Komersanti un citas privātpersonas ar pasūtītāja finansētiem projektiem visbiežāk saskaras, saņemot atbalstu un ieviešot projektus kādas Eiropas Savienības vai cita finanšu instrumenta līdzfinansētas aktivitātes ietvaros. Projekta ieviešanas gaitā ir nepieciešams iegādāties preces, pakalpojumus un būvdarbus, un šādām iegādēm ir jāpiemēro procedūras, kas ir noteiktas Ministru kabineta 2013. gada 4. jūnija noteikumos Nr. 299 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” (noteikumi Nr. 299). Agrāk šādas procedūras bija noteiktas Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumos Nr. 65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”. Maldīgi būtu domāt, ka noteikumi Nr. 299 attiecas tikai uz Eiropas Savienības līdzfinansētiem projektiem, jo tie ir jāpiemēro arī gadījumos, kad finansējumu projektiem vai kādām citām aktivitātēm privātpersonas saņem no valsts vai pašvaldību budžeta. Piemēram, pašvaldība rīko konkursu, kurā trīs labākie komersantu projekti saņems līdzfinansējumu 10 000 eiro. Šādu projektu ieviesējiem preču, pakalpojumu un būvdarbu iegādei būs jāpiemēro noteikumi Nr. 299. Praksē bieži finansētāji iekļauj noteikumiem Nr. 299 atbilstošus nosacījumus jau konkursa nolikumos, kas pēc būtības ir alternatīvs risinājums un, iespējams, rada mazāk neskaidrību projektu ieviesējiem, jo ir fiksētas tikai tās prasības, kas attiecināmas uz konkrētā lieluma projektiem.
Kāpēc jāregulē privātpersonām piešķirtā finansējuma izlietojums?
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka publiskām personām finanšu līdzekļi un manta jāizmanto likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novēršot to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu. Arī attiecībā uz Eiropas Savienības un citu finanšu instrumentu vai institūciju piešķirto finansējumu ir attiecināmi likumības, lietderības un efektīvas līdzekļu izmantošanas priekšnoteikumi. Ņemot vērā minēto, noteikumi Nr. 299 izstrādāti, lai radītu pēc iespējas elastīgāku procedūru piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumu noslēgšanai, vienlaikus nodrošinot atklātības ievērošanas pamatnosacījumus un ierobežojot finansējuma saņēmēju un piegādātāju atrašanos nepārprotamā interešu konflikta situācijā, kā arī paredzētu finansējuma izlietojuma pamatotības kontroles mehānismu. Interešu konflikta situāciju pieļaušana rada uzņēmēju ticības zudumu iepirkumu procedūrām un attur godīgus uzņēmējus no piedāvājumu iesniegšanas.
Noteikumu Nr. 299 piemērošana
Noteikumos Nr. 299 lieto jēdzienu “finansējuma saņēmējs”, ar ko apzīmē jebkuru personu, kura saskaņā ar Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes vai citas ārvalstu finanšu palīdzības starpniekinstitūcijas vai apsaimniekotāja (atbildīgā institūcija) lēmumu līguma izpildei saņem finansējumu no Eiropas Savienības politiku instrumentiem vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī no valsts vai pašvaldību budžeta, izņemot finansējumu, kas tiek piešķirts kā kompensācija. Noteikumus Nr. 299 neattiecina arī uz tādu finansējumu, kas tiek piešķirts kā aizdevums, kas finansējuma saņēmējam pilnībā jāatmaksā atpakaļ pasūtītājam.
Noteikumos Nr. 299 paredzētais regulējums ir pašpietiekams, un tā interpretācijā nav izmantojams Publisko iepirkumu likumā detalizēti noteiktais iepirkuma procedūru regulējums, t. sk. attiecībā uz izņēmumiem, prasībām piegādātājiem un iepirkuma priekšmetam. Noteikumi Nr. 299 nosaka arī atšķirīgu standartu atklātības, vienlīdzīgas attieksmes un citu Publisko iepirkumu likumā paredzēto principu ievērošanai, prioritāti dodot finansējuma saņēmēja pienākumam nodrošināt piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu. Izšķiršanās par priekšrokas došanu elastīgai līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrai un finanšu līdzekļu efektīvai izlietošanai ir notikusi, ņemot vērā, ka finansējuma saņēmēji, uz ko attiecas noteikumi Nr. 299, nav valsts un pašvaldību iestādes, tām pilnībā vai daļēji piederošas kapitālsabiedrības un citas publiskas personas, bet gan pārsvarā komersanti, kuru dalībnieki (akcionāri) nav iepriekš minētās personas. Lai nodrošinātu un pierādītu efektīvu atbalsta izmantošanu, finansējuma saņēmējam jebkurā gadījumā ir pienākums nodrošināt vismaz minimālu atklātības un konkurences līmeni tā veiktajos iepirkumos.
