Zemākās cenas izvēle publiskajos iepirkumos ir milzīga problēma, jo tas neveicina nozares attīstību. Nozarē izstrādāti jauni kritēriji, lai atvieglotu iepirkumu procedūru.
To atzīst Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas (LPUAA) izpilddirektors Jānis Ozoliņš. Nozares uzņēmumi, cenšoties iegūt pasūtījumus valsts iestāžu iepirkumos un neadekvāti pazeminot pakalpojumu cenas, rada nelabvēlīgu vidi. Tādējādi uzņēmējdarbība kļūst nerentabla un tas izraisa virkni citu problēmu, to vidū darbinieku nepietiekamu atalgojuma līmeni, kvalitātes un efektivitātes trūkumu, kas noved pie profesijas prestiža graušanas, stāsta asociācijas izpilddirektors. Uz jautājumu, kāpēc tā notiek, viņš atzīst: “Tāpēc, ka iepirkumu veicēji vairās izveidot kritēriju kopumu, lai izveidotu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Ja izvēlas zemāko cenu, tas ir viegli pamatojams, savukārt, ja iepirkums netiek izvēlēts pēc zemākās cenas, tad ir grūtāk pamatot un pierādīt un noved pie nopietnām problēmām. Jo visai bieži tie, kas uzvar ar zemāko cenu, nevar izpildīt darbus. “Par 40 – 50% zemāka cena pirmajā brīdī šķiet labi, bet tā tas ir ar nosacījumu, ka jūs to pakalpojumu saņemat,” stāsta LPUAA vadītājs. Asociācijas rīcībā nav datu, cik daudz uzņēmumu pilnībā vai daļēji izvairās no nodokļu nomaksas.
Lai risinātu nozares likumsakarīgās problēmas, LPUAA sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, piesaistot citas vietēja un starptautiska mēroga institūcijas, zemākās cenas principu publiskajos iepirkumos ieplānojusi aizvietot ar saimnieciski izdevīgākās cenas principu ar ekspertu izvēlētu, īpaši uzkopšanas nozarei paredzētu kritēriju kopumu.
Paredzēts, ka jaunie kritēriji ievērojami atvieglos iepirkuma dokumentācijas sagatavošanu iepirkumu veicējiem, aizsargās to intereses pret negodprātīgiem un saistības izpildīt nespējošiem pretendentiem.
Veic auditu
Jau vairākus gadus asociācijas mājaslapā pieejamas tehniskās specifikācijas un normatīvi, kā, vidēja līmeņa kvalitāti sasniedzot, būtu iespējams uzkopt telpas. Ja tiek gatavots iepirkums, tad var izvērtēt, vai, piemēram, divās stundās to iespējams izdarīt. Pēc tam tika sākta sadarbība ar IUB un birojs savā mājaslapā izvietoja saiti uz šiem kritērijiem. Tas atvieglo iepirkumu veicējiem visu procesu, īpaši, ja to dara pirmo reizi, stāsta J. Ozoliņš. Asociācija ieviesusi jaunu pakalpojumu – neatkarīga audita veikšanu, ko dara neatkarīgs, pieredzējis auditors. Pāris reizes jau veikts audits gadījumos, kur pretendents uzvarējis iepirkumā ar zemāko cenu, un tas rāda, ka situācija nav laba. Audita laikā konstatētas vairākas problēmas, piemēram, divas nedēļas kādā objektā netika nodrošināts tualetes papīrs un roku salvetes, tāpēc higiēnas normu ievērošana bija būtiski apdraudēta. Tāpat uzkopšanas kvalitāte bija neatbilstoša specifikācijai, tostarp audita laikā tika konstatēts, ka uzkopšanas darbinieks nav apmācīts un nelieto dezinfekcijas līdzekļus. Bet, izpētot apkopējas inventāru, tika atklāts, ka izmantotos mopus nav kur mazgāt un tie nelabi ož – tur vairojas baktērijas, kas rada bīstamību cilvēku veselībai. Tas grauj ārpakalpojuma prestižu un nav pieļaujams, secina J. Ozoliņš. Viņaprāt, palīdzība iepirkumos ļautu šīs problēmas risināt. Un neatkarīgs audits ir papildu instruments, kas sakārtotu nozari.
Jau līgumu slēdzot, paredzēts, ka pasūtītājam ir tiesības piesaistīt neatkarīgu auditoru, jo pasūtītājs nevar būt kompetents katrā jomā. Auditors ir zinošs, ar pieredzi nozarē, kas tikai palīdzētu tās sakārtošanā. Šo pakalpojumu vērsīsim plašumā, piebilst asociācijas vadītājs.
