Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama intervijā žurnālam “Iepirkumi” atzīst, ka veic aktīvu pasūtītāju izglītošanu, lai nodokļu naudas tērētāji, organizējot publiskos iepirkumus, mācētu atpazīt uzņēmējus, kas savstarpēji vienojušies.
– Aizvadītā gada nogalē paudāt bažas, ka Konkurences padome sāk pārvērsties par Iepirkumu uzraudzības biroja filiāli, jo liela daļa jūsu vadītās iestādes resursu veltīta publisko iepirkumu analīzei. Cik daudz lietu aizvadītajā gadā saistībā ar iepirkumiem skatītas Konkurences padomē?
S. Ābrama: – Aizliegto vienošanos departamentam apmēram puse no visiem lēmumiem bija par aizliegtu vienošanos tieši publiskajos iepirkumos. Trīs lēmumi bija par to, ka uzņēmēju asociāciju biedri bija savstarpēji apmainījušies ar aizliegtu informāciju, bet trīs bija par karteļiem publiskajos iepirkumos.
2014. gadā ļoti intensīvi sadarbojāmies ar publisko iepirkumu organizētājiem, rīkojām seminārus, lekcijas par to, kādi riski ir publiskajos iepirkumos, kādas pazīmes liecina par aizliegtu vienošanos.
Šiem semināriem ir ļoti labi rezultāti – saņēmām 12 iesniegumus no iepirkumu organizētājiem par aizdomīgām darbībām iepirkumos. Visvairāk iesniegumu – trīs – saņēmām no AS “Latv-
energo”, ziņoja arī “Latvijas valsts meži”, “Valsts nekustamie īpašumi”, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas valsts kontrole, Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde.
Iepirkumi ar aizdomīgām darbībām ir bijuši dažādās nozarēs – arhitektūra, projektēšana, ūdensvadu rekonstrukcija, ūdenssaimniecības attīstība, mežsaimniecība, auto tirdzniecība, fiziskā apsardze, izpēte, tehnoloģijas, aviācija, ģeodēziskie mērījumi, ugunsdzēsības līdzekļu transporta piegāde, būvdarbi.
No 12 iesniegumiem par iespējamu aizliegto vienošanos publiskajā iepirkumā astoņos gadījumos esam ierosinājuši izpētes lietas. Nesteidzamies ar lietas rosināšanu, jo katras lietas izmeklēšanā ir jāiesaista lieli iestādes resursi. Darbojoties ierobežotu resursu apstākļos, ir būtiski tos izmantot efektīvi – tā, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumus, kas skar lielākās sabiedrības daļas intereses un var ietekmēt plašu tirgus dalībnieku loku.
Četri ziņojumi bija par nelieliem iepirkumiem, kam nav būtiska ietekme uz tirgu, tāpēc tirgus dalībniekiem izteicām brīdinājumu par aizdomīgām darbībām iepirkumā. Ja piedāvājumos ir sakritības, bet tas bijis, piemēram, iepirkumos par dažiem tūkstošiem eiro un abi aizdomīgie uzņēmumi citos iepirkumos nav kopā piedalījušies, aicinām šos uzņēmumus uz Konkurences padomi, informējam par konkurences likumu un brīdinām par sekām, kas var iestāties konkurences pārkāpuma gadījumā. Dodam iespēju laboties, paturot tiesības, ja šie uzņēmumi nonāk atkārtoti mūsu redzeslokā vai arī ja saņemam ziņojumu par konkrētu iepirkumu, rosināt lietu. Pierādījumu apstiprināšanās gadījumā sods ir līdz 10% no iepriekšējā gada neto apgrozījuma un izslēgšana uz gadu no iepirkumiem.
– Vai tad, kad pasūtītājam rodas aizdomas par saskaņotām darbībām iepirkumā un viņš informē par to Konkurences padomi, iepirkums ir jāaptur?
