Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu ģenerāldirektorāta vadītājs Danjels Kaljeha Krespo vērtē situāciju iepirkumu nozarē un komentē gaidāmās izmaiņas likumos.
– Kādi procesi patlaban notiek ES publiskā iepirkuma nozarē?
D. Kaljeha Krespo: – Publiskais iepirkums Eiropas Komisijas darba kārtībā ieņem ļoti svarīgu vietu. Tas ir viens no vienotā tirgus trīs pīlāriem vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām, valsts sektors tautsaimniecībā ir vislielākais patērētājs. Valsts iestāžu izdevumi veido aptuveni 19% no ES IKP. Šā iemesla dēļ ir svarīgi, lai iepirkumu konkursi notiktu godīgi un atklāti, lai būtu nodrošināta vislabākā cenas un vērtības attiecība nodokļu maksātājiem. Otrām kārtām, publisko iepirkumu izmanto arī kā līdzekli, lai rosinātu pieprasījumu pēc inovatīviem, videi draudzīgiem vai sociāli atbildīgiem produktiem vai pakalpojumiem. Pasūtītājiem publiskajā iepirkumā var būt liela ietekme, veicinot tehnoloģisko attīstību, cīņu pret klimata pārmaiņām un sociālās atstumtības mazināšanā. Tādējādi publiskajam iepirkumam ir svarīga loma “Eiropas 2020” stratēģijā.
Pērn ES veica būtiskas reformas publiskā iepirkuma tiesiskajā regulējumā. Likumi patlaban ir modernizēti, vienkāršoti, tos var piemērot elastīgāk nekā agrāk. No 2018. gada septembra visām līgumslēdzēju pusēm būs obligāti jāizmanto elektroniskie instrumenti. Tātad sāks darboties e-iepirkums, kas padara visu iepirkuma procesu pārskatāmāku, ātrāku un lētāku. Patlaban mums ir jānodrošina, lai dalībvalstis precīzi un savlaicīgi pārnes šos nosacījumus savu valstu likumu sistēmās, kas tām ļaus pilnībā izmantot piedāvātās iespējas.
Ir acīmredzami, ka ar likumiem vien iepirkumus nevar padarīt efektīvus. Tādēļ Eiropas Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai noskaidrotu, kādās jomās tām vajadzīgs atbalsts publiskā iepirkuma uzlabošanai. Mēs palīdzēsim dalībvalstīm ne tikai pārnest likumus un tos interpretēt, bet arī pāriet uz e-iepirkumu, izvēloties vispiemērotākos līdzekļus, tostarp izvēloties centralizēto vai vienoto iepirkumu. Mūsu zināšanas palīdzēs dalībvalstīm attīstīt zaļo, sociālo vai inovatīvo iepirkumu stratēģijas.
Mūsu mērķis ir attīstīt publiskā iepirkuma visu potenciālu, tāpēc mums ir jāvirzās tālāk par tradicionālo fokusēšanos uz atbilstību iepirkuma likumiem. Patlaban, pamatojoties uz likumiem un dalībvalstu vajadzībām, mēs veidojam jaunu, visaptverošu politiku, kur jaunajā Iekšējā tirgus stratēģijā publiskajam iepirkumam būs vissvarīgākā vieta.
– Var mācīties no visām ES valstīm. Elektronisko iepirkumu pirmās ievieš Portugāle un Kipra. Latvija ir ļoti labs piemērs. Dažas valstis, tostarp Nīderlande, Dānija un Zviedrija, izceļas ar zaļo iepirkumu. Dažas valstis, tostarp Lielbritānija, uzsvaru liek uz inovatīvo iepirkumu.
Tomēr visur situācija nav tik iepriecinoša. Nereti cīnāmies ar bloķēšanu, līgumu tiešu piešķiršanu vai vienkārši pietiekamu zināšanu trūkumu, kas vajadzīgas sarežģītu iepirkumu organizēšanai.
Mēs ceram, ka 2014. gadā apstiprināto jauno ES iepirkuma likumdošanas normu transponēšana dalībvalstu likumos un jauno nosacījumu īstenošana ievērojami palīdzēs uzlabot publisko iepirkumu efektivitāti. Tomēr, kā jau teicu iepriekš, šis būs tikai pirmais solis, lai pārliecinātos, ka valsts nauda tiek tērēta optimāli saimnieciski.
Tādēļ mēs arī vēlamies ne tikai sekot, lai likumus piemērotu pareizi, bet arī sadarboties ar dalībvalstīm, lai palīdzētu tām pārvarēt trūkumus to iepirkuma sistēmās. Daudzas ES dalībvalstis, tostarp Grieķija, Bulgārija, Rumānija vai Ungārija, jau ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu savus iepirkuma procesus, un šis process turpinās. Mēs vēlamies rast vispiemērotāko risinājumu katras dalībvalsts problēmām, apvienojot to resursus, zināšanas par tirgu ar mūsu pieredzi un pieejamo finanšu atbalstu.