Izstrādā kritērijus
Iepirkumu procesā ieviests standarta nolikums, kas atvieglo iepirkuma procesu, bet līdz šim tas nav aizsargājis pasūtītājus pret negodprātīgiem piedāvājumiem. Tāpēc 2014. gadā asociācija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Igaunijas ekspertiem, izmantojot vairāku ārvalstu pieredzi, sagatavojusi publisko iepirkumu atklāta konkursa nolikuma paraugu telpu un piegulošās teritorijas uzkopšanas pakalpojumiem. IUB šo nolikumu ir padziļināti izvērtējis, asociācija veikusi nepieciešamos uzlabojumus un pilnveidojumus un drīzumā pēc izvērtēšanas IUB to varēs darīt pieejamu lietotājiem gan LPUAA, gan IUB interneta vietnē.
Jau šobrīd iepirkumu veicēji mēģina piemērot kā kritēriju saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, taču tiem ir ierobežotas iespējas iedziļināties nozares specifikā, tādēļ izpaliek rezultāts. LPUAA nolikumā ietverto kritēriju kopums paredzēs uzkopšanas nozarei ļoti specifisku, taču būtisku kritēriju kopumu saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai. Piemēram, viens no tiem ir “objektu apkalpošanā iesaistītā tiešā vadītāja pakalpojumu izpildei uz vietas objektā patērēto stundu skaits”. Tiešā vadītāja klātbūtnes nepieciešamība pieaug līdz ar pakalpojumu sniegšanā iesaistītā izpildītāju līmeņa personāla skaitu un kvalificētu darbinieku piesaistes grūtībām zemu atalgotiem darbiem. Objektos, kuros ir liels darbinieku skaits, var tikt izvirzīta prasība nodrošināt pastāvīgu tiešā vadītāja klātbūtni darbu veikšanas laikā. Taču arī samērā nelielos objektos ir nepieciešams pieprasīt samērīgu tiešā vadītāja uzraudzību klātienē. “Tā ir liela problēma, ka objekti vispār gandrīz netiek uzraudzīti, taču bez uzraudzības nekādi nevar, jo cilvēki ir zemu atalgoti,” norāda eksperts.
J. Ozoliņš uzskata, ka iepirkumu nolikums risinās daudz ko vairāk, ne tikai zemākās cenas problēmu. Pirmkārt, tas būtiski samazinās iepirkumu dokumentācijas sagatavošanai nepieciešamo pasūtītāja laiku, tas ekonomēs arī piedāvājumu sagatavotāju laiku, jo standartizēta konkursu dokumentācija ir vieglāk apstrādājama. Būtībā šāds iepirkumu nolikums var ieekonomēt pasūtītājam pat vairākas nedēļas administratīva darba laika. Otrkārt, saskaņošanas fakts ar IUB faktiski izslēgs normatīvajiem aktiem un tiesu praksei neatbilstošus formulējumus tekstā. Treškārt, nolikums aizsargās klientus no negodprātīgiem, nozares prestižu graujošiem uzkopšanas nozares dalībniekiem, kuri spēj iesniegt zemākās cenas piedāvājumus, taču nespēj pienācīgi veikt darbus. Nolikumā ietvertajā līgumā būs paredzēts piesaistīt arī neatkarīgu auditoru. Pēc publicēšanas plānots izsūtīt šo informāciju par nolikumu tiem publisko iepirkumu veicējiem, kuri iepriekšējos gados ir iepirkuši attiecīgos pakalpojumus.
Zems atalgojums
Viena no problēmām, kas raksturo nozari, ir arī tās zemais prestižs, ko izraisa nodarbināto nepietiekamais atalgojuma līmenis, kas vairākumā gadījumu ir vien minimālās algas apmērā, rada grūtības piesaistīt kvalificētu un motivētu darbaspēku. Nozarē joprojām pastāv liels nelegālās nodarbinātības īpatsvars, kas grauj profesijas tēlu un rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus. Situāciju nozarē šogad, visticamāk, ietekmēs arī minimālās algas palielināšana. Jau pērn decembrī, vērtējot valdības ieceri palielināt minimālo atalgojumu valstī, LPUAA valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone cēla trauksmi par šo ieceri. Proti, bieži vien valsts un pašvaldību iepirkumos līgumi tiek slēgti uz vairākiem gadiem un, slēdzot līgumus un sniedzot piedāvājumu par summu, par kādu uzņēmums ir gatavs apsaimniekot objektu, neviens gada vidū nav varējis pateikt, cik liela būs minimālā alga nākamā gada vidū. Jāpiebilst, ka uzkopšanas nozarē darbaspēka atalgojums un nodokļi veido 80% no visām izmaksām. K. Drone pauda satraukumu par to, kur ņemt papildu finansējumu, lai varētu palielināt minimālo algu nozarē strādājošajiem. Eksperti saredz, ka nozarē var nākties samazināt slodzes uz papīra, realitātē darbiniekiem strādājot to pašu stundu skaitu.