– Ja iepirkuma rīkotāji ir saskatījuši aizdomīgas darbības iepirkumā, viņiem vajag informēt mūs, mēs darām savu darbu un viņi savu – iepirkums nav jāpārtrauc. Turpiniet iepirkumu, izvērtējiet saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un slēdziet līgumu. Aizdomīgas darbības vēl nenozīmē, ka iepirkumā tiks konstatēti pārkāpumi. Piemēram, ja iepirkuma rīkotājs visiem pretendentiem nosūtījis vienādu veidlapu, vienādas kļūdas veidlapā vēl neliecina par saskaņotām darbībām.
No pērn saņemtajiem 12 pasūtītāju ziņojumiem vienā iepirkumā konstatējām, ka pārkāpums nav ticis pieļauts.
– Plašu rezonansi izraisīja tā sauktā energobūvnieku lieta, kurā par saskaņotām darbībām tika sodīta trešā daļa tirgus dalībnieku. Vai pēc Konkurences padomes iejaukšanās var uzskatīt, ka šajā tirgū vairs nenotiek konkurenci kropļojošas darbības?
– Pēc 26 energobūvnieku aizliegtās vienošanās konkurence tika deformēta vairāk nekā 300 AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkli” iepirkumos. Energobūvnieki no 2006. gada līdz pat brīdim, kad Konkurences padome ierosināja pārkāpuma lietu, saskaņoja savu dalību iepirkumos, tādējādi likvidējot konkurenci un liedzot pasūtītājam iespēju saņemt zemāku, tirgus situācijai atbilstošu cenu. Aizliegtā karteļa vienošanās tika īstenota pēc šādas shēmas – pretendents, kuram pēc vienošanās bija paredzēts uzvarēt, citiem pretendentiem nosūtīja vai nu jau sagatavotas tāmes, vai norādes par to, kādas cenas tiem būtu jāpiedāvā, vai arī nosūtīja pats savu tāmi, norādot, lai pārējie pretendenti savu cenu veido lielāku.
Pēc tam Konkurences padome tikās ar AS “Latvenergo” un AS “Sadales tīkls” citā reizē – par stigu sakopšanas darbu iepirkumiem. Tā kā šie uzņēmumi veic ļoti apjomīgus iepirkumus un ir lieli konkurences tiesību pārkāpumu riski, sadarbībā ar “Latvenergo” vadību organizējām izglītojošus seminārus, pēc kuriem no uzņēmuma darbiniekiem saņēmām iesniegumus par iespējamām sakritībām, aizdomīgām darbībām iepirkumos.
Es nevaru apgalvot, ka šajā nozarē vairs nenotiek konkurenci kropļojošas darbības, taču iepirkumu veicējs ir kļuvis zinošāks un pievērš uzmanību iespējamām karteļa saskaņotas darbības pazīmēm. Esam tikušies arī ar pašiem energobūvniekiem, skaidrojot, ciktāl un kā drīkst sadarboties konkurenti, lai nepārkāptu robežu, aiz kuras sadarbība jau kļūst par karteli.
Konkurences padomes mērķis nav tikai sodīt. Mēs saprotam, ka konkurences tiesības Latvijā ir tikai apmēram 20 gadus, šajā laikā, iespējams, ne visi uzņēmēji, tirgus dalībnieki un iepirkumu veicēji ir sapratuši, ko nozīmē godīga konkurence.
Sodi par karteļu veidošanu ir ļoti bargi, bet mēs papildus izglītojam, informējam un mazajos pārkāpumos izmantojam arī preventīvo darbību kā brīdinājumu. Lielie vietējie un vietējie ārvalstu uzņēmumi zina par konkurences tiesībām, bet mazākie uzņēmumi, kas startē iepirkumos, iespējams, bieži vien nesaprot, ka dara aizliegtas darbības.
– Kā saprast, kurā brīdī apspriešanās un draudzīga aprunāšanās ir jau Konkurences likuma pārkāpums?
