Jaunajā plānošanas periodā visu ES fondu projektu uzraudzību īstenos Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
Jaunais Eiropas Savienības (ES) plānošanas periods sākās jau pērn, savienības septiņgadu budžets arī apstiprināts, tomēr neviens atklātais konkurss (atlase) projektu pieteikumiem nav izsludināts. Turklāt, kā aizvadītajā nedēļā norādīja Finanšu ministrijas pārstāvji, nav arī zināms, kad tas notikšot. Ministrija projektu pieteikumu iesniegšanas termiņus uzņēmējiem paziņošot martā vai aprīlī. Jāsagatavo arī Ministru kabineta noteikumi.
Lietderīgai atlikušā laika izmantošanai līdz pieteikumu pieņemšanai piedāvājam iepazīties ar jaunā plānošanas perioda (2014. – 2020. gads) prioritātēm, ar izmaiņām ES fondu administrēšanā un citiem, mūsuprāt, noderīgiem jaunumiem.
3004 eiro “uz galviņu”
Latvija pavisam šajā plānošanas periodā no ES budžeta saņems 7453 miljonus eiro, bet iemaksās 1860 miljonus eiro. Tātad tīrais ienākums būs 5593 miljoni eiro. Var arī teikt – par katru ES budžetā iemaksāto eiro pretim saņemsim četrus eiro (tikpat, cik aizvadītajā plānošanas periodā). Ja vien būsim sagatavojuši un īstenojuši labus projektus. No aizvadītā plānošanas perioda aizvien vēl projektu īstenotājiem nav atmaksāti aptuveni 800 miljoni eiro, kas jāprasa Eiropas Komisijai.
Līdz 2020. gadam viens Latvijas iedzīvotājs no ES fondu naudas saņems vidēji 3004 eiro lielu ieguldījumu. Tas ir trešais lielākais atbalsts aiz Lietuvas, kur atbalsts ir vidēji 3496 eiro, un Igaunijas, kur uz vienu šīs valsts iedzīvotāju būs 3336 eiro liels ES fondu naudas atbalsts. Latvijai seko Ungārija ar 2890, Slovākija ar 2590 un Polija ar 2268 eiro lielu fondu naudas atbalstu, rēķinot uz vienu cilvēku. Savukārt, piemēram, ikviens kiprietis šajā plānošanas periodā maksās 15, itālietis – 777, beļģis – 1090, soms – 1160, francūzis – 1210, bet austrietis – 1282 eiro ES fondu naudas nodrošināšanai tā saucamajām jaunajām dalībvalstīm.
ES budžets šajā plānošanas periodā būs 960 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu – par aptuveni 3,4% mazāks. Vislielākās izmaiņas ir skārušas konkurētspējas sadaļu, kas pieaugusi no 91,5 līdz 125,6 miljardiem eiro. Savukārt lauksaimniecībai piešķirtās naudas daudzums samazinājies no 420,6 līdz 373,1 miljardam eiro. Aptuveni 40 000 ES ierēdņu uzturēšanai septiņos gados tērēs 61,6 miljardus eiro – par pieciem miljardiem vairāk nekā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā. Šie tēriņi veido 6% no kopējā ES budžeta.
Nauda nozarēm
Naudas dalījums pa nozarēm Latvijā šajā plānošanas periodā ir līdzīgs aizvadītajam plānošanas periodam, proti:
Transports 27%
Vide 14%
Nodarbinātība 13%
Izglītība 12%
Pētniecība 11%
Zaļā ekonomika 11%
Mazie un vidējie uzņēmumi 6%
IKT/e-pārvalde 4%
Tehniskā palīdzība 2%
Lauksaimniecības tiešmaksājumiem 1,7 miljardi eiro
Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins uzsver – liels spēks šajā plānošanas periodā būs Eiropas Komisijas ieteikumiem. Ja tā prasīs, tad dalībvalstij būs jāmaina plānošanas dokumenti. Katrai nozarei ir jāizveido stratēģijas, tā saucamie ex – ante nosacījumi, kas parāda, ko ar ES fondu naudu, nacionālo līdzfinansējumu un uzņēmēju naudu kopā liekot, ir iecerēts sasniegt. Patlaban šos nosacījumus veido. Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas padomnieks, uzsver – šajā plānošanas periodā atšķirībā no iepriekšējā fondu naudas izmantošanai ir stratēģiska pieeja un vienots regulējums. Par katru no pieciem ES fondiem ir apstiprināta regula. Lielu uzmanību pievērsīs rezultatīvajiem rādītājiem un naudas līdzekļu koncentrēšanai. Vēl par prioritātēm fondu naudas apguvē ir izvirzīta sasniegumu rezerve (6%) – vien tad, ja dalībvalstis būs sasniegušas izvirzītos mērķus, tās varēs izmantot noteiktu piešķirtās naudas daļu. Daudz vairāk būs finanšu instrumentu, nevis grantu. Ar e-kohēzijas pasākumiem iecerēts mazināt birokrātiju, pārrobežu sadarbības rosināšanai veidos reģionālās stratēģijas. Ir arī plāns makroekonomisko samezglojumu gadījumiem.
Vissvarīgākais jaunums
Agrāk ES fondu naudu administrēja ministriju pārraudzības iestādes, atsevišķos gadījumos pašas ministrijas, bet šajā plānošanas periodā to darīs vien Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Tā vērtēs projektus, slēgs līgumus, pārbaudīs projektu īstenošanu. Dos arī padomus ar projektu īstenošanu saistītajos jautājumos un veiks projektu atlasi – par to būs paziņojums “Latvijas Vēstnesī” un CFLA mājas vietnē. Protams, arī veiks maksājumus naudas saņēmējam, sagatavos izdevumu deklarāciju un sniegs pārskatus un informāciju Latvijas un ES iestādēm par projektu īstenošanu. ES fondu projektu nodošana vienai iestādei veidos vienotu pieeju visiem projektiem, vienkāršos projektu īstenošanas un administrēšanas gaitu, kā arī ļaus efektīvi izskatīt strīdus, uzskata FM. Katram projektam CFLA būs savs atbildīgais eksperts. CFLA arī veiks projektu pēcpārbaudi pēc to īstenošanas. Dace Burkāne, CFLA Programmu uzraudzības un stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītāja, nosauc vienkāršošanas pasākumus uzņēmējiem.
Vienkāršošanas pasākumi:
- samazināts administrējošo institūciju skaits;
- vienkāršota kontroles sistēma:
- uz risku izvērtējumu balstītas pārbaudes;
- uzsvars uz sasniegto rezultātu;
- vienkāršotās izmaksas;
- e-kohēzija;
- visa informācija par projektu iesniegumu nosacījumiem – nolikumā;
- vienotas projektu iesniegumu formas.
Ko nozīmē jaunais jēdziens e-kohēzija? Tā ir Eiropas Komisijas iniciatīva un regulējums, lai nodrošinātu, ka visa informācijas apmaiņa starp finansējuma saņēmējiem un fondu vadībā iesaistītajām iestādēm notiktu, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu, tostarp primāro datu ieguvi auditiem. CFLA atrodas arī reģionos, tostarp Cēsīs, Kuldīgā, Rēzeknē un, protams, Rīgā.
Teksts: SANDRIS GUNVALDIS
Atbildēt