Asociācija arī 2014. gada nogalē izsūtīja vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai un ministrijām, brīdinot par riskiem, kas var rasties minimālās algas paaugstinājuma dēļ. Jāņem vērā, ka industrijā nodarbināts liels cilvēku skaits. Kā lēš asociācijas izpilddirektors, šobrīd valstī ir ap 20 tūkstošiem uzkopēju un deviņi tūkstoši sētnieku. Praktiski visi uzkopēji profesionālās uzkopšanas uzņēmumos saņem minimālo algu, ko nosaka augstais konkurences līmenis tirgū. Jau noslēgtajos līgumos par uzkopšanas pakalpojumiem 2015. un turpmākajos gados noteiktā summa ir balstīta uz pašreizējās minimālās algas apmēru, kā arī uzņēmējiem pieejamajām prognozēm par minimālās algas pieaugumu valstī. Nozarē nozīmīgi klienti ir valsts un pašvaldību iestādes, ar kurām noslēgtajos līgumos ir ilgtermiņā fiksēta summa, bet nav paredzēta šīs summas palielināšanas kārtība gadījumos, ja no pusēm neatkarīgu apstākļu dēļ būtiski pieaug izmaksas. Jau šobrīd faktiskā uzņēmumu rentabilitāte nozarē legāli strādājošiem uzņēmumiem ir tuvu nullei. Minimālās algas negaidīti straujais pieaugums par 12,5% apdraud legāli strādājošo nozares uzņēmumu eksistenci, savukārt ēnu ekonomikā strādājošos uzņēmumus tas būtiski neietekmēs. LPUAA uzskata – lai veidotu prognozējamu uzņēmējdarbības vidi, būtu jāzina prognoze par valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu laikaposmā līdz 2020. gadam.
Jāpiebilst, ka iepirkumos regulāri piedalās ap 20 uzņēmumu, bet vēl varētu būt ap 150, to vidū daļa, kas dibināti nodokļu sloga minimizēšanai. Sagaidāms, ka ar jaunā nolikuma palīdzību varēs cīnīties arī pret nodokļu nemaksātājiem. Lielā mērā tas sasaucas ar jaunajiem grozījumiem likumā, kas stāsies spēkā ar šā gada augustu un paredzēs nodokļu nomaksas pārbaudi iepirkuma izsludināšanas brīdī un vidējās algas izmantošanu, identificējot iespējamu nepamatoti lētu piedāvājumu. Kā jau atzinusi IUB vadītāja Dace Gaile, pagaidām gan ir ļoti daudz jautājumu, kā tas praktiski darbosies. IUB speciālisti jau tikušies ar VID ekspertiem un vienojušies par kopīgu izpratni, bet vēl jāvienojas par kopīgiem skaidrojumiem attiecībā uz šiem regulējumiem. J. Ozoliņš uzskata, ka arī jaunie grozījumi likumā ļaus sakārtot nozari.
|
VIEDOKLIS Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloğijas departamenta direktore Agnese Irmeja: “Patlaban viena no aktuālajām problēmām uzkopšanas nozarē saistīta ar to, ka publiskajā sektorā noslēgtajos iepirkuma līgumos netiek paredzēti nosacījumi iespējamām līguma izmaiņām saistībā ar valstī noteiktās minimālās algas likmes paaugstināšanu. Atšķirībā no privātajā sektorā slēgtajiem līgumiem publisko iepirkumu līgumos pasūtītājs un piegādātājs nevar brīvi vienoties par jebkādiem labojumiem. Publisko iepirkumu likuma regulējums nepieļauj būtisku labojumu veikšanu iepirkuma līgumā, pretējā gadījumā tiek pārkāpts likumā nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips, kā arī var tikt piemērots administratīvais sods. Pie šādiem būtiskiem labojumiem parasti pieder arī līgumcenas celšana, proti, piekrītot paaugstināt līgumā sākotnēji noteikto cenu, ja šādi grozījumi nav atrunāti, pasūtītajs maina līgumā sākotnēji paredzētos pušu riskus par labu piegādātājam. Šādas izmaiņas var tikt veiktas, ja šāda iespēja jau iepriekš līgumā un iepirkuma procedūras dokumentos ir atrunāta. Ņemot vērā, ka minimālās algas likme valstī regulāri tiek mainīta, aicinām pasūtītājus iespējamās līgumcenas izmaiņas saistībā ar šo apstākli, to veikšanas kārtību, paaugstināšanas apmēru atrunāt līgumā un iepirkuma dokumentos. Otra problēma saistīta ar nepamatoti lēta piedāvājuma konstatēšanu. Pasūtītājs iepirkuma procedūrā nav tiesīgs noraidīt pretendentu, kura piedāvājums tam šķiet nepamatoti lēts, nepārbaudot, vai pastāv objektīvs pamatojums piedāvātajai cenai, un nevērtējot pretendenta paskaidrojumus. Praksē rodas problēmas saistībā ar to, kā cenas nepamatotību objektīvi konstatēt un pierādīt. Patlaban sadarbībā ar Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociāciju top konkursa nolikuma paraugs uzkopšanas iepirkumiem, tai skaitā šajā dokumentā ietverts arī līgumprojekta paraugs ar atrunātām līgumcenas izmaiņām, kā arī pazīmes šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma identificēšanai.“ |
AUTORS: ELZA BĒRZIŅA
Atbildēt