– Ja jūs ar savu konkurentu apspriežat cenas, vienojaties, ka viens startēs iepirkumā, bet otrs nepiedalīsies, es piedāvāšu tādu cenu, bet tu tikai nepiedāvā zemāku… Ja ir notikušas šādas darbības, iepirkums ir bijis neefektīvs, publiskie līdzekļi tērēti neracionāli. Informējot otru uzņēmēju par savām cenām, izmaksām, klientiem, sadalot tos, vienojoties par darbības reģioniem, konkurence tiek izslēgta. Ja konkurences nav, cenu veidošanās notiek mākslīgi, piedāvājums ir deformēts. Saskaņojot darbības ar savu konkurentu, uzņēmējs vienojas par sev vēlamo, izdevīgo rīcību tirgū, ieguvējs ir aizliegtas vienošanās dalībnieks, bet patērētājs – cietējs, jo šī vienošanās var būt pilnīgā pretrunā ar to, kas ir vajadzīgs sabiedrībai. Aizliegta vienošanās publiskajos iepirkumos izpaužas kā saskaņota darbība, sadalot savā starpā labumus, kas bija jānodod pasūtītājam – no labākās cenas un augstākas kvalitātes piedāvājuma.
– Kādos gadījumos Konkurences padome analizē kādu konkrētu publisko iepirkumu? To dara arī pēc savas iniciatīvas vai tikai pēc tiesībsargājošo iestāžu lūguma?
– Aizliegto vienošanos departaments analizē piedāvājumu un cenu attīstības tendences dažādos kritiskajos sektoros. Īpašu uzmanību pievēršam tieši būvniecības iepirkumiem, analizējot cenas būvniecības nozarē. Šo analīzi veicam pēc savas iniciatīvas. Tā ir ekonomiskā analīze karteļa pazīmju atklāšanai.
– Vai jūsu teiktais nozīmē, ka šobrīd zem Konkurences padomes lupas ir tieši publiskie iepirkumi būvniecībā?
– Jā, vērtējam atsevišķiem būvniecības iepirkumiem cenas, to dinamiku. Šobrīd vairāk informācijas es nevēlētos izpaust.
– Vai tas, ka neatkarīgi no konkurences iepirkumos ilgstoši uzvar viens piegādātājs, kas pēc tam deleģē darbus apakšuzņēmējiem, arī neliecina par aizdomīgām darbībām?
– Tas vēl neko neliecina, taču varu informēt, ka esam pievērsuši pastiprinātu uzmanību arī ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju problemātikai. Jo viena no karteļa pazīmēm var būt, ka iepirkuma uzvarētājs atsakās no iepirkuma vai uztic zaudētājam daļu darbu. Bet, protams, visi pierādījumi katras konkrētas lietas ietvaros ir jāizvērtē kopsakarā.
Piemērs ir “RCI Gulbene” lieta, kas atklāja noteiktu shēmu – uzņēmējs, kas pats nebija ieinteresēts konkrētajā iepirkumā un kam konkurents bija sagatavojis piedāvājumu, uzvarēja iepirkumā ar zemāku cenu un patiesībā visus darbus tā vietā veica otrs uzņēmējs.
– Bet šie divi uzņēmumi Latvijas tirgū ir nelieli…
– Nekas, gan jau pienāks brīdis arī lielajām zivīm… Iecietības programma, kuras ietvaros saņēmām ziņojumu par “RCI Gulbene”, ir ļoti labs veids, kā tirgum pašattīrīties. Jo es labi apzinos, ka lielie uzņēmumi, kas ir informēti par konkurences tiesībām, zina, ko iznīcināt, lai būtu grūtāk pierādīt aizliegto vienošanos. Kamēr nav pierādījumu, tikai uz aizdomu pamata mēs nevaram izteikt apgalvojumus.
– Iecietības ziņojums var kalpot kā pierādījums?
– Tas ir ļoti nopietns avots, sākums lietai. Bet arī ziņojumus pārbaudām, lai tos neizmantotu kā līdzekļus savstarpējās konkurences cīņā, kā nereti izmanto iespēju pārsūdzēt iepirkumu rezultātus Iepirkumu uzraudzības birojā.
Izmeklēšanas un pierādījumu analīzes metodes ir dažādas.
– Vai uzņēmums “RCI Gulbene”, kam Konkurences padome aprēķināja 125 tūkstošu eiro soda naudu par karteļa veidošanu, drīkst piedalīties publiskajos iepirkumos? Un ko darīt iepirkumu rīkotājam, ja konkursā piesakās uzņēmums, kam ir slikta reputācija?
