“Iepirkumu sistēma kopumā ir labi sakārtota, tomēr pastāv dažas lietas, kuras varētu uzlabot. Varam diskutēt par to, vai iepirkumu konkursos vērtēšanas kritērijs “zemākā cena” vienmēr ir atbilstošs,” saka Sandis Jansons, zāļu lieltirgotāja “Magnum Medical” valdes loceklis. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja datiem, “Magnum Medical” ir viens no līderiem publiskajos iepirkumos.
– Jūsu interneta vietnē par uzņēmumu teikts, ka esat trešā lielākā zāļu lieltirgotava Latvijā. Kādos valsts un pašvaldību iestāžu iepirkumos piedalāties – medikamentu vai medicīnas preču iepirkumos?
S. Jansons: – Mēs esam zāļu lieltirgotava, kas piedāvā Latvijas tirgum plaša spektra medikamentus un medicīnas preces. Mums ir arī savs meitasuzņēmums – aptieku tīkls “A aptiekas”. Esam viena no lielākajām medikamentu lieltirgotavām un aktīvi piedalāmies valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumos. Zāļu lieltirgotava nozīmē medikamentu vairumtirdzniecību – sadarbībā ar zāļu un medicīnas preču ražotājiem mēs nodrošinām, lai zāles vai medicīnas preces nonāktu līdz slimnīcām, aptiekām vai aprūpes centriem. Pacientiem mājās gan nepiegādājam.
Piedalāmies medikamentu un medicīnas preču iepirkumos, kuros tehniskās specifikācijas atbilst mūsu darbības profilam. Pārsvarā tie ir slimnīcu, sociālo aprūpes centru iepirkumi. Atsevišķos gadījumos piedalāmies arī privāto uzņēmumu organizētajos iepirkumos, bet, ņemot vērā to, ka privātajiem uzņēmumiem ar savu finansējumu nav obligāts pienākums rīkot iepirkumu konkursus, šādu iepirkumu nav daudz.
– Vai medikamentu un medikamentu preču iepirkumos ir kādi īpaši noteikumi, kas jums jāievēro, ņemot vērā stigri reglamentēto nozari?
– Mums ir speciālā atļauja jeb licence zāļu lieltirgotavas atvēršanai, kas ir obligāts nosacījums darbībai šajā nozarē un dalībai valsts un pašvaldību iepirkumos. Praktiski tas nozīmē, ka no valsts puses esam auditēti kā kvalitatīva pakalpojuma sniedzējs. Dažādos konkursos ir papildu nosacījumi, bet pamatā šis ir vissvarīgākais. Zāļu sistēma Latvijā ir ļoti sakārtota, un tur nav iespējams piedāvāt kaut ko, kas nav reģistrēts, kaut kur “no malas”. Lai piedalītos šajos iepirkumos, mums jābūt gan zināšanām, gan augstai profesionālai sagatavotībai.
Ja ir kompensējamo medikamentu iepirkums, tad piedalīties var komersants, kam ir speciālā atļauja (licence) vispārēja tipa aptiekas atvēršanai (darbībai). Nereti tiek prasīta arī pieredze un atsauksmes par veiksmīgi izpildītiem darbiem nozarē.
– Kāda, jūsuprāt, ir iepirkumu sistēma valstī?
– Varam teikt, ka iepirkumu sistēma ir labi sakārtota, tomēr pastāv dažas lietas, kuras varētu uzlabot. Protams, varam diskutēt par to, vai iepirkumu konkursos vērtēšanas kritērijs “zemākā cena” vienmēr ir atbilstošs. Iespējams, ka medikamentu iepirkumos ar šo nosacījumu viss ir kārtībā, bet medicīnas preču iepirkumos būtu nepieciešams, lai iepirkumu veicēji sīkāk iedziļinātos un vērtētu arī preces kvalitāti un tiešām vērtētu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Ne vienmēr lētākā prece apmierina pasūtītāja vajadzības. Mūsu meitasuzņēmums SIA “A aptiekas” piedalās kompensējamo medikamentu konkursos, kuros tādu kritēriju kā “zemākā cena” vispār lietot ir neloģiski, jo, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, aptieku piedāvātās cenas valsts kompensācijas sistēmas ietvaros piedāvātajām precēm nedrīkst atšķirties. Principā šie ir diezgan bezjēdzīgi veikti iepirkumi, kas parasti beidzas ar izlozi, jo visu pretendentu piedāvātās cenas ir identiskas. Taču tā vietā varētu noteikt noteiktu algoritmu un vērtēt pēc citiem kvalitātes rādītājiem, piemēram, piegādes ātrums, apkalpošanas kvalitāte, un izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu.
Kā pozitīvu tendenci varu minēt to, ka pakāpeniski samazinās birokrātiskais slogs un iesniedzamo dokumentu skaits. Daudzus piedāvājumus jau ir iespējams iesniegt arī elektroniski.
