Ingus Rūtiņš, asociācijas “Latvijas auto” viceprezidents:
“Publiskais iepirkums Latvijā ir pārvērsts par lielu farsu. Konkurence ir gandrīz visās nozarēs. Notiek manipulācijas ar iepirkuma konkursa nosacījumiem, šie konkursi ir iespējami tendenciozi, ieinteresēti, neprofesionāli. Tirgus dalībnieki cenšas manipulēt ar mērķi kvalificēties iepirkuma konkursam. Katrs nosacījums ir manipulējams, tāpēc pasūtītājs nereti produktu vai pakalpojumu pērk no manipulēta piedāvājuma.
Mēs nepārtraukti uzstājam, un tas notiek ne tikai saistībā ar publisko iepirkumu, ka auto pārdošanas un autoservisu nozarē ir jābūt atbilstības nosacījumiem. Piemēram, profesionālās mācību iestādes apmāca automehāniķus, tomēr nekur nav teikts, ka auto apkalpes stacijās būtu jādarbojas profesionāliem meistariem. Ja tā būtu, tad auto iepirkumu un auto apkopes konkursos nevarētu piedalīties neprofesionāli uzņēmēji ar saviem uzņēmumiem. Patlaban iepirkumu konkursu nolikumos tiek izvirzīti ļoti vispārīgi uzņēmējdarbības nosacījumi, tostarp pozitīvs pašu kapitāla rādītājs, pēdējo gadu apgrozījums korelācijā ar iepirkumu apjomu. Šiem rādītājiem nav saistības ar uzņēmuma profesionālo darbību. Pasūtītājam ir pienākums kvalitatīvi un kvalificēti pārliecināties, ka iepirkums nav nepamatoti lēts. Šā iemesla dēļ ir jāaicina profesionāli konsultanti. Tomēr, pat ja pasūtītājam ir vēlme pierādīt, ka iepirkuma procesā piedāvājums nav pareizs, esošie likumi viņam liedz to darīt. Iepriekš nosauktie nosacījumi mūsu un arī citu nozaru uzņēmējiem traucē. Šī kārtība ir jāmaina.”
Enno Ence, “Tele2” Biznesa klientu apkalpošanas centra vadītājs:
“Pērn Latvijā izsludināti vien 33 valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumu konkursi par mobilo sakaru pakalpojumiem, kas procentuālā izteiksmē ir ārkārtīgi maz – vien daži procenti no valsts un pašvaldību iestāžu kopējā skaita. Salīdzinājumam – Lietuvā pērn rīkoja vairāk nekā 200 iepirkumus. Likumdošanu iepirkumu jomā Latvijā kopumā atzīstu par sakārtotu. Tas, kā pietrūkst, ir valsts un pašvaldību vēlme rīkot iepirkumus un rūpīgi, kā krietnam saimniekam rīkoties ar nodokļu maksātāju naudu. Tāpat par nožēlu jāsecina, ka iepirkumi ne vienmēr tiek rīkoti ar mērķi izvēlēties labāko piedāvājumu. Arī pērn daļā iepirkumu bija iekļautas absurdas prasības, piemēram, īsziņas piegādes laiks, bāzes staciju skaits, viesabonēšanas valstu skaits un citas, kas nav saistītas ar valsts un pašvaldību darbu vai arī ietekmē to kvalitāti. Tāpat ir bijuši iepirkumi, kuros, pat piedāvājot mobilo sakaru pakalpojumus bez maksas, uzvarēt nav iespējams. Ņemot to vērā, ir nepieciešamas atbilstošas izmaiņas likumā, kas nepieļautu līdzīgu situāciju atkārtošanos, motivējot iepirkumu konkursu rīkotājus atturēties no negodīgu noteikumu iekļaušanas iepirkumu konkursu noteikumos.”
Sigita Namatēva, “Eco Baltia grupa” Juridiskā departamenta direktore:
“Atkritumu apsaimniekošanas nozarē Damokla zobens ir Publisko iepirkumu likumā noteiktais regulējums, kas ļauj pašvaldībām bez publiskā iepirkuma rīkošanas iepirkt komunālos pakalpojumus no pašvaldību uzņēmumiem. Šāda norma neveicina godīgu konkurenci, tirgus un pakalpojumu attīstību, turklāt iedzīvotājiem tiek uzspiests pakalpojums un cena, par kādu savstarpēji vienojusies pašvaldība un komersants. Turklāt, tā kā netiek rīkots konkurss un netiek izvērtēti vairāki piedāvājumi, iedzīvotāji var nesaņemt iespējami labāko pakalpojumu par izdevīgāko cenu. Nosakot likumā, ka arī publiskā sektora organizācijām par komunālo pakalpojumu sniegšanu ir jāizsludina atklāts konkurss, iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvāku pakalpojumu un līdzekļus varētu ietaupīt gan valsts un pašvaldību budžetos, gan arī mājsaimniecību maciņos. Tas arī nodrošinātu vienādus spēles noteikumus visiem nozares uzņēmumiem un ļautu nozarei straujāk attīstīties un uzlabot pakalpojumu kvalitāti.
Nozarei nozīmīgi būs arī grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas noteiks, ka atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkumos var tikt piemērots saimnieciski izdevīgākais, nevis tikai zemākās cenas princips. Piedaloties grozījumu apspriešanā, esam snieguši arī savus priekšlikumus par potenciālajiem kritērijiem, lai pēc iespējas objektīvāk varētu noteikt saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Kritēriju vidū jābūt ne tikai cenai, bet arī spējai piedāvāt papildu pakalpojumus klientiem, klientu apkalpošanas organizācijai, maršrutēšanas sistēmai, autotransporta atbilstībai ES prasībām, atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstībai u. c., kas palīdzētu Latvijā nodrošināt modernu atkritumu apsaimniekošanu, veicinot atkritumu šķirošanu un samazinot poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.
Savukārt bažas iepirkumu jomā rada izskanējusī informācija, ka publisko iepirkumu rezultātu pārsūdzības būs iespējamas tikai ar depozīta iemaksu, ko uzņēmumam atmaksās vienīgi tajā gadījumā, ja Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) sūdzību atzīs par pamatotu. Mūsuprāt, iepirkuma pārsūdzības iespēja konkursa organizētājam ir jāņem vērā jau tā izsludināšanas brīdī, laikus plānojot termiņus un nepieciešamos darbus. Nosakot depozīta maksu par iepirkumu rezultātu pārsūdzību, pastāv liels risks, ka arī gadījumos, ja sūdzība izrādītos pamatota un konkurss noritējis negodprātīgi, tā netiks iesniegta, jo uzņēmumam vai nu nebūs tik apjomīgu brīvu līdzekļu, vai tas nevarēs tos iesaldēt uz tik ilgu termiņu, kamēr sūdzība tiek izskatīta. Depozīta maksa ierobežotu arī personu konstitucionālās tiesības, jo pēc būtības IUB, izskatot sūdzības, labo citu publiskā sektora organizāciju kļūdas. Tādējādi sanāktu, ka uzņēmumam ir jāsamaksā par to, lai viena valsts pārvaldes iestāde izlabotu citas kļūdas.”
Atbildēt