– Ja uzņēmums mūsu lēmumu ir pārsūdzējis, tas drīkst piedalīties iepirkumos, kamēr nav beidzies tiesvedības process un nav stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru atzīts par pamatotu Konkurences padomes lēmums.
Reputācijai, lai to varētu izmantot kā vērtību kritēriju publiskajos iepirkumos, ir jābūt izmērāmai. Piemēram, neizvairīšanos no nodokļu maksājumiem apliecina Valsts ieņēmumu dienesta izziņa. Ja uzņēmums sodīts par Konkurences likuma pārkāpumu, tā ir reputācijas problēma, bet, ja uzņēmums mūsu lēmumu ir pārsūdzējis un notiek tiesvedība, mūsu lēmums nav stājies spēkā. Iepirkumu nolikumu rakstītājiem ir jādefinē prasības, kas apstiprina, ka uzņēmumam ir bojāta reputācija.
– 2014. gadā Konkurences padome atklājusi trīs karteļus publiskajos iepirkumos. Vai jūs varat minēt, kādi tie bija?
– Viens bija jau minētais būvniecības kartelis, kurā sodīta SIA “RCI Gulbene”.
Otra aizliegtā vienošanās atklāta Salacgrīvas novada ūdenssaimniecības attīstības projektu iepirkumos, kur SIA “Sliežu transportbūve” un SIA “Komforta standarts” apmainījās ar informāciju par dalību iepirkumos un piedāvātajām cenām. Līdzīgi kā tas bija SIA “RCI Gulbene” pārkāpumā, arī šajos iepirkumos tika plānots piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. SIA “Sliežu transportbūve” tika piemērots 2510 eiro naudas sods, bet SIA “Komforta standarts” – 4690 eiro.
Trešais Konkurences padomes atklātais kartelis publiskajos iepirkumos ir “Volkswagen” tirgotāju aizliegtā vienošanās, kas ilga vairāk nekā piecus gadus. “Volkswagen” importētājs un dīleri, kopumā septiņi uzņēmumi, bija vienojušies gan publiskajos, gan privātajos iepirkumos nekonkurēt. Piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Tāpat dīleri regulāri viens otru informējuši par saviem plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt – nepiedalīties vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas. Par šādu pārkāpumu Konkurences padome uzņēmumiem piemēroja 7,6 miljonu eiro naudas sodu.
Naudas sods piemērots sešiem uzņēmumiem – SIA “SD autocentrs”, SIA “Ripo autocentrs”, SIA “Moller auto Krasta”, SIA “Moller auto Ventspils”, SIA “Moller auto Latvia” un SE “Moller Baltic import”. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmas ietvaros pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva Konkurences padomei atklāt pārkāpumu.
– Vai Latvijā ir kādi instrumenti cīņai pret konkurenci kropļojošiem iepirkumu rīkotājiem, kuri nolikumus, piemēram, raksta jau konkrētam uzņēmumam?
– Bieži vien aizliegtās vienošanās starp konkurentiem izriet no vienošanās starp publisko iepirkumu rīkotāju un potenciālo uzvarētāju, kad, ja tā var teikt, uzvarētājs ir jau iezīmēts. Pasūtītāju pārkāpumu izmeklēšana publiskajos iepirkumos ir KNAB kompetence. Taču, kad plānotais uzvarētājs ir sameklējis sev kaut kādu fonu ar fiktīviem piedāvājumiem, sākas aizliegtā vienošanās, kuras uzraudzība ir Konkurences padomes kompetencē. Ja Konkurences padome, analizējot iepirkumus, pamana pazīmes, kas liecina par iepirkumu veicēja saskaņotu rīcību ar potenciālo uzvarētāju, informējam par to KNAB. Informācijas apmaiņa ir abpusēja, un, jāatzīst, līdz šim ir izveidojusies ļoti laba savstarpēja sadarbība.
– Vai, analizējot būvniecības nozares iepirkumus, tiek veikta arī piedāvājumu uzvarētāju rotācijas analīze, proti, salīdzinot uzņēmumu līgumu vērtības?