Kā vienu no lielākajiem trūkumiem varētu izcelt tā saucamo mazo iepirkumu rīkošanas kārtību. Nereti ir situācijas, kad tehniskās specifikācijas sagatavotas kāda konkrēta pretendenta interesēs, ietverot tajās specifiskas pozīcijas vai prasības, kuras var piedāvāt tikai daži vai pat viens pretendents, bet pārsūdzības iespējas šādiem iepirkumiem ir limitētas, jo patiesībā ir iespēja vienīgi pārsūdzēt lēmumu Administratīvajā tiesā, un labākajā gadījumā tiesa atzīs, ka lēmums bijis nepareizs, bet reāli tikt pie iespējas piegādāt preces tik un tā nav. Ne vienmēr uzņēmumam ir interese vērsties tiesā, lai sūdzētos par šāda iepirkuma rezultātiem vai tā organizēšanas kārtību. Runājot par lielajiem iepirkumiem, 42 000 eiro ir pietiekami liela summa, lai tiktu pievērsta uzmanība arī tiem – jau to veikšanas stadijā vajadzētu paredzēt iespēju pēc pretendentu iesniegumiem vai norādītajām nepilnībām labot iepirkumu un labot tajās radušās nepilnības. Tas ieekonomētu gan pašu pasūtītāju līdzekļus – nebūtu jāpārtrauc iepirkumu procedūra nolikuma nepilnību dēļ –, gan arī taupītu uzņēmēju laiku un kopumā valsts ekonomiskos resursus.
Kā piemēru varu minēt iepirkumus, kur uzvar zemākā cena un viss atkarīgs no tā, cik kvalitatīvi tu definē preci, ko vēlies iepirkt. Piemēram, cimdi medicīnas iestādēm – ir svarīgi, kādas kvalitātes noteikumus izvirza – ja nepietiekami skaidri tiek noteiktas prasības vai tikai cena ir galvenais noteicošais faktors, tad pastāv iespēja, ka slimnīca saņems preci, kas neatbilst nekādiem standartiem – cimdi plīst, nav izturīgi, bet ir jālieto, jo atbilst zemākajai cenai.
– Kā varētu uzlabot iepirkumu kārtību?
– Vairāk būtu nepieciešams veicināt dialogu starp iepirkuma veicēju un potenciālajiem pretendentiem. Pasūtītājs parasti veic iepirkumus dažādās nozarēs, taču katrai nozarei piemīt specifiskas nianses, kas būtu jāievēro, gatavojot iepirkumu nolikumus. Iepirkumu procesu laikā nereti rakstām iepirkumu veicējiem dažādus iesniegumus, skaidrojot nozares specifiskās nianses.
Ir patīkami, ka daudzi pasūtītāji mūsu ieteikumos arī ieklausās. Kopā ar Iepirkumu uzraudzības biroju pagājušajā gadā izstrādājām arī vadlīnijas iepirkumiem farmācijas jomā, ko lūdzam iepirkumu veicējiem ievērot, lai turpmākā sadarbība veidotos pēc iespējas veiksmīgāka.
Minēšu vēl vienu niansi – veicot iepirkumu, pasūtītājs piesaka nepieciešamos medikamentus, konkursā mēs iegūstam tiesības piegādāt šos medikamentus. Tomēr ne vienmēr pasūtītājs visu realitātē arī iepērk. Būtu nepieciešams noteikt vismaz kaut kādu minimālo apmēru, kas tomēr ir jāizpērk.
– Kā notiek medikamentu iepirkšana?
– Konkrētai slimnīcai ir nepieciešami medikamenti, un tā rīko iepirkumu par to piegādi. Konkrētu zīmolu, konkrēta ražotāja zāles tā nedrīkst norādīt, taču var norādīt aktīvo vielu, savukārt mēs skatāmies, kāda ražotāja konkrētos medikamentus un par kādu cenu varēsim piegādāt, atbildot uz šo iepirkumu. Izvēlamies zemāko cenu, jo slimnīcas iepirkumā uzvarēt var tikai zemākā cena, pieņemot, ka visiem medikamentiem aktīvā viela būs tā pati. Iepirkumos virs 42 000 eiro ir iespējams veikt pārrunas par gaidāmo iepirkumu, veikt izmaiņas, bet iepirkumos zem šīs summas – vai nu mēs piedalāmies, vai ne.
Ir gadījumi, kad iestādes norāda arī konkrēta ražotāja konkrētu medikamentu, un šādos gadījumos mēs rakstām, lai ļauj mums piedāvāt lētākus analogus, jo tas nav atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Grūti pateikt, vai tā ir kļūda vai nezināšana, bet slimnīcas principā nedrīkst norādīt konkrēta ražotāja medikamentu. Ir situācijas, protams, kad jāpiedāvā arī konkrēts medikaments, bet tie ir izņēmumi. Mēs no savu ražotāju klāsta atrodam medikamentu, ko piedāvāt iepirkumā. Mūs arī interesē, lai iepircēji norādītu cenu par vienu vienību, nevis visu iepakojumu. Lielās slimnīcas praktiski arī vienmēr norāda cenu par vienu vienību.