Noteikumos Nr. 299 paredzētā kārtība iepirkuma līgumu noslēgšanai ir diferencēta atkarībā no slēdzamā līguma vērtības. Ja slēdzamā līguma vērtība ir mazāka par 70 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem vai 170 000 eiro būvdarbiem, finansējuma saņēmējam ir rīcības brīvība attiecībā uz to, kādā procedūrā noslēgt līgumu. Ja slēdzamā līguma vērtība ir 70 000 eiro vai lielāka piegādēm un pakalpojumiem vai 170 000 eiro vai lielāka būvdarbiem, finansējuma saņēmējam ir jāpiemēro noteikumos Nr. 299 paredzētā procedūra līguma noslēgšanai. Abos gadījumos finansējuma saņēmējam ir jāievēro interešu konflikta novēršanas noteikumi. Noteikumu Nr. 299 II, III un IV nodaļā ietvertie noteikumi attiecas uz finansējuma saņēmēja darbībām piegādātāja izvēlei un līguma noslēgšanai, savukārt noteikumu projekta V un VI nodaļā ietvertie noteikumi ir iepirkuma procedūras sastāvdaļa tādā izpratnē, ka tie nodrošina iepirkuma procedūras rezultātu efektivitāti arī līguma izpildes laikā un neļauj to mazināt, piemēram, vēlāk nepamatoti grozot noslēgto līgumu, kā arī informē par sekām, kādas iestāsies, ja finansējuma saņēmēja rīcība būs vērsta uz noteiktās iepirkuma procedūras vēlāku faktisku apiešanu vai piešķirtā finansējuma neefektīvu izmantošanu.
Interešu konflikta aspekts finansētajos projektos
Interešu konflikta novēršanas regulējuma pamatā ir divas regulas1,2, kas nosaka vispārīgāku un plašāku interešu konflikta definīciju3. To ievērošana jānodrošina Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet tiešā veidā tās neattiecas uz finansējuma saņēmējiem. Noteikumu Nr. 299 regulējums ir modificēts un pielāgots tā, lai identificētu viegli konstatējamas interešu konflikta situācijas. Tomēr tas neaptver visus regulās minētos gadījumus, ņemot vērā ierobežotās iespējas tos konstatēt gan finansējuma saņēmējam, gan piegādātājiem, gan arī atbildīgajām institūcijām, kas nav izmeklēšanas iestādes. Vissarežģītāk būtu konstatēt, piemēram, ar finansējuma saņēmēja un piegādātāja dalībnieku (akcionāru) vai citu fizisku personu emocionālo vai citu interešu radītu saikni vai ar šo personu pārliecību saistītu interešu konflikta situāciju, tādēļ šādas situācijas noteikumi Nr. 299 neaptver. Tajā pašā laikā regulējums attiecas uz saistībām, kas rodas starp finansējuma saņēmēju un tā izraudzītā piegādātāja apakšuzņēmējiem, ņemot vērā, ka apakšuzņēmēju piesaiste ir samērā vienkāršs veids, kā gadījumā, ja regulējums būtu attiecināts tikai uz saistību starp finansējuma saņēmēju un piegādātāju, apiet aizliegumu slēgt līgumus, atrodoties interešu konflikta situācijā. Jo sevišķi, ja apakšuzņēmējs izpilda būtisku līguma daļu, tam ir interese, lai piegādātājs noslēgtu līgumu ar finansējuma saņēmēju. Apakšuzņēmēja saistība ar finansējuma saņēmēju rada pamatu apšaubīt to, vai finansējuma saņēmēja pieņemtā lēmuma pamatā ir tikai ekonomiski apsvērumi un nolūks efektīvi izlietot atbildīgās institūcijas piešķirto finansējumu.
Noteikumu Nr. 299 12. punktā paredzēts aizliegums finansējuma saņēmējiem iepirkuma līgumus noslēgt ar tādiem piegādātājiem, ar kuriem tie atrodas interešu konflikta situācijā. Interešu konflikta gadījumi ir definēti 13. punktā un aptver tādas situācijas, kur saistības starp finansējuma saņēmēju un piegādātāju pamatā ir līdzdalība, radniecība un līgumiskās attiecības, kas piešķir tiesības un rada iespēju finansējuma saņēmēja vārdā slēgt darījumus un ietekmēt tā lēmumus. Pamatā tādai interešu konflikta situācijai ir saistība starp finansējuma saņēmēju, tā dalībnieku, akcionāru, biedru, padomes vai valdes locekli, jebkuras šīs personas radinieku līdz otrajai radniecības pakāpei, laulāto vai svaini līdz pirmajai svainības pakāpei, kā arī finansējuma saņēmēja prokūristu vai komercpilnvarnieku no vienas puses un piegādātāju, tā apakšuzņēmēju, kā arī jebkura no tiem dalībnieku, akcionāru, biedru, padomes vai valdes locekli, prokūristu vai komercpilnvarnieku no otras puses. Minētā saistība pastāv gan tad, kad dalībnieki, akcionāri un biedri ir fiziskas personas, gan tad, kad dalībnieki, akcionāri un biedri ir juridiskas personas.