– Būvniecības nozares ekonomiskās analīzes ietvaros analizējam ne tikai cenas. Analizējam arī uzņēmumu kombinācijas iepirkumos, piemēram, kad kāds uzņēmums uzvar iepirkumā, kādas ir piedāvāto cenu variācijas un diferences starp pretendentiem – uzvarētājs un pārējie, kāda ir apgrozījuma dinamika u. tml.
– Cik Konkurences padomē ir izmeklētāju, kas ar to nodarbojas?
– Iestādē ir trīs izpilddirekcijas departamenti, kas tieši izmeklē lietas, un Juridiskais departaments, kas veic juridisko lietu izvērtējumu un nodrošina tiesvedības procesu. Kopumā ir apmēram 30 darbinieku, kas iesaistīti lietu virzībā, kā arī vēl atbalsta speciālisti, kas veic ekonomisko analīzi, un IT speciālists, kas ar dažādām palīgprogrammām apstrādā un analizē IT datus.
Darba ir ļoti daudz, jo mēs veicam ne tikai iepirkumu uzraudzību, Konkurences padome uzrauga tirgu kopumā.
– Vai uzņēmēju apvienību veidošana lielākiem iepirkumiem neveicina karteļu veidošanu? Kāda pasūtītājam ir garantija, ka pēc tam šie uzņēmumi, atsevišķi startējot mazākā iepirkumā, nebūs iepriekš vienojušies?
– Apvienību veidošana ir atbalstāma, jo uzņēmumi, kas nevar kādus iepirkumus veikt saviem spēkiem, apvienojas un dara to publiski zināmu. Pilnsabiedrības dibināšana pati par sevi nav pārkāpums, tā ir viens no veidiem, kas ļauj uzņēmumiem, īpaši maziem un vidējiem, kopīgi piedalīties liela mēroga projektos vai iepirkumos.
Nekādā ziņā nav pamata teikt, ka uzņēmumi, kuri veidojuši apvienības, pēc tam ir tendēti veikt saskaņotas darbības, kas ierobežo konkurenci. Tālākā darbība pēc apvienības izveidošanas jau vispirms ir atkarīga no uzņēmēju godaprāta. Šādas apvienības nebūtu pieļaujamas, ja katrs tās biedrs ir spējīgs līgumsaistības pildīt patstāvīgi.
2014. gadā pēc tiesas sprieduma galīgā spēkā stājies Konkurences padomes 2011. gada 4. novembra lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt piecus būvuzraudzības un projektēšanas pakalpojumu sniedzējus, kas bija izmantojuši pilnsabiedrību, lai ierobežotu konkurenci.
Uzņēmumi kopīgas komercdarbības veikšanai un dalībai iepirkumos bija nodibinājuši pilnsabiedrību “Latroad”, apvienojot piecas kompānijas – SIA “PRO VIA”, AS “Ceļu inženieri”, SIA “Pk 19+93”, AS “VCI” un SIA “Projekts 3”. Tomēr jau tās dibināšanas līgumā bija paredzējuši ilgstošu tirgus sadali un informācijas apmaiņu, kas arī tika īstenota, nevis atļautu vienošanos par kopīgu darbību konkrēta projekta realizācijā.
Lai arī piedāvājumu iepirkumos iesniedza pilnsabiedrība, tomēr reāli darbus veica tikai viens vai divi izvēlēti tās biedri un pārējo dalība bija formāla. Tādējādi pilnsabiedrība uzņēmumiem kalpoja kā informācijas apmaiņas un tirgus sadales platforma, nevis iespēja kopīgi piedalīties iepirkumos, kuriem individuāli tie nespēj kvalificēties.
Pilnsabiedrības dibināšana nedrīkst tās biedriem – savstarpēji konkurējošiem uzņēmumiem – dot iespēju izvairīties no savstarpējās konkurences. Tādēļ aicinu uzņēmējus, kas ir dibinājuši vai plāno veidot pilnsabiedrības, rīkoties atbildīgi un rūpīgi izvērtēt paredzētās sadarbības mērķus un noteikumus, lai nodrošinātu, ka netiek pārkāpti godīgas konkurences principi.