– Kāda ir veiksmes atslēga iepirkumu konkursos jūsu gadījumā?
– Veiksmes atslēga ir profesionāla komanda – īstie cilvēki īstajās vietās – un sistemātiska pieeja iepirkumu konkursu sagatavošanas procesam. Nopietna pieeja procesam, efektīva piegāžu ķēde, lai nebūtu lieku izdevumu.
– Ko jūs uzskatāt par lielākajiem konkurentiem publiskajos iepirkumos un kāpēc? Vai izjūtat konkurenci ar citu valstu uzņēmumiem, piemēram, Lietuvas?
– Medicīnas preču gadījumā lielākie konkurenti ir tieši lētāko ražotāju izplatītāji, kur netiek likts uzsvars kvalitātei. Savukārt mēs galvenajās kategorijās pārstāvam pasaules un Eiropas līmeņa kvalitātes izstrādājumus ar tādiem ražotājiem kā “Ansell”, “Paul Hartmann” un citiem. Attiecīgi konkurentu priekšrocība bieži vien ir zemāka cena, kas ir skaidrojama ar piedāvātajiem zemākas kvalitātes produktiem.
Medikamentu gadījumā lielākie konkurenti ir citas Latvijas lieltirgotavas. Citu valstu pretendenti medikamentu un medicīnas preču iepirkumos piedalās reti, iespējams, tas ir tāpēc, ka iepirkumu dokumentācija ir jāiesniedz tikai valsts valodā. Arī preču piegādes izmaksas no citas valsts ir lielākas.
– Cik liels un svarīgs ir publisko iepirkumu īpatsvars jūsu uzņēmuma bilancē?
– Publiskie iepirkumi mūsu uzņēmumā ir zem 10% no apgrozījuma. Turklāt to īpatsvars mūsu peļņā ir pavisam neliels, jo, startējot publiskajos iepirkumos, ir jārēķinās ar minimālu uzcenojumu.
– Vai piedalāties iepirkumos arī citās valstīs, piemēram, Lietuvā vai Igaunijā?
– Konkrēti mēs nepiedalāmies, nevaru salīdzināt. Zāļu tirgū produktam jābūt licencētam konkrētā valstī, un tāpēc Igaunijā, kur ir mūsu mātesuzņēmums, viņi paši piedalās.
– Kā jūs vērtējat Elektronisko iepirkumu sistēmu (EIS)?
– Būtībā sistēma ir laba, taču, ja pasūtītājs iepērk medikamentus vai medicīnas preces EIS, tad tam nevajadzētu izsludināt atsevišķu konkursu par tādu pašu iepirkuma priekšmetu. EIS ietvaros ir uzvarējis viens piegādātājs, bet citā iepirkumā – cits, līdz ar to EIS ietvaros pasūtītājam vairs nav izdevīgi pirkt konkrētas pozīcijas, kas tika izsludinātas jaunajā iepirkumā, tomēr piegādātājs, piedaloties un uzvarot iepirkumu konkursā, rēķinās ar konkrētu preču iepirkumu. Tāpat šāda rīcība arī liecina par nelietderīgu administratīvo resursu izmantošanu – viena iepirkuma priekšmeta iegādei paralēli tiek rīkotas vairākas iepirkumu procedūras.
– No 2015. gada 1. augusta visiem iepirkumu pretendentiem jānodrošina, ka viņu darbinieku vidējā alga nav zemāka par 80% no valstī vidējās attiecīgajā nozarē. Kā šis noteikums ietekmē uzņēmuma darbu?
– Mēs saviem darbiniekiem maksājam virs vidējā, kadru rotācija ir ļoti zema, cilvēkiem patīk pie mums strādāt. Turklāt mēs maksājam visus nodokļus, cilvēkiem ir sociālās garantijas. Tomēr man par šo ir pretjautājums – kā un kurš noskaidros visus datus par nozari un kura konkrēti nozare katrā situācijā būs? Tas ir labs jautājums. Iedomājieties, strādā divi uzņēmumi – viens, kurā viss robotizēts un darbojas divi augsti atalgoti inženieri, otrā vairāk cilvēku, kas darbu paveic ar rokām. Kā statistiķi skatīsies, kas ir vidējā alga? Kopumā, protams, ir svarīgi, vai uzņēmumus, kuri piedalās iepirkumos, vērtē pēc nodokļu nomaksas.
– Kāds ir uzņēmuma mērķis šim gadam iepirkumu jomā?
– Galvenais mērķis ir vairāk piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos, vēl ir iespējas augt. Esam optimisma pilni un turpināsim iesākto. Mēs esam atbildīgi par to, ka sniedzam kvalitatīvu servisu un produktus, kā arī tos piegādājam laikā. Mums ir svarīgs mūsu uzņēmuma vārds – lai tas saistītos ar labas kvalitātes precēm un savlaicīgām zāļu piegādēm.
Teksts: INGA PAPARDE, foto SHUTTERSTOCK
Atbildēt