Vienlaikus noteikumu Nr. 299 14. punktā kompromisa rezultātā ir ietverti atsevišķi izņēmumi saistības (interešu konflikta) esamībai, ko raksturo ierobežotas iespējas formāli ietekmēt lēmumus, t. i.:
a) finansējuma saņēmēja dalībniekam (akcionāram) pieder mazāk par 20% finansējuma saņēmēja pamatkapitāla daļu (akciju), un tas ir piegādātājs vai piegādātāja apakšuzņēmējs, piegādātāja vai tā apakšuzņēmēja dalībnieks (akcionārs), biedrs, padomes vai valdes loceklis, prokūrists vai komercpilnvarnieks;
b) finansējuma saņēmējam, tā dalībniekam (akcionāram), biedram, padomes vai valdes loceklim, jebkuras minētās personas radiniekam līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātajam vai svainim līdz pirmajai svainības pakāpei vai finansējuma saņēmēja prokūristam vai komercpilnvarniekam pieder mazāk par 20% piegādātāja vai tā apakšuzņēmēja pamatkapitāla daļu (akciju);
c) finansējuma saņēmēja biedru skaits ir vismaz 10, ja finansējuma saņēmējs ir kooperatīvā sabiedrība vai biedrība.
Tāpat noteikumu Nr. 299 16. punktā definētas specifiskas situācijas, kad īpašu ar iepirkuma priekšmetu saistītu apstākļu dēļ atļauts līgumu noslēgt, atrodoties interešu konflikta situācijā. Piemēram, ar normatīvajiem aktiem ir noteiktas izņēmuma tiesības attiecīgajai institūcijai sniegt noteiktus pakalpojumus, kā arī tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ līgumu var noslēgt vienīgi ar konkrēto piegādātāju.
Papildus noteikumi Nr. 299 ietver regulējumu, saskaņā ar kuru šajos noteikumos paredzēto aizliegumu slēgt iepirkuma līgumus starp saistītām personām piemēro, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Saistībā ar katru atsevišķo aktivitāti vai projektu, likumdevējam izdarot attiecīgu izvēli un nosakot to speciālajā normatīvajā aktā, var tikt pastiprināti vai atviegloti interešu konflikta nosacījumi. Šāds izņēmums varētu tikt paredzēts, piemēram, ja projekta iesniedzējs ir biedrība, kas pārstāv noteiktas nozares saimnieciskās darbības veicējus, un ir būtiski atļaut biedrībai noslēgt iepirkuma līgumus ar saviem biedriem, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu saņemšanu, ievērojot efektīvu līdzekļu izmantošanu.
Interešu konflikta esamības pārbaude primāri ir jāveic finansējuma saņēmējam pirms iepirkuma līguma noslēgšanas. Tieši finansējuma saņēmēja pienākums ir sniegt pamatojumu tam, ka uz to un tā izraudzīto piegādātāju nav attiecināmi noteikumu Nr. 299 III nodaļā noteiktie ierobežojumi līguma slēgšanai.
Noteikumi Nr. 299 nenosaka interešu konflikta pārbaudes kārtību, bet svarīgi ir tas, ka finansējuma saņēmējs uzņemas atbildību par to, ka interešu konflikts nepastāv. Ja atbildīgā iestāde vai finansējuma piešķīrējs vēlāk konstatē, ka finansējuma saņēmējs un piegādātājs faktiski ir bijis vai joprojām ir interešu konflikta situācijā, tas var veiktos izdevumus daļēji vai pilnīgi neattiecināt vai pieprasīt to atmaksu.
———————————————————–
1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra regula 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro savienības vispārējam budžetam, un par Padomes regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, 57. pants un 137. pants.?
2 Eiropas Komisijas 2012. gada 29. oktobra deleģētā regulas 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem, 32. un 209. pants.?
3 Interešu konflikts ir tad, ja šāda finanšu dalībnieka vai citas personas, (..) pienākumu neatkarīgu un objektīvu pildīšanu negatīvi ietekmē iemesli, kas saistīti ar ģimeni, jūtu dzīvi, politisko piederību vai valstspiederību, mantiskajām vai kādām citām interesēm, kas attiecīgajai personai ir kopējas ar saņēmēju.?
Teksts: LĪGA NEILANDE, Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta Valsts resursu politikas nodaļas vadītāja vietniece
Foto: GATIS DIEZIŅŠ
Atbildēt