Ar šo gan es negribu apgalvot, ka visi uzņēmumi, kas dibina pilnsabiedrības, to dara, konkurences ierobežošanas apsvērumu vadīti. Vairākums uzņēmēju apzinās, cik tālu drīkst ar saviem konkurentiem sadarboties.
Apvienība no konkurences viedokļa nav aizliegta, taču ir ļoti rūpīgi jādefinē un līgumiski jānoformē savas attiecības, lai būtu skaidri kritēriji, kādos gadījumos apvienība piedalās iepirkumos.
– Kāds sods draud par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumus, tostarp saistībā ar Eiropas fondu naudām?
– Neatkarīgi no iepirkuma finansējuma avota par aizliegtu vienošanos sods ir līdz 10% no uzņēmuma iepriekšējā finanšu gada neto apgrozījuma. Pievēršam ļoti lielu uzmanību Eiropas fondu līdzekļu izlietojumam iepirkumos, jo saņemti signāli, ka uzņēmēji vienojas un automātiski iestrādā sadārdzinājumu iepirkumos, kas tiek finansēti no Eiropas fondu līdzekļiem.
– Kā rīkoties pasūtītājam, kam, piemēram, fermu cēlis uzņēmums, kas iepriekš aizliegti vienojies ar konkurentu?
– Viņš var vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzības prasību civiltiesiskā kārtā un prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies konkurences pārkāpuma dēļ. Jo ne velti Konkurences likumā ir ietverta atsevišķa norma, kas paredz zaudējumu atlīdzību jebkurai personai, kas cietusi no Konkurences likuma pārkāpuma. Tas nozīmē, ka cietusī persona atbilstoši normā paredzētajam regulējumam var vērsties tiesā un prasīt kompensēt gan zaudējumus, gan likumiskos procentus, kas tai radušies no konkrētā pārkāpuma. Zaudējumus tiesa var noteikt pēc saviem ieskatiem, taču šādā gadījumā, lai palīdzētu cietušajai personai aprēķināt radušos zaudējumus, iesakām iepazīties un izmantot Eiropas Komisijas ieteikumus zaudējumu atlīdzības noteikšanai. Diemžēl sabiedrība ir ļoti pasīva un neizmanto šo iespēju.
Ir pieņemts uzskatīt, ka aizliegto vienošanos rezultātā vidējais sadārdzinājums iepirkumos ir vismaz par 10%. Pasaules vadošo konkurences ekonomistu aplēses, analizējot vairāk nekā 100 iepirkumus starptautiskā līmenī, liecina, ka sadārdzinājums ir vidēji 10 – 20%, tas nozīmē, ka mēdz būt gan iepirkumi ar 5% sadārdzinājumu, gan ar 60% sadārdzinājumu.
– Konkurences padome savā nosacītajā melnajā sarakstā iekļauj tikai juridiskas personas vai arī fiziskas?
– Pagājušajā gadā četri uzņēmumi saņēma brīdinājumus par aizdomīgām līdzībām un sakritībām iepirkumos. Tā kā tie bija ļoti neliela apjoma iepirkumi, izvēlējāmies brīdinājuma formu, taču šie uzņēmumi nosacītā melnajā sarakstā ir iekļauti un mēs sekojam līdzi viņu tālākām darbībām tirgū.
Gribētu pievērst uzņēmumu īpašnieku uzmanību tam, ka karteli var izveidot arī uzņēmuma darbinieki, par to neinformējot īpašnieku vai vadītāju. Piemēram, divu uzņēmumu vadītāji savā starpā nekomunicē un uzskata viens otru par konkurentiem, taču šo uzņēmumu mārketinga vadītāji, kas viens otru labi pazīst, izlemj sadalīt tirgu. Nezināšana neatbrīvo uzņēmumu no atbildības, šāda rīcība ir konkurences tiesību pārkāpums. Uzņēmums ir atbildīgs par savu darbinieku rīcību, tas, ka vainīgais darbinieks varbūt jau ir atbrīvots no darba, neglābj uzņēmumu no soda par konkurences tiesību pārkāpumu.
Teksts: GUNDEGA SKAGALE
Foto: GATIS DIEZIŅŠ
Atbildēt