēmām un prast atrast žurnāla lasītājiem vissvarīgāko!”
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile: “Pirmo reizi iepirkumu nozarei ir savs medijs, nevis vienkārši mājas vietne vai iespēja sniegt skaidrojumu citas kompetentas iestādes mājas vietnē. Medijs, kas rada informāciju ar dzīvu cilvēku pievienoto vērtību. Tās ir emocijas, problēmas, tostarp pasūtītāja un piegādātāja skatījumā. Agrāk, pirms žurnāla izveides, nekā līdzīga nebija, tāpēc tas vien ir žurnāla devums sabiedrībai. Žurnāls “Iepirkumi” vienīgais dod iespēju iepazīties ar nozarē notiekošo, žurnāla veidotāji arī rūpējas par lasāmvielu brīvam brīdim.
Publiskā iepirkuma regulējums, skatījumi un problēmas mainās, rodas no jauna. Mēs nevienu brīdi nepazūdam ar savu iepirkumu problemātiku no visu plašsaziņas līdzekļu redzesloka. Privāti varu pateikt – pēdējo trīs gadu laikā birojam mainījušies vadītāji. Mums ir arī Publisko iepirkumu likums, mūsu vissvarīgākais maizes devējs, tas pēdējo trīs gadu laikā ir labots septiņas reizes. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likums – vienu reizi, aizsardzības, drošības jomā – vien saistībā ar eiro. Labojumi bija visnotaļ interesanti – mēs esam pieraduši pie eiro izteiktām līgumcenām, kas ir visvienkāršākais, bija vajadzīgi vien tehniski labojumi. Mēs esam sākuši izmantot arī elektronisko izziņas sistēmu, ilgu laiku tas bija piedauzības akmens, Saeimā aizvien interesējās, kad paši pasūtītāji saņems informāciju, nejautās pretendentiem. Mēs esam arī izveidojuši noslēgtu apli regulējumam attiecībā uz līguma labojumiem. Agrāk, pirms trim gadiem, diezgan varēja filozofēt, pasūtītāji teica, kurā vietā pateikts, ka nedrīkst labot noslēgtos iepirkuma līgumus, vai kā tas notiek. Patlaban labojumu regulējums, administratīvā atbildība pasūtītājam par līguma labošanu. Arī problēmas pretendentam nākamajos iepirkumos, ja viņš nespēj izpildīt noslēgtos līgumus. Šajā periodā IUB paplašināja savas funkcijas. Kopš 2013. gada septembra sāka administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas funkciju.
Ļoti grūti pateikt, kam žurnālā jāpievērš vairāk uzmanības, kādas tēmas materiāliem. Manuprāt, žurnāls “Iepirkumi” mēģina aptvert visas puses. Ir sarunas ar iepirkumu nozarē iesaistītajām kompetentajām institūcijām. Man bezgala simpātiska likās intervija ar atbildīgu ES iestādes amatpersonu. Žurnālā uzzinām pasūtītāja un piegādātāja skatījumu, turpinājumos tiek publicēta veicamo iepirkumu rokasgrāmata. Jāstrādā sāktajā virzienā, mēģinot rādīt gan pasūtītāju, gan arī pretendentu problēmas. Mans vēlējums – kļūt par savējo pasūtītājiem un pretendentiem! Kļūt pazīstamam tām institūcijām, kas ar iepirkumiem strādā!”
Valsts kancelejas direktora palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons: “Patīk, ka atziņas no katra žurnāla “Iepirkumi” numura var izmantot praksē un ik numurā tiek aplūkotas gan jaunākās tendences iepirkumu nozarē, gan arī sniegti atšķirīgi viedokļi no dažādiem skatpunktiem, nevis tikai vienpusējs (pasūtītāja vai piegādātāja) interešu atspoguļojums. Žurnālā pietiekami plaši tiek parādīti aktuālākie labojumi normatīvajos aktos un Eiropas Savienības normās, tostarp arī kontekstā ar gaidāmajām pārmaiņām. Manuprāt, jums vajadzētu vairāk publicēt uzņēmēju viedokļus par aktuālām tēmām. Proti, par to, ko “visi zina, bet baidās runāt”. Kādam jābūt pirmajam, pārējie sadūšosies vēlāk. Mans vēlējums: sasniegumi un nekas mazāk!”
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja Guna Šulca: “Jēdziens “iepirkumi” aptver ļoti daudzas nozares. Ļoti pozitīvi vērtējams, ka žurnālā tiek atspoguļots plašs šo nozaru klāsts, un arī cilvēkiem, kas saistīti galvenokārt ar vienas nozares iepirkumiem, katrā žurnālā ir saistoši raksti. Atzinīgi vērtējams, ka publikācijās tiek ietvertas aktuālākās pārmaiņas iepirkumu jomā, ekspertu viedoklis, arī gadījumu apraksti, no kā varam mācīties, plānojot savus iepirkumus.
Pēdējā gada laikā žurnālā īpaši liela uzmanība pievērsta zaļajiem publiskajiem iepirkumiem un pašvaldību publiskajiem pārtikas iepirkumiem. Zaļā publiskā iepirkuma jēdziens aptver visas jomas, šajā gadā strādāts arī pie Zaļā iepirkuma veicināšanas plāna 2014. – 2016. gadam, kas ievērojami aktualizējis šo jautājumu. Ļoti būtiskas pārmaiņas šogad ir pārtikas iepirkumu kontekstā – aktualizējusies vietējās pārtikas produkcijas noieta veicināšana. 2014. gada pēdējā ceturksnī spēkā stājās MK noteikumi Nr. 673 “Noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem”. Līdz ar šiem noteikumiem pašvaldībām vajadzētu lielāku uzsvaru likt uz kvalitatīvākas pārtikas produkcijas piegādi un vietējās ekonomikas veicināšanu.
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” darbs iepirkumu jomā galvenokārt saistīts ar pašvaldības publiskajiem pārtikas iepirkumiem. Precīzāk, strādājam, lai veicinātu pašvaldību un vietējo ražotāju sadarbību – lai pašvaldības būtu informētas par vietējo ražotāju piedāvājumu un ražotāji par to, ka arī viņiem ir tiesības piedalīties pašvaldību iepirkumos. Tāpēc lietderīgi gan mums, gan arī pašvaldībām būtu lasīt par pašvaldību pieredzi, sadarbojoties ar vietējiem ražotājiem un piemērojot zaļā iepirkuma kritērijus.
Žurnāla veidotājiem vēlu veiksmīgi turpināt iesākto! Līdz šim jūsu komandai ir lieliski izdevies sekot līdzi iepirkumu nozares aktualitātēm. Vēlam veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar uzņēmumiem, ekspertiem, valsts un pašvaldību iestādēm, kas mums visiem nodrošinās vērtīgas pieredzes apmaiņu!”
Atbildēt