– Kā Latvija salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm izskatās publisko iepirkumu nozarē? Vai Latvijā ir veikti mājas darbi saistībā ar likumu normu pārnesi uz nacionālajiem tiesību aktiem?
– Jauno direktīvu nosacījumu transponēšanas process turpinās. Dalībvalstīm jauno nosacījumu ieviešanai savās tiesību sistēmās ir laiks līdz 2016. gada aprīlim. Komisijas dienesti atbalsta dalībvalstis šajā procesā. Latvija aktīvi piedalās diskusijās, kas notiek par šo tēmu. Patlaban Latvijā publisko iepirkumu nozarei ir stabils tiesiskais regulējums. Tas balstīts uz patlaban saistošajiem ES tiesību aktiem, kas ir spēkā kopš 2006. gada attiecībā uz klasisko iepirkumu un kopš 2010. gada pakalpojumu sektorā. Latvijas varasiestādes jau ir veikušas ievērojamu darbu e-iepirkuma izveidē un centralizētā iepirkuma izmantošanā. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija spēs pabeigt transponēšanas procesu savlaicīgi un gūt labumu no visām iespējām, ko direktīvas piedāvā.
– Ļoti svarīgs ir jautājums par pārrobežu informācijas apmaiņu. Pasūtītājiem un iepirkuma procesa uzraugiem ir ļoti grūti saņemt informāciju par konkursa dalībnieku, ja tas ir no citas valsts. Kāds ir jūsu viedoklis – vai varētu būt noderīga tā saucamā baltā saraksta veidošana, kur pircējs būtu vērtēts pēc tā reputācijas?
– Publiskā iepirkuma noteikumi uzliek pienākumu līgumslēdzējām iestādēm publicēt informāciju par konkursiem, kas pārsniedz noteiktu vērtību, – tieši tāpēc, lai pārliecinātos, ka uzņēmēji no citām dalībvalstīm var iesniegt savus piedāvājumus, ja tie ir ieinteresēti piedāvāt konkrētus pakalpojumus, preces vai darbus.
No otras puses, kandidātiem vai pretendentiem ir jāiesniedz informācija, kas apstiprina to piemērotību un spēju pasūtījumu izpildīt.
Publiskā iepirkuma reforma dod jaunu iespēju, kuras mērķis, no vienas puses, ir administratīvā sloga mazināšana pretendentiem un, no otras puses, garantija, ka informācijas apmaiņa par viņiem notiktu ātri un uzticamā veidā.
Eiropas vienotā iepirkuma dokuments (ESPD), standarta pašdeklarēšanās veidlapa ļaus pretendentiem pierādīt savu piemērotību, finansiālo stāvokli un spējas, nevis nodrošināt pilnībā dokumentētus pierādījumus, kas vajadzīgi patlaban. Tikai uzvarētāju lūgs sniegt šādus dokumentus.
Priekšlikumu par “sarakstu” direktīvu veidošanas laikā neizskatīja tāpēc, ka ar šādu mehānismu vienmēr ir saistīts risks. Veidojot šādus sarakstus, nav iespējams noteikt reputāciju uz visiem laikiem. Tieši tāpēc mēs izvēlējāmies katra gadījuma pārbaudi, kas tomēr ar ESPD izmantošanu būs ievērojami vieglāk.
– Nav noslēpums, ka iepirkuma konkursos nosacījumus bieži gatavo vienam, iepriekš zināmam uzvarētājam. Vai ir iespējams izveidot kontroles mehānismus, lai izvairītos no šādas situācijas?
– Es negribētu izteikt šādus vispārējus atzinumus. Publiskā iepirkuma vissvarīgākais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa dalībniekiem un nodrošināt vislabākos apstākļus godīgai konkurencei, un publiskā iepirkuma likumdošana ir veidota tā, lai to varētu panākt. Tā, piemēram, paredz, ka dalībai konkursā nevar noteikt diskriminējošus vai atvieglotus nosacījumus. Ir stingri mehānismi pretendentu atbilstības pārbaudei. Protams, pastāv pārkāpumi, un tieši tāpēc Komisijai un valsts institūcijām, kas atbild par publisko iepirkumu, ir pienākums uzraudzīt situāciju un rīkoties gadījumos, kad notiek likuma pārkāpumi.
Situāciju Latvijā raksturo diezgan pozitīvi skaitļi. Proti, uz vienu atklātu iepirkuma konkursa procedūru 2013. gadā bija iesniegti vidēji 3,88 piedāvājumi, kas ir ļoti tuvu ES vidējam rādītājam 4,76. Pilnīgākam priekšstatam – skaitļi arī rāda, ka Latvijā plaši izmanto atklātās procedūras iepirkumus. 2013. gadā to īpatsvars veidoja aptuveni 72% no visiem publicētajiem līgumtiesību piešķiršanas paziņojumiem.
– Kā vērtējat zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu dalībvalstīs, tostarp Latvijā?
– Zaļais iepirkums ir daļa no Eiropas Komisijas “gudrās” (“smart”) iepirkuma stratēģijas. Publiskais iepirkums var arī sekmīgi rosināt dažu citu ES un dalībvalstu mērķu sasniegšanu, tostarp ar dabas aizsardzību saistīto mērķu sasniegšanu, inovācijas un reindustrializācijas procesus, mazo un vidējo uzņēmumu pieejas tirgum rosināšanu, sociālo mērķu sasniegšanu. Patlaban mūsu kolēģi Vides ģenerāldirektorātā (DG Environment) gatavo ieteikumus dalībvalstīm zaļā publiskā iepirkuma uzraudzībai.
Visā ES 2010. gadā veiktais “Adelphi” pētījums rāda, ka Apvienotā Karaliste, Dānija, Nīderlande, Norvēģija un Zviedrija zaļā iepirkuma īstenošanā atrodas pirmajās vietās. Šīm valstīm ir izveidota ilgtermiņa zaļā iepirkuma politika ar tās obligātajām sastāvdaļām, skaidri formulētiem nosacījumiem. Šīs valstis arī stiprina institucionālo kapacitāti. Seko Austrija, Beļģija, Francija, Somija un Vācija. Šīs desmit dalībvalstis izvirza konkrētus mērķus un zaļos iepirkumus lielākā vai mazākā mērā ir padarījušas obligātus.
Dažādos valsts un pašvaldību līmeņos zaļā publiskā iepirkuma budžets Beļģijā tiek lēsts uz 321 360 000 eiro, kas atbilst 3,6% no kopējā publiskā iepirkuma budžeta, Slovākijā 327 980 000 eiro (7,1%), Somijā 812 650 000 eiro (14,8%) un Nīderlandē 3 220 000 000 eiro (34,8%). Zaļais publiskais iepirkums nenozīmē iepirkumu no vietējā piegādātāja. Zaļais iepirkums aptver produkta kvalitāti un ražošanas procesu, kā arī tā izmaksas dzīves cikla laikā. Transporta izmaksas ir tikai viens elements no produkta dzīves cikla izmaksām.
– Dalībvalstīm jaunās iepirkuma direktīvas savos likumos ir jāievieš līdz 2016. gada aprīlim. Kādus labumus no tā gūs uzņēmēji?
– Līdzās vienkāršošanai un iepriekš nosauktajam stratēģiskajam iepirkumam – zaļajam un sociālajam – vēlreiz uzvēršu: ir svarīgi virzīties uz elektronisko iepirkumu, uz lielāku elastību procedūrās un plašākām sarunu iespējām iepirkuma procesā. Tāpat virzībai ir jābūt uz īpašiem nosacījumiem attiecībā uz inovatīvu iepirkumu, uz skaidrību par līgumu labojumiem un atvieglotiem nosacījumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Mums ir stabils un skaidrs regulējums koncesijas līgumiem – ilgtermiņa finansiāli intensīviem līgumiem, kas attiecas uz visiem lielākajiem infrastruktūras projektiem, tos līdz šim reglamentēja tikai daži ES Līgumu pamatprincipi. Visbeidzot es vēlos pieminēt pārvaldības sistēmas ieviešanu, kas uzliks par pienākumu dalībvalstīm sistemātiski uzraudzīt savus tirgus un novērst identificētos trūkumus iepirkuma sistēmā.
– Kādi būs jūsu kā ģenerāldirektorāta vadītāja svarīgākie darbības virzieni?
– Mēs vēlamies izveidot gudrāku, proti, izdevīgāku, efektīvāku publisko iepirkumu un nodrošināt labāku naudas atdevi. Mēs koncentrēsimies uz spraigāka un elastīgāka iepirkuma procesa izveidi. Centīsimies šos mērķus sasniegt, palielinot e-rīku izmantošanu, apvienojot pirkumus un novēršot sistēmiskās neveiksmes.
Ar mācību rīkošanu un labākās prakses apmaiņu palīdzēsim celt iepirkumu veicēju profesionalitāti. Kompetentas līgumslēdzējas iestādes var nodrošināt, ka iepirkuma procedūras sasniedz vislabākos iespējamos rezultātus un ietaupa nodokļu maksātāju naudu.
Moderns un efektīvs iepirkums palīdzēs veidot sabiedrībai un biznesam labvēlīgāku vidi, dos jaunas iespējas uzņēmumiem, cīnīsies pret korupciju, attīstīs inovāciju un veicinās sociālo un vides ilgtspējību, kā arī samazinās izmaksas valsts iestādēm.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